Pasaulē

Latviešiem atveras arī Ķīna

Anda Asere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas uzņēmēju interese par Ķīnu aug, eksperti iesaka izmēģināt spēkus mazākās – otrā un trešā līmeņa – pilsētās

«No Latvijas puses interese par Ķīnas tirgu vienmēr ir bijusi augsta, tā īpaši pastiprinājusies pēc Krievijas sankcijām pret ES ražotājiem. Latvijas uzņēmējiem pamatā ir vispārīgas zināšanas par Ķīnu – kopumā esam informēti, ka tirgus ir liels, ka Ķīna ļoti daudz ko ražo. Pastāv vairāki stereotipi, piemēram, «Ķīnā viss ir lēts» vai arī «Ķīnā ir iespējams pārdot jebko par jebkuru cenu, ja tikai tas satur bioloģisko marķējumu». No savas pieredzes varu teikt, ka tā nemaz nav,» stāsta Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā.

Arī tulkošanas biroja Linearis Translations un konsultāciju kompānijas Linearis IBC projektu vadītājas Agneses Stūrmanes novērojumi, strādājot Ķīnā, liecina, ka Latvijas uzņēmēju interese par šo lielvalsti pieaug. «Sadarbība starp Ķīnu un Latviju tikai pieaug. Ne tikai Latvijas uzņēmumiem ir daudz jautājumu, arī ķīniešiem ir lielāka interese par mūsu reģionu. Pirms četriem gadiem man bija jāpaskaidro, kas ir Latvija un kur tā atrodas, bet šobrīd cilvēkiem ir zināms priekšstats,» viņa apgalvo.

Daudziem uzņēmumiem šķiet, ka tiem jābūt pārstāvētiem Pekinā vai Šanhajā, kur jau ir ļoti daudz kompāniju. Taču A. Stūrmanes skatījumā Latvijas uzņēmumiem lielāks potenciāls meklējams mazākās – otrā vai trešā līmeņa pilsētās.

Importa/eksporta menedžmenta kompānijas Sino Business Links Latvia mārketinga un pārdošanas direktors Jānis Arbidāns piekrīt tam, ka uzņēmējiem būtu ieteicams fokusēties uz otrā līmeņa pilsētām.

Aptuveni gadu Šanhajā darbojas Latvijas un Ķīnas sadarbības centra veryLatvia uzturētā Latvijas dizaina ekspozīcija (showroom), kur pārstāvēti Munio Candela sveces, Mint mēbeles, an&angel trauki, Ars Tela linu izstrādājumi, Mamma Lampa u.c. Vaicāts par Latvijas produktu potenciālu Ķīnā, šā centra vadītājs Krists Solovejs uzskata, ka Latvijas produkti var konkurēt tirgus segmentā, ko pārstāv produkti ar augstu pievienoto vērtību.

Visu rakstu Latviešiem atveras arī Ķīna lasiet 6. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāmobilizējas sadarbībai ar Ķīnu aviācijas, dzelzceļa pārvadājumu, ostu un industriālo zonu jomā, sarunā ar Dienas Biznesu ceturtdien norāda Satiksmes ministrijas nozares atašejs Helmuts Kols.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas šobrīd liecina, ka komunikācija starp Ķīnu un Latviju politiskajā un uzņēmumu līmenī var rezultēties ar reāliem projektiem transporta jomā?

Pirms mēneša atzīmējām Ķīnas‒Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienu. Šis būtiskais fakts sakrīt ar lēmumu pieņemšanas laiku ne tikai divpusējas, bet arī daudzpusējas sadarbības ietvaros. Ķīnai esam interesanti ne tikai labā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, bet drīzāk daudzpusējas sadarbības ietvaros, ko Ķīna realizē ar «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīvu.

Viens no tās formātiem ir 16+1. Pērnā gada beigās Centrālās un Austrumeiropas valstu vadītāju un Ķīnas premjera samitā Sudžo tika izlemts fundamentāls jautājums par to, kā Ķīna var rast kopsaucējus ar minētajām valstīm infrastruktūras attīstības un savienojamības jomā, kā arī stimulēt kopējo ekonomisko izaugsmi. Šie trīs punkti faktiski ir Ķīnas redzējums sadarbībā ar mūsu reģionu. Ja runājam par tiešajām investīcijām, pārstāvniecībām un kopuzņēmumiem, Ķīnas ekonomiskā aktivitāte Latvijā un arī kopumā Baltijā 25 gados bijusi maza. Tirdzniecība, protams, notiek, bet tā ir tikpat nesabalansēta kā ar jebkuru citu valsti, ar ko Ķīna strādā. Ķīna apzinās, ka patēriņš un tās ekonomiskā izaugsme ir samazinājusies, tur notiek pārmaiņas, un, veidojot daudzpusējo sadarbību, valdība sākusi strādāt ar potenciālajiem izaugsmes reģioniem. Viņu ieskatā Latvija ir vieta, kur iespējams veikt uzņēmējdarbību un investīcijas. Pērn t.s. Sudžo ceļa kartē Ķīna savos plānos iezīmēja arī Baltijas jūras reģionu. Tas ir monumentāls pagrieziens, jo līdz šim tur valdīja apziņa, ka šis reģions atrodas kaut kur aiz kādreizējā Dzelzs aizkara. Sudžo ceļa karte saskan arī ar Ķīnas Nacionālās Attīstības un Reformu Komisijas (NARK) lēmumu. Ķīnā līdzīgi bijušajai PSRS ekonomiskā plānošana tiek veikta centralizēti, un tā balstās uz piecu gadu plāniem. Šobrīd tā ir 13. piecgade (2016.‒2020. g.). Sudžo ceļa karte ir galvenais motivators, kas ļāvis Ķīnai, tās centrālajam aparātam, municipalitātēm pievērst uzmanību Baltijas valstu reģionam. Ķīna šo reģionu sasaista ar Vidusjūru un Melno jūru, izveidojoties redzējumam par trīs jūru savienojumu. Tas dod mums pārliecību, ka «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīva attīstīsies šajā virzienā, un 16+1 formāts palīdz valstīm ar mazāku ekonomiku, iedzīvotāju skaitu vai teritoriju piedalīties plašākā Ķīnas iniciatīvā. Šis formāts paver iespēju, ka mūsu balss tiks sadzirdēta. Tā ietvaros Latvija ar savu attīstīto transporta un loģistikas sektoru veido loģistikas sekretariātu, kura pirmais pasākums notika šā gada maijā Rīgā, piedaloties arī dalībvalstu uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat ar spēlēšanu pēc vietējiem noteikumiem Silīcija ielejas grandu veiksme Ķīnā ir mainīga, trešvien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai tiktu pie kārotā tirgus kumosa, piemērošanās Pekinas cenzūrai un datu regulējumiem Rietumu pasaules lielos IT kompāniju zīmolus neglābj no cīkstēšanās par savu vietu un ne gluži piepildītām cerībām.

Šovasar jau divas rietumvalstu IT un interneta dižkompānijas Ķīnā ir veikušas ievērojamas pārmaiņas vadošos amatos. Apple nesen paziņoja par jaunu amatu – kompānijas viceprezidentu Ķīnai. Tajā iecelta Ķīnā dzimusī un Apple bezvadu tehnoloģiju inženieru komandas līdz šim vadījusī Izabela Ge Mahe.

Tas noticis reizē ar miljardu dolāru lielu investīcijas apsolījumu Dienvidķīnā Apple datu centrā, tā pakļaujoties vietējiem regulējumiem. Vairāki viedo rīku un pakalpojumu eksperti izsaka šaubas, vai šādi pastiprinātas uzmanības pasākumi spēs līdzēt kompānijas rūkošajai izaugsmei milzīgajā un vēl nesen tik daudzsološajā tirgū. Apple vadītājs Tims Kuks gan pastāvīgi turpina pozitīvu retoriku par Ķīnu kā Apple nozīmīgu tirgu, kāds tas neapšaubāmi ir kļuvis, lai gan Ķīnā gūto ieņēmumu, pārdoto apjomu un tirgus daļas dati liecina par pamatīgiem izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var sabrukt optimisms par tirdzniecības karu risināšanos.

Ja vēl nesen valdīja cerības, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karam būs kāds daudzmaz pozitīvs un skaidrs iznākums, tad pēdējo dienu laikā šādi pieņēmumi sākuši brukt gluži kā tāds kāršu namiņš. ASV prezidents Donalds Tramps tvītojis, ka Ķīna veikusi nevēlamas korekcijas gandrīz jau gatavajā jaunajā tirdzniecības līgumā, un tādējādi jau tuvāko dienu laikā dzirdēsim par jauniem papildu tarifiem šīs valsts importam. Neilgi pēc tam ASV formāli ziņoja, ka jau no šīs piektdienas uz strīpas atradīsies Ķīnas preces 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurām tarifi tikšot paaugstināti no 10% līdz 25%. Attiecīgi mierā nav stāvējusi Ķīna, kas uz to solījusi atbildēt ar pretdarbībām. Daži izsaka pieņēmumu, ka Ķīna bija samanījusi pazīmes, ka ASV varētu iet uz kādu kompromisu. Proti, šai valstij savu nostāju mainīt palīdzējusi vietējās ekonomikas stabilizēšanās un aplēses, ka ASV tautsaimniecība patiesībā varētu nemaz nebūt tik spēcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūku cena mēneša laikā aptuveni uz pusi dārgāka.

Cenu situācija preču biržās mūsdienās kalpo par atskaites punktu daudzām izejvielām. Nekāds izņēmums šajā ziņā nav arī pārtikas izejvielu cena, kur pēdējā laika tendences sevišķi satraucošas varētu likties cūkgaļas mīļotājiem, kas kā reiz sakrīt ar pavasara grilēšanas sezonas sākumu.

Kopš februāra beigu daļas dzīvu cūku cena ASV preču biržā ir palēkusies jau gandrīz par 50% un sasniegusi 80 ASV dolāra centu atzīmi par mārciņu.Mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur daudz ko var pirkt un pārdot no gandrīz jebkuras vietas, viss savā starpā ir arvien vairāk saistīts. Par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts.Šobrīd cūkgaļas cenas pieaugumu balsta situācija Ķīnā, kas ir lielākā tās patērētāja pasaulē. Ķīnā jau kādu laiku sevi pieteicis Āfrikas cūku mēris, kas liek lemt par gigantiska apmēra šo rukšķošo dzīvnieku ganāmpulku likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēnīga ekonomika un tirdzniecības strīdi izejvielu cenu var noturēt zemu.

Pasaulē visvairāk izmantotās izejvielas, kuru piegāžu līgumus ir iespējams aktīvi mīt ar biržu palīdzību, tiek pieskaitītas pie riska aktīviem. Parasti tās ļoti izteikti ietekmē ziņas par globālās ekonomikas temperatūras izmaiņām, kas savukārt liek spekulēt par lielāku vai mazāku pieprasījumu pēc tām. Šogad daudzu izejvielu cena tādējādi braukājusi pa amerikāņu kalniņiem, ko daļēji noteikuši jaunumi pasaules tirdzniecības kariņa frontē. Arī nupat ASV prezidentam Donaldam Trampam atlika vien «notvītot» par papildu tarifiem Ķīnas precēm, lai, piemēram, naftas cena pagājušās nedēļas otrajā pusē saruktu uzreiz par 7%. Katrā ziņā dažkārt var likties – būs tā, kā Tramps tvītos. Pēdējā laikā bijuši vairākas tādi brīži, kad pēc skaļākiem Trampa izteikumiem Twitter finanšu tirgū notiek lielākas pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirdzniecības kariņi pāraug pārtikas kariņos

Jānis Šķupelis - DB investora redaktors, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas bizness G-20 samitu sagaida ar žēlabām par sliktajām investīciju iespējām; biznesa pārpirkšana Ķīnā tiešām ir sabremzējusies

Pirms šodien Handžou pilsētā notiekošā G-20 valstu samita Eiropas Savienības (ES) Tirdzniecības kamera Ķīnā publicēja gadskārtējo pārskatu par situāciju Ķīnas tirgū. Tā vispārējais tonis ir diezgan žēlabains, un iemesls tam ir apsolīto ekonomisko reformu sabremzēšanās un nevienlīdzīgās investīciju pozīcijas.

Aprakstoši vērtējot, Ķīnas attieksme pret investīcijām ir kā anekdotē par uzņēmēju tēvu, kuram dēlēns jautā, cik ir divi reiz divi. Tēvs atbildi sāk ar precizējošu pretjautājumu – dēls, vai mēs pērkam vai pārdodam? Tā arī ES Tirdzniecības kameras vērtējumā investīciju attiecībās starp Ķīnu un Eiropu trūkst vienlīdzīguma, jo Ķīnas investori Eiropā strauji audzē savus portfeļus un tam nav nekādu ierobežojumu, kamēr eiropieši Ķīnā turpina atdurties pret ierobežojumiem plašā spektrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju kontaktbiržās Ķīnā Latvijas uzņēmēji apbruņojas ar pacietību, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas uzņēmējiem, dodoties vizītē uz Ķīnu, galvā skan melodiska sievietes balss, kas dzied par to, ka Pekinā ir deviņi miljoni velosipēdu. Šie vārdi precīzi atspoguļo noskaņojumu un reizē arī cerības, ko mūsu uzņēmēji liek uz Ķīnu. Tas ir tirgus ar vērienīgumu, kas paralēli galvu reibinošām iespējām atklāj arī saldā kumosa cieto garozu – iespaidīgu konkurenci, citādu kultūru, specifiskas vēlmes un sarežģītu birokrātiju. Izcīnīt šķietami mikroskopisku daļu tirgus Ķīnā ikvienam Latvijas uzņēmējam ir liels sasniegums. Tie ir milzīgi un ar daudzām citām valstīm nesalīdzināmi apjomi.

Latvijas uzņēmēji ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vizītes ietvaros piedalījās biznesa kontaktbiržās trīs pilsētās, tomēr neviens no mūsējiem ar parakstītiem līgumiem par konkrētiem apjomiem no zāles neiznāca. Ja nu vienīgi mūsu šprotu ražotāju pārstāve parakstīja līgumu 200 tūkst. eiro vērtībā par trīs konteineru piegādi Ningbo tirgotājiem (DB sīkāk ziņoja 8.09.2016.), tomēr tas notika ārpus kontaktbiržu formas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vai zini, kur tiek ražoti zīmola 4F sporta apģērbi?

Didzis Meļķis, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kur jūsu apģērbi tiek ražoti?» šādu jautājumu laikraksts Dienas Bizness uzdeva Polijā otra lielākā sporta preču tirgotāja 4F direktoram un lielākajam akcionāram Igoram Klajam.

Viņa atbilde:

«Dizains tiek izstrādāts Polijā. Viens ofiss mums ir Varšavā, otrs – Krakovā. Kādi 550 cilvēki strādā pie jaunajām kolekcijām, bet kopumā mums kompānijā ir kādi 1500 darbinieki. Īpaša grupa strādā ar nacionālajām olimpiskajām komandām. Mēs esam Latvijas, Polijas un Serbijas komandu sponsori. Komandu profesionālais aprīkojums 80% līdz 85% ir ražots Eiropā, bet vispārīgi mēs ražojam gan Eiropā, gan, protams, Āzijā.

Bet Āzijā tas notiek ne tāpēc, ka tur ir lētāk. Godīgi sakot, pašlaik mēs Polijā, Latvijā un Ukrainā varam dabūt vēl lētāku darbaspēku. Bet trakums ir tajā, ka, ja tu meklē tiešām augstas tehnoloģijas apģērbu ražošanā, tad iepriekšējo investīciju dēļ tās ir atrodamas tikai Ķīnā, Vjetnamā un Taizemē. Tur ir noturīga tehnoloģiskā ķēde un kvalitāte. Ja jūs meklējat augstas kvalitātes audumus un aksesuārus, piemēram, rāvējslēdzējus, tad 99% no YKK produkcijas, ko mēs lietojam, top Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīga atkritumu sašķirošana ir utopija, un sava mūža laikā diez vai to piedzīvosim, tā intervijā DB norāda atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Šogad aprit 75 gadi, kopš dibināts uzņēmums, runājot pat plāniem un mērķiem, G. Levics atzīmē, ka tie ir gana lieli, tomēr pagaidām visas ieceres vēl neatklāj. Viņš uzsver, ka turpmākie gadi atkritumu apsaimniekošanas nozarei būs izaicinoši, ņemot vērā Eiropas nostāju attiecībā uz atkritumu šķirošanu un apglabāšanu. Jāatgādina, ka līdz 2025. gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā. Līdz 2030. gadam mērķrādītājs pieaugs līdz 60%, bet līdz 2035. gadam – līdz 65%. Līdz 2025. gadam ir arī jānodrošina atsevišķa tekstilizstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšana no mājsaimniecībām, bet līdz 2024. gadam – arī bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārprodukcija Ķīnā kaitē visiem

Didzis Meļķis, 26.02.2016

Tērauda industrijas strādnieki šomēnes pie Eiropas Komisijas ēkas Briselē protestēja pret Ķīnas tērauda dempinga cenām.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzenoties pēc globālā tirgus daļām, ķīnieši ir sagrābušies bīstami daudz lieku jaudu; problēmu cer «eksportēt»

Arī Latvijai potenciāli nozīmīgā Pekinas izplānotā Vienas jostas, viena ceļa (VJVC) jeb Jaunā zīda ceļa tranzīta iniciatīva lielā mērā ir domāta Ķīnas ekonomisko pārmērību tvaika nolaišanai, var secināt no ES Tirdzniecības kameras Ķīnā jaunā ziņojuma Pārliekās jaudas Ķīnā – traucēklis partijas reformu dienaskārtībai. Pētījumā secināts, ka VJVC projekti, kas lielā mērā būs Ķīnas vadītās Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas (AIIB) kreditēti, tiks īstenoti uz divpusēju līgumu pamata, un ka tiem ir plānots potenciāls absorbēt trekno gadu lieko optimismu. Tiesa, arī šā topošā globālā drošības ventiļa efektivitāte milzīgo lieko jaudu dēļ (skat. tabulu) tiek apšaubīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna ir milzīgs dīķis, kur zvejot finanšu krāpniekiem

Pēdējo nedēļu laikā liela daļa finanšu tirgus uzmanības veltīta notikumu attīstībai Ķīnā. Ja šīs valsts akciju tirgū notiek straujāka izpārdošana, nekas labs tajā dienā nav gaidāms arī izejvielām un citiem lielākajiem akciju tirgiem.

Ķīna pašlaik mēģina nostaigāt pa savas ekonomikas pārstrukturēšanas taciņu. Tiek pieļauta iedzīvotāju lielāka brīvība, piemēram, naudas ieguldīšanas ziņā. Rezultātā daudziem ķīniešiem akciju tirgus iespējas ir bijis jaunums, ko tie naski ķērušies apgūt. Jau rakstīts, ka tieši ierindas ķīniešu lielā interese par ieguldījumiem akciju tirgū bijis viens no pamatiem, kādēļ šī valsts aizdzīvojusies līdz akciju cenu burbulim. Turklāt aptuveni divas trešdaļas no šīs valsts akciju tirgus jaunajiem investoriem bijuši tādi, kas nav spējuši pabeigt pat vidusskolu. Būtībā Ķīnas akcijas kļuvušas populāras masām, kas arī stimulēja to cenu pieaugumu, nevis kompāniju fundamentālie rādītāji. Jeb – jo augstākas kļuva akciju cenas, jo vairāk cilvēki tās pirka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna, jaunība, izdevības, kas aizved pie aizvien jauniem dzīves pavērsieniem – tas ir stāsts par enerģisko Martu Ivaņinoku-Cjiņu

Iespējams, viņas pulsējošā enerģijas dzirksts bija tā, kādēļ Marta 24 miljonu pilsētā Šanhajā bija nevis viena no skudru pūžņa, bet gan spēja, jau mācoties otrajā universitātes kursā, sevi pierādīt kā raidījumu vadītāju televīzijā, kas turpmākajos gados kļuva par platformu ne vien karjeras izaugsmei, bet iespējai ķīniešiem pastāstīt vairāk par Latviju, mūsu kultūru, mentalitāti, paražām un nacionālo virtuvi.

Fragments no intervijas, kas lasāma 5. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

«Sapratu, ka ilgus gadus filmējos televīzijā, kur dažādos šovos vienmēr teicu, ka es esmu Marta no Latvijas, kā arī uzsvēru, ka esam Eiropas valsts, nevis Padomju Savienības valsts, kā daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem vēl ir palicis atmiņā. Kādā brīdī sapratu, ka negribu, lai tas viss, ko es darīju Latvijas vārda atpazīstamības veicināšanai, tiktu pazaudēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējiem aizvien vairāk sākot domāt par eksporta iespējām uz Ķīnu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību šīs valsts tirgū.

Gan Latvijas Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, gan Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Ķīnā vadītājs Ingus Rozenblats DB uzsver, ka Ķīnā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība valstiskā līmenī kļuvusi par prioritāri.

Tomēr tas vēl nenozīmē, ka šī joma būtu sakārtota un vairs nenotiktu tādi pārkāpumi kā intelektuālā īpašuma zādzības un nelikumīgas kopēšanas.

Pašlaik Ķīnā ir reģistrētas vairāk nekā 200 Latvijas preču zīmes, tostarp Madara, Vaide, Rasa, Kārums, Pure Chocolate, Rigvir, Silvanols, Riga Black Balsam utt. Tajā pašā laikā tieši preču zīmju reģistrācijas jomā ārvalstu uzņēmēji visbiežāk sastopas ar negodīgu un krāpniecisku ķīniešu rīcību. I. Rozenblats stāsta, ka nereti kādas Ķīnas privātpersonas vai juridiskas personas seko līdzi jaunākajām tirgus tendencēm un izvērtē, vai ārvalstu kompānijas un to produkti varētu būt interesanti Ķīnas tirgum. Ja viņiem šķiet, ka kādai konkrētai preču zīmei šāds biznesa potenciāls Ķīnā varētu būt, krāpnieki Ķīnas Preču zīmju ofisa reģistrā pārbauda, vai konkrētā zīme nav vēl reģistrēta. Ja tas nav izdarīts, tad viņi iesniedz pieteikumu reģistrēt šo preču zīmi uz sava vārda. I. Rozenblats teic, ka nereti potenciālās preču zīmes, kuras piesavināties, tiek noskatītas starptautiskās izstādēs. Tādēļ uzņēmējiem ir ieteikums neļaut savu preci un etiķeti fotografēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaļi politiskie riski aktīvu cenas bīdīs arī 2019. gadā.

Šogad finanšu aktīvu cenas šūpojuši dažādi lieli globālie politiskie riski, un tā tas droši vien būs arī nākamajā gadā. Piemēram, ja vēl pašā šīs nedēļas sākumā daudzi priecājās, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņš varētu iepauzēt, tad tagad šim optimismam norauts stopkrāns, kas visai pēkšņi pazudinājis daļu no novembra beigu akciju guvumiem. ASV prezidents Donalds Tramps tvītojot nodēvējis sevi par «tarifu vīru» (Tariff Man) un atgādinājis par kādu papildu nodevu iespējamību. Vēl nupat ASV un Ķīnas politiķi vienojās atvēlēt 90 dienas tam, lai tiktu panākts pamats jauniem šo valstu tirdzniecības nosacījumiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No dienas, kad lietuvieši izveidoja tiešās piegādes risinājumu e-komercijai Oberlo, līdz apvienošanās piedāvājumam no Shopify pagāja vien 11 mēneši

Oberlo ir izveidots 2015. gadā. «No pirmās dienas tas bija masu «hits». Kļuvām par Nr.1 risinājumu Shopify platformā, palīdzējām rasties daudziem jauniem tirgotājiem, ļoti ātri daudzi sāka izmantot šo risinājumu. No Oberlo izveides līdz brīdim, kad Shopify mūs uzrunāja, pagāja 11 mēneši. Nebija pagājis pat gads. Tas nedaudz mainīja uzņēmuma dinamiku – precīzi nezinājām, ko nākotne nesīs,» atzīst Andrjus Šlims (Andrius Šlimas), Oberlo UAB līdzdibinātājs. Vienlaikus uzņēmumam bija saruna par finansējuma piesaisti ar InReach Ventures, kas ir Londonā bāzēts riska kapitāla fonds. Viņš teic, ka kompānija nepiesaistīja investīcijas, bet sadarbojās ar šo fondu, kas bija padomdevējs un instruments panākumos. «Reizēm cilvēkus vietējā tirgū mulsina tas, ka neesam piesaistījuši finansējumu, kas tehniski ir tiesa, jo mēs ieguvām līdzekļus pašā pēdējā brīdī, tieši pirms tam, kad noslēdzās apvienošanās,» saka A. Šlims.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības karu ziņā tomēr dziļāk tunelī; neskaidrībai seko arī finanšu tirgus.

Šī vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem līdz jūlija beigu daļai bija ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs - ASV centrālo baņķieru nepārliecinoša retorika par tālāku likmju samazināšanu un jauni pasaules tirdzniecības karu uzplūdi tomēr spējuši iedragāt riska aktīvu mijēju optimismu. Kopš savas 26. jūlija virsotnes ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir samazinājusies gandrīz par 6%. Turklāt šo pirmdien vien šī indikatora vērtība saruka uzreiz par 3%. Tas šogad ir lielākais vienas sesijas ASV akciju kritums.

Pienākot spējākai izpārdošanai, tradicionāli daudz tiek spriests par to, vai piedzīvosim cenu korekciju (kritums par 10% no iepriekšējām augstienēm var atrasties kaut vai, piemēram, vēl viena ASV prezidenta «Twitter ieraksta attālumā»), un vai, iespējams, būs atnākuši pat lāči (cenu kritums kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%). Arī ASV investīciju bankas Morgan Stanley eksperti norāda, ka jaunie ASV vadītāja Donalda Trampa 10% papildu tarifi Ķīnas precēm 300 miljardu vērtībā neesot vien tirdzniecības diskusiju taktika. Iestāde uzskata, ka abas puses šobrīd ir izteikti motivētas pastāvēt par savu taisnību un investoriem būtu jāgatavojas tam, ka globālā protekcionisma stāsts vēl saasināsies. «Abu pušu sadarbību galu galā var veicināt cenu korekcija finanšu tirgū. Domājam, ka būs vajadzīgs vēl tālāks tirgus vājums, pirms tiks panākta tirdzniecības karu deeskalācija, » spriež ASV investīciju bankas analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Stenders jaunais vadītājs Gang Yang: Ražošana ir un paliks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnai piefiksēta zemākā ekonomikas izaugsme kopš globālās krīzes.

Pasaules ekonomikai jau kādu laiku nākas samierināties ar Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos. Šis process gan vismaz pagaidām ir pakāpenisks, un šīs valsts milzīgās tautsaimniecības pieaugumu par 6,5% tāpat īsti par vāju nosaukt nevar. Tempa kritums notiek no ļoti augsta līmeņa, un pat pie zemākiem izaugsmes apmēriem šai valstij ir milzīga un pieaugoša artava gan pasaules ražošanā, gan arī patēriņā.

Lai nu kā – šā gada trešajā ceturksnī minētās valsts ekonomika palielinājusies par minētajiem 6,5%, kas ir zemākais izaugsmes temps kopš iepriekšējās globālās finanšu krīzes (un nedaudz sliktāks rādītājs, nekā pirms tam vidēji gaidīja analītiķi). Pieejamie dati liecina, ka Ķīnā sabremzējusies rūpniecības un patēriņa izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības karu eskalēšanās runas nogāž akciju cenu, trešdien, 20.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ ar jaunu sparu saasinājušās bažas, ka pasaules lielākās tautsaimniecības tiks ierautas tirdzniecības kariņā. ASV prezidents Donalds Tramps nupat atklājis, ka uzdevis veidot sarakstu ar tādu Ķīnas importu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kuram varētu piemērot jaunus tarifus. Turklāt ar svaigiem papildu tarifiem tikšot aplikts Ķīnas imports vēl 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, ja uz jau pieņemtajiem soļiem Ķīna atbildēšot ar kādiem pretpasākumiem. Domājams, nav izslēgti arī kādi ASV ierobežojumi Ķīnas investīcijām. Vēl nesen (pagājušonedēļ) ASV, lai atbildētu uz negodīgu tirdzniecības praksi, izziņoja tarifus (25% apmērā) Ķīnas importam 50 miljardu ASV dolāru vērtībā (tādējādi kopumā zem jautājuma zīmes var nonākt Ķīnas imports uz ASV 450 miljardu ASV dolāru vērtībā). Tas esot pieņemts, lai atspēlētu zaudējumus, kas saistīti ar Ķīnas valdībai piederošo kompāniju ASV intelektuālā īpašuma zādzībām, skaidrojušas ASV amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Radītas platformas eksporta tirgu izpētei

Rūta Kesnere, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ķiploku tirgonis: «Es neesmu spekulants. Esmu tikai saprātīgs biznesmenis.»

Jānis Šķupelis, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā Ķīnā periodiski vērojama dažādu aktīvu cenu burbuļu uzblīšana un noplakšana. Pēdējais straujais cenu pieaugums skāris ķiploku tirgu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pieejamie dati liecina, ka Ķīnā publiski tirgoto ķiploku cena 12 mēnešu laikā palielinājusies par 85% līdz 13,75 juaņu atzīmei par kilogramu (~1,83 eiro par kilogramu).

Pieejamā informācija liecina, ka ķiploku raža Ķīnā gadā tiek novākta vienu reizi. Pēc tam izejvielas krājumi tiekot palēnām pārdoti, un viss šis process izpelnoties lielu vietējo valsts spekulantu uzmanību. Tie uzpērk ķiplokus un uzglabā speciālās noliktavās. Savus krājumus tie sāk izpārdot tad, kad ķiploku piedāvājums ir mazinājies, un tie var veikt darījums ar krietni izdevīgākām cenām. WSJ kāds Ķīnas tirgonis, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, stāsta, ka pašlaik noliktavā glabā četrus tūkst. tonnas ķiploku. Sagaidot izdevīgu pārdošanas brīdī, viņš iepriekšējā gadā esot guvis peļņu aptuveni septiņu milj. juaņu apmērā (0,93 milj. eiro). «Es neesmu spekulants. Esmu tikai saprātīgs biznesmenis,» klāsta sīvās pārtikas izejvielas pārdevējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru