Pēdējā iespēja uzrāvienam 

Jāmobilizējas sadarbībai ar Ķīnu aviācijas, dzelzceļa pārvadājumu, ostu un industriālo zonu jomā, sarunā ar Dienas Biznesu ceturtdien norāda Satiksmes ministrijas nozares atašejs Helmuts Kols.

Egons Mudulis, 13.10.2016
1/2

DB 13.oktobra numura vāks

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas šobrīd liecina, ka komunikācija starp Ķīnu un Latviju politiskajā un uzņēmumu līmenī var rezultēties ar reāliem projektiem transporta jomā?

Pirms mēneša atzīmējām Ķīnas‒Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienu. Šis būtiskais fakts sakrīt ar lēmumu pieņemšanas laiku ne tikai divpusējas, bet arī daudzpusējas sadarbības ietvaros. Ķīnai esam interesanti ne tikai labā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, bet drīzāk daudzpusējas sadarbības ietvaros, ko Ķīna realizē ar «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīvu.

Viens no tās formātiem ir 16+1. Pērnā gada beigās Centrālās un Austrumeiropas valstu vadītāju un Ķīnas premjera samitā Sudžo tika izlemts fundamentāls jautājums par to, kā Ķīna var rast kopsaucējus ar minētajām valstīm infrastruktūras attīstības un savienojamības jomā, kā arī stimulēt kopējo ekonomisko izaugsmi. Šie trīs punkti faktiski ir Ķīnas redzējums sadarbībā ar mūsu reģionu. Ja runājam par tiešajām investīcijām, pārstāvniecībām un kopuzņēmumiem, Ķīnas ekonomiskā aktivitāte Latvijā un arī kopumā Baltijā 25 gados bijusi maza. Tirdzniecība, protams, notiek, bet tā ir tikpat nesabalansēta kā ar jebkuru citu valsti, ar ko Ķīna strādā. Ķīna apzinās, ka patēriņš un tās ekonomiskā izaugsme ir samazinājusies, tur notiek pārmaiņas, un, veidojot daudzpusējo sadarbību, valdība sākusi strādāt ar potenciālajiem izaugsmes reģioniem. Viņu ieskatā Latvija ir vieta, kur iespējams veikt uzņēmējdarbību un investīcijas. Pērn t.s. Sudžo ceļa kartē Ķīna savos plānos iezīmēja arī Baltijas jūras reģionu. Tas ir monumentāls pagrieziens, jo līdz šim tur valdīja apziņa, ka šis reģions atrodas kaut kur aiz kādreizējā Dzelzs aizkara. Sudžo ceļa karte saskan arī ar Ķīnas Nacionālās Attīstības un Reformu Komisijas (NARK) lēmumu. Ķīnā līdzīgi bijušajai PSRS ekonomiskā plānošana tiek veikta centralizēti, un tā balstās uz piecu gadu plāniem. Šobrīd tā ir 13. piecgade (2016.‒2020. g.). Sudžo ceļa karte ir galvenais motivators, kas ļāvis Ķīnai, tās centrālajam aparātam, municipalitātēm pievērst uzmanību Baltijas valstu reģionam. Ķīna šo reģionu sasaista ar Vidusjūru un Melno jūru, izveidojoties redzējumam par trīs jūru savienojumu. Tas dod mums pārliecību, ka «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīva attīstīsies šajā virzienā, un 16+1 formāts palīdz valstīm ar mazāku ekonomiku, iedzīvotāju skaitu vai teritoriju piedalīties plašākā Ķīnas iniciatīvā. Šis formāts paver iespēju, ka mūsu balss tiks sadzirdēta. Tā ietvaros Latvija ar savu attīstīto transporta un loģistikas sektoru veido loģistikas sekretariātu, kura pirmais pasākums notika šā gada maijā Rīgā, piedaloties arī dalībvalstu uzņēmējiem.

SM šogad ir izveidojusi jaunus amatus – transporta nozares atašeji Ķīnā un Kazahstānā.

Ar ko tajā galā tiekas atašejs?

Atašejs galvenokārt nodrošina SM kontaktu uzturēšanu Pekinā, kur atrodas Ķīnas valdība, galvenās ministrijas, lielāko valstu uzņēmumu un privātkompāniju galvenās mītnes. Mans uzdevums ir nostiprināt esošos kontaktus, rast jaunus un pavērt jaunu komunikāciju, rodot kopsaucējus, kur mēs satiksmes nozarē varam būt interesanti Ķīnai un kur Ķīna saskata savu iespēju līdzdalībai vai atbalstam Latvijā.

Visu rakstu Nevajag sevi par zemu novērtēt lasiet ceturtdienas, 13.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!

 

Tevi varētu interesēt

Ķīnā atklāts milzu radioteleskops, raksta MarketWatch....

Indijas premjera pašrocīgi izraudzītais ministrs attiecībām ar Latviju ļauj plānot divpusējo...

Ķīnas banku sektoru varētu apdraudēt nenovēršama parādsaistību krīze, brīdinājusi...

Gada beigās ekspluatācijā paredzēts nodot jaunu pasaules augstāko tiltu – tas atrodas...

Klātesot ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils...

Lai īstenotu 97,4 milj. eiro vērto Skanstes tramvaja līnijas projektu, Rīgai ir...

Aviokompānijas airBaltic stratēģisko investoru valdība cer atrast nākamgad, šodien pēc...

Rīgas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē ar 34 balsīm «par» un 15...

Saskaņā ar AS Tallink Grupp paziņojumu uzņēmums ir parakstījis līgumus ar sašķidrinātās...

Latvijas lidsabiedrība airBaltic tuvāko piecu gadu laikā plāno pieņemt darbā gandrīz 1...

Atvieglojumu saņēmēji varēs izvēlēties identifikācijas veidu; ministri neapmierināti ar ieviešanas...

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) ir parakstījusi līgumu ar Eiropas Inovācijas un...

Joprojām gaida aprēķinus, lai lemtu, vai no projekta būs ieguvumi vai zaudējumi,...

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija Lietuvos geležinkeliai parakstījusi līgumu par Rail Baltic/Rail...