Direktīvas ieviešana rada finanšu iztrūkumu 

«Es kā ierēdnis varu pateikt, ka Eiropas direktīva mums to prasa un valstij uzliek par pienākumu līdzsvarot infrastruktūras pārvaldītāja finanses. Dzelzceļa likumā tas var būt kaut trīsreiz ierakstīts – kamēr tas nebūs iedzīvināts budžeta likumā un pēc tam arī vidējā termiņa budžetā, tā joprojām būs liela problēma,» saka Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Sandris Točs, speciāli DB, 2018. gada 14. februāris plkst. 9:06

Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Fragments no intervijas

Kā gaidāmā Eiropas Savienības direktīvas ieviešana izmainīs līdzšinējo dzelzceļa finansēšanas kārtību?

Mūsu «bībele» attiecībā uz dzelzceļa tiesībām tik tiešām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada Direktīva 34 (2012/34/ES), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Direktīvas būtība ir tāda, ka dzelzceļa pārvadājumi ir jāliberalizē, jāatver tirgi, jāveic reforma attiecībā uz maksām, kas tiek iekasētas no dzelzceļa pārvadātājiem un lietotājiem. Galvenais maksas noteikšanas princips, kas Eiropā jau ir ilgāku laiku, bet priekš mums jauns, ir tāds, ka infrastruktūras maksas tiek noteiktas, balstoties uz tiešo izmaksu principu.

Kas ir tiešās izmaksas?

Jūs, piemēram, sēžat uz šī krēsla. Ja jums par to varētu izrakstīt rēķinu, tad pēc tiešā izmaksu principa jums būtu jāmaksā tikai tā krēsla nolietojuma daļa no krēsla vērtības, ko tas zaudē šīs stundas laikā no krēsla lietošanas mūža. Bet jums nevajadzētu maksāt par telpu īri, elektrību un visu pārējo, kas vēl šajā ēkā ir. Dzelzceļā sliedes, pārmijas, tilti nolietojas tieši no tā, ka konkrēts vilciens pārbrauc pa konkrētu maršrutu. Tās ir tiešās izmaksas, kuras jāsedz lietotājam. Direktīva, protams, pieļauj «manevra iespējas», ka tiešās izmaksas drīkst palielināt ar uzcenojumiem. Bet uzcenojumi atkal ir jāvērtē pēc tā, cik attiecīgais tirgus segments var maksāt.

Ko dzelzceļa sistēmā praktiski nozīmēs jaunās Eiropas sistēmas ieviešana?

Latvijas dzelzceļa tīkla infrastruktūras kopējās izmaksas sastāv no ļoti dažādiem izmaksu posteņiem. Bet tiešās izmaksas būs būtiski mazākas. Attiecībā uz Latviju direktīva pieļauj izņēmumus, ka Eiropas Savienības tranzīts uz un no trešajām valstīm (Krieviju, Baltkrieviju) var noteikt lielāku maksu, lai pilnībā segtu radušās izmaksas. Ir diskusija par to, kā tieši direktīvā tas ir definēts – vai līdz pilnajām izmaksām var likt uzcenojumu automātiski? Mans personīgais viedoklis, ka arī tranzīta gadījumā uz trešajām valstīm ir jāņem vērā šī koridora maksātspēja.

Gadījumā, ja visas pilnās izmaksas pārliek uz tranzītu no trešajām valstīm, tās var kļūt nesamaksājami lielas un mēs varam šo tranzītu pazaudēt vispār, jo, samazinoties pārvadājumu apjomam, palielinās izmaksas, ko maksā atlikušais lietotājs. Absurda būtu situācija, ka, nedod Dievs, sankcijas turpinās, Krievijas tranzīts samazinās un ap 2030. gadu ir palicis vairs tikai viens vilciens no Krievijas. Tātad, ja saskaņā ar direktīvu mēs varam prasīt no šī pēdējā vilciena visa Latvijas dzelzceļa tīkla pilnās izmaksas, kuras pārceļ uz šo pārvadājumu, tad varētu sanākt, ka šim pēdējam vilcienam būtu jāmaksā 100 miljoni eiro. Skaidrs, ka tādā gadījumā arī šī «pēdējā» vilciena nebūtu. Patiesībā, ja pilnās izmaksas pārceļ uz trešo valstu segmentu, kravu apgrozījumam samazinoties, tās strauji ies uz augšu, kas savukārt vēl vairāk stimulēs samazinājumu. Var iznākt tāds negatīvs apburtais loks.

Visu rakstu Direktīvas ieviešana rada finanšu iztrūkumu lasiet trešdienas, 14.februāra laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

No šīs sadaļas
2018. gada 14. februāris plkst. 7:24

Esam tikuši ļoti tālu, par Eiropas platuma dzelzceļa (1435 mm) projekta Rail Baltica (RB) nacionālā ieviesēja valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) līdz šim paveikto norāda Agnis Driksna.

2018. gada 13. februāris plkst. 10:44

Akcionāru nesaskaņas var kavēt dzelzceļa projekta «Rail Baltica» savlaicīgu pabeigšanu un Eiropas Savienības (ES) finansējuma apgūšanu.

2018. gada 12. februāris plkst. 12:28

Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

2018. gada 12. februāris plkst. 11:42

Balstoties uz Dzelzceļa likumu, Satiksmes ministrija izstrādājusi Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam.

2018. gada 11. februāris plkst. 16:30

Pie Maskavas svētdien avarējusi Krievijas pasažieru lidmašīna, kurā atradās 71 cilvēks, paziņojušas...

2018. gada 09. februāris plkst. 17:56

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» tiks sadalīts trijās atsevišķās...

2018. gada 09. februāris plkst. 17:31

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas...

2018. gada 08. februāris plkst. 16:00

Rīgas starptautiskā autoosta ir atsākusi darbu, informē Autotransporta direkcija....

2018. gada 07. februāris plkst. 16:21

Jūrmalas pilsētas maršrutos no 12. februāra sāks kursēt 14 videi draudzīgākie Isuzu...

2018. gada 07. februāris plkst. 15:50

Inteliģento infrastruktūras risinājumu uzņēmums SIA «FIMA» paziņojis par vadības maiņu....