MiFID II - vai efektīva atbilde krīzes cēloņiem un vai gala investīciju patērētāji būs labāk pasargāti? 

Pārdomas par aizgājušo krīzi

Deloitte Lavija Konsultāciju nodaļas direktora vietnieks Andris Liepiņš, 2018. gada 09. aprīlis plkst. 14:19

Publicitātes foto

Ko esam mācījušies no 2008/2009. gada finanšu krīzes: (1) vismazāk pasargātie ir pasīvie gala investīciju produktu patērētāji; (2) fragmentētais finanšu instrumentu tirgus ES rada domino efekta risku; (3) neregulētie ārpusbiržas finanšu instrumentu tirgi, kuri apjoma ziņā ir vieni no lielākajiem visā finanšu ekosistēmā, caurskatāmības trūkuma rezultātā rada visaptverošu tirgus nestabilitātes risku jeb tā saucamo sistēmisko risku, kas var radīt būtisku satricinājumu pat valstu līmenī.

Kas ir MiFID II?

Otrā finanšu tirgus instrumentu direktīva jeb MiFID II (Markets in Finanical Instruments Directive) un saistītā Finanšu instrumentu tirgus regula (Markets in Financial Instruments Regulation jeb MiFIR) ir rezultāts Eiropas Komisijas centieniem nodrošināt vienotu likumdošanas ietvaru visas ES finanšu instrumentu tirgos. Akronīms MiFID II bieži tiek lietots, lai apzīmētu abus regulējumus, neizdalot tos; būtiskā atšķirība starp abiem ir tā, ka MiFIR ir tieši piemērojama visā ES no spēkā stāšanās datuma šī gada 3. janvārī, kamēr pie direktīvas transponēšanas Finanšu instrumentu tirgus likumā Latvijas atbildīgās institūcijas vēl aktīvi strādā.

Atskaites punkts?

Uzskatāms, ka MiFID II/MiFIR iezīmē būtiskākās strukturālās finanšu instrumentu tirgus pārmaiņas, kādas jebkad piedzīvotas ne vien Eiropas, bet arī pasaules finanšu instrumentu tirgos. MiFID II krietni paplašina pirmās Finanšu instrumentu tirgus direktīvas vērienu, kalpojot arī par atbildi krīzes cēloņiem un adresējot finanšu krīzes laikā iezīmējušās pirmās direktīvas nepilnības (tā, zīmīgi, stājās spēkā krīzes priekšvakarā 2007. gadā). Eiropas Komisijas sarunas nepieciešamajiem uzlabojumiem un papildinājumiem aizsākās jau 2010. gadā, un materializējās 2014. gadā pieņemtajā MiFID II/MiFIR, kas nu stājas spēkā, papildināts ar vairāk kā 30 otrā un trešā līmeņa saistītajiem normatīvajiem aktiem – tehniskajiem standartiem, vadlīnijām, konsultatīvajiem ziņojumiem, jautājumu un atbilžu sesijām.

Kurus tirgus dalībniekus tas ietekmē?

Bankas, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības, biržas, tirdzniecības vietnes, investorus.

Kāda ir sagaidāmā MiFID II ietekme uz investoriem?

Lai gan lielākā daļa jauno prasību tieši ietekmēs tikai tirgus infrastruktūru (piemēram, tirdzniecības vietnes) un tirgus dalībniekus (piemēram, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, bankas), ņemot vērā, ka investoru aizsardzība ir viens no MiFID II lielajiem uzsvariem, virkne izmaiņu tiešā mērā būs jūtama arī investoriem. Atsevišķas būtiskās tēmas iezīmētas turpinājumā.

Lielāks caurspīdīgums attiecībā uz tirgus dalībnieku darbību ļaus investoriem vieglāk salīdzināt pakalpojumu sniedzējus. Tas tiks panākts ar stingrākām un harmonizētām prasībām tirgus dalībnieku komunikācijai ar klientiem (investoriem), tostarp pirms līguma noslēgšanas atklājamā informācija, informācijas atklāšana par interešu konfliktiem, saņemtajiem pamudinājuma maksājumiem, izmaksu un komisiju atklāšanu u.c.

  • Paaugstināts uzsvars uz savlaicīgu un pilnīgu informāciju par klientiem, liek investoram sagaidīt biežākus un plašākus jautājumus no sava pakalpojumu sniedzēja. Portfeļa pārvaldniekiem var būt nepieciešams atjaunot savu klientu datus, tostarp klientu anketas, lai veiktu instrumentu piemērotības un atbilstības izvērtējumus. Sagaidāms, ka lielākā daļa banku proaktīvi atjaunos trūkstošo vai novecojušo informāciju jau pirms rīkojumu saņemšanas. Papildus informācija var būt nepieciešama arī lai nodrošinātu darījumu ziņošanu regulatoram.

  • Ja investors ir juridiska persona, LEI kods (jeb Legal Entity Indentifier) kopš 3. janvāra ir obligāts priekšnosacījums darījumu izpildei Eiropas Savienībā. Kodu var saņemt, piesakoties pie jebkura no LEI izsniedzējiem, kuru sarakstu uztur Global LEI Foundation (jeb GLEIF). Ja LEI kods vēl nav saņemts, pārejas periodā līdz 3. jūnijam to Jūsu vietā var pieprasīt arī banka.

  • Vairāk, detalizētāki un standartizēti pārskati par darījumu izpildi, portfeļa rezultātiem, faktiskajām izmaksām un piemērotajām komisijām, tostarp automātiski brīdinājumi par zaudējumu sliekšņa sasniegšanu.

  • Būtiskākās izmaiņas ar netiešu ietekmi uz investoriem (saraksts nav izsmeļošs):

    MiFID II aptver visus finanšu instrumentu veidus, gan biržā, gan ārpus biržas tirgotus, tādējādi sniedzot visaptverošu informāciju par tirgū notiekošo visiem tirgus dalībniekiem;

  • Ārpus biržā tirgoto instrumentu tirdzniecības pārvirzīšana uz regulētām tirgus vietnēm, kas palīdz harmonizēt tirgus infrastruktūru un procesus;

  • Paaugstināta tirgus caurskatāmība, nodrošinot finanšu instrumentu cenu pieejamību plašākam investoru lokam, kas potenciāli veicinātu konkurenci (viedoklis šajā punktā dalās);

  • Paaugstināta tirgus uzraugu/regulatoru loma uzliekot par pienākumu tirgus dalībniekiem ziņot darījumu informāciju tirgus uzraugiem;

  • Stingrākas prasības investoru interešu aizsardzības nodrošināšanai, tā piemēram, uzlabojot procedūras klientam labvēlīgākās cenas noteikšanai, ieviešot skaidru un nepārprotamu komisijas maksu piemērošanas kārtību, pārskatot izdevumus, kuri iekļauti pakalpojumu komisijas maksās, regulāru pārskatu sagatavošana klientiem u.c.

  • Tiek lēsts, ka bankām, brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām Eiropā šīs regulas un direktīvas ieviešana izmaksāja vairāk nekā EUR 2 miljardus. Neskatoties uz paveikto, darbs pie darbības atbilstības ieviešanas joprojām turpinās.

    Dalies ar šo rakstu!
    Raksta komentāri
    Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
    Nepalaid garām

    Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

    Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

    No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

    Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

    Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

    «Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

    No šīs sadaļas
    2018. gada 09. aprīlis plkst. 11:56

    «Daimler AG» mērķis ir dīzeļdzinēju uzlabošana, nevis aizliegšana. Dzinēju optimizēšana...

    2018. gada 09. aprīlis plkst. 9:36

    «Audi» 2025 stratēģija paredz ilgtspējīgu uzņēmējdarbības pieeju, kā galveno stratēģisko...

    2018. gada 09. aprīlis plkst. 9:30

    «Mūsu uzņēmums tic dīzeļdzinējiem un viņu nākotnei gan Latvijā, gan pasaulē. Esam pārliecināti,...

    2018. gada 09. aprīlis plkst. 9:27

    «Mēs, kā MAN oficiālie pārstāvji Latvijā, varam droši apgalvot, ka starptautisko pārvadājumu...

    2018. gada 06. aprīlis plkst. 9:43

    Jaunībā no sirds smējāmies par žurnāla Liesma vēstuļu sadaļu. Sirdi žņaudzoši stāsti...

    2018. gada 03. aprīlis plkst. 11:05

    Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis...

    2018. gada 28. marts plkst. 10:21

    Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs,...

    2018. gada 28. marts plkst. 9:48

    Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas...

    2018. gada 27. marts plkst. 8:13

    Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā ieviesīs diezgan daudz pārmaiņu fotogrāfijas...

    2018. gada 26. marts plkst. 8:26

    Neviens nezināja, bet daži zināja? Tikai 13. februārī izskanēja ASV finanšu ministrijas...