Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis Kanādā notiekošā prestižā Monreālas Masters 1000 sērijas turnīra jeb Rogers Cup vienspēļu sacensību trešās kārtas mačā ceturtdien ar 6-4, 6-3 uzvarēja pasaules otro raketi Endiju Mareju no Lielbritānijas.

Latvietis titulēto britu pārspējis pirmo reizi karjerā, sasniedzot turnīra ceturtdaļfinālu.

Pirmajās izspēlēs pārliecinošāku sniegumu pie savas serves demonstrēja Marejs, tomēr jau trešajā geimā viņam radās lielas grūtības ar savas serves nosargāšanu. Latvietis bija nokļuvis viena uzvarēta punkta attālumā no breika iespējas, tomēr brits savu darbu padarīja un servi nosargāja. Ļoti līdzvērtīgā cīņā aizritēja arī nākamie divi geimi, rezultātam kļūstot neizšķirtam 3-3. Pie teicamas izdevības lauzt Gulbja servi titulētais Marejs tika septītajā geimā, taču nespēja izmantot nevienu no divām breikbumbām. Nākamajā geimā Marejs pie savas serves atkal bija pārliecinošs, panākot 4-4.

Pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā diasporas latvieši plāno atgriezties lielākoties tuvāko piecu gadu laikā, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā pētījuma sākotnējie rezultāti.

Zinātniskā projekta vadītāja Inta Mieriņa šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus informēja par pētījuma sākotnējiem rezultātiem, uzsverot, ka šie pagaidām ir tikai sākotnējie dati un pēc pilnveidošanas tie var nedaudz mainīties.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, no latviešu tautības cilvēkiem tuvāko piecu gadu laikā Latvijā noteikti plāno atgriezties 24%, šādu iespēju apsver 27%, bet pie noteiktiem apstākļiem atgrieztos 32%. Tikmēr atgriezties noteikti neplāno 2%, bet tuvāko piecu gadu laikā, visticamāk, neatgriezīsies 11%.

Vēl ir daudz tādu latviešu, kuri dzimtenē plāno atgriezties vecumdienās, bet tuvāko sešu mēnešu laikā atgriezties dzimtenē plāno vien niecīga daļa aptaujāto latviešu.

Lai arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins atvieglojis noteikumus, kā krieviem, kas dzīvo ārzemēs, atgriezties uz dzīvi dzimtenē, būtisku interesi Latvijā dzīvojošos krievos tas neradīs, Db.lv pauda Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) vēstnieks – preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

Konsulārais dienests līdz šim nav novērojis pastiprinātu Latvijā dzīvojošo krievu interesi par pārcelšanos uz Krieviju.

Db.lv jau ziņoja, ka tagad krieviem, kas dažādu apsvērumu dēļ nokļuvuši citās pasaulēs valstīs, tiks atvieglota dokumentu kārtošana. V. Putins jau esošajā programmā, kas palīdz tautiešiem atgriezties uz dzīvi Krievijā, nesen ieviesis dažādus atviglinājumus, proti, kārtojot dažādus dokumentus vairs nevajadzēs kārtot pagaidu uzturēšanās atļauju. Tāpat tiem, kas vēlas atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, tiks apmaksātas konsulārās nodevas, vīzas izmaksas un «faktiskie izdevumi».

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Latvijas sabiedrība tikai tagad sāk pakāpeniski atkopties no globālās ekonomiskās krīzes – bezdarba, parādsaistībām un labklājības līmeņa straujas krišanās. Mēs esam spējuši veiksmīgi ne tikai atgriezt stabilitāti valsts ekonomikā, bet arī iekļauties eirozonā, turklāt katru gadu Latvijas valsts budžeta ieņēmumi pieaug. Lai arī valdība ir paveikusi apjomīgu un sarežģītu darbu, lai veicinātu valsts ekonomikas atveseļošanos, lielāko darbu ir ieguldījuši tieši Latvijas iedzīvotāji.

Pērn veikto nodokļu reformu rezultātus varēsim vērtēt tikai nākamajā gadā, taču jau šobrīd uzskatāmi iezīmējas pirmie rezultāti uzņēmējdarbības jomas sakārtošanā. Pelēkā ekonomika valstī samazinās – aplokšņu algu īpatsvars krītas, un valsts nodokļu ieņēmumi palielinās. Pieļauju, ka sabiedrība arvien vairāk vēlas piedalīties Latvijas – savas valsts, veidošanā un izaugsmē. Mazinoties pelēkai ekonomikai, mums ir iespēja nodrošināt algu pieaugumu un veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos. Ticība valstij un valdībai ir svarīgs pamatnosacījums jebkurai uz attīstību vērstai tautai.

Tiesa, šie sasniegumi ir prasījuši lielus upurus. Vairāki simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju krīzes ietekmē bija spiesti pieņemt smagu lēmumu un doties ekonomiskā emigrācijā, meklējot sev, savai ģimenei iespēju dzīvot un strādāt citur. Diemžēl - ārpus savas dzimtenes... Protams, cilvēku aizplūšanai no valsts bija sekas, un, uz tām reaģējot, tika izstrādāts Ekonomikas ministrijas Reemigrācijas plāns. Diemžēl jāsaka, ka tas ietvēra ļoti birokrātisku pieeju un realitātē ne tuvu nesasniedza vēlamo rezultātu – tautiešu atgriešanu mājās. Jauns reemigrācijas plāns nav radīts, un, iespējams, ka tāds nemaz nav vajadzīgs.

Ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem jādod skaidrs signāls, ka valsts ir gatava sniegt atbalstu visiem, kas vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, trešdien, 2.martā, uzsvēra deputāti Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēdē.

«Mums jāmeklē optimālākais veids, kā motivēt ārzemēs dzīvojošos tautiešus atgriezties dzimtenē. Jāsniedz palīdzīga roka, domājot gan par materiālo atbalstu, gan skatot iespējas nodrošināt citu palīdzību - vai tas būtu saistīts ar mājokļa jautājumu vai izglītības pieejamību bērniem. Tie ir jautājumi, kas rūpīgi jāapsver, domājot par izmaiņām Repatriācijas likumā,» norāda Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Kā uzsver Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, jaunais Repatriācijas likuma projekts nonācis būtiskas izvēles priekšā. «Būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā,» pauž I.Latkovskis.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atvieglojis noteikumus, kā krieviem, kas dzīvo ārzemēs, atgriezties uz dzīvi dzimtenē, ziņo Kremļa preses dienests.

Tagad krieviem, kas dažādu apsvērumu dēļ nokļuvuši citās pasaulēs valstīs, tiks atvieglota dokumentu kārtošana. Proti, kārtojot šos dokumentus vairs nevajadzēs kārtot pagaidu uzturēšanās atļauju. Tāpat tiem, kas vēlas atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, tiks apmaksātas konsulārās nodevas, vīzas izmaksas un «faktiskie izdevumi».

Jautājums par krievvalodīgo atgriešanos dzimtenē aktualizējies, saasinoties attiecībām starp Krieviju un rietumvalstīm.

Krievija anektēja Krimas pussalu šā gada martā, iepriekš sarīkojot referendumu, ko Rietumvalstis, tostarp Latvija nav atzinušas par leģitīmu. Pēdējās ziņas liecina, ka visi Krimas iedzīvotāji, kuri nav bijuši reģistrēti uz 18.martu, tiks uzskatīti par ārvalstniekiem, trešdien paziņojusi Krievijas Federālā migrācijas dienesta pārstāve Viktorija Gičko. «Līgumā» par Krimas aneksiju, kuru pagājušajā nedēļā parakstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krimas separātistu līderi, noteikts, ka visi Krimas un Sevastopoles teritorijā dzīvojošie Ukrainas pilsoņi un personas bez pilsonības tiek atzītas par Krievijas pilsoņiem. Viena mēneša laikā personas, kurām ir Ukrainas vai kāda cita pilsonība, var paziņot par savu vēlmi saglabāt šo pilsonību.

Hokejists Sandis Ozoliņš pieņēmis lēmumu noslēgt savu karjeru sportā un iestāties politiķa Einara Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 paziņoja hokejists.

Plānots, ka Ozoliņš kļūs par biedrības ģenerālsekretāru.

«Vēlos pateikt paldies saviem vecākiem, ģimenei, treneriem, komandas biedriem un citiem, kas mani atbalstīja hokejista gaitās. Tāpēc ar šo pateicību vēlos paziņot, ka beidzu profesionālās hokejista gaitas. Sportā esmu bijis ilgus gadus un šo darbu esmu veicis ar milzīgu mīlestību un atdevi. Ir pienācis laiks,» sacīja Ozoliņš.

Taču stāstot par saviem nākotnes plāniem Ozoliņš sacīja, ka esot nopietni apdomājis, ko darīt tālāk un pirms kāda laika pieņēmis lēmumu iesaistīties Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums. Esmu gatavs strādāt Latvijā un ar savu turpmāko darbu darīt lietas, kas nestu labumu sabiedrībai kopumā,» piebilda Ozoliņš.

Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm.

Kā žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa, 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.

Kā uzsvēra Mieriņa, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvija emigrācijā dzīvojošo tautiešu vidū «nav norakstīta pavisam». «Situācija varētu mainīties, ja cilvēkiem būs iespēja nodrošināt ģimeni. Tad arī varētu atgriezties vairāk tautiešu, nekā to patlaban plāno,» stāstīja pētniece.

Vairāk nekā pusi ārvalstīs dzīvojošo Lietuvas pilsoņu neinteresē iespējas atgriezties dzimtenē, liecina pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas pasūtījuma veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

Tie rāda, ka par iespējām atgriezties dzimtenē interesējas 40% ārzemēs dzīvojošo Lietuvas pilsoņu. 17% respondentu atzina, ka iespējas atgriezties viņu neinteresē, bet vēl 43% atbildēja, ka tas viņiem nav aktuāli.

Visvairāk par iespējām atgriezties interesējas Lietuvas pilsoņi, kas dzīvo Krievijā (61%) un Lielbritānijā (51%). Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs ir vidēji 43%.

Pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas pasūtījuma aptauju pagājušā gada septembrī un oktobrī veica socioloģisko pētījumu kompānija Vilmorus. Tika aptaujāti 1720 Lietuvas pilsoņi, kas dzīvo 55 valstīs.

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Apmierinātību ar savu dzīvi kopumā Latvijas iedzīvotāji vērtē vidēji ar 6,5 ballēm skalā no 0 līdz 10, liecina Centrālā statistikas pārvaldes apkopotie dati par iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi un tās aspektiem 2013.gadā.

Kurzemē iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi bija visaugstākā – 6,9 balles. Pierīgā šis rādītājs bija 6,8, Rīgā – 6,4, Zemgalē un Latgalē 6,3 un Vidzemē 6,2 balles. Salīdzinoši apmierinātāki ar dzīvi ir pāri ar bērniem (7,1 balles). Ja bērnu audzina tikai viens vecāks, apmierinātība ar dzīvi pazeminās līdz 6,4 ballēm.

Latvijas iedzīvotāji bija apmierināti ar personīgajām attiecībām ar saviem radiem, draugiem, darba kolēģiem u.c. (8,1 balles), atpūtas un zaļajām zonām savas dzīves vietas apkārtnē (7,5 balles) un darbu (7,3 balles), kā arī sava laika izlietojumu (7,1 balles) un mājokli (6,6 balles). Optimisms mazinās, vērtējot mājsaimniecības finansiālo situāciju (5,0 balles). Latgalē šis vērtējums bija tikai 4,6 balles, Vidzemē – 4,8 balles. Visaugstāk mājsaimniecības finansiālo situāciju vērtēja Kurzemes iedzīvotāji – 5,5 balles.

Eiropai ir jābūt atvērtai cilvēkiem, kas nāk no tās kaimiņvalstīm, un tā nevar nevienam patvēruma meklētājam ļaut noslīkt Vidusjūrā

To intervijā DB saka Vācijas Darba devēju konfederācijas (BDA) ģenerāldirektors sociālās politikas jautājumos Pēteris Klēvers (Peter Clever). Viņš runā arī par Vācijas kļūdām, sadarbībā ar citām Eiropas valstīm, un norāda, ka minimālās algas ieviešana Vācijā, to attiecinot arī uz īslaicīgiem iebraucējiem no citām valstīm, ir līdz šim vēl nepiedzīvots tirgus protekcionisma gadījums, aicinot visus šīs birokrātiskās normas skartos uzņēmumus vērsties ar sūdzībām Eiropas Komisijā.

Vācijā aktuāla problēma ir dažādu speciālistu trūkums. Kā to ir plānots risināt?

Mums, pirmkārt, ir labāk jāizmanto savas valsts potenciāls. Ja 20% no skolas beidzējiem nav sagatavoti darba dzīvei, tad nav runa par stulbiem cilvēkiem, bet gan par to, ka skolu sistēmā kaut kas nefunkcionē. Tad mums kā biznesam ir jāsaka, ka mēs tomēr pieņemsim darbā šos cilvēkus. Tas nav vienkārši, bet nesen sadarbībā ar arodbiedrībām ir iedzīvināti instrumenti, lai darbā pieņemtu tā saucamos sarežģītos jauniešus. Tas attiecas arī uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai mazinātu aizspriedumus pret šo cilvēku spējām. Dažās jomās šie cilvēki izrādās pat labāki speciālisti. Piemēram, vācu lielais IT uzņēmums SAP paziņoja par 300 autistu pieņemšanu darbā. Viņi izrādījās ārkārtīgi piemēroti ļoti monotona kontroles darba veikšanai. Tas attiecas arī uz sieviešu darbu, kas gan procentuāli tiek pieņemtas darbā diezgan daudz, tomēr strādā salīdzinoši mazu stundu skaitu nedēļā. Tas saistīts ar to, ka mums pietrūkst bērnu uzraudzīšanas iestāžu. Mums ir arī nepieciešami ieceļotāji Vācijā, bet ne no ES. Es saprotu, ka dzīvesvieta tiek mainīta grūtu apstākļu dēļ, ja dzimtā zeme vairs nespēj cilvēkam un viņa ģimenei piedāvāt drošu un ilgtspējīgu nākotni. Tās arī, protams, ir individuālas tiesības uz brīvību, bet es esmu pret to, ka ES ietvaros tiek mēģināts atņemt kvalificēto darbaspēku. Tāpēc mēs Vācijā meklēsim darbaspēku ārpus ES, konkrēti tajās valstīs, kur, pat uzlabojoties ekonomikas apstākļiem lielā cilvēku skaita pieauguma dēļ, jauniešiem nevar tikt piedāvāta ilgtspējīga nākotne. Tās ir atsevišķas Āzijas valstis un Āfrika. Taču tas pieprasa lielu sabiedriski politisko uzskatu maiņu Vācijā. Mums pašlaik ir visliberālākie ieceļošanas nosacījumi ES, tikai mūsu ārzemju pārstāvniecības un vēstniecības tos vēl nav pa īstam iedzīvinājušas. Politiskajās debatēs tas tiek diskutēts ar nosaukumu viesmīlības kultūra. Tāpat mums Vācijā ir jāatrisina ar bēgļiem saistītais jautājums, lai viņi pie mums varētu strādāt. Piemēram, šodien sīrieti, pat ja pret viņu nenotiek politiska vēršanās, sūtīt atpakaļ uz Sīriju nevar. Pašlaik šādiem ieceļotājiem darba iespēju Vācijā nav, tāpat jauniešiem, kas ierodas Vācijā bēgļu gaitās, būtu jānodrošina izglītošanās iespējas.

Gadu ilgušais Lattelecom aktivitātēs balstītā viedā biroja eksperiments apstiprinājis, ka atteikšanās no personīgās darba vietas uzlabo informācijas apriti un samazina izmaksas

Oktobrī aprit gads, kopš komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom darbinieki izbauda aktivitātēs balstītā viedā biroja Mettropole sniegtās priekšrocības. Šobrīd tajā strādā gandrīz 350 cilvēki, un katra jauna nedēļa apliecina – ideja par atteikšanos no fiksētas darba vietas katram darbiniekam izrādījusies pareiza. Telpu apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas uz vienu darbinieku sarukušas par 40%, darbinieki vairāk apmainās ar informāciju klātienē un ir apmierināti ar jauno kārtību.

Aktivitātēs balstīts birojs no ierastā atšķiras ar to, ka tajā katram darbiniekam nav savas personīgās darba vietas. Ierodoties birojā, var izvēlēties jebkuru brīvo galdu, ieslēgt uzņēmuma piešķirto klēpjdatoru un ķerties pie darba. Darbinieku rīcībā ir sapulču zāles, klusās un projektu zonas, kā arī tējošanas vieta. Šāda darba vide palīdz labāk koncentrēties uz veicamo darbu, uzlabo tā produktivitāti un veicina informācijas apriti, kolēģu sadarbību un dalīšanos profesionālajā pieredzē, jo gan vadītāji, gan padotie strādā vienkopus.

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis prestižā Indianvelsas Masters 1000 sērijas turnīra vienspēļu sacensību ceturtās kārtas jeb astotdaļfināla mačā, nerādot pārāk labu sniegumu, trešdien ar 7-6 (7:0), 4-6, 6-2 pieveica spāni Roverto Bautistu Agutu.

Līdz ar to Gulbis pirmoreiz karjerā sasniedzis prestižā turnīra ceturtdaļfinālu, kurā tiksies ar spāni Fernando Verdasko vai amerikāni Džonu Isneru.

Pirmo setu Gulbis neaizvadīja pārliecinoši, tomēr tajā neviena no breikbumbām netika izmantota un tenisistiem nācās aizvadīt taibreiku. Sekojošajā papildgeimā Gulbis jau konkurentam neatstāja cerības uz panākumu, tiekot pie uzvaras ar 7:0.

Otrajā setā pirmajos trijos geimos uzvarēja serves pieņēmēji, bet šo tendenci apturēt izdevās latvietim, pārņemot vadību. Tomēr Gulbis joprojām nerādīja pārāk pārliecinošu sniegumu un sestajā geimā Bautista Aguts latvieti nobreikoja, pie breikbumbas Gulbim pieļaujot dubultkļūdu. Savukārt desmitajā geimā Gulbis vēlreiz zaudēja savu servi, otrajam setam noslēdzoties ar 4-6.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

«Patīk vai nē – pieaugot Latvijas labklājībai, pieaugs cilvēku skaits, kuri vēlēsies dalīties ar mums šajā labklājībā,» intervijā Latvijas Radio pauda ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

Tāpat patvēruma meklētāju skaita kāpumu Eiropā ietekmēs karš Sīrijā, kas Eiropai ģeogrāfiski ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Afganistāna, kurā arī notiek nemieri. Iespējams, ka arī Latvijai Eiropas solidarizācijas vārdā vajadzēs uzņemt dažus bēgļus, uzskata I. Mežs, skaidrojot, ka Eiropā ir ierasts, ja kādā valstī ir pārāk daudz bēgļu, tad citas valstis uzņem daļu no tiem.

«Iedomājamies, ka 4000 baltkrievu bēgļu ir šķērsojuši Daugavpils un Krāslavas novadu robežu un klīst kaut kur pa Latgales viensētām. Tad Latvijai būs ļoti izdevīgi atcerēties par Eiropas solidaritāti, kas nosaka, ja kādai valstij uz tās valsts budžetu ir kritis pārmērīgs slogs kaut vai uz laiku viņus izmitināt, tad pārējām Eiropas valstīm ir jāpalīdz,» atgādina demogrāfs.

Tuvojoties brīdim, kad Lielbritānijai jāizstājas no Eiropas Savienības (ES), Lietuvas uzņēmumi pievērsušies šai valstī dzīvojošajiem tautiešiem, aicinot viņus atgriezties dzimtenē un solot darba vietas.

Kā pastāstījusi Apvienotās Karalistes lietuviešu kopienas priekšsēdētāja Daļa Asanavičūte, janvārī emigrantus apciemojuši koncerna SBA mēbeļu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu grupas un piena pārstrādes kompānijas «Žemaitijos pienas» pārstāvji, bet vēl pirms tam Lielbritānijas lietuviešus aicinājis atgriezties mājās arī personāla

konsultāciju uzņēmums «Strategic staffing solutions» un ēku apsaimniekošanas firma «Mano būstas». Pēc viņas teiktā, interese par šiem piedāvājumiem tiešām esot.

«Žemaitijos pienas» delegācija pagājušajā mēnesī viesojusies Birmingemas Universitātē, tikusies ar tur studējošajiem lietuviešiem un nedēļas laikā sarīkojusi vairāk nekā divdesmit darba intervijas.

Krievijas oligarha Borisa Berezovska līķa sekcijas rezultāti liecina, ka viņš pakāries, pirmdien paziņoja Lielbritānijas policija. 67 gadus vecā Berezovska mirstīgās atliekas tika atrastas sestdien viņa mājās Askotā netālu no Londonas.Berezovskis nebija redzēts kopš piektdienas vakara.

Patologi nav atraduši nekādus pierādījumus, kas liecinātu par vardarbīgu cīņu.

Izmeklēšana turpinās, tostarp tiek veiktas arī toksikoloģiskās un histoloģiskās pārbaudes, bet to rezultāti būs zināmi tikai pēc vairākām nedēļām, informēja policija.

Vēl vairākas dienas turpināsies arī tiesu medicīniskā izmeklēšana Berezovska īpašumā.

Policija atkārtoti norādīja, ka nekas neliecina, ka Berezovska nāvē būtu bijusi iesaistīta vēl kāda persona.

Berezovska mirstīgo atlieku atrašanas brīdī mājā atradās tikai viņa miesassargs.

Tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču, mediķiem ierodoties, Berezovskis jau bija miris.

Hjūstonas-Tillotsonas dekāns Džefs Vilsons pavadījis divus gadus Teksasā, dzīvojot kā bezpajumtnieks, un šī pieredze viņam ļāvusi izprast minimālista dzīvesveidu, iedvesmojot 2015.gadā radīt mājokļu startup uzņēmumu Kasita, raksta Business Insider.

«Kamēr eksperiments notika pilnā sparā, pieredze, ko guvu, dzīvojot mazā un vienkāršā vietā, radīja lielu iespaidu,» skaidro Dž. Vilsons. «Gada beigās es pametu bezpajumtnieka dzīvi ar ideju par jaunu mājokļa kategoriju – mazu dizaina māju, kas ir kā risinājums augošajai īpašumu krīzei,» viņš skaidro.

Kasita piedāvā mājokļus, kurus var novietot atsevišķā teritorijā vai pielāgot jau esošajam mājoklim. Šīs ēkas var salikt aptuveni 2-3 nedēļu laikā. Mājokļa platība ir 32 ,7 kvadrātmetri un patlaban uzņēmums tos tirgo par 139 tūkstošiem dolāru.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot šo mājokli!

Pasaules autobūves enciklopēdijās kā viens no pionieriem ir minēts KRASTIN auto, kura radītājs bija latvietis, 19.gs. beigās no Latvijas uz Ameriku izceļojušais Augusts Krastiņš. Līdz šā gada sākumam Latvijas un ASV seno spēkratu entuziasti bija samierinājušies, ka KRASTIN auto ir pazudis Amerikas plašumos. Tomēr, pateicoties Latvijas Antīko automobiļu kluba biedru un viņu ASV kolēģu neatlaidībai, noklīdušais auto atrasts Nebraskas štatā.

Iesākumā tā īpašnieks no unikālā spēkrata nav vēlējies šķirties. Tikai ilgu sarunu, pārliecināšanas un sarežģītas maiņas rezultātā KRASTIN auto ir atceļojis uz Latviju, liecina Rīgas Motormuzeja sniegtā informācija.

KRASTIN auto pirms rekonstrukcijas no šā gada 19.oktobra varēs aplūkot Rīgas Motormuzejā.

Krastin Automobile Company Klīvlendā, kuru dibināja un vadīja latvietis Augusts Krastiņš, pastāvēja tikai nepilnus četrus gadus un tajā paspēja uzbūvēt mazāk nekā desmit auto. Kā informē muzejs, A.Krastiņa paša izstrādātā automobiļu konstrukcija bija vienreizēja ar tās neparastajiem tehniskajiem risinājumiem. Latvijas mehāniķis ASV reģistrēja 12 jaunus patentus.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei