Jaunākais izdevums

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie Eiropas Savienībā (ES), bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47,%, bet Igaunijā - 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).

Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 37,3% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Horvātijā (45,7%), Vācijā (42,9%) un Nīderlandē (42,5%), bet bet vismazākais tas bijis Kiprā (25,5%) un Grieķijā (25,9%). Latvijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 33,9% no kopējiem pabalstu izdevumiem, Lietuvā tie bija 39,5%, bet Igaunijā - 39,9%.

Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 8,6% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars bijis Luksemburgā (15,5%), bet vismazākais - Nīderlandē (3,9%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 10,7% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 7,5%, bet Igaunijā - 12,8%.

Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 4,8%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 12,2% Īrijā, bet mazākajam - 0,7% Rumānijā. Latvijā šim mērķim izmaksāti 4% no kopējās pabalstu summas, Lietuvā tie bija 3,4%, bet Igaunijā - 2,7%.

Savukārt mājokļu un sociālās atstumtības seku mazināšanai ES vidēji izmaksāts 4,1% no visas kopējās pabalstu summas. Lielākais šo pabalstu īpatsvars bija Kiprā (7,7%), bet mazākais - Igaunijā (0,7%). Latvijā šiem pabalstiem atvēlēti 1,3% no kopējiem pabalstu izdevumiem, bet Lietuvā tie bija 2,3%.

Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai augs par 30,2 miljoniem eiro, izriet no pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdībā izskatītā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.

2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2021.gadam paredzēti 5,89 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30,2 miljoniem eiro vairāk nekā plānots iepriekš.

Paredzams, ka 2021.gadā par 20 000 eiro pieaugs izdevumi, kas saistīti ar valsts eksprezidentu pensiju nodrošināšanu. Saeimas izdevumi nākamgad pieaugs par 500 000 eiro.

Ministru kabinetam palielināti izdevumi 100 000 eiro apmērā Ministru kabineta locekļu, parlamentārā sekretāra atlīdzības un Ministru kabineta locekļu reprezentācijas izdevumu pieauguma nodrošināšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam palielināti izdevumi 3000 eiro. Tiesībsarga birojam palielināti izdevumi 3000 eiro apmērā lai nodrošinātu tiesībsarga atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kučinskis: Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, komentējot iespējas nepieciešamības gadījumā palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšana aizsardzībai ir Latvijas apņemšanās un valdība rūpīgi sekos līdzi tam, lai nevienā brīdī «netiktu iziets no noteiktās 2% robežas». «Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, ja tas būs nepieciešams konkrētos projektos,» skaidroja Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka Latvijas IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. «2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam - ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,» pārliecību pauda Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 4,44 miljardi eiro, kas ir par 457,9 milj. eiro jeb 11,5 % vairāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 20,2 %, atbalstam ģimenei un bērniem – par 9,8 %, bezdarbnieku atbalsta pasākumiem– par 9,7 %. 2018. gadā lielākais izdevumu pieaugums bija veselības aprūpē. Izdevumi stacionārajai veselības aprūpei pērn pieauga par 36,3 %, sasniedzot 363 milj. eiro, savukārt izdevumi slimības pabalstam pieauga par 9,8 %, sasniedzot 165,1 milj. eiro, ko ietekmēja vidējā izmaksājamā slimības pabalsta apmēra kāpums.

Otrs lielākais izdevumu pieaugums bija ģimeņu un bērnu atbalstam. No 2018. gada 1. marta tika ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu audzināšanu un kopējie izdevumi pabalstam pieauga par 39,8 % (2017. g. – 77,9 milj. eiro, 2018. gadā – 108,8 milj. eiro). Papildus izdevumu pieaugumu ģimeņu un bērnu atbalstam ietekmēja arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmēra pieaugums – kopējie izdevumi uzturlīdzekļu izmaksai pieauga par 20,4 %, sasniedzot 49,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kučinskis: Trampa pārmetumi par nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībai uz Latviju neattiecas

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Donalda Trampa NATO samitā izteiktie pārmetumi par dalībvalstu nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībai uz Latviju absolūti neattiecas, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Uz mums tie pārmetumi absolūti neattiecas. Mēs esam starp valstīm, kur aizsardzībai atvēlēti ir 2% no iekšzemes kopprodukta,» sacīja premjers.

Tramps gan trešdien NATO samitā paziņoja, ka dalībvalstīm aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis līdz 2%, par ko bija panākta vienošanās iepriekš.

Vaicāts, vai Latvija būtu gatava aizsardzībai atvēlēt Trampa prasītos 4% no IKP, Kučinskis «900 sekundēs» apgalvoja, ka «šobrīd mums tas nav aktuāli un mēs par to šobrīd īsti nedomājam».

Pēc premjera teiktā, ja aizsardzības infrastruktūrai un sabiedroto uzņemšanai būtu nepieciešami kādi jauni ieguldījumi, tie tiktu vērtēti individuāli, nevis tiecoties sasniegt kādu konkrētu procentu no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Izdevumi bezdarbnieku atbalsta pasākumiem pieauga par 19,2 %, slimības un veselības aprūpei – par 6,5 %, un atbalstam ģimenei un bērniem – par 6,0 %. Dati par sociālas aizsardzības izdevumiem tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) metodoloģiju. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.

2016. gadā lielākais izdevumu pieaugums (par 19,2 %) bija bezdarbnieku atbalsta pasākumiem – galvenokārt, bezdarbnieku pabalstiem un aktīvās nodarbinātības pasākumiem. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam pieauga no 102,1 milj. eiro 2015. gadā līdz 116,2 milj. eiro 2016. gadā. Izdevumi Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumam «Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana» pieauga no 3,9 milj. eiro 2015. gadā līdz 6,8 milj. eiro 2016. gadā, kas saistīts ar pasākumā iesaistīto dalībnieku skaita pieaugumu (2015. g. – 2 787, bet 2016. g. – 5 316).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ekonomikas izaugsme nodrošinājusi ievērojamu ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā

Db.lv, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgā ekonomikas izaugsme šogad nodrošinājusi ievērojamu ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā, informē Finanšu ministrija.

Šā gada astoņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi veidoja 7,399 miljardus eiro un salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ieņēmumi palielinājās par 971,5 miljoniem eiro jeb 15,1%. Pozitīvās tendences darba tirgū un stabilais privātā patēriņa pieaugums sekmēja būtisku nodokļu ieņēmumu kāpumu.

Konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos palielinājušies par 490,5 miljoniem eiro jeb 9,4% un veidoja 5 725,6 miljonus eiro. Straujākais pieaugums ir vērojams sociālās apdrošināšanas iemaksās, ieņēmumiem pieaugot par 232,8 miljoniem eiro jeb 15,8%. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes pieaugums šogad par 1% deva iespēju šā gada astoņos mēnešos veselības nozarei novirzīt 55,6 miljonus eiro. Būtisks palielinājums vērojams arī patēriņa nodokļu ieņēmumos. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi palielinājušies par 163,5 miljoniem eiro jeb 11,7%, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi par 85,6 miljoniem eiro jeb 14,6%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, neskatoties uz diferencētās likmes ieviešanu un ar nodokli neapliekamo atvieglojumu apmēra kāpumu, palielinājušies par 13,6 miljoniem eiro jeb 1,3%, pateicoties ievērojamajam darba algu fonda kāpumam (10%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Piedāvā intensīvas e-apmācības sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Labklājības ministrija piedāvā intensīvu e-apmācību kursu veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai "Sociālās uzņēmējdarbības skola".

Deviņu vebināru ciklā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas eksperti sniegs zināšanas par dažādām tēmām: sociālās uzņēmējdarbības pamatiem un nosacījumiem, mārketingu, grāmatvedību, nodokļiem, finanšu vadību un pieteikšanos AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" grantam.

E-apmācības ir bez maksas, un tajās aicināti piedalīties gan topošie, gan esošie sociālie uzņēmēji.

Vebināri notiks septembrī divas, trīs reizes nedēļā, darbdienu vakaros no plkst. 18:00 līdz 19:30 tiešsaistes platformā "Zoom" un Labklājības ministrijas sociālā tīkla Facebook lapā www.facebook.com/labklajibasministrija, sadaļā "Pasākumi".

Katrs vebinārs būs veltīts noteiktai tēmai: "Sociālā uzņēmējdarbība: būtība, definīcija, piemēri un darbības pamati"; "Sociālā uzņēmējdarbība: likumiskais ietvars, nosacījumi, mērķgrupas un sociālās ietekmes mērīšana"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: produkts un tā priekšrocības, mērķauditorija un zīmols"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: komunikācijas kanāli un metodes"’; "Grāmatvedības darba organizēšana: galvenie uzdevumi, dokumenti, reģistri, bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins"; "Nodokļi un to aprēķināšana: darba algas nodokļi, PVN un UIN"; "Finanšu vadība: plānošana un budžetēšana (finanšu un nefinanšu sastāvdaļa), biznesa modeļa dzīvotspējas raksturojums"; "ALTUM grants sociālajai uzņēmējdarbībai: nosacījumi, pieteikuma sagatavošana, ieteikumi un biežāk pieļautās kļūdas" un "Finanšu vadība un pārvaldība: investīciju plānošana, apgrozāmā kapitāla pārvalde, kredītpolitika un finanšu piesaiste".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pērn Latviju apmeklējis rekordliels ārvalstu ceļotāju skaits

Žanete Hāka, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tādējādi 2019. gadā Latvijā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits un izdevumu apjoms.

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9%, sasniedzot 6,4 miljonus, izdevumi – par 14%, sasniedzot 268,1 miljonu eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4% (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2% (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4% (246,3 tūkst.). Par 3,7% pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro.

Lai arī 48,5% vienas dienas ceļotāju Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1%. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3%) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

931 miljonu eiro Latvijas iedzīvotāji pērn iztērējuši ceļojumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem straujāks kāpums nekā izdevumiem

Rūta Cinīte, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Eurostat: Latvijā lielākie izdevumi aizsardzībai no IKP Eiropas Savienībā

LETA, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tēriņi aizsardzībai veido 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to Latvijā šis rādītājs ir lielākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.

Mūsu valstij seko Igaunija un Grieķija (abās valstīs 2% no IKP), Kipra un Lielbritānija, kas aplūkotajā laika posmā vēl bija bloka dalībniece (abās valstīs 1,9%), un Francija (1,8%).

Lietuvā aizsardzības finansējums sasniedz 1,7% no IKP, tādējādi Baltijas valstīs šie rādītāji ir lielāki nekā ES vidēji.

Savukārt mazākais šī finansējuma apjoms fiksēts Īrijā (0,3% no IKP), Luksemburgā un Maltā (abās valstīs 0,5%), kā arī Austrijā (0,6%).

ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai 2018.gadā bija 1,3% no IKP.

Tikmēr Baltijas valstu tēriņi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu arī ir lielāki nekā ES vidēji. Latvijā šie izdevumi veido 5,5% no kopējiem valsts tēriņiem, Lietuvā - 5,1%, bet Igaunijā - 5,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ministrs: Latvijas ieguldījums aizsardzībā gada beigās nesasniegs 2% no IKP

LETA, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var gadīties, ka gada beigās Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) būs lielāks par prognozēto, līdz ar to aizsardzībai atvēlētais finansējums vairs neveidos 2% no IKP, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņš skaidroja, ka tas, kādu daļu no IKP veido finansējums aizsardzībai, ir jāmēra gada beigās pēc faktiskās, nevis plānotās budžeta izpildes. «Mūsu apņemšanās ir viena lieta, bet mēra gada beigās,» akcentēja ministrs.

Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika aug straujāk, nekā tika prognozēts, ir liels risks, ka jau šī gada beigās valsts atvēlētais finansējums aizsardzībai neveidos 2% no IKP, brīdināja Rinkēvičs. «Mums šie 2% [no IKP] nebūs. Varbūt būs kādi 1,9%. Līdz ar to mums būs jāmeklē papildu līdzekļi [aizsardzībai] jau šogad, ja mēs tiešām gribam pildīt savu apņemšanos [pret NATO],» uzsvēra ārlietu ministrs.

Viņš arī atgādināja iepriekš pausto, ka Latvijai vajadzētu palielināt aizsardzības finansējumu virs NATO prasītajiem 2% no IKP. Pēc Rinkēviča domām, optimāli būtu, ja Latvijas aizsardzības budžets tuvāko piecu gadu laikā pieaugtu līdz 2,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielo pašvaldību plānotajos šā gada budžetos starp ieņēmumiem un izdevumiem veidojas plaisa, kuras aizpildīšanai līdzekļi tiek meklēti finanšu atlikumos un aizņēmumos

Deviņas Latvijas lielākās pilsētas pagājušajā gadā ir apstiprinājušas šā gada plānotos budžeta ieņēmumus un izdevumus. Lielākoties pašvaldību ieņēmumi pārsniedz izdevumus, vienīgais, kas ir atšķirīgs, – summas. Tomēr gada sākumā, veicot grozījumus, piemēram, Liepājas pašvaldība ir panākusi sabalansētu budžetu, kurā izdevumi un ienākumi ir 102,66 milj. eiro, bet tai skaitā vairāk nekā septiņi miljoni eiro ir atlikums uz gada sākumu, bet vairāk nekā deviņi miljoni eiro tiks aizņemti, DB norādīja Liepājas pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja Evija Kalveniece. «Tikko veicām budžeta grozījumus, kad bija zināms, cik liels ir finanšu atlikums uz gada sākumu. Likumā noteikts, ka pašvaldību budžetam ir jābūt sabalansētam. Sedzam ar aizņēmumiem un atlikumu uz gada sākumu. Tie arī ir reālie sabalansētie ieņēmumi un izdevumi,» skaidro E. Kalveniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Budžetu cer izskatīt raiti un pieņemt līdz novembra vidum

LETA, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās

Db.lv, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus nākamgad plāno 7,43 miljardu eiro apmērā

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 18. augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023. gadam.

2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,43 miljardu eiro apmērā un 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7,66 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 5,9 miljonu eiro apmērā 2021. gadam un 59,0 miljonu eiro apmērā 2022. gadam. 2023. gadam izdevumi noteikti 7,41 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam samazināti 191,6 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2021. gadam aprēķināti 3,164 miljardu eiro apmērā, 2022. gadam 3,32 miljardu eiro apmērā un 2023. gadam 3,387 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2021. gadam izdevumi palielināti 3 miljonu eiro apmērā, 2022. gadam izdevumi samazināti 102,7 miljonu eiro apmērā. 2023.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam palielināti 53,4 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā uzņēmuma izveide Liepājas Neredzīgo biedrībai (LNB) dotu iespēju nodarbināt vēl lielāku skaitu cilvēku ar invaliditāti nekā patlaban. Tomēr tas nav iespējams vairāku birokrātisko šķēršļu dēļ, par kuru atcelšanu organizācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis cīnījies Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas gaiteņos.

“Liepājas Neredzīgo biedrība pēc visiem kritērijiem ļoti iederētos sociālo uzņēmumu vidū. Taču nodibināt to mums nav iespējams,” atzīst M. Ceirulis.

Par galveno ierobežojumu M. Ceirulis min de minimis – nosacījumu, ka Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību atbalsts vienai organizācijai trīs gadu periodā nedrīkst pārsniegt 200 tūkstošu eiro atzīmi.

LNB šis atbalsts ir daudz lielāks, jo organizācija izmanto iespēju cilvēkus ar invaliditāti atgriezt darba dzīvē, viņu atalgojumu nodrošināt no Nodarbinātības valsts aģentūras programmas par subsidētajām darbavietām.

“Noteikt de minimis sociālajam uzņēmumam finansiālā atbalsta iegūšanai ir pilnīgi aplami. Ja tā ir peļņas gūšanas organizācija – lūdzu, ierobežojiet, bet, ja tā ir organizācija, kas dod reālu labumu sabiedrībai, nodarbojas ar sociālo rehabilitāciju, nodarbinātību un tamlīdzīgām lietām, ierobežojums “tik tālu labu darīsiet un tālāk nē” šķiet stipri jocīgs,” uzskata M. Ceirulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas nodokļu sudoku

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru