Lai gan Valdgales kūdras un meža ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās kūdras ražošanas uzņēmuma«Pindstrup Latvia» teritorijā, tā laikā tika konstatēti arī vairāki ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi ārpus ugunsgrēkaperimetra, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja iekšlietu ministrs RihardsKozlovskis (V).

Viņš norādīja, ka izmeklēšanā par Valdgales pagasta plašā ugunsgrēka izcelšanos pagaidām nekādu jaunumu nav, jo darbs ir laikietilpīgs, ņemot vērā dažādas veicamās tehniskās pārbaudes. Tomēr joprojām galvenā versija esot, ka ugunsgrēks izcēlies uzņēmuma «Pindstrup Latvia» teritorijā.

«Savukārt otrs gadījums, kas bija jau ārpus šī perimetra, pavisam citā vietā tai pašā novadā, pilnīgi noteikti bija ļaunprātīga dedzināšana. Tika aizdedzinātas septiņas vietas. Tā bija vairāku kilometru garumā apzināti veikta ugunsgrēka izraisīšana,» norādīja iekšlietu ministrs, apgalvojot, ka Valsts policija šo ļaunprātīgo dedzināšanupatlaban izmeklē.

Kā ziņots, ugunsgrēks Valdgales kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē un drīz vien liesmas pārmetās arī uz mežu. Vēlāk degšanas kopējā platība tika aplēsta virs 1000 hektāriem. Ugunsgrēka vietā joprojām notiek gruzdēšana, kuru atbildīgie dienesti rūpīgi uzrauga.

Valdgales ugunsgrēka vietā turpinās gruzdošo vietu likvidācija, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Viņš pastāstīja, ka dzēšanas darbos iesaistīts Nacionālos bruņotos spēku helikopters, kā arī Lietuvas helikopters.

Svētdien Valdgales ugunsgrēka vietā nolijis lietus, tomēr tas nebija pietiekošs, lai nodzēstu šo ugunsgrēku, skaidroja Jaunķiķis.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja, ka arī NMPD seko līdzi notikumiem. Viņa atzina, ka līdz šim nav bijis neviens izsaukums pie Stiklu ciema iedzīvotājiem saistībā ar pašsajūtas pasliktināšanos no ugunsgrēku dūmiem.

Kā ziņots, ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē. Vēlāk liesmas izplatījās arī mežā.

Neskatoties uz helikopteru izmantošanu, visticamāk, kūdras degšanu un gruzdēšanu Valdgales pagastā pilnībā varēs likvidēt tikai rudens lietavās, iepriekš pauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

Ņemot vērā, ka Valdgales kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanā aktīvā fāze ir noslēgusies, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) beidzis savu darbu notikuma vietā.

Pirmdien izvērtējot situāciju ugunsgrēka vietā Valdgales pagastā un Ventspils novada Puzes pagastā, tika konstatēts, ka ugunsgrēka aktīvā fāze ir noslēgusies - ugunsdzēsēju noteiktā perimetra iekšpusē nenotiek gruzdēšana, neveidojas sadūmojums, kā arī nepastāv tieša ugunsgrēka bīstamo faktoru ietekme uz iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja VUGD.

Šī kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanas darbi bija grūti un ilgi, tomēr šobrīd resursu iesaiste ugunsgrēka vietas uzraudzībā nav nepieciešama tik liela, tāpēc notikuma vietas kontrole tiek nodota Valsts meža dienesta pārziņā.

VUGD pateicas par sadarbību ikvienam, kurš iesaistījās ugunsgrēka dzēšanā.

Valsts meža dienesta (VMD) Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis aģentūrai LETA sacīja, ka ugunsgrēks nav nodzēsts, taču ugunsgrēka aktīvā fāze ir noslēgusies. "Gruzdēšana no rīta var nebūt, bet pēcpusdienā parādīties - tā ir kūdra. Nav tā kā citās augsnēs, kur uguns pa virsu noskrien un nav kam degt un gruzdēt. Gruzdēšana var atsākties," teica Jaunķiķis, piebilstot, ka šī iemesla dēļ VMD darbinieki turpinās apsekot teritorijas perimetru un uzraudzīt kūpošās vietas.

Otrdien, 31.jūlijā vēlu vakarā aizdedzies vēl viens purvs Ramatas pagastā, kur patlaban deg tikai purvs, kamēr mežs nav skarts, aģentūru LETA informēja Valsts meža dienestā (VMD).

Saskaņā ar VMD sniegto informāciju, dienests steidzami uzsāka dzēšanas darbus, lai ierobežotu ugunsgrēku.

«Diemžēl tas sarežģītās piekļuves un situācijas dēļ neizdevās pirmajās stundās un uguns strauji izplatās uz priekšu, jo izkaltušie vaivariņi ir labs degmateriāls. Piekļuvi ugunsgrēka vietai un arī dzēšanas darbus apgrūtina akači, kas ir purva teritorijā. Vistuvākais ceļš no kura var sasniegt ugunsgrēka vietu ir divu kilometru attālumā,» informēja VMD.

VMD norādīja, ka ugunsgrēka purvā Ramatas pagastā dzēšanā palīgā ir devušies arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji, kas līdztekus VMD 15 darbiniekiem dara visu iespējamo, lai ierobežotu uguns izplatību.

Valdgales ugunsgrēkā vietā daudzviet joprojām notiek gruzdēšana, bet atsevišķās vietās arī degšana ar atklātu liesmu, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Ugunsgrēku joprojām izdodas noturēt iekšpus izveidotā perimetra un ugunsdzēsēji turpina darbu notikuma vietā. Piektdien dzēšanu veiks arī trīs helikopteri, skaidroja dienesta pārstāve Inta Palkavniece.

Dienestā arī informēja, ka saistībā ar ugunsgrēka dzēšanas darbiem aizliegums izmantot dronus un citus gaisa kuģus notikuma vietā ir pagarināts līdz 10.augustam.

VUGD operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Jānis Grīnbergs Latvijas Radio pastāstīja, ka patlaban notikuma vietā strādā aptuveni 70 cilvēki. Atbraucot jaunai maiņai, var būt arī līdz 90. Resursi pilnīgi pietiek un papildu palīdzība nav nepieciešama, viņš uzsvēra.

Vaicāts, vai helikopteri ir optimālākais līdzeklis šī ugunsgrēka dzēšanai, Grīnbergs skaidroja, ka labāki tomēr ir cilvēkresursi, jo no gaisa noliet visu kūdras slāni nav iespējams. «Degšana bieži vien notiek dziļākos slāņos, līdz ar to ar laistīšanu vien nepietiek,» viņš teica.

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Vakar vakarā, veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus cieta viens ugunsdzēsējs glābējs, kurš tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) rīcībā un hospitalizēts tālākai apskatei. Kopumā dzēšanas darbu laikā pie mediķiem vērsušies pieci ugunsdzēsēji, kuriem sniegta palīdzība uz vietas un viņi varēja turpināt darbu.

Palkavniece stāstīja, ka naktī ik pa laikam degšana notika gan ar atklātu liesmu un intensīvu degšanu, gan vietām tikai ar gruzdēšanu. Ugunsdzēsēju glābēju tehnika ir izvietota principā visapkārt perimetram, lai nepieļautu ugunsgrēka tālāko izplatību.

Šobrīd uz vietas strādā vairāk nekā 50 ugunsdzēsēji glābēji un lai novērtētu situāciju no gaisa, šorīt notikuma vietā Valsts robežsardzes helikopters ar VUGD amatpersonu apsekos situāciju no augšas.

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, aģentūru LETA informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Palkavniece stāstīja, ka šonakt glābēji turpināja cīnīties ar liesmām, lai nepieļautu to tālāko izplatību, līdz ar to ugunsgrēks šobrīd nav lokalizēts.

Ļoti lielu lomu spēlē laikapstākļi un mainīgais vējš, kas nepūš vienmērīgi, bet maina savu virzienu. Tas nozīmē, ka arī liesmas maina savu virzienu un vietās, kur degšana varbūt bija ar nelielu liesmu, tā acumirklī var pieņemties spēkā un mainīt savu virzienu, izplešoties tālāk.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) aģentūrai LETA ceturtdienas vakarā pastāstīja, ka tiek darīts viss iespējamais, lai ierobežotu ugunsgrēka izplatību - tiek zāģēti koki dambju un ceļu malās, kā arī rakti grāvji.

Kārsavas novada kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanas darbi turpinās - naktī ugunsgrēka izplatība dziļāk mežā palielinājās, bet ar gaismas iestāšanos dzēšanas darbi tiek turpināti arī pašā mežā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Kūdras ugunsgrēka izplatība nav palielinājusies – ir vairākas gruzdošas vietas, kuras ugunsdzēsēji glābēji dzēš. Notikuma vietā pastiprinājies vējš un nedaudz izmainījies vēja virziens, kas ļauj liesmām izplatīties dziļāk mežā. Šorīt ugunsgrēka dzēšanai no augšas iesaistīts arī Nacionālo bruņoto spēku helikopters.

Izsaukumu uz Kārsavas novada Malnavas pagastu VUGD saņēma vakar, plkst. 15.43 - ugunsgrēks bija izcēlies Beržovkas kūdras purvā. Ugunsdzēsējiem glābējiem ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka kūdras purvā deg uz koka paletēm sakrauta kūdra un kūdras kalni, pastāv spēcīgs piedūmojums un, saistībā ar lielo vēju, liesmas strauji izplatās uz tuvējā meža pusi. Paaugstināta bīstamības ugunsgrēka dzēšanas darbus veica vairāk nekā 30 ugunsdzēsēji glābēji ar 10 specializētās ugunsdzēsības automašīnām, kā arī divi Valsts meža dienesta transportlīdzekļi, uzņēmuma tehnika, Latvijas dzelzceļa resursi un dzēšanai no gaisa arī Nacionālo bruņoto spēku helikopters, bet apsekošanai no gaisa Valsts Robežsardzes helikopters.

Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš atzīst, ka ugunsgrēks vienīgajās cieto kviešu dzirnavās visā Baltijā bijis sava veida lakmusa papīrītis, kurš pierādījis, cik ātri uzņēmums spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārkārtot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija uzņēmumā pēc ugunsgrēka?

Izaicinoša, jo uzņēmumam bija jāspēj pārorientēties, vienlaikus izpildot visus noslēgtos līgumus par produkcijas piegādi. Ugunsgrēkā cieta gan cieto, gan parasto kviešu dzirnavas, kā rezultātā uzņēmumam nācās meklēt risinājumus, kā aizvietot šo saimnieciskajai darbībai būtisko mezglu. Proti, ugunsgrēkā cietušās cieto kviešu dzirnavas ir vienīgās visā Baltijā, tāpēc risinājums bija panākt vienošanos ar sadarbības partneriem Vācijā par nepieciešamo miltu piegādēm. Tas izdevās, un pašlaik cieto kviešu milti tiek importēti un piegādāti gan to industriālajiem patērētājiem — pārtikas ražotājiem, gan arī izmantoti Dobeles dzirnavnieka pastas ražošanai. Līdzīgs risinājums tika īstenots arī attiecībā uz parasto miltu piegādēm, tikai atšķirībā no cieto kviešu miltiem tos piegādā Dobeles dzirnavnieka meitas kompānija — Rīgas dzirnavnieks, kuriem ir attiecīgas dzirnavas. Dobelē pašlaik notiek ugunsgrēka seku likvidācija. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību. Pašreizējais plāns ir cieto kviešu dzirnavu darbību atjaunot jau septembrī, bet parasto kviešu miltu ražošanu — oktobra nogalē, jo tur uguns postījumi bija lielāki nekā cieto kviešu dzirnavām. Tādēļ dzirnavu iztrūkuma laiks būs 8 līdz 12 nedēļas. Tā kā atjaunošanas darbi notiek pilnā sparā, tad pašlaik vēl ir problemātiski minēt kaut kādus skaitļus, cik tas izmaksās, un arī par kopējo ugunsgrēka ietekmi uz Dobeles dzirnavnieka darbību vēl nevar runāt. Proti, daļa iekārtu tiks aizvietotas ar jaunām, savukārt citas tiek atjaunotas, tiek mainīta elektroinstalācija, veikti citi remontdarbi. Tā kā ugunsgrēka cēlonis bijis dzirnavu valčos, tad tiks uzstādītas cita ražotāja un nedaudz atšķirīgas tehnoloģijas dzirnavas, kurās teju tiek izslēgts ugunsgrēka risks. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir apdrošināts, un tas nozīmē, ka kaut kad arī tiks saņemta apdrošinātāja atlīdzība.

Pirmdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, liesmām apņemot tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabrukusi katedrāles torņa smaile. Nodedzis arī dievnama jumts un liesmo ēkas iekšiene.

Parīzes centrā sapulcējušies vietējo iedzīvotāju un tūristu pūļi, kas šokēti skatās katedrāles degšanu.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas «nav drošs», vai degšanu var apturēt.

Sociālajos tīklos izliktajās fotogrāfijās un video redzams, kā gotiskās katedrāles jumtu un torni apņēmušas liesmas un milzīgi dūmu mākoņi.

Ugunsgrēka rezultātā sabrukusi 12.gadsimta katedrāles torņa smaile. Kā vēsta telekanāls BFMTV, 93 metrus augstā smaile bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Gregors pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) jau tuvākajā laikā izsludinās iepirkumu, lai iegādātos četrus jaunus multifunkcionālus helikopterus. Tie varētu aizvietot četrus bruņoto spēku rīcībā esošos novecojušos lidaparātus, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Šobrīd NBS rīcībā ir četri multifunkcionāli Mi17 helikopteri, taču tie ir 17 līdz 28 gadu veci. «Mēs plānojam līdz šī mēneša beigām izvērtēt iespējas, pie kurām mūsu eksperti strādājuši pietiekoši ilgu laiku. Attiecīgi tiks pieņemts lēmums par jaunu helikopteru iegādi. Mēs ceram, ka līgums varētu tikt noslēgts līdz šī gada beigām. Tad varētu sagaidīt, ka pirmie helikopteri varētu tikt piegādāti sākot ar 2021. gadu,» sacīja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.

Cik varētu izmaksāt jauns helikopters, ir grūti spriest. Publiski pieejamā informācija liecina, ka jaunu helikopteru cenas svārstās no pāris miljoniem līdz vairākiem desmitiem miljoniem eiro. «Mūsu pieredze liecina, ka viss, kas ir saistīts ar lidaparātu, gaisa kuģu iegādi, uzturēšanu, infrastruktūras nodrošināšanu, ir pietiekoši dārgs prieks,» sacīja AM pārstāvis.

Lielā sausuma dēļ piena lopkopji daudzviet Latvijā un gandrīz visā Kurzemē saskārušies ar zaļbarības trūkumu, tādēļ daudzi jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk draud saasināties ziemā, un tā daudzām saimniecībām var radīt vairākus tūkstošus eiro neplānotus izdevumus vai pat nest zaudējumus, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas sešos».

«Barot jau var gan ar sienu, gan ar salmiem. Tā govs izdzīvots, bet izslaukums diemžēl nebūs pietiekams, jo zālē ir svarīgi elementi - proteīni, enerģija. Izslaukums kritīsies. Ja izslaukums krītas, tad to atpakaļ var atgūt tikai gada laikā, ja ir normāla barība,» stāsta Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecības «Kalni» īpašnieks Oskars Tālbergs. «Kalnos» siens vienmēr sagatavots no savām pļavām 100 hektāru platībā, taču šobrīd nopirkti jau vairāki desmiti siena ruļļi un tie būs vajadzīgi vēl.

Lai zaļbarības trūkuma dēļ nezaudētu piena kvalitāti un izslaukuma apjomu, pie skābbarības ziemas krājumiem klāt ķērusies arī blakus kaimiņos esošā bioloģiskā saimniecībā «Mucenieki». «Ziemai paredzētā barība jau diezgan lielā tempā tiek barota ārā. Jauna zāle varbūt pēc pēdējā lietus kaut kā iznāks ārā, bet salīdzinoši maz. Barības ir maz - tikai 50% savākti no vajadzīgā,» saka «Mucenieku» pārstāvis Jānis Alhasovs. «Muceniekos» tāpat kā citās piena lopkopju saimniecībās ir nopietnas bažas, ka pašu sagatavotie barības krājumi varētu beigties ziemas vidū. «Ja mēs barotu ar skābbarību kā būtu normāli paredzēts, mums ap decembri, Ziemassvētkiem barība būtu beigusies. Šobrīd ir tā, ka ekonomijas nolūkos mēs vācam salmus no vietējiem saimniekiem. Jaunlopus mēs pastiprināti barojam ar salmiem. Jaucam skābbarību ar salmiem, lai ekonomētu barību.»

Septembra beigās ugunsgrēkā atpūtas bāzē «Gaiziņš» nodegusi lielā garāža, atstājot atpūtas bāzi praktiski bez visa, kas saistīts ar sniega ražošanu, aģentūrai LETA pastāstīja atpūtas bāzes «Gaiziņš» saimnieks Juris Stradiņš.

Ugunsgrēkā cietušajā ēkā atradās nozīmīga slēpošanas trasei nepieciešamā tehnika - sniega ražošanai nepieciešamā tehnika, pacēlāju tehnika, kabeļi un vēl daudzas citas lietas, kas slēpošanas trasei nepieciešamas abu lielo pacēlāju palaišanai. Ugunsgrēka radītie zaudējumi tiek lēsti 80 000 līdz 100 000 eiro apmērā.

Stradiņš atklāja, ka ugunsgrēkā cietusī ēka nebūt nav maza garāža, bet gan liela saimniecības ēka, kuras kopējā palīta bija 180 kvadrātmetri. Ņemot vērā, ka šīs ēkas būvniecība vēl nebija pabeigta un tā nebija nodota ekspluatācijā, tad arī nekas no tā visa nebija apdrošināts.

Taujāts par iespējamiem ugunsgrēka iemesliem, Stradiņš minēja, ka tas ir notikumu sakritību rezultāts. «Noprotam, ka pie vainas ir bijusi apkure, taču apkure tika pārtraukta vakarā un ugunsgrēks izcēlās no rīta. Vairākas dienas un arī liktenīgajā rītā mums bija liels vējš. Iespējams, ka vējš no sienas norāva reklāmas baneri un uzpūta to uz jumta pie skursteņa, kur tas ilgu laiku gruzdēja, izraisot ugunsgrēku,» klāstīja atpūtas bāzes saimnieks.

Parīzes Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta pēc stundām ilgas postoša ugunsgrēka dzēšanas šajā slavenajā dievnamā, pirmdienas vakarā paziņoja Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks.

«Mēs varam uzskatīt, ka Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta,» reportieriem pie katedrāles sacīja Parīzes ugunsdzēsēju brigādes priekšnieks Žans Klods Galē.

Viņš piebilda, ka ēkas abi galvenie torņi tagad ir izglābti no aizdegšanās.

Galē arī kā lielu ugunsdzēsēju sasniegumu pieminēja to, ka viņiem ir izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu.

Viņš gan atzina, ka uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma, un piebilda, ka ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs.

Ugunsgrēkā Kuldīgas novadā Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles, aģentūrai LETA pieļāva purva apsaimniekotāja, kūdras izstrādes uzņēmuma "Baloži & Ko" izpilddirektors Artis Freibergs.

Freibergs atzina, ka iepriekšējās dienās bijis liels sausums. Ir pieņēmums, ka ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās no kādas tehnikas vienības vai kā cita radītas dzirksteles.

Viņš teica, ka dzēšanas darbi turpinājās vēl šodien - no dubļiem atsegtas un līdz galam nodzēstas kūdras kaudzes, lai tās negruzdētu. Patlaban attiecīgie darbi esot noslēgušies un ugunsdzēsēji vāc šļūtenes, kā arī pārējo aprīkojumu.

Freibergs sacīja, ka dzēšanas darbi aizritējuši samērā veiksmīgi, ņemot vērā laika apstākļus - vēju un sausumu, kas padarīja tos grūtākus. Tālākais ir turpināt uzraudzīt ugunsgrēka izcelsmes vietu. Visdrīzāk tas būs jādara, kamēr neuznāks lietus. Jāgūst pilnīga pārliecība, ka dziļākajos zemes slāņos neturpinās gruzdēšana.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs telefonsarunā ar Francijas vēstnieci Latvijā Odili Supizonu piedāvājis Latvijas palīdzību un atbalstu Parīzes Dievmātes katedrāles restaurēšanā, liecina ministra ieraksts sociālajā tīklā «Twitter».

«Varbūt tās konstrukcijā turpmāk būs kāds Latvijas ozols un mūsu lietpratēju padoms noderēs,» raksta ārlietu ministrs.

Kā ziņots, ugunsgrēks, kas pirmdien izcēlās Parīzes Dievmātes katedrālē, tiek kontrolēts, otrdien apstiprināja Francijas Iekšlietu ministrijā.

Nākamais solis ir noteikt celtnei nodarīto postījumu apjomu, raidorganizācijai BFM TV sacīja ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess.

Arhitekti un eksperti spriedīs par to, kā ugunsdzēsējiem būtu jārīkojas tālāk un vai katedrāle ir stabila, viņš piebilda.

Otrdienas rītā notikuma vietā atradās 100 ugunsdzēsēji.

Jau vēstīts, ka pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Talsu novada Valdgales pagastā, nu jau nodzēstā meža ugunsgrēka teritorijā izmēģināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Mobilā Telefona (LMT) izstrādātais datorredzes un datordzirdes risinājums. Lai pārliecinātos, vai ugunsgrēka vietā nepastāv atkārtotas aizdegšanās risks, teritorijas apsekošanai izmantoja dronu, kas aprīkots ar video un infrasarkanās gaismas kamerām, kā arī audio sensoriem, informē LMT.

Iegūtie attēli un skaņas ar datorredzes un datordzirdes risinājumu tika automātiski analizēti, jau dronam gaisā esot, pievienojot risinājumam datorjaudu un izmantojot mobilo internetu. Tādējādi no liela augstuma var identificēt arī dažādus objektus, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, kā arī noteiktu specifisku skaņas avotu atrašanās vietu.

«Līdz ar jaunāko tehnoloģiju un 5G attīstību LMT iespējas paplašinās tālu ārpus ierastajām sarunu un interneta pakalpojumu robežām,» norāda LMT inovāciju projektu vadītājs Armands Meirāns.

Savukārt, Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis norāda, ka šis ir interesants eksperiments, jo Valsts meža dienesta rīcībā termokameru pagaidām nav: «Drons ar pievienotu infrasarkanās gaismas kameru ļauj apskatīt nodegušo platību un savlaicīgi atklāt kūpošas un gruzdošas vietas, ja tādas kaut kur saglabājušās. Šāda tehnoloģija mūsu darbā būtu ļoti noderīga, jo palīdzētu atklāt mežu ugunsgrēkus, pirms tie pieņēmuši postošus apmērus.»

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Parīzes lielāko dievnamu, ievērojamo agrīnās gotiskās arhitektūras paraugu Francijā – Parīzes Dievmātes katedrāli – dienu pēc postošā ugunsgrēka klāj sodrēji, skatam paveras sadegušu dēļu kaudzes un iebrukušie griesti.

Gandrīz 900 gadu senās ēkas atjaunošanai saziedots jau teju miljards eiro. Naudu ziedojuši gan Francijas uzņēmēji, gan ārvalstu kompānijas, pašvaldības un citi. Palīdzību un atbalstu telefonsarunā ar Francijas vēstnieci Latvijā Odili Supizonu piedāvājis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Apņēmību atbalstīt katedrāles atjaunošanas centienus ar pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu paudis arī Latvijas uzņēmums Groglass

Francijas prezidents Emanuels Makrons solījis, ka nams savu kādreizējo krāšņumu atgūs piecu gadu laikā.

Jau vēstīts, ka pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO izmaksājusi 4,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzību Latvijas olu ražošanas uzņēmumam “Balticovo” par pērn ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem ārpus sprosta dējējvistu novietnē Iecavā.

Atlīdzības summu veido izmaksas gan par bojāto ēku un dējējvistu iekārtām, gan par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

Tā ir otra lielākā līdz šim ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā.

Ugunsgrēkā, kas 2021. gada 23. jūnijā notika AS “Balticovo”, ar atklātu liesmu nodega angāra tipa ārpus sprosta dējējvistu novietne 3182 kvadrātmetru platībā kopā ar tajā iebūvētajām ražošanas iekārtām. Gāja bojā arī 4500 dējējvistas.

Balticovo angārā sadegušas ap 4500 vistas 

Trešdienas rītā Iecavas novadā, uzņēmuma "Balticovo" angārā, sadegušas ap 4500 vistas, noskaidroja...

Pēc ekspertīzes atzinuma, ugunsgrēks izcēlās īssavienojuma dēļ, īsslēguma liesmām un dzirkstelēm saskaroties ar degošiem materiāliem. Ugunsgrēka brīdī bija pagājis mazāk nekā gads kopš ēkas uzbūvēšanas.

Saskaņā ar “Balticovo” un ERGO noslēgto īpašuma apdrošināšanas līgumu un uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas līgumu, olu un olu produktu ražotājam izmaksāta 2,9 miljonu eiro liela atlīdzība par nodegušo putnu novietni, tostarp par ēkā iebūvētajām ražošanas iekārtām, un 1,4 miljonu eiro atlīdzība par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

“Joprojām sāp sirds par ugunsgrēka postījumiem. Gan par putnu zaudējumu, gan psiholoģisko triecienu kolēģiem un to, ka nodegusī kūts bija mūsu nesen uzbūvētā pirmā lielizmēra novietne no jaunā ārpus sprosta novietņu kompleksa, ar kuru simboliski atklājām pāreju uz olu ražošanu ārpus sprosta apstākļos. Situācijā, kad notiek tik liela nelaime un tiek zaudēta daļa no uzņēmuma resursiem, apdrošināšana sniedz neatsveramu atbalstu un iespēju turpināt darbību bez milzīgiem zaudējumiem. Pateicamies ERGO par pretimnākšanu un arī citiem uzņēmumiem iesakām apdrošināt ne vien īpašumu, bet arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riskus, kas ir cieši saistīti ar īpašuma bojājumiem. Otra lieta, ko esam mācījušies no šī gadījuma: ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties tādu apdrošināšanas summu, kas nav mazāka par īpašuma atjaunošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tad nelaimes gadījumā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība būs vēl lielāks atbalsts īpašuma atjaunošanai,” uzsver AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

“Zemapdrošināšana jeb situācija, kad klienta izvēlētā apdrošināšanas summa ir mazāka par īpašuma atjaunošanas vērtību, ir plaši izplatīta problēma gan komercīpašumu, gan privātīpašumu apdrošināšanā. Tā aizvien biežāk saistīta ar pieaugošajām būvniecības izmaksām, kas rada lielu atšķirību starp ēkas atjaunošanas vērtību laikā, kad tika noslēgts apdrošināšanas līgums, un tagad, kad notikusi nelaime. Zemapdrošināšanā, ar ko saskārās arī “Balticovo”, būtisks faktors bija tieši ēkas materiālu (galvenokārt metāla) cenu straujais kāpums jau nepilna gada laikā pēc putnu novietnes uzbūvēšanas. Tas nozīmē, ka papildus apdrošināšanas atlīdzības summai uzņēmumam būs jāiegulda arī savi līdzekļi, lai pilnībā atjaunotu ēku un iegādātos jaunas ražošanas iekārtas. Ikvienam apdrošināšanas ņēmējam, īpaši tiem, kas savus īpašumus apdrošinājuši pirms ilgāka laika, iesakām regulāri pārskatīt un indeksēt apdrošināšanas summas, lai atlīdzība maksimāli segtu zaudējumus,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors Pēters Kabuns.