Ražošana

Latvijā ražotā cukura vilciens ir aizgājis

Aļona Zandere, 01.11.2016

Īpašniekiem, izmantojot ES piedāvātās kompensācijas cukurfabriku likvidēšanai, 2007. gadā Jelgavas cukurfabrika beidza pastāvēt un drīz pēc tam tika nojaukta.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija no nākamā gada oktobra atcels cukura ražošanas kvotu režīmu, tomēr gribētāju atsākt ražošanu Latvijā nav, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja Eiropas Savienība būtu cilvēks, tā noteikti nebeigtu žagoties no tā, cik bieži to piesauc kā galveno vaininieci Latvijas cukura industrijas sagrāvē. Tomēr, sākot no nākamā gada, situācijai ir teorētiska iespēja mainīties uz labu. Eiropas Savienības ietvaros tiks atcelts tā sauktais kvotu režīms par cukura ražošanu, ļaujot šo nozari Latvijā atkal atjaunot. Reakcija uz jaunumiem gan nav pārāk priekpilna - zemniekos jūtama skepse un pamatota neticība. Arī Zemkopības ministrijā atklāj, ka līdz šim nav bijis neviena vērā ņemama piedāvājuma par jaunas cukurfabrikas celtniecību.

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre sarunā ar DB liek saprast – Latvijas cukura nozares vilciens ir aizgājis, un kvotu režīma atcelšanai to atsaukt nebūs pa spēkam. «Tāpat tas tirgus ir slēgts. Pirmkārt, mums nav rūpnīcas, otrkārt, ja arī rūpnīcas būtu, tad ražošanai vajag tirgu, kur pārdot. Pārdošanas kanāli jau ir sadalīti, un tas nozīmē, ka mums būtu jāatrod jauni eksporta tirgi. Protams, ja kāds sāktu celt rūpnīcu, tad zemnieki par daudzmaz saprātīgu cenu cukurbietes saaudzētu - kas viņiem, viena sezona, un gatavs. Grūtāk ir uzcelt rūpnīcu un atrast tirgu,» teic M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Visu rakstu Latvijā ražotā cukura vilciens ir aizgājis lasiet ordienas, 1.novembra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Igaunijā neizsludina cukura nodokļa likumu saistībā ar nepamatotām priekšrocībām Tallink

LETA, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pirmdien nolēmusi neizsludināt pagājušajā mēnesī parlamentā pieņemto likumu par tā dēvēto cukura nodokli saldinātajiem dzērieniem un atdevusi to Rīgikogu otrreizējai caurlūkošanai.

Skaidrojot savu lēmumu, viņa norādījusi, ka atbalsta jaunā likuma mērķi - samazināt ar cukuru saldināto dzērienu patēriņu un to radīto kaitējumu veselībai, īpaši attiecībā uz bērniem, - taču iebilst pret likuma punktu, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz tiem saldinātajiem dzērieniem, kas tiek tirgoti starptautiskās satiksmes kuģos un lidmašīnās.

Kā teikts Kaljulaidas paziņojumā, kas publicēts prezidentes oficiālajā interneta vietnē, šis izņēmums ir pretrunā ar Igaunijas konstitūcijā ietverto līdztiesīgas attieksmes principu, jo likumdevējs nepamatoti paredzējis priekšrocības vienai nozarei salīdzinājumā ar citām.

Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti pēc parlamenta Finanšu komisijas ieteikuma nolēma iekļaut likumā punktu, kas paredzētu atbrīvot no nodokļa saldinātos dzērienus, kuri tiek piegādāti starptautisko reisu kuģiem vai lidmašīnām. Šādu izņēmumu komisijai maijā lūdza Igaunijas prāmju operatorkompānija Tallink, skaidrojot, kā jaunais nodoklis ietekmēs kuģniecības nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments (Rīgikogu) pirmdien pieņēmis likumu, kas paredz aplikt ar nodokli saldinātos dzērienus, kuri satur vairāk par pieciem gramiem cukura uz 100 mililitriem.

Šāda likuma pieņemšanu atbalstījuši 52 deputāti, pret to balsojuši 37.

Jaunā nodokļa mērķis ir samazināt ar cukuru saldināto dzērienu patēriņu un to radīto kaitējumu veselībai, īpaši attiecībā uz bērniem.

Dzērieniem ar cukura saturu 5-8 grami uz 100 mililitriem nodoklis tiks noteikts 10 eiro centi par litru, bet, ja cukura saturs būs lielāks - 30 eiro centi par litru.

Dzērieniem, kas satur saldinātājus, nodokļa likme arī būs 10 eiro centi par litru. Nodokļa likme dzērieniem, kas satur gan saldinātājus, gan cukuru, tiks noteikta tādā pašā kārtībā kā cukuru saturošiem dzērieniem. Saldinātajiem dzērieniem, kas pirms lietošanas jāatšķaida, nodokli noteiks atkarībā no cukura un saldinātāja satura atšķaidījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pašmāju «baltā nāve» paliks vēsturē

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas par to, ka Latvija varētu reanimēt cukura ražošanu, atgādina varasvīru solījumus svētkos – patētiskus, bet ne ekonomiski izsvērtus

Vēsts par cukura ražošanas kvotu atcelšanu no nākamā gada oktobra pavērusi ne tik daudz cukura ražošanas atjaunošanas iespējas kā spekulācijas par to, kas būtu, ja būtu. Liktenīgie Eiropas Savienības ierobežojumi nebija sitiens zem jostas vietas burvīgai un sakārtotai nozarei, bet gan izšķirošs grūdiens mūsu vecajām rūpnīcām, kurām bija ne tikai grūti pārdot saražoto par konkurētspējīgu cenu, bet arī daudzmaz jēdzīgi pildīt prasības vides aizsardzībā. No ES kopējā maka savulaik tradicionālās nozares izvadīšanai pēdējā gaitā tika pasūtīti vairāk nekā 30 miljoni eiro, ko nozares spēlētāji – cukurbiešu audzētāji un pārstrādātāji – nesarkdami pieņēma, daudz nelauzot galvu par to, ka līdz ar šo lēmumu pazaudējam kārtējo liecību par mūsu valsts «veco godību».

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dārzeņi kļuvuši lētāki, cenas tomēr augstākas nekā Viļņā un Tallinā

Sandra Dieziņa, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Cepumi bez miltiem Fity

Ilze Žaime, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Krimuldas novada Raganā strādājošajā uzņēmumā «Perfecto» cep veselīgos cepumus bez miltiem «Fity».

SIA «Perfecto» bezmiltu «Fity» cepumu ražošanu uzsāka 2014.gadā, un šo piecu gadu laikā cepumu sortiments ir attīstīts līdz sešu veidu lielam piedāvājumam - mandeļu, ķirbju sēklu, linsēklu, šķiedrvielu un no šā gada klāt nākuši arī čia sēklu un dzērveņu cepumi.

Par jaunu garšu meklējumiem rūpējas saldumu ražotnes īpašniece un ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa. Viņa stāsta, ka vienmēr kaut ko cepusi un gatavojusi jau kopš agras bērnības. Laikā, kad tika dibināta «Perfecto» saldumu ražotne, L.Salmiņa uzsvaru vēlējusies likt uz veselīgāku produktu gatavošanu. Tādēļ arī cepumu ražošanā viņa atturas no kviešu miltu un mākslīgu saldinātāju izmantošanas. Viņa piemetina, ka pati ciena receptes, kurās vispār netiek pievienots cukurs, taču lielāks pieprasījums ir pēc saldākiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Papildināta ar FOTO: Latvijas - Igaunijas pārrobežu sadarbības programmā top želejkonfektes

Monta Glumane, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Biorganik5 un Igaunijas uzņēmums Chaga OU Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā radījis želejas konfektes Wild Candy, kas ir izgatavotas no dabīgām sulām un speciālā tehnoloģijā pārstrādātām ogām, biznesa portālam db.lv pastāstīja Biorganik5 valdes priekšsēdētāja Iveta Cīrule.

Paredzēts, ka organiskās želejas konfektes būs bez krāsvielām, glutēna, laktozes, papildus pievienotiem konservantiem. Jaunā produkta galvenais mērķis - konfekšu izgatavošanā izmantot pēc iespējas lielāku dabīgās sulas sastāvu. I.Cīrule pastāsta, ka ierasti želejas konfekšu sastāvā ir cukurs, ūdens, līdz 20% sulas un krāsvielas. Jaunajā produktā būs 70% sulas, aukstumā žāvētas ogas - dzērvenes, brūklenes, mellenes, organiskais pektīns, kā arī cukurs tiks aizvietots ar citu saldinātāju. Apsvērta ideja, ka ogās varētu iestrādāt arī dažādus piparus un piedāvāt želejas konfektes ar asumiņu.

Tāpat želeju konfekšu sastāvā būs sulas, piemēram, alvejas sula, kas iegūta Kanāriju salās, čagas eliksīrs, bērzu sulas sīrups tiks iegādāts no diviem piegādātājiem Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Positive Foods ir apvienojušies divi līdz šim nesaistīti veselīgo saldumu zīmoli Kalnup un Abra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Abu zīmolu «laulības» notikušas pagājušā gada februārī. SIA Positive foods īpašnieces ir Ilva Kavicka un Līga Kleina, katra sniedz savu artavu jaunajam uzņēmumam. «Visu laiku bija nemiers iekšā, ka vajag izvērst darbību plašāk un atrast partneri. Ar Ilvu esam pazīstamas vairāk nekā 15 gadus, kopš studiju laikiem. Izlēmām, ka kopā varēsim paveikt vairāk ne tikai Latvijā, bet arī eksportā,» atklāj L. Kleina.

L. Kleinai septiņus gadus piederēja latvisko lietu veikals Abra, kas šogad savu darbību beidzis. Nelielais veikaliņš, kas atradās Rīgā centrā, iepretim Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, bija viens no pirmajiem, kur plauktos bija atrodamas tikai un vienīgi Latvijā darinātas lietas – dizaina priekšmeti, rotas, kosmētika, trauki, vīni u.c. «Meklēju veikalam dažādas izdzīvošanas iespējas. Beigās pat īsu brīdi apvienojos ar veikalu tīklu Lats. Neizdevās. Tomēr otra mana papildu nodarbošanās pēdējos četrus gadus bija želejas konfekšu veidošana no dabīgām sulām un ogām. Dažas šķirnes ir papildinātas ar riekstiem un cepumiem. Tāpat ar zīmolu Abra ražoju arī sēklu cepumus, kuriem nav pievienots cukurs un glutēns,» stāsta L. Kleina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltais Vegan sieriņos būs palmu eļļa; ražoti Lietuvā

Laura Mazbērziņa, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union uzlabojis proteīna dzēriena Lakto PRO sastāvu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Samazinot pievienotu cukura daudzumu teju uz pusi, Lakto PRO tagad ir starp proteīna dzērieniem ar viszemāko cukura daudzumu. Receptes uzlabošanā un jauna produkta izstrādē uzņēmums ir ieguldījis vairāk nekā 25 tūkstošus eiro. Bet kopējās investīcijas, kuras Food Union šogad veicis Lakto PRO zīmola attīstībā, ir gandrīz 150 tūkstoši eiro.

Lakto PRO ir dabiski raudzēts piena dzēriens, kas bagātināts ar dabīgu piena proteīnu. Tā sastāvā tagad ir tikai 7,4 līdz 7,8 g ogļhidrātu, no kuriem ap 4 g ir dabīgais piena cukurs un tikai 3.4-3.8 g ir pievienotais cukurs. Dabīga piena proteīna daudzums ir palicis tāds pats – 20 grami jeb optimāla deva, kas dod spēku un veicina muskuļu masas pieaugumu. Produkts tiek ražots no Latvijas piena, pievienojot L. acidophilus un Bifidobacterium pienskābās baktērijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju katras kafejnīcas ēdienkartē atrodams kāds augļu dzēriens, un arī veikalu plauktos līdzās ārzemju smūtiju ražotājiem redzamas vietējās alternatīvas.

Pašmāju patērētājiem ir izvēle šajā produktu kategorijā, teic SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone. Veikalu plauktos parādās arvien vairāk šāda veida produktu. Ir cilvēki, kuri rūpīgi lasa sastāvu, bet ne visiem tas ir svarīgs. Tāpat ir ļaudis, kam rūp, vai produktam ir pievienots cukurs vai ūdens. Citiem ir svarīga cena. E. Martinsone gan norāda, ka reizēm tie produkti, kam pievienots ūdens, rezultātā maksā tikpat, cik tie, kam nav pievienots, kas «izskatās» dārgāki. «Par saviem produktiem varam likt roku uz sirds, ka tie visi ir tīri, dabīgi, pilnvērtīgi, nekas nav šķaidīts,» uzsver uzņēmēja.

To, ka pēdējā laikā šādi produkti kļūst populārāki, nosaka vairākas tirgus un cilvēku ieradumu tendences, teic Raitis Avots, SIA Orkla Foods Latvija mārketinga direktors un zīmola Gutta pārstāvis. Aizvien attīstās līdzņemamo ēdienu koncepcija – cilvēki iecienījuši produktus, kurus steidzīgajā ikdienā var ērti «paķert līdzi», lietot ceļā. Viņš uzskata, ka smūtiji tirgū ir uz palikšanu un ka šī kategorija attīstīsies un augs vēl lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Priecātos par investoru cukura fabrikas būvniecībai

Aļona Zandere, 02.11.2016

Īpašniekiem, izmantojot ES piedāvātās kompensācijas cukurfabriku likvidēšanai, 2007. gadā Jelgavas cukurfabrika beidza pastāvēt un drīz pēc tam tika nojaukta.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan Jelgavas pašvaldībā norāda, ka piedāvājumu cukura nozares glābšanai nav bijis, apgalvojumam uzrodas oponenti, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ja apkārtējiem zemniekiem būtu iespēja pārorientēties atpakaļ uz cukurbiešu audzēšanu, mēs, protams, varētu to visu atjaunot, nav nemaz tik ilgs laiks pagājis. Tomēr šobrīd nav pilnīgi nekādu indikāciju par to, ka kāds investors būtu gatavs no jauna celt rūpnīcu,» DB atklāj Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Viņa arī saka, ka domē šo gadu laikā neviens nav vērsies ar piedāvājumu celt rūpnīcu. «Nav bijusi pat iniciatīva, nerunājot vēl par ko nopietnāku,» viņa bilst.

DB jau ziņoja (1.11.2016.), ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros no nākamā gada rudens tiks atcelts tā sauktais kvotu režīms cukura ražošanai, ļaujot šo nozari Latvijā atkal atjaunot. Tas gan ir maz ticams, jo, kā norāda eksperti, mums vairs nav ne rūpnīcu, kur cukuru ražot, ne zemnieku, kas audzētu cukurbietes, ne tirgus, kur cukuru realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ar tīru pārtiku uz Skandināviju

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģisko dārzeņu, augļu un ogu pārstrādes uzņēmuma Keefa īpašnieki Cešeiko ģimene produkciju ražo no pašaudzētām izejvielām.

2016. gadā Stelpes vecās pienotavas kompleksā, ko bija iegādājusies Cešeiko ģimene, tika izspiests pirmais Simply Food biezenis – ķirbju. Pēcāk SIA Keefa attīstīties palīdzēja gan Eiropas Savienības, gan Altum atbalsts. Nu jau sen aiz muguras tas laiks, kad pieredzes trūkuma dēļ ražotnē sprāga biezeņu ražošanas iekārtas, smejas ģimenes uzņēmuma līdzīpašnieks Roberts Cešeiko.

Ardievas cukuram

Pēdējie pāris gadi aizvadīti, velkot ķeksīšus pie biznesa idejas dzimšanas laikā izvirzītajiem plāniem. Sākumā Cešeiko ģimene ražoja tikai trīs veidu biezeņus, tagad produktu klāstu ir papildinājušas piecas biezsulas, bet biezeņu «ģimene» pieaugusi līdz septiņām garšām. Biznesa ideja sākotnēji bija ražot diētisku pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem, piemēram, onkoloģiskajiem pacientiem. Roberta brālis Rūdolfs ir fiziologs un strādā ar krūts vēža pacientēm, meklējot veidus, kā efektīvāk uzlabot pacienšu stāvokli ar fiziskajām aktivitātēm. Tas saistīts arī ar uzturu – mokošajām ķīmijterapijām nereti seko ēšanas traucējumi. Šādos gadījumos dabas velšu biezenis ir vienīgais, ko iespējams norīt. Paralēli ražotne iesaistījusies vairākos projektos, lai izstrādātu pētījumos pamatotu produktu cilvēkiem ar smagām veselības problēmām. Pētījumi šajā jomā turpinās. Lai ražotne nestāvētu dīkā, pašlaik uzņēmums skatienu nedaudz aizvirzījis prom no medicīnas un piedāvā savus produktus mazumtirdzniecībā ikvienam. Gadu gaitā pilnveidota produktu receptūra. Sākotnēji, lai biezeņi garšotu labāk, tiem pievienots neliels daudzums cukura, taču pašlaik ražotne ir ceļā uz to, lai no cukura izmantošanas pilnībā atteiktos. «Mūsu tehnologi strādā ļoti labi, atrod labākās attiecības starp izejvielām, «piedzenot» receptūras,» stāsta Roberts. Sulu ražošana sākusies ļoti pozitīvi, tās piegādātas arī Vecumnieku novada skolās un bērnudārzos. «Tirgus tendence prasa, lai produkta izejvielas būtu audzētas bioloģiski. Tālāk jāseko maksimāli saudzīgai izejvielu pārstrādei. Receptūrai jābūt bez jebkādām papildus pievienotām lietām – uzlabotājiem vai tamlīdzīgi, tostarp bez pievienota cukura, lai gan, protams, augļi un ogas dabiski satur cukuru,» norāda Roberts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pļavu garša iziet pasaulē

Monta Glumane, 24.10.2019

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis un pārtikas tehnoloģe Una Ozoliņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Kurās Eiropas valstīs ir augstākās pārtikas cenas un kurās - zemākās?

Žanete Hāka, 13.02.2017

1. Šveice: +72% (Skaitļi norāda, cik lielā mērā virs vai zem vidējā Eiropas rādītāja attiecīgajā valstī maksā pārtika, dzērieni un tabakas izstrādājumi.)

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais pasaules pārtikas cenu indekss patērētājiem uzrāda negatīvas tendences, norāda Pasaules Ekonomikas foruma eksperti.

Pēdējā gada laikā pārtikas cenas augušas un svārstījušās, piemēram, cukura cena oktobrī sasniedza četru gadu augstāko līmeni, taču decembrī atkal saruka. Tagad tā atkal pakāpusies, ko veicina sagaidāmais deficīts pasaules cukura ražošanas apjomos.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati, kuros apkopo lielākās pārtikas grupas – graudus, dārzeņu eļļas, piena produktus, gaļu un cukuru, liecina, ka kopējās cenas augušas par 12%.

Cukurs kļuvis par 45% dārgāks nekā pērnā gada janvārī, piens – par 33%, eļļa – par 34%, bet gaļa – par 8%.

Saskaņā ar Eurostat datiem visdārgāk pārtika patlaban maksā Šveicē, kur pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas ir par 72% augstākas nekā vidēji Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvā izmeklē nodokļu krāpniecības shēmu saistībā ar elektronikas iepirkšanu no Latvijas

LETA--BNS, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) izskata nodokļu krāpniecības shēmu, kurā uzņēmēji lielos apjomos iepirkuši cukuru no Polijas un dārgas elektroniskās ierīces no Latvijas, nesamaksājot valstij pievienotās vērtības nodokli (PVN) vairāk nekā 360 000 eiro apmērā.

Kā norāda FNTT Klaipēdas apriņķa Noziedzīgas darbības izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Daiņus Rimkus, šāda veida noziegumi tirdzniecībā ar cukuru, eļļu un citām pieprasītām pārtikas precēm, elektroniku un degvielu kļūst aizvien biežāki.

«Darījumu ķēdē tiek iekļauti fiktīvi uzņēmumi, kas reālu darbību neveic, tiem tiek deleģēts pienākums maksāt PVN, taču šis nodoklis tiek atcelts, kad fiktīvie uzņēmumi it kā iegādājas dažādas preces par lielu summu. Tas tiek darīts, jo PVN nodokļa robežās var samazināt preces cenu, taču tas izkropļo konkurenci,» viņš skaidrojis.

Saskaņā ar FNTT datiem kādas Viļņas tirdzniecības firmas direktors un akcionārs tiek turēti aizdomās, ka lielā daudzumā iegādājušies cukuru no Polijas uzņēmumiem un fiktīvu kompāniju aizsegā ieveduši to Lietuvā, nemaksājot PVN. Šo fiktīvo uzņēmumu vadītāji bieži nomainīti; viņi piekrituši par aptuveni 50 eiro parakstīt grāmatvedības dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukuroto dzērienu aplikšana ar akcīzes nodokli kļūst par modes lietu

Māris Ķirsons, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1%

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri), palielinājās par 1,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas palielinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, atpūtai un kultūrai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,1 %. Cenas pieauga mājputnu gaļai, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, konditorejas izstrādājumiem, piena produktiem, svaigiem dārzeņiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, cūkgaļai, sālim un garšvielām, eļļām un taukvielām, saldumiem, konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem, ievārījumam un medum, šokolādei. Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi, kafija, olas, siers un kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jolle ražo auna zirņu krekerus ar zīmolu Krippu, ar ko vēlas iekustināt uzkodu segmentu ar veselīgāku alternatīvu jau ierastajiem produktiem

Ideja par šo biznesu radusies, sakrītot vairākiem faktoriem. «Es nevaru ēst govs piena proteīnu, jo mans organisms to nepanes. Ar to var sadzīvot, bet jāsaprot – kā. Ir jāpiedomā, ko ēdu. Līdz ar to radās jautājums, kā to aizstāt,» saka Jolanta Māziņa, Krippu ražotāja SIA Jolle valdes locekle. Viņa sāka pētīt, kādi produkti bez gaļas un piena vēl satur olbaltumvielas. Viņas skatījumā zirņi un pākšaugi ir ideāla alternatīva, bet šie produkti ir grūti pagatavojami – tie jāmērcē un jāmāk pagatavot. Viņas mērķis bija radīt veselīgu produktu, ko var piedāvāt gan bērniem, gan sirmgalvjiem; pircējiem nebūtu vajadzīga lupa, lai izlasītu sastāvu uz tā iepakojuma. Viņa priecājas, ka izdevies radīt produktu, kurā nav alergēnu, nav pievienots cukurs un raugs. Jolantas skatījumā šie krekeri ir alternatīva jau zināmajām sāļajām uzkodām, konditorejas un tradicionālo miltu izstrādājumiem, konfektēm, sukādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Rūta Cinīte, 08.09.2017

Cenu pārmaiņas 2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016.gada augustu: 3,1%


Cenu pārmaiņas 2017. gada augustā, salīdzinot ar 2017.gada jūliju: -0,2%

Foto: Ieva Lūka/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā* (2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu), palielinājās par 3,1 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tostarp precēm cenas pieauga par 3,0 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kā cenas mainījušās konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupā, kā arī veselības aprūpei.

Pārtikas preču grupā cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, olām, svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem, svaigiem augļiem, šokolādei un konditorejas izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru