Enerģētika

Latvijas elektroenerģijas patērētājam raksturīgs kūtrums

Armanda Vilcāne, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Nepieciešams veicināt aktīvāku patērētāju iesaisti tirgū un līdzdarbību sistēmas pakalpojumu nodrošināšanā, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.

Viņš atzina, ka šobrīd elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir ļoti neelastīgs, jo esošajā tirgus modelī patērētāju loma ir ierobežota. «Patērētāju iesaiste tirgū pamatā aprobežojas ar piegādātāja maiņu,» pauž AST valdes loceklis. Viņš atklāj, ka Latvijas patērētāji pārsvarā izvēlas fiksētas cenas līgumus - vien 3,3% mājsaimniecību izvēlējušās noslēgt līgumu, kura cena ir piesaistīta Nord Pool Spot elektroenerģijas biržai. Tajā pašā laikā citās Eiropas valstīs situācija ir kardināli atšķirīga - Igaunijā šādi līgumi noslēgti 38% mājsaimniecību, Zviedrijā - 47%, bet Norvēģijā - 72%.

G.Junghāns Latvijas elektroenerģijas patērētāju kūtrumu skaidro ar priekšstatu, ka fiksētās cenas līgumi palīdz izvairīties no dažādiem cenu riskiem un papildu izmaksām. «Taču tas tā nav, jo Zviedrijas un Norvēģijas pieredze liecina, ka ilgtermiņā Nord Pool Spot biržai piesaistītās cenas ir zemākas,» atzīmē G.Junghāns.

Tāpat AST valdes loceklis atzīmē, ka caur pieprasījuma reakciju patērētāji savu elastību elektrosistēmai var arī pārdot, brīvprātīgi mainot savu ierasto patēriņu, reaģējot uz cenu signāliem, vai speciāliem pieprasījumiem, gūstot no tā ekonomisku labumu. Pieprasījuma reakcijas veicināšana ļautu nodoršināt augstāku konkurenci un zemākas izmaksas, elastīgāku un drošāku energosistēmu, kā arī jaunas iespējas patērētājiem, domā G.Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus padomē ieceļ Valsts kases, Augstsprieguma tīkla un Marguerite pārstāvjus

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Augstsprieguma tīkls” ārkārtas akcionāru sapulcē pēc neatkarīgās atlases komisijas Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Arodbiedrības “Enerģija” pārstāvju sastāvā ieteikumiem tika nolemts AS “Augstsprieguma tīkls” padomē iecelt četrus jaunus padomes locekļus, informē Finanšu ministrija.

Padomē nolemts iecelt Kasparu Āboliņu, Armandu Eberhardu, Madaru Melni un Aigaru Ģērmani. Savukārt Olgai Bogdanovai akcionārs, izvērtējot viņas līdz šim paveikto, nolēma pagarināt pilnvaru termiņu. Viņa padomes locekļa amatu ieņem kopš 2016. gada 18. oktobra.

Kaspars Āboliņš jau pildīja padomes locekļa amata pienākumus AS “Augstsprieguma tīkls” padomē, līdz šī konkursa izsludināšanai un lēmuma pieņemšanai. Papildu AS “Augstsprieguma tīkls” padomes locekļa amatam viņš ir Valsts kases pārvaldnieks. Vairāk nekā 10 gadus Kaspars Āboliņš ir strādājis Ziemeļu investīciju bankas direktoru valdē.

Ieceltais padomes loceklis Armands Eberhards ir Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos. Tāpat viņš ieņem Eiropas Investīciju bankas direktoru valdes locekļa amatu un Eiropas Investīciju fonda direktora vietnieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gadus pēc privatizācijas Latvijas valsts atgūst teikšanu pār dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu, taču nav skaidrs, ko ar iegādāto mantu darīs tālāk – paturēs vai tomēr pārdos

Vairums aptaujāto Latvijas valsts lēmumu – faktiski atgūt savā īpašumā dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu – vērtē kritiski, to uzskatot par «nevajadzīgu».

Latvijas valstij 100% piederošā a/s Augstsprieguma tīkls (AST) iegādājusies 18,31% akciju uzņēmumā a/s Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem. Pašlaik darījums par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid (Conexus) akciju iegādi noslēgts ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper), bet paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom (34,099%) un Itera Latvija (16,045%). Faktiski, ja neskaita svarīgas infrastruktūras objektu būvniecībai nepieciešamo nekustamā īpašuma iegādi (atsavināšanu) no privātīpašniekiem, kā arī krīzē nonākušu kompāniju glābšanu – Parex banka, savulaik arī Banka Baltija – tad šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas valsts iegādājas būtisku privātās kompānijas akciju daļu un to apmēru gatavojas palielināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis varētu pamest Conexus valdes priekšsēdētāja amatu

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies reorganizācijas process, kurā AS "Augstsprieguma tīkls" pievienota kompānija AS "Latvijas elektriskie tīkli", informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Sekmīgi noslēdzies Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas īpašuma tiesību reformas juridiskais process - pārvades tīkls jeb augstsprieguma elektropārvades līnijas, apakšstacijas un ar tiem saistītie nekustamie īpašumi ir nodoti Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īpašumā, reorganizācijas rezultātā AST pievienojot līdzšinējo pārvades sistēmas aktīvu īpašnieku AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Ieraksts par LET pievienošanu Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā veikts 25.novembrī.

"Esmu pārliecināts, ka pilnīga īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ieviešana atstās pozitīvu iespaidu uz pārvades sistēmas operatora darbību. Aktīvu piederības maiņas rezultātā ir ievērojami pieaugusi AST bilances vērtība, pieaugs arī peļņas rādītāji, jo visa peļņa paliks AST rīcībā, vienlaikus ir mazināts administratīvais slogs. Arī no enerģētikas politikas īstenošanas puses raugoties, šis ir racionāls solis pārvades sistēmas darbībā, tai skaitā arī elektroenerģijas tirgus attīstībā un turpmākā integrācijā Eiropas Savienībā", norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Par Conexus Baltic Grid akcionāru varētu kļūt Augstsprieguma tīkls

Armanda Vilcāne, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmas izmaiņas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid akcionāru sastāvā.

Par šīm izmaiņām plāno paziņot 19. decembrī, preses konferencē, kas notiks Augstsprieguma tīkls telpās, Dārzciema ielā 86.

Papildināta visa ziņa

Ņemot vērā šo faktu un DB rīcībā esošo informāciju, Augstsprieguma tīkls varētu kļūt par vienu no Conexus Baltic Grid akcionāriem. Pats uzņēmums gan plašākus komentārus pirms gaidāmās preses konferences nesniedz.

Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas, preses konferencē piedalīsies Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Arī Saeimas deputāts Ivars Zariņš DB apstiprināja, ka iepriekš ir izskanējusi neoficiāla informācija par to, ka Augstsprieguma tīkls varētu kļūt par Conexus Baltic Grid akcionāru. Šo lēmumu viņš gan vērtē negatīvi, norādot, ka priekš Latvijas ražotājiem tā ir slikta ziņa. «Latvijas ražotāji šī lēmuma dēļ pārmaksās. Sākumā par to, ka šīs akcijas no esošajiem akcionāriem tiks atpirktas par neadekvāti lielu cenu, bet pēc tam par neprasmīgi un neefektīvi apsaimniekotu infrastruktūru. Valstij par šo biznesu nav nekādas sajēgas,» norāda I.Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM nepiekrīt idejai par elektroenerģijas ražotāja dalību uzturēšanas izmaksu segšanā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nepiekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumam par elektroenerģijas ražotāja dalību elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, teikts ministrijas vēstulē regulatoram.

EM ir izvērtējusi regulatora aprīlī publicēto konsultāciju dokumentu par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Ministrija atzinīgi vērtē SPRK izstrādāto mehānismu, kas nosaka, ka pārvades sistēmas operators turpmāk varēs izmantot pārslodzes ieņēmumus pārvades tarifu samazināšanai, ieguldot tos jaunu pamatlīdzekļu iegādē vai izveidē. Ministrijas vērtējumā, tas uzskatāms par veiksmīgu risinājumu, kas radīs ilgtermiņa kapitāla izmaksu samazinājumu.

Tāpat EM pozitīvi vērtē arī regulatora plānu mainīt elektroenerģijas pārvades tarifu noteikšanas pieeju, pārejot no izmaksu plus tarifu noteikšanas pieejas uz ieņēmumu griestu pieeju, kas jau tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, tādējādi savstarpēji pielīdzinot tarifu aprēķināšanas pieejas un nodrošinot tarifu stabilitāti divu līdz piecu periodā, kuram tiks noteikti atļautie ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektropārvades līniju no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai projektēs un būvēs «ELKO», «SELPOL» un «Leonhard Weiss Energy»

Lelde Petrāne, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešo Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojumu 180 km garumā no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai par 74,3 miljoniem EUR projektēs un izbūvēs personu apvienība SIA ELKO, SA SELPOL un AS Leonhard Weiss Energy. Paredzams, ka 65% no projekta izmaksām tiks segti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu līdzekļiem.

«Jaunais elektropārvades tīkla starpsavienojums ir būtisks nākotnes infrastruktūras projekts visam Baltijas jūras reģionam, kas palielinās Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu, nodrošinās efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā un palielinās ražotāju konkurētspēju kā Baltijas valstu iekšienē, tā arī starp Baltijas un Ziemeļu valstīm,» skaidro Latvijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Kopumā iepirkumā savus pieteikumus iesniedza septiņi pretendenti, kas visi tika kvalificēti otrajai kārtai, savukārt finanšu piedāvājumi noteiktos termiņus tika saņemti no pieciem pretendentiem. Iepirkumu par tiesībām realizēt minēto projektu AS «Augstsprieguma tīkls» izsludināja pagājušā gada 9. novembrī, ilgais izvērtēšanas posms saistīts gan ar lielo iepirkuma apjomu, gan arī ar nepieciešamību detalizēti izvērtēt visu kandidātu kvalifikāciju un finanšu piedāvājumus, stāsta uzņēmumā. Personu apvienības SIA ELKO, SA SELPOL un AS Leonhard Weiss Energy iesniegtais piedāvājums bijis lētākais un atbildis visām iepirkuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST par Conexus akciju iegādi samaksājis 57,394 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) par pagājušajā gadā iegādātajiem 34,36% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcijām samaksājis 57,394 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Tiesa, viņš atsevišķi neatklāja konkrētu summu, par cik iegādātas akcijas no SIA «Itera Latvija», kam iepriekš piederēja 16,05% «Conexus» akciju, un Vācijas enerģētikas koncerna «Uniper Ruhrgas International GmbH» («Uniper»), kam piederēja 18,31% «Conexus» akciju.

Boks norādīja, ka akciju iegādei AST veicis aizņēmumu Valsts kasē.

««Conexus» akciju iegāde ir ekonomiski izdevīgs darījums un nekādā ziņā neietekmēs elektroenerģijas pārvades tarifus. Akciju iegādei AST veica aizņēmumu Valsts kasē. Paredzams, ka šogad valsts veiks ieguldījumu AST pamatkapitālā šīs summas apmērā, tādējādi sedzot aizdevumu. AST pamatkapitāla palielināšana ir plānota valsts 2018.gada budžetā. Aizdevumu procentus paredzēts segt no «Conexus» saņemtajām dividendēm,» skaidroja Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kurzemes loka izbūve ietekmēs elektroenerģijas tarifus?

Armanda Vilcāne, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Augstsprieguma tīkls attīstītie projekti neatstās būtisku ietekmi uz elektroenerģijas gala cenu, intervijā DB norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Varis Boks

Viņš atzīst, ka kopumā tarifu daļai, kas sedz dažādus pakalpojumus elektroenerģijas tirgū, gan ir tendence pieaugt, taču to kompensē arvien zemā elektrības cena.

Kurzemes loka izbūve ietekmēs elektroenerģijas tarifus?

Pēc projekta noslēgšanās tarifi varētu nedaudz augt, tomēr, pēc mūsu aplēsēm, šis pieaugums būs ļoti nebūtisks. Konkrētus ciparus tagad nosaukt gan ir grūti – skatīsimies, kā viss notiks tad, kad šie lielie investīciju projekti tiks nodoti ekpluatācijā. Šobrīd tiek modelētas iespējamās situācijas un veikti aprēķini, lai varētu nonākt jau pie reāliem finanšu cipariem. Jāmin, ka tarifu daļai, kas sedz dažādus pakalpojumus, tajā skaitā balansēšanu un frekvences regulēšanu, drošuma aspektus un citus tirgus pakalpojumus, kopumā ir tendence pieaugt, kamēr elektroenerģijas cena tirgū arvien krītas. Summāri, protams, nav garantijas, ka, enerģijai kļūstot lētākai biržā, tās cena samazināsies arī lietotājiem. Jāņem vērā, ka ir arī citas komponentes, kas tajā pašā laikā aug, tāpēc paredzams, ka faktiskā enerģijas cena paliks uz vietas vai nedaudz pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru

Armanda Vilcāne, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkls (AST) noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid.

Par to 19.decembrī preses konferencē paziņoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AST īpašo pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā.

Ziņa papildināta no 5. rindkopas

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks norādīja, ka, ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, amatu varētu pamest līdzšinējais Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Darījuma summa joprojām netiek atklāta.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka saskaņā ar valdības lēmumu AST ir noslēdzis darījumu ar Uniper par tam piederošo 18,31% akciju iegādi Conexus. AST un Uniper darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 Sadales tīkls klientu

Zane Atlāce - Bistere, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Augstsprieguma tīkls elektrotīklā svētdien, 27. oktobrī, vētras kulminācijas brīdī elektroapgādes traucējumi īslaicīgi bija aptuveni 40 000 klientu. Elektroapgāde klientiem tika operatīvi atjaunota un šorīt elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 klientiem, informē Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova.

Lielākie postījumi elektrotīklā reģistrēti Vidzemē un kopumā diennakts laikā visā Latvijā novērsti 200 vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrotīkla bojājumi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 130 elektromontieru brigādes un, lai noņemtu elektrolīnijas vados ieķērušos koku zarus, iegāztus kokus, savienotu trūkušos gaisvadu elektrolīniju vadus un nomainītu balstus, intensīvs darbs turpināsies arī šodien.

Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura - gaisvadu elektrolīnijās ir iegāzti koki, ieķērušies vēja nolauztie koku zari, sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, izraisot elektroapgādes traucējumus klientiem. Vakar plašākos elektroapgādes pārtraukumus izraisīja tehnoloģiski traucējumi AS «Augstsprieguma tīkls» 110kV (kilovoltu) apakšstacijās «Limbaži», «Salacgrīva», «Aloja», «Rūjiena», Ērgļi» un «Aiviekste», kas vienlaicīgi radīja elektroapgādes pārtraukumus vairākiem tūkstošiem AS «Sadales tīkls’ klientu dažādos Vidzemes novados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Integrējoties Eiropas energosistēmā, Latvijas iedzīvotāji ietaupījuši 100 miljonus eiro

Žanete Hāka, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika periodā no 2014.gada līdz 2017.gadam Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecība ar Eiropu augusi četras reizes, un apmaiņa nav tikai vienā virzienā, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Gatis Junghāns.

70% no kopējiem Baltijas apjomiem veido elektroenerģijas imports, bet 30% - eksports, Baltijas tirgus dalībnieki izmanto tirdzniecības iespēju, optimizējot darījumus abos virzienus, un no tā gūst sabiedrība kopumā, uzsver G. Junghāns.

«Tirgus kļūst integrētāks un likvīdāks. Cenām kopumā vajadzētu samazināties, jo aug konkurence, un notiek cenu izlīdzināšanās, jo, ja starp valstīm noņem administratīvās barjeras, tad cenas satuvinās,» viņš sacīja.

Latvijas elektroenerģijas cena 2014.gadā bija par 60% augstāka nekā Zviedrijas cena, bet 2017.gadā tās satuvinājušās un Latvijas pārsvars pār Zviedrijas cenu 2017.gadā bija ap 8%, arī pērn bija līdzīga tendence – cena samazinājusies no 50 EUR/MWh līdz 35 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu pagaidām Baltijas valstis vēl nav gatavas, ir nepieciešami uzlabojumi, bet nav pamata pesimismam, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Gatis Junghāns.

Pērnā gada rudenī Baltijas pārvades sistēmas operatori iesniedza Polijas operatoram oficiālu pieteikumu par Eiropas sinhronās zonas paplašināšanu, pievienojot tai Baltijas valstu elektrotīklus.

G. Junghāns skaidroja, ka patlaban finiša taisnei tuvojas pieslēguma līguma izstrāde un pasākumu katalogs, kas ietver nepieciešamos darbus, kas jāveic līdz 2025.gadam, lai saņemtu atļauju no ES. Būs arī nepieciešams politisks apstiprinājums un, kad līgums tiks šogad noslēgts, sāksies aptuveni piecu gadu ilgs ieviešanas process.

Aizvadītā gada jūnijā Briselē Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Polijas un Baltijas pārstāvji parakstīja politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu. 2018. gada 22. martā komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un minētie valstu un valdību vadītāji sinhronizācijas projektam deva jaunu impulsu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pasargātu putnus no bojāejas, saduroties ar elektrības vadiem, Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Dizaina fabrika sadarbojoties enerģētikas un tehnoloģiju kompānijai "Empower" izgatavojusi īpašu robotizētu sistēmu putnu atbaidītāju uzstādīšanai augstsprieguma līnijās.

Pagājušā gada izskaņā ekspluatācijā tika nodots Latvijas vēsturē vērienīgākais elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts "Kurzemes loks".

"Lai mazinātu riskus putnu bojāejai, saduroties ar elektrības vadiem vai gūstot elektrotraumas, projekta īstenotājiem bija jārod risinājumi elektropārvades līnijas marķēšanai noteiktos posmos, kur putnu pārlidojumi ir visbiežākie. Putnu atbaidītāju izvietošana uz augstspriegumu līnijām Latvijā nav ierasta prakse, šis bija tikai otrais gadījums," saka "Empower" projektu vadītājs Viktors Mironovs.

"Empower" kopā ar uzņēmumiem "LEC" un "RECK" veidoja pilnsabiedrību, kas pēc elektroenerģijas pārvades sistēma operatora "Augstsprieguma tīkls" pasūtījuma būvēja "Kurzemes loka" noslēdzošo posmu – 207 km garu līniju no Rīgas uz Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par Conexus padomes priekšsēdētāju iecelts Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš

LETA, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Conexus akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom

Par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) padomes priekšsēdētāju iecelts Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, liecina publicētā informācija Conexus mājaslapā.

Savukārt par kompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts fonda Marguerite Fund (Marguerite) pārstāvis Viljams Pīrsons. Tāpat padomē iecelts Marguerite pārstāvis Gijoms Rivrons, Nabucco Gas Pipeline International GmbH pārstāvis Franks Zīberts un arī trīs Augstsprieguma tīkla iepriekš darbam padomē izvirzītie kandidāti Ilze Bērziņa, Sanita Greize, Ilmārs Šņucins.

Jau vēstīts, ka šogad 3.janvārī notika pirmā Conexus akcionāru sapulce, kurā tik iecelta padome un noteikts padomes atalgojums. Padomes priekšsēdētāja atalgojums noteikts 2550 eiro mēnesī, priekšsēdētāja vietnieka atalgojums - 2320 eiro mēnesī, bet padomes locekļa atalgojums - 2300 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan atsevišķos segmentos tirgus dalībnieku aktivitāte varētu būt augstāka, kopumā pēc atvēršanas elektroenerģijas tirgus piedzīvojis strauju progresu

To DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā Enerģētikas nozares nākotne - izaicinājumi un iespējas norādīja gan vairāki tirgus pārstāvji, gan eksperti. Kopš tirgus atvēršanas Latvijā pagājuši vairāk nekā desmit gadi.Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati liecina, ka tirdzniecību Latvijas teritorijā šobrīd sākuši 27 komersanti, kuri galvenokārt elektroenerģiju piedāvā uzņēmumiem. Nozares pārstāvji uzsver, ka nākotnē būtu nepieciešams vairāk aktivizēt arī mājsaimniecību tirgu.

Tirgus attīstība bijusi ļoti pozitīva, par to liecina gan tirdzniecības apjomu, gan cenu tendences, uzskata Augstsprieguma tīkla (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns. «Runājot par Latvijas un Baltijas tirgu, jāsaka, ka, protams, ir atsevišķi elementi, kur gribētos redzēt straujāku progresu, piemēram, regulēto tarifu likvidēšana Lietuvā un lielāka aktivitāte mājsaimniecību tirgū, taču citādi progress ir labs, īpaši ar Latvijas integrāciju vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Domāju, ka izaicinājumiem un pārmaiņām bagāta būs arī nākamā piecgade. To apzinoties, pievēršamies tirgus dalībnieku informēšanai par AST plānotajiem tīkla attīstības projektiem, kas nākotnē var potenciāli ietekmēt gan vairumtirgus cenu, gan tirgu kopumā. Tirgus dalībniekiem ir nepieciešama pēc iespējas savlaicīgāka informācija par gaidāmajām izmaiņām, un mēs to iespēju robežās mēģinām sniegt,» pauž G.Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde traucēta apmēram 10 000 Sadales tīkla klientu

LETA, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi piektdien plkst.7 ir apmēram 10 000 AS "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā, informēja kompānijas pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa norādīja, ka vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā plašās spēcīgā vēja darbības zonas dēļ un reģistrētajiem tehnoloģiskajiem traucējumiem "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst.2.30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu.

Lielākajai daļai klientu elektrības piegāde operatīvi atjaunota un piektdienas rītā ap plkst.7 bez elektroapgādes bija vēl aptuveni 10 000 klientu visā Latvijā. "Sadales tīkls" turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu klientiem elektroapgādi.

Lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē. Tos galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies koku zari, kas pārrāva elektrolīniju vadus un bojāja balstus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju ievēlēts Sandis Jansons

Dienas Bizness, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» akcionāra sapulce ievēlēja jaunus uzņēmuma valdes locekļus, kuri darbu sāks 3. aprīlī, pilnvaru termiņš ir 5 gadi, informē AS Latvenergo.

Par AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju iecelts Sandis Jansons, par valdes locekli ievēlēts Jānis Kirkovalds, valdē darbu turpinās līdzšinējie tās locekļi Baiba Priedīte, Inga Āboliņa un Raimonds Skrebs.

Sandis Jansons darbam AS «Sadales tīkls» valdē ir izvēlēts publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursa rezultātā, valdes priekšsēdētāja amatā viņu iecēla akcionāra sapulcē. Sandis Jansons ieguvis izglītību Latvijas Universitātē biznesa vadībā un Rīgas Ekonomikas augstskolā EMBA. Pēdējo desmit gadu darba pieredze – AS «Rīgas Dzirnavnieks» (Lantmannen) ģenerāldirektors, valdes loceklis; SIA «SBE Latvija» (Lantmannen) valdes loceklis; SIA «Magnum Medical» rīkotājdirektors, SIA «LM Center» īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu kaimiņu rosīšanās ap pārvades tīkla konfigurācijas uzlabošanu un jaunu termoelektrostaciju (TEC) būvniecība Kaļiņingradā ir satraukusi lietuviešus. Bažas, ka Krievija varētu atslēgt Baltijas valstis no tā saucamā BRELL loka vai pieprasīt par neatslēgšanu lielu samaksu, ir izteikuši gan atsevišķi Lietuvas politiķi, gan enerģētikas nozares pārstāvji. Lai izslēgtu interpretācijas iespējas, ka lielais kaimiņš nerro mazākos, jāpiebilst, ka šoreiz uz Krievijas varžacīm ir uzkāpušas pašas Baltijas valstis.

Kā zināms, Latvija, Lietuva un Igaunija patlaban darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Krieviju un Baltkrieviju, taču līdz 2025. gadam visas trīs valstis no BRELL elektroenerģijas loka iecerējušas atslēgties un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu. Kamēr Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori diskutē par labākajiem sinhronās zonas maiņas modeļiem un strādā pie tīklu izbūves, Krievija un Baltkrievija veido jaunu enerģētisko loku, bet par Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību rūpējas, ceļot jaunas TEC. Lielie ieguldījumi infrastruktūrā liek domāt, ka austrumu kaimiņš desinhronizācijai tehniski būs gatavs ātrāk nekā pašas Baltijas valstis, jo, kā norāda Augstsprieguma tīkls, raugoties uz šā brīža projekta gaitu, nav pazīmju, ka sinhronizācija ar Eiropu varētu notikt agrāk nekā 2025. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Projekta Kurzemes loks 3.posma būvniecībā paveikta trešdaļa darbu

Laura Mazbērziņa, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot elektrolīnijas «Kurzemes loks» trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šobrīd izbūvēts vairāk nekā 37% līnijas balstu un izvilkti vadi 27% apjomā no plānotā līnijas garuma. Tāpat zem sprieguma ieslēgti līnijas posmi no Kandavas uz Tumi, no Dundagas uz Valdemārpili un no Valdemārpils uz Talsiem – šajos posmos uzsākta esošās 110 kV līnijas demontāža un trases labiekārtošana, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

«Darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi trešā daļa no plānotajiem 711 elektrolīnijas balstiem jau pacelti. Pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019. gadā,» par darba gaitu «Kurzemes loks» projektā stāsta AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower» un patlaban notiek aktīvi būvdarbi posmos Ventspils – Dundaga, Tukums – Ķemeri, Sloka – Dzintari un Priedaine – Imanta. Kopējais līnijas garums ir 214 km, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumiem

LETA, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Par to otrdien žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes pavēstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un ekonomikas ministrs Arvils Ašerandens (V).

Attiecīgos precizējumus iecerēts atspoguļot valdības protokollēmumā.

Tālāk paredzēts izvērtēt EM piedāvājuma ekonomiskos ieguvumus, kā arī izvērtēt «zaļo sertifikātu» principa ieviešanu. Detalizētākas diskusijas par atteikšanos no OIK maksājuma sekos ar ministrijas piedāvātajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā, skaidroja amatpersonas.

Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets skatīs EM priekšlikumu par attiekšanos no OIK maksājuma triju gadu laikā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze otrdien pēc politiskā spēka valdes sēdes aģentūrai LETA pavēstīja, ka ZZS lūgs EM sniegt aprēķinus, kā piedāvātās izmaiņas OIK sistēmā samazinās elektrības rēķinus dažādām sabiedrības grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lemj par pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu

Lelde Petrāne, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 8. oktobra sēdē lēma līdz 2020. gada 1. jūlijam veikt pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu, visus elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvus nododot pārvades sistēmas operatoram AS «Augstsprieguma tīkls» (AST), informē Ekonomikas ministrija.

Īpašumtiesību nodalīšanai paredzētajos aktīvos ietilpst 330kV un 110kV pārvades līnijas, iekārtas, inženierbūves, kā arī ar pārvades aktīviem saistītais nekustamais īpašums.

Visi elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvi šobrīd ir AS «Latvijas elektriskie tīkli» (LET) īpašumā, kas reorganizācijas veidā tiks nodoti pārvades sistēmas operatoram AS «Augstsprieguma tīkls» (AST), kas tādējādi kļūs arī par pārvades sistēmas īpašnieku.

Pilnīga īpašumtiesību nodalīšana atstās pozitīvu iespaidu uz pārvades sistēmas operatora - AST darbību, kā arī veicinās pārvades tīkla attīstības iespējas. No enerģētikas politikas īstenošanas puses raugoties, pilnīgas īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ieviešana ir efektīvs solis pārvades sistēmas darbībā, tai skaitā arī elektroenerģijas tirgus attīstībā un turpmākā integrācijā ES, norāda ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru