Eksperti

Latvijas mērķis – laba un kvalitatīva izglītība

Māris Simanovičs, LTRK padomes loceklis, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Laikā, kad mūsu valsts ekonomika turpina attīstīties, arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka. Vienlaikus darbinieku un nepieciešamo kompetenču trūkums ir nopietns šķērslis uzņēmumu izaugsmei. Tas ir brīdinājuma signāls tam, ka mums ar steigu ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā.

Manuprāt, viens no svarīgākajiem uzdevumiem izglītības kvalitātes celšanā ir teorētisko zināšanu sasaiste ar praksi. Turklāt šādam uzstādījumam jāpastāv valstiskā līmenī. Piemēram, uzskatu, ka līdz šim neizmantota iespēja ir vasaras prakšu programma. Tās laikā uzņēmumiem ir iespēja ar atvieglotiem nosacījumiem pieņemt darbā skolēnu vai studentu. Pašlaik sistēma ir pārāk birokrātiska un uzņēmumiem nedraudzīga, tāpēc nebrīnos, ka daļa no tiem divreiz padomā, vai jaunieti vispār praksē pieņemt. Līdz ar to būtu pareizi, ja tiktu ieviesti atviegloti nosacījumi jauniešu pieņemšanai darbā vasaras periodā.

Manuprāt, ja valstiskā līmenī šis jautājums būtu sakārtots, ieguvējas būtu abas puses. Jaunietim tā būtu lieliska iespēja apgūt praktiskas zināšanas, strādājot reālā darba kolektīvā, bet uzņēmumiem – pašu izmācīts iespējamais nākotnes darbinieks. Izmaiņas būtu jāveic arī mācību saturā. Piemēram, joprojām daudzās Latvijas skolās valda postpadomju mācību process – skolotāji ievērojami vairāk uzmanības velta informācijas nodošanai, nevis skolēnu prasmju un kompetenču attīstībai. Tādējādi no bērniem tiek gaidīta vien saņemtās informācijas apstrāde, nevis spēja zināšanas praktiski pielietot un ieguldīt savu darbu.

Uzskatu, ka to varētu mainīt, ja skolēni daudz biežāk strādātu grupās, kopā ar klasesbiedriem meklējot dažādu problēmu risinājumus, – tas ļautu attīstīt viņu domāšanu un risinājumu meklēšanas spējas. Vienlīdz svarīgi ir attīstīt bērna dabisko zinātkāri, kā arī atpazīt katra skolēna individuālo talantu, jo šobrīd izglītības sistēma ir balstīta tajā, lai bērnus padarītu vienādus, nevis izceltu viņu unikālās īpašības un zinātkāri.

Ļoti noderīgas, bet Latvijā vēl par maz īstenotas ir arī mentoru programmas, kurās īpaši izvēlēts mentors topošajam speciālistam palīdz iejusties jaunajā darba vidē. Tas sniedz atbalstu un labāku izpratni par izvēlēto profesionālo jomu. Latvijas izglītībai ir jābūt konkurētspējīgai ne vien Latvijas, bet arī starptautiskā līmenī. Tāpēc ir jāalgo ārzemju lektori – Latvijas augstskolās nevar būt tikai noslēgta akadēmiķu kopiņa.

Uzskatu, ka talantīgo bērnu aizbraukšanu no Latvijas veicina pārdomātas sistēmas trūkums. Nav padomāts, kā šos bērnus noturēt Latvijā vai kā radīt viņos vēlmi pēc mācībām ārzemēs atgriezties atpakaļ. Piemēram, ir valstis, kurās valsts maksā stipendiju ar noteikumu, ka pēc labākas izglītības ieguves ārzemēs jaunietis atgriežas atpakaļ un ieguldītos līdzekļus atstrādā.

Manuprāt, ir jāmaina uzskats, ka jaunietis ir stilīgs un zinošs tikai tad, ja viņš ir beidzis vidusskolu.

Runājot par izglītības kvalitāti, ir svarīgi pieminēt arī profesionālo izglītības iestāžu prestižu. Galdnieks, metinātājs, santehniķis un elektriķis ir tikai dažas no profesijām, ko piedāvā apgūt arodskolas. Lai gan Latvijā labu aroda meistaru ļoti trūkst, uzskatu, ka valstiskā līmenī ir darīts par maz, lai veicinātu aroda ieguves prestiža celšanu. Manuprāt, ir jāmaina uzskats, ka jaunietis ir stilīgs un zinošs tikai tad, ja viņš ir beidzis vidusskolu. Tā vietā daudz vairāk ir jāstāsta, ka ikvienā profesijā cilvēks, kurš ir sava aroda meistars, var būt veiksmīgs un sekmīgi pelnīt. Ir jāizglīto jaunie un topošie speciālisti par vērtību radīšanu, kas arī veicinās viņu ienākumu palielināšanos.

Tas nozīmē, ka arī labs un prasmīgs santehniķis var būt tikpat labi atalgots kā finanšu analītiķis vai grāmatvedis. Iegūstot santehniķa arodu, ir daudz mazāk iespēju, ka cilvēks strādās, piemēram, veikala kasē.

Jauniešu intereses veicināšana par arodizglītību nav vienīgais Latvijas izglītības sistēmas virsuzdevums. Ir jāturpina sakārtot sistēmu kopumā, jo pēdējo gadu laikā no atbildīgajiem ministriem mēs esam daudz dzirdējuši par to, ka ir nepieciešams īstenot reformas. To galvenais mērķis ir sekmēt, lai izglītība ir gan pieejama, gan vienlaikus kvalitatīva. Lai to panāktu, ir jāīsteno divas būtiskas lietas.

Pirmkārt, ir būtiski jāpaaugstina skolotāja amata prestižs. Mēs nevaram cilvēkiem, kuri izglīto jauno paaudzi, maksāt grašus. Pareizāk būtu, ja pedagoģijas speciālistu ir mazāk, bet viņi ir augsti kvalificēti un labi atalgoti. Tāpat ir ļoti svarīgi ieguldīt darbu un resursus kvalificētu ķīmijas un fizikas skolotāju piesaistē, jo šo speciālistu trūkums atspoguļojas skolēnu vājajās zināšanās šajos mācību priekšmetos.

Otrkārt, ir jāturpina optimizēt un jārada efektīvāks skolu tīkls. Tas nozīmē, ka katrā Latvijas mazajā ciemā nav nepieciešama vidusskola. Tā vietā ir jānodrošina, ka bērni arī reģionos var saņemt kvalitatīvu izglītību. Šeit pašvaldībām ir jāizdara mājasdarbs un jānodrošina, ka visiem bērniem ir iespēja tikt aizvestiem uz skolu un atvestiem atpakaļ mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No skolotāja par uzņēmēju - izveido Laboratorium Zinātnes skolu

Natālija Poriete, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču pēc tam nolēma īstenot savu sapni.

Viņš grib panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā. Tāpēc Mārtiņš Gulbis kļuva par uzņēmēju, izveidojot tālākizglītības skolu Laboratorium Zinātnes skola.

Fragments no intervijas

Kā jūs nonācāt pie idejas veidot savu skolu?

24 gados nonācu dzīves krustcelēs, man bija jāizlemj, ko turpmāk darīt. Pēc Ķīmijas fakultātes pabeigšanas kādu laiku strādāju par asistentu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, taču nejutu sava darba jēgu. Tāpat kādu laiku strādāju mēbeļu ražotnē par apdares materiālu tehnologu, taču rutīna šajā darbā man šķita pārāk liela.

Kādēļ aizrāva tieši ķīmija?

Par ķīmiju sāku interesēties jau skolā, 10 gadu vecumā. Reiz skolā demonstrēja šovu ar ķīmijas eksperimentiem. Tas ilga vien 15 minūtes, bet šis brīdis mainīja manu dzīvi. Mamma, kurai es nemitīgi stāstīju, cik ķīmija ir interesanta, uzdāvināja man Jaunā ķīmiķa komplektu, bet vidusskolā es iestājos klasē ar padziļinātu ķīmijas un bioloģijas virzienu. Nākamais loģiskais solis bija RTU Ķīmijas fakultāte, bet uzreiz pēc universitātes nevēlējos strādāt skolā – skolotāja profesija man tajā brīdī nešķita pietiekami prestiža, un īsti nesapratu, kur man doties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā mācību gadā Mārupes pamatskolā stundas vadīs arī novada uzņēmumu vadītāji un darbinieki, informēja izglītības iestādes pārstāvji.

To paredz skolas vecāku iniciatīvas grupas, skolas administrācijas un skolotāju kopīgi izstrādātā Mārupes pamatskolas attīstības programma «Skola dodas dzīvē - dzīve ienāk skolā».

No septembra 7. un 9.klasēm matemātikas, fizikas, dabaszinību un bioloģijas stundas notiks gan ārpus skolas telpām - sešos Mārupes novada uzņēmumos, gan kā ierasts skolā, bet stundas kopā ar priekšmetu skolotājiem vadīs uzņēmumu pārstāvji.

Mārupes pamatskolas direktore Sigita Sakoviča norāda, ka, pateicoties skolas vecāku iniciatīvai, pamatskolā šogad tiks sākts ieviest «Skola 2030» idejas. «Reformas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kas prot risināt reālās dzīves izaicinājumus un veidojas par laimīgu un atbildīgu personību,» norāda direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Evolution Gaming: Investori vērtē, vai darbaspēks pieejams uzreiz, nevis kāda būs politika nākotnē

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem, lai lemtu par darbības uzsākšanu kādā valstī, būtiski ir tas, vai darbaspēks ir pieejams uzreiz, nevis kāda būs valsts politika nākotnē darbaspēka palielināšanai, diskusijā Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā? uzsvēra Evolution Gaming pārstāve Zita Zilgalve.

Kad uzņēmumi plāno investīcijas, tas ir īss periods, lēmumi tiek pieņemti 3-4 mēnešu laikā un viens no galvenajiem aspektiem ir darbaspēks – kur to dabūt un kā ievest. Šie aspekti izslēdz domāt par tādiem punktiem, vai būs ilgtspējīgs darbaspēks vai izglītība, jo darbaspēku uzņēmumam vajag šobrīd, viņa uzsvēra.

«Latvija augsti kvalificētam darbaspēkam vairs nav lēta valsts, līdz ar to rodas jautājums, kas valsti padara atraktīvu investīcijām šobrīd?» viņa uzsvēra.

Līdz ar to, kā investori lūdzam valsti palīdzēt, lai darbaspēku var dabūt šodien un lai valsts šos darbiniekus nākotnē palīdzētu integrēt, piebilda Z. Zilgalve.

LASI VĒL:

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: King's College Britu skolas otrajā kārtā investēs 15 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu skolas otrās kārtas būvniecība, kuru pilnībā plānots pabeigt līdz 2021.gadam, Db.lv pastāstīja izglītības iestādes direktore Adele Stenforda.

Būvniecības otrā kārta dubultos līdzšinējo skolas platību no esošajiem 3400 kvadrātmetriem līdz 7600 kvadrātmetriem. Pēc paplašināšanās skolā būs 16 jaunas klases informācijas tehnoloģiju, mākslas un mūzikas nodarbībām, zinātnes laboratoriju telpas, bibliotēka peldbaseins, tenisa korti u.c. Plānots, ka jaunās klases varētu sākt darboties jau 2020.gadā, peldbaseins 2021.gadā. Tiks ierīkotas arī papildu telpas konkrētiem vidusskolas priekšmetiem, kā arī plānots izveidot skatuves mākslas klasi.

King's College Britu skola Latvijā durvis vēra 2017. gada septembrī. Pirmajā gadā skolā mācījās 72 skolēni, pašlaik izglītojamo skaits pieaudzis līdz 122 bērniem vecumā no trīs līdz 12 gadiem. Pieaugot bērniem, pakāpeniski tiek atvērtas nākamās klases līdz tiks sasniegts 18 gadu vecums. A.Stenforda cer, ka nākamgad skolā mācīsies jau 165 skolēni. Skolas kapacitāti plānots palielināt līdz 580 skolēniem. Mācību maksa skolā svārstās no aptuveni 8000 eiro gadā mazākajiem bērniem (3-4 gadu vecumā) līdz 16 000 eiro gadā lielākajiem skolēniem (11-12 gadi). Mācību maksā iekļauti visi mācību materiāli un ēdināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Laboratorium Zinātnes skola uzņemta Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijā

Lelde Petrāne, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Laboratorium Zinātnes skola", kas piedāvā bērniem un jauniešiem padziļināti apgūt ķīmiju, fiziku un elektroniku, iestājusies Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijā, liecina skolas sniegtā informācija.

"Dienas Bizness" jau vēstīja, ka pēc Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču vēlāk nolēma īstenot savu sapni, izveidojot "Laboratorium Zinātnes skolu". Viņa mērķis ir panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā.

"Ja skolotājs skolā savu priekšmetu māca neinteresanti, tas nav iemesls, lai mēs darītu tāpat. Kad bērnu aizrauj elektriskās ķēdes, viņam ir interesanti, kādēļ viena lampiņa deg spilgtāk, bet cita – blāvāk, viņš arī skolā domās līdzi," iepriekš sacīja M. Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starptautiskā skola Ekziperī ieviesusi robotikas kursu visās klasēs

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā skolā "Ekziperī" (Exupery) atklāta robotikas un programmēšanas nodarbību klase "Robotics", kurā 1. līdz 9. klašu audzēkņi varēs veidot savus robotus, mācīties tos vadīt, apgūt matemātikas jēdzienus un programmēšanu.

Kompānijas Robbo Somijas filiāle (Robbo Finland) ir uzstādījusi 10 komplektus, kas sastāv no robotizēta mehānisma, plates robota vadībai, papildus devēju komplekta un programmnodrošinājuma.

Turklāt skola ir iegādājusies izglītojošu 3D printeri, lai apgūtu prototipēšanas un 3D drukāšanas pamatus. Ar tās palīdzību bērni varēs patstāvīgi izgatavot savu nākotnes robotu korpusu daļas un mehānismus.

"Robbo robotu konstruktori ir radīti uz atvērtās programmatūras un aparatūras nodrošinājuma bāzes, kas padara mācību procesu daudz efektīvāku," saka skolas direktors Rojs Vaits.

Sadarbība ar Ekziperī skolu ir pirmā kompānijas Robbo pieredze darbā ar iestādēm Latvijā. "Mums ir tuva ideja, ko praksē īsteno Ekziperī Starptautiskajā skolā: izglītot radošus, atbildīgus un neatlaidīgus bērnus, dodot viņiem iespēju apgūt prasmes, kas nepieciešamas panākumu sasniegšanai nepārtraukti mainīgajā pasaulē," sacīja Robbo dibinātājs Pāvels Frolovs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem diezgan optimistiski sākām investēt karjeru izstrādē, bet negodīgā konkurence padarīja mūsu darbu pilnīgi neefektīvu šajā jomā, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš.

«Mūsu kompānijai ir jāstrādā pēc likumdošanas, jāievēro visi nosacījumi - tik kravu jāpārvadā, cik atļauts, cilvēkiem tik stundas jāstrādā, cik drīkst un tas padara mūs nekonkurētspējīgus salīdzinot ar tiem, kas neievēro likumdošanu saistība ar to, ka daudzi nestrādā pēc prasībām,» viņš uzsvēra.

«Šobrīd vairs šajā nozarē neinvestēsim, kamēr pastāvēs ēnu ekonomika,» nolemts uzņēmumā. M. Gruzniņš gan uzsver, ka par šo jautājumu uzņēmums ir diskutējis Ekonomikas ministrijā, kā arī sniedzis virzienus, kuros skatīties. Turklāt, piemēram, tādu informāciju, cik iegūti minerālmateriāli, un citus datus visu var redzēt publiski, taču uzlabojumi nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori: Darbaspēka nepieejamība jau sāk ierobežot investīcijas Latvijā

LETA, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ir iestājusies situācija, kad darbaspēka nepieejamība sāk ierobežot investīciju piesaisti, pirms Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās uzsvēra padomes valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga.

«Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās - gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» uzsvēra Sundberga.

Viņa pauda, ka ārvalstu investori no valdības beidzot vēlas sagaidīt konkrētu rīcību, lai šo problēmu risinātu.

«Ziņa valdībai ir ļoti konkrēta - mums ir nepieciešama rīcība, mums ir jāieved darbaspēks un tas jādara organizētā veidā. Nesen publiskotajā ēnu ekonomikas pētījumā ir aplēsts, ka Latvijā pašlaik ir jau 10 000 - 15 000 nelegālu darbinieku. Mēs šādā veidā nevaram turpināt. Ja šie skaitļi turpinās augt, situāciju jau būs visai grūti kontrolēt,» teica Sundberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ierēdņu slazdi investoriem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būt vai nebūt investīcijām Latvijā?

Vilis Krištopans, ekspremjers, uzņēmējs, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Atvieglo mūzikas apgūšanu

Kristīne Stepiņa, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Attīsta un popularizē ekstrēmo sportu

Laura Mazbērziņa, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Mana pieredze: Izjūt Porziņģa panākumu fenomenu

Monta Glumane, 18.02.2019

Individuālās sagatavošanas basketbola skolas īpašnieki Reinis Strupovičs un Aivars Svirido.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu tehnoloģijas un latviešu tautas dziedāšanas tradīcijas savdabīgā korī apvienojuši robotikas skolas «ROBO HUB» dalībnieki – bērni, kas brīvajā laikā apgūst programmēšanu.

«Dziesmu un Deju svētki latviešu tautai ir liels notikums. Tāpēc «ROBO HUB» robotikas skolā ir sagatavota «Dziesmusvētku robotikas programma». Tajā caur konstruēšanu un programmēšanu bērniem tiek mācīta latviešu tautas kultūra. Savukārt ideja par robotu kori radās mirklī, kad «ROBO HUB» bērnu nometnes laikā kāds no jaunajiem programmētājiem vaicāja, vai Robotu koris arī piedalīsies Dziesmusvētkos. Tad nu mēs, pieaugušie, nodomājām – kāpēc gan ne? Un kopā ar LMT Straumi izveidojām robotu kora priekšnesumu,» saka Felicita Zatlere-Kotāne, «ROBO HUB» dibinātāja.

Kā norāda iniciatīvas autore, bērni «ROBO HUB» nodarbībās saviem spēkiem uzbūvējuši robotu tautumeitas un tautudēlus, kuri pēc tam arī ieprogrammēti, lai izpildītu visiem zināmo latviešu tautasdziesmu «Rīga dimd». Robotu kora tapšanā iesaistījās 14 «ROBO HUB» vasaras nometnes bērni. Robotu tautumeitas un tautudēli ir būvēti no vairākiem desmitiem krāsainu detaļu, vadu, motoru un sensoru, kas ļāvis robotiem apvienot balsis kopīgā «korī».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibens spēriens aizdedzinājis «Annas koku skolas» jumtu. Bojājumu novēršanai If Apdrošināšana atlīdzībā izmaksāja nepilnus 5 tūkstošus eiro.

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens, šo gadījumu komentē If Apdrošināšana. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

«Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar «Annas koku skola» bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek. Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,» skaidro If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāsmai Cimerei ēdienu gatavošana patikusi jau kopš agra vecuma – gan eksperimenti mammas virtuvē, gan māsas krustmātes bieži aicinājumi strādāt vasarās kā kāzu saimnieces palīdzei, mudināja radīt savu pavārgrāmatu, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc daudziem skolā nostrādātiem gadiem viņa Ogrē izveidojusi atvērto ielas kafejnīcu Pūce Cep. Tuvojoties 9. klases beigām, L. Cimerei bijusi pat iecere apgūt pavāra profesiju, taču, ņemot vērā, ka bērnu skatiens un grāmatu pasaule šķitusi pārāka par pašgatavoto vecāku virtuvē, gan arī abi vecāki strādājuši skolā kā pedagogi, arī viņa izvēlējusies iet «sirds» ceļu – studēt filologos Latvijas Universitātē. Tiesa gan, ēst gatavošanas process aizvien palicis kā hobijs, un, arī strādājot skolā, viņa regulāri pārsteigusi skolēnus ar dažādiem pašas gatavotiem kārumiem.

Kopumā L. Cimere skolā nostrādājusi 23 gadus, taču pārslodze bijusi milzīga, liela darba mīlestība radījusi pārslodzi un stresu, kas ar katru gadu pieaudzis, tādēļ nācies pieņemt lēmumu par izmaiņām dzīvē. Ņemot vērā, ka L. Cimeres vīrs ir uzņēmējs kokapstrādes nozarē, arī viņa ilgus gadus bijusi saistīta ar uzņēmējdarbību, palīdzot viņam eksporta un loģistikas jomā. Tādēļ, aizejot no skolas, radusies ideja skatīties sava biznesa virzienā, tomēr nedaudz nogaidījusi. Sākotnēji L. Cimere izveidojusi jauniešu organizāciju - NVO Jauniešu pašizaugsmes, kompetenču un sociālās uzņēmējdarbības centru OISTABA, ar kura starpniecību īstenojusi vairākus projektus jauniešiem, strādājusi arī kā mentore, lektore un karjeras konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Mūzika kā aicinājums

Linda Zalāne, 30.05.2018

Privātās mūzikas skolas BJMK Rokskola idejas virzītāji un pasniedzēji Ervīns Ramiņš un Ieva Reinberga-Ramiņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados privātajā mūzikas skolā BJMK Rokskola mācījušies simtiem bērnu gan no Jelgavas, gan citām Latvijas pilsētām

Pirms desmit gadiem skolu izveidoja Endijs Rožkalns, kurš laika gaitā komandā sapulcējis vēl citus profesionālus mūziķus – Zani Rožkalni, Ervīnu Ramiņu un Ievu Reinbergu-Ramiņu. «Katram ir savs amats, piemēram, es esmu direktora vietniece mācību un finanšu jomā, Ervīns ir direktora vietnieks mākslinieciskajos jautājumos, bet Zane ir skolas direktore. Tomēr pāri visam mēs esam mūziķi, kuri vēlējās citiem piedāvāt tādu mācību programmu, kāda klasiskajās pašvaldību mācību iestādēs nav pieejama. Akreditētas privātās mūzikas skolas Latvijā ir tikai divas – šī un vēl viena Rēzeknē,» paskaidro I. Reinberga-Ramiņa.

Dod iespēju

Pirmie idejas aizmetņi parādījušies pirms 13 gadiem, kad E. Rožkalns sācis privāti pasniegt ģitārspēli. Gribētāju kļuvis aizvien vairāk, tad tika izveidota biedrība Bērnu un jauniešu mūzikas klubs. Skola ir šīs biedrības turpinājums un papildinājums jau ar profesionālu ievirzi. Pirms desmit gadiem tika nodibināts SIA BJMK, kas piedāvā divas apmācību programmas – profesionālo, kas ir akreditēta mācību programma, līdz ar to audzēkņi pēc piecu gadu mācīšanās iegūst diplomu, kā arī interešu izglītības, kurā bērni un jaunieši nāk un mācās pēc savām vēlmēm un ieskatiem. Cits – vien dažus mēnešus, cits – vairākus gadus. «Viss sākās ar ģitāras apmācību, bet patlaban spektrs jau ir krietni plašāks. Audzēkņi pie mums mācās arī elektriskās ģitāras spēli, apgūst basģitāru, saksofonu, bungas, klavieres un vokālu, dzied nelielos ansambļos,» stāsta E. Ramiņš. Viņš piebilst, ka pirms desmit gadiem radās doma, ka ir jāizveido skola tiem cilvēkiem, kuri izdomā mācīties mūziku tad, kad klasiskajā mūzikas skolā sasniegtā vecuma dēļ vairs netiek uzņemti. «Viss it kā ir nokavēts, bet mēs šiem jauniešiem gribējām dot iespēju apgūt mūziku tad, kad viņi tam ir nobrieduši,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Ogres novada pašvaldība atteiksies no Swedbank pakalpojumiem

Žanete Hāka, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldība ir nolēmusi pakāpeniski atteikties no Swedbank sniegtajiem pakalpojumiem.

Ogres novada pašvaldības Darbības risku vadītāja Aiva Ormane skaidro, ka lēmums atteikties no Swedbank sniegtajiem pakalpojumiem tika pieņemts piesardzības nolūkos. Šobrīd pašvaldība kontrolē ienākošos maksājumus Swedbank kontā, un katras dienas beigās visi līdzekļi no Swedbank kontiem tiek pārskatīti uz Valsts kasi.

A. Ormane arī atzīmē, ka šāda piesardzība ir nepieciešama, jo atbilstoši Noguldījumu garantiju likuma 23. panta 3.daļai tādu pašvaldību, kuru gada budžets pārsniedz 500 000 eiro, noguldījumiem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība 100 000 eiro apmērā.

«Mēs nedrīkstam riskēt ar pašvaldības, t.i., nodokļu maksātāju naudu, tāpēc arī atsakāmies no šīs komercbankas pakalpojumiem,» norāda Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par mācībām būs jāmaksā tikai tad, ja iegūsi darbu ar 1000 eiro algu

Monta Glumane, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidota programmēšanas skola Codelex, kurā apmācības notiek ar pēcapmaksu un tikai tādā gadījumā, ja apmācāmais pēc mācību beigām atrod darbu ar vismaz 1000 eiro lielu algu pēc nodokļu nomaksas, stāsta skolas dibinātāji, programmētāji Sandris Artemjevs un Deniss Viktorovs.

Programmēšanas skola izveidota, ņemot vērā pieprasījumu pēc šīs profesijas pārstāvjiem. «Pēdējos trīs, četrus gadus nozarē ir milzīgs deficīts. Pēc universitātes cilvēki stājas darbā un pilnīgi neko nesaprot no programmēšanas, bet vēlas lielu algu. Iedodam mājas darbu, lai pārbaudītu zināšanas, bet rezultātā šo uzdevumu neatsūta, vai arī nav spējīgi to izpildīt. Arī pēc kursiem cilvēki pārsvarā neko nezina,» stāsta S.Artemjevs, kurš kā programmētājs strādā finanšu nozares uzņēmumā.

Aptuveni pirms mēneša viņš kopā ar kolēģi D.Viktorovu nolēmis realizēt ideju par programmēšanas skolas izveidi, kura aizgūta no ASV. «Amerikā programmēšanas skolas darbojas līdzīgi un no klientiem tiek iegūti procenti, aptuveni 17%, kas tiek maksāti divus gadus, ja programmēšanas skolas absolventa gada alga ir vismaz 50 000 dolāru,» skaidro S.Artemjevs.Viņaprāt, šis modelis ir vērtīgs - sniegt cilvēkiem zināšanas un saņemt par to samaksu tikai tad, kad apmācāmais ir atradis darbu. «Manuprāt, tas ir labāk nekā sēdēt darbā ar 300 eiro algu mēnesī,» uzskata S.Artemjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau aptuveni gadu netālu no Liepājas tiek ražotas virsbūves detaļas autosportam - rallija, drifta, rallijkrosa, autokrosa un citām automašīnām, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Aivis Tints.

Viņš stāsta, ka kolēģim Oskaram Šmitam bija izveidojies savs klientu loks, jo viņš jau šajā jomā bija strādājis. «Savukārt, man patīk rallijs un varu sevi dēvēt par auto fanu. Bija ļoti vilinoši sākt biznesu šajā nišā. Sākām veidot detaļu formas. Viena, otra, trešā automašīna, un tā uzņēmums ir izaudzis. Šobrīd četriem auto modeļiem virsbūves detaļas mēs varam nokomplektēt gandrīz pilnībā,» stāsta A.Tints. Sākotnēji uzņēmējdarbības uzsākšanai tika piesaistīts Altum līdzfinansējums, kā arī konsultācijas sniedza Liepājas biznesa inkubators.

Uzņēmums ražo automašīnu virsbūves detaļas, piemēram, spārnus, bamperus, sliekšņus un durvis. Detaļas ir atšķirīgas, ņemot vērā autosporta veidu. Kā skaidro A.Tints, uzņēmuma galvenais uzdevums ir šīs detaļas saražot pēc iespējas izturīgākas, elastīgākas, vieglākas, kā arī, protams, par pieņemamu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas gaidāms degvielas mazumtirdzniecības nozarē?

"Virši" izpilddirektors Jānis Vība, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu degvielas tirdzniecības nozarē var raksturot kā izteikti dinamisku — alternatīvo degvielas veidu attīstība un klimata jautājumu aktualizēšanās, klientu augošās prasības sīvas konkurences apstākļos, jaunāko tehnoloģiju ieviešana un izmaiņas likumdošanā ir tikai daži no faktoriem, kuri ietekmēja nozares attīstību un tās spēlētājus.

Tajā pašā laikā degvielas tirdzniecība ir viena no jomām, kas joprojām piedāvā izaugsmes potenciālu uzņēmumiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Analizējot nozares būtiskākos notikumus 2019. gadā, jāizceļ galvenās tendences, kas būs aktuālas arī nākotnē.

NOZARES ATTĪSTĪBA: tirgus izaugsmes tempi sarūk

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērots straujāks ekonomikas pieaugums nekā vidēji Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2019. gadā turpināja palēnināties – benzīna un autogāzes realizācija 10 mēnešos samazinājās attiecīgi par 4,7% un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, savukārt, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā, kas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru