Pārtika

Latvijas olu ražotāji rosina nopietni pārbaudīt no Ukrainas importētās olas

LETA, 10.06.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas olu ražotāji vērsušies pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un citām atbildīgām institūcijām, aicinot veikt ļoti nopietnas pārbaudes no Ukrainas importētām olām saistībā ar salmonellas konstatēšanu no Ukrainas vestajā olu baltuma masā, informēja Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijā.

Asociācijā uzsvēra, ka notikušais nebūt nav pārsteigums, jo no trešajām valstīm importētajām olām pārbaudes uz robežas tiek veiktas tikai izlases kārtā, nevis visai ievestajai produkcijai, un tas nozīmē, ka tirgū var nokļūt arī ļoti lielas inficētu produktu partijas, izraisot masveida inficēšanos un līdz ar to nopietnus draudus patērētāju veselībai un pat dzīvībai.

«Valsts iestāžu, tostarp likumdevēju un valdības nepiedodamas iecietības dēļ tas ir tikai laika jautājums, kad Latvijā notiks pirmā masveida inficēšanās vai saindēšanās ar olām, olu produktiem vai mājputnu gaļu, kas ievesta no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un ir nepietiekami pārbaudīta vai pat vispār nav pārbaudīta, kā tas bieži notiek pašlaik,» pauda asociācijā.

Asociācijā norādīja, ka arī uz Čehijas robežas atklāta salmonella saldētos broileru liemeņos, kuru izcelsme ir Ukraina. Tāpat 2018.gada beigās salmonella tika konstatēta no Ukrainas ievestai olu produkcijai Ungārijā. «Šie gadījumi ir vērā ņemams signāls gan Latvijas, gan Eiropas patērētājiem, kuri izvēlas ārpus ES ražotu mājputnu produkciju. Šie gadījumi ir nopietns brīdinājums kontrolējošajām un sertificējošajām iestādēm par nepieciešamību veikt pastiprinātas olu, olu produktu un mājputnu gaļas importa pārbaudes,» pauda asociācijā.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas pārstāvji atgādina, ka 2018.gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu olu imports Latvijā ir palielinājies par 36%, savukārt olu produktu - melanža, olu pulvera - imports pieaudzis par 37% un aptuveni 30% no visa olu importa ir no Ukrainas. Turklāt starp ES valstīm Latvija ir lielākais olu importētājs no Ukrainas.

«Uz importēto olu iepakojumiem ir paslēpta sīkiem burtiem rakstīta norāde par ražošanas neatbilstību Eiropas standartiem, taču šo norādi patērētājam bez palielināmā stikla ir faktiski neiespējami izlasīt. Savukārt veikalu plauktos netiek uzskatāmi norādīts, ka produkcija nav ražota Latvijā vai citur ES, bet gan ir ievesta no Ukrainas vai citām trešajām valstīm, Latvijas pircējiem radot iespaidu, ka viņi iegādājas kvalitatīvu un veselībai drošu produkciju,» norāda asociācijā.

Asociācijā arī minēja, ka, Latvijā atklājot divas olu partijas, kas inficētas ar salmonellu, šos produktus nedrīkst turpināt ievest. Tāpēc Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina PVD un citas atbildīgās institūcijas pievērst pastiprinātu uzmanību notiekošajam, veikt pārbaudes pilnīgi visām ievestajām olām, kā arī, atklājot jaunas inficētu olu partijas, apturēt olu importu no valstīm, kuru uzņēmumi neievēro sanitārās prasības un apdraud Latvijas iedzīvotāju veselību.

Jau vēstīts, ka aprīļa beigās, uz robežas pārbaudot Ukrainas izcelsmes olu produktu kravu, kuru cauri Latvijai bija paredzēts vest tālāk uz Portugāli, PVD noņēma paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai uz nekaitīguma kritērijiem. Vienā no produktiem - olu baltuma masā - tika konstatēta salmonella.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija dibināta 2006.gadā un pārstāv astoņus lielākos Latvijas olu ražotājus, kuru skaitā ir gan zemnieku saimniecības, gan lielās olu ražotnes. Tās mērķis ir pārstāvēt Latvijas olu un putnu gaļas ražotājus attiecībās ar Latvijas valsts institūcijām, ES institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, piedalīties putnkopības nozari reglamentējošo tiesību aktu izstrādāšanā un apspriešanā, veicināt labas ražošanas prakses un «Codex Alimentarius» ievešanu putnkopības uzņēmumos, sekmēt putnkopības uzņēmumu sadarbību ar pārtikas aprites uzraudzības iestādēm, kā arī veicināt zoonožu un citu infekciju izskaušanu putnkopības uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina premjeru Krišjāni Kariņu (JV) apturēt olu importu no trešajām valstīm, tostarp Ukrainas, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Asociācijā atgādināja, ka šā gada jūnijā Latvijas valdība lēma piešķirt papildus līdzekļus pastiprinātai importa olu un olu produktu no Ukrainas kontrolei. «Papildus pārbaužu laikā ir atklāts, ka salmonellu satur pat termiski apstrādāti produkti, kas liek domāt par higiēnas līmeni Ukrainas ražotnēs,» norāda asociācijā, paužot bažas par Latvijas patērētāju veselības drošību, jo imports no Ukrainas veido trešdaļu no visu importēto olu apjoma. Asociācija 14.augustā nosūtījusi premjeram aicinājumu nekavējoties apturēt olu un olu produktu importu no trešajām valstīm.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija vēstulē premjeram norāda uz tās rīcībā esošo zvērinātu advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» ziņojumu par tiesiskajiem pamatiem aizliegumam importēt olu izstrādājumus no Ukrainas uz Latviju un Eiropas Savienību (ES). Ziņojuma secinājumos norādīts, ka pēc tam, kad ES dalībvalsts ziņojusi par konstatēto neatbilstību saistībā ar importēto pārtiku un pastāv risks, ka sabiedrības veselība var tik apdraudēta, dalībvalstij jāziņo Eiropas Komisijai (EK) par nepieciešamību noteikt kādu no ES normatīvajos aktos noteiktajiem pasākumiem, kuru starpā ir konkrētās pārtikas importa no attiecīgās trešās valsts aizliegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas olu ražošanas industrijā gaidāmas izmaiņas

Anna Ērliha, Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas industrija Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta, lai ne vien piedāvātu gana plašu izvēles daudzveidību vietējam patērētājam, bet arī nodrošinātu ievērojamu eksporta īpatsvaru. Vietēji ražotās produkcijas kvalitāte ir stingri kontrolēta un atbilst visiem noteiktajiem standartiem.

Vienlaikus kvalitatīva produkta nonākšanā līdz patērētājam lomu spēlē arī tirgotāji, kuriem piemērotas papildu prasības tirgošanā izvietotajiem produktiem.

Visas ES dalībvalstīs ražotās olas pēc būtības atbilst vienotiem standartiem, jo to nosaka likumi ES līmenī. Arī Latvijas olu ražotājiem ir jāievēro visas ES likumos noteiktās prasības, kas attiecas ne tikai uz pašas olas kvalitāti, bet arī uz dzīvnieku labturību un vides aizsardzību, t.i., prasības par dzīvnieku blīvumu, higiēnu, barības un ūdens pieejamību, novietnes apgaismojumu un ventilāciju, kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanu. Galda olām jābūt tīrām, bez plaisām un jāatbilst likumos noteiktajai olas izmēra kategorijai S, M, L vai XL, kas pēc būtības ir olas svars gramos. Olu ražotājam jāpārbauda katra ola - lielajās ražotnēs to dara automatizēti ar speciālām olu šķirošanas iekārtām, bet mazajās saimniecībās to dara manuāli, nosverot katru olu un pārbaudot olas čaumalu ar speciālu lampu – jāpārcilā un jānovērtē katra ola, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīvs produkts!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: EK vajadzētu pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā atšifrēt marķējumus uz olām, lai zinātu, ko pērkam?

Zane Atlāce - Bistere, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas u.c. Tomēr Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktā aptauja liecina, ka noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma nespēj 57% iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus. Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija sāk iniciatīvu «Atpazīsti Latvijas olas».

«Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt – lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā,» uzsver Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha. «Tomēr nekur nav slēpts fakts, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES,» papildina A. Ērliha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes putnu ferma pavasarī noslēgs trešās putnu novietnes rekonstrukciju, kurā investēti apmēram 4 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Piecu gadu laikā teritorija attīstīta par vienu no modernākajām ražotnēm Ziemeļeiropā, 10 reizes palielinot olu ražošanas apjomu.

Kopš 2014.gada Alūksnes putnu fermā, kas šogad februārī atzīmē 60 gadu pastāvēšanas jubileju, īstenoti divi investīciju projekti uzņēmuma darbības paplašināšanai un modernizācijai. Sākotnējā posmā, atbilstoši jaunajām ES Direktīvas 99/74/EK prasībām, bija nepieciešams pilnībā modernizēt ražotni, lai tā vispār spētu darboties. Veicot turpmāko ražotnes paplašināšanu, investīciju otrā cikla ietvaros īstenota otrās novietnes rekonstrukcija, kurā notiek olu ražošana, izmantojot metodi, ko arvien plašāk pielieto pasaulē – «Nr.2: Kūtī dētas olas» (t.i. dējējvistas dzīvo kūtī ārpus sprostiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā pieprasījums pēc kūtīs dētajām olām varētu dubultoties no aptuveni 36 miljoniem pagājušajā gadā līdz 70-75 miljoniem šogad, prognozē AS "APF Holdings" pārstāvji.

Pieprasījumu veicinās fakts, ka lielveikalu tīkli pakāpeniski atsakās no sprostos dēto olu tirdzniecības. "Šobrīd atsevišķos lielveikalu tīklos sprostos dēto olu īpatsvars joprojām pārsniedz 50% un, pakāpeniski nomainot šo apjomu uz kūtīs dētām olām, pieprasījums pēc kūtīs dētām olām Latvijā var pat dubultoties, kas dos pozitīvu impulsu Latvijas olu ražotāju attīstībā," norāda AS APF Holdings valdes loceklis Hermanis Dovgijs.

Viņš piebilst, ka uzņēmumā jau tagad vairāk nekā 60% ražoto olu ir kūtīs dētas olas un pēc divu jaunu vistu novietņu ieviešanas ekspluatācijā līdz šī gada beigām uzņēmuma kūtīs dēto olu īpatsvars pieaugs līdz 75%.

Tāpat uzņēmumā paredz, ka olu cenas Latvijā šogad būs stabilas, saglabājoties 2023.gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo, ieguldot 5 miljonus eiro, plāno būvēt jaunu olu pārstrādes cehu

Žanete Hāka, 06.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas uzņēmums AS Balticovo izsludinājis iepirkumu jauna ražošanas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 5 miljoni eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 31.marts.

AS Balticovo ir iecerējusi apjomīgu ražošanas paplašināšanas un modernizācijas projektu - tiks būvēts jauns ražošanas cehs un rekonstruēts viens no uzņēmuma pašreizējiem cehiem, portālam DB pastāstīja AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Pašreiz Balticovo ar vārītām olām apgādā lielākos pārtikas ražotājus ne tikai Centrāleiropā, bet arī Skandināvijas valstīs.

Tomēr, arvien pieaugot pieprasījumam HoReCa sektorā pēc tādiem produktiem kā vārītas olas, nepieciešams paplašināt un modernizēt pašreizējo olu pārstrādes cehu. Vārītas, lobītas olas kā produkts ir kļuvušas par pieprasītu preci arī pašmāju tirgū, ieņemot vietu lielo tirdzniecības ķēžu veikalu plauktos, skaidro kompānijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala notiekošajā izstādē Riga Food 2019 prezentējis jauno produktu līniju EVA Tetra Pak iepakojumā.

Jaunajā produktu līnijā ir olu baltums, olu dzeltenums,olu masa, olu kultenis un plāno pankūku mīkla, taču ierastās plastmasas olupudeles vietā veikalu plauktos jaunās līnijas produkti būs atrodami videi draudzīgā Bio-Based Tetra Pak iepakojumā. Plānots,ka tas notiks jau šī gada nogalē

Šī gada izstādē Riga Food 2019 piedalās vairāk nekā 700 uzņēmumu no 37 valstīm. Aptuveni 40 procenti no dalībniekiem ir Latvijas ražotāji, 23 procenti - importētāji un pakalpojumu sniedzēji, bet 37 procenti - ārvalstu uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu problēmas ar SIA "Gallusman" investīciju projektu olu ražotnei Ogres novadā, Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva izpildvarai izveidot īpašu darba grupu.

"Nākošā sanākšana par olām varētu notikt 8. martā, kur es vēlētos dzirdēt, ka Ekonomikas ministrijas atbalsts investīcijām ir beidzot salāgots ar VARAM prasībām aizsargāt vidi. Mēs taču esam viena valsts," komisijas darba noslēgumā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Saeimas deputāti norādīja, ka darba grupā jāiekļauj pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Jāpiebilst, ka tieši Ārvalstu investoru padome nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka ar investīciju piesaisti Latvijai klājas viduvēji. Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

FOTO: Vīrieši cāļu kostīmos protestē pret ukraiņu olu produkciju Latvijā

LETA, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Vanšu tilta pie Rīgas pils, divi vīrieši tērpušies mājputnu kostīmos, trešdien protestēja pret ukraiņu olu produkciju Latvijā.

Šodien Latvijā oficiālā vizītē ieradies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar kundzi Olenu Zelensku un oficiālā Ukrainas prezidenta un viņa kundzes sagaidīšanas ceremonija notika laukumā pie Rīgas pils. Uz plakāta, kuru turēja baltā un dzeltenā cāļu kostīmā tērptie vīrieši, bija rakstīts «OvoStar, salmonella, korupcija».

Drīz vien pie abiem vīriešiem pienāca drošības dienesta pārstāvji un lūdza abus protestētājus pamest tiltu. Ukrainas prezidents piketētājus, iespējams, neredzēja, jo kavējās uz oficiālo sagaidīšanas ceremoniju.

Jau vēstīts, ka Ukrainas uzņēmēji «Ovostar Union» ir apstiprinājuši plānus izveidot Latvijā jaunu olu produkcijas ražotni, līdz 2026.gadam investējot tās izveidē vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. Ražotnes atrašanās vietai izskatīti vairāki varianti - Valkas, Tukuma, Ogres novadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo līdz 2026. gadam iecerējis atteikties no sprostos turētu vistu olu ražošanas un pilnībā pārstrukturizēt ražotnes līdzšinējo darbību. Mērķa īstenošanai procesu un tehnoloģiju attīstībā plānots investēt vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Lēmums pieņemts, balstoties uz pārtikas produktu ražotāju pieprasījuma pēc ārpus sprosta dētām olām, Dienas Biznesam norāda Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans. "Eiropā liela daļa uzņēmumu jau piedāvā iegādāties kūtī turēto vistu olas un arī mēs dodamies šajā virzienā. Jāsaka, ka tas prasa ļoti lielus ieguldījumus, tāpēc šo pāreju nav iespējams īstenot ļoti ātri, taču mēs sev esam uzstādījuši mērķi līdz 2026. gadam to izdarīt," teic V.Mhitarjans. Viņš norāda, ka kūtī turēto vistu olas maksās nedaudz dārgāk, taču gala patērētājam nenāksies piemaksāt pārāk daudz.

Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps skaidro, ka šobrīd sprostos dētas olas maksā apmēram 20 līdz 40% lētāk, nekā kūtī dētās, taču pēc pieciem gadiem šī starpība, visticamāk, būs ievērojami mazāka. "Pagaidām tas ir nišas produkts, taču, pieaugot uzņēmumiem, kas šāda veida olas piedāvā, arī to cena kļūs zemāka. Prognozējam, ka 2026. gadā sprostos dētās olas būs vien par 10 līdz 15% lētākas, nekā kūtī dētās," atzīmē T.Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Balticovo olas un olu produkcija

Laura Mazbērziņa, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Putnu gripa Polijā rada pamatotu satraukumu Baltijas valstīm

Anna Ērliha - Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu, līdz ar savvaļas putnu migrāciju, pasauli pāršalc putnu gripas epidēmija. Šis gads sācies ar negaidītiem ziņojumiem no Polijas, kur slimības skartas ir vairākas mājputnu novietnes, gan piemājas, gan komerciālās, un kopumā iznīcināti vairāk nekā 130 tūkstoši mājputnu.

Papildus tam pagājušajā nedēļā putnu gripa Polijā konstatēta arī vienam savvaļas putnam, bet nedēļas nogalē apstiprināts, ka putnu gripa konstatēta kādā piemājas saimniecībā Slovākijā, kurā turētas vien 22 vistas. Šīs nedēļas sākumā ir parādījušies satraucoši paziņojumi par gripas uzliesmojumiem arī Ungārijā.

Putnu gripa ir ļoti lipīga vīrusu slimība, kas ietekmē gan produktīvos mājputnus, gan mājputnus, kas tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, gan savvaļas putnus. Reizēm putnu gripa skar arī zīdītājus, tostarp cilvēkus, kur rezultāts var būt letāls. Pasaules Veselības organizācija gan norāda, ka cilvēku inficēšanās iespēja ar augsti patogēno putnu gripas vīrusa celmu H5N8 ir zema.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Linėja Transport” Baltijas valstīs kravas pārvadā arī ar refrižeratoriem

Sadarbības materiāls, 11.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport” ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs, un tam ir mērķis kļūt par nozares līderi, demonstrējot augstu darba kultūru un klientu apkalpošanas kvalitāti.

Palielinās uzņēmuma loģistikas plūsmas, paplašinās pakalpojumu un klientu loks. Uzņēmums jau 10 gadus attīsta dažādu preču un produktu pārvadājumus. Viens no tiem ir kravu pārvadājumi ar temperatūras kontroli. Uzņēmumam ir savs redzējums, un tas reālistiski novērtē savas iespējas.

Darbības dinamisms mudina pilnveidoties

„Linėja Transport” menedžeris Andrjus Dirse uzskata, panākumi uzņēmējdarbībā atnāk tad, ja neaprobežojas ar vienas dienas lēmumiem, atbalsta idejas un strādā komandā. Uzņēmuma sniegtos pārvadājumu pakalpojumus izmanto pārtikas ražotāji, tirgotāji un mazumtirdzniecības tīkli. Tiek pārvadāti ne tikai produkti, kas līdz noteiktai pakāpei atdzesē, bet arī produkti, kuriem nepieciešama plus temperatūra. Kravu pārvadāšanas pakalpojumu nereti pasūta arī starptautiskie sūtījumu piegādes uzņēmumi – lai nodrošinātu maksimālu kravas aizsardzību, preces tiek pārvadātas ar cietajām puspiekabēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvija no Ukrainas importēja 38,5 miljonus svaigu mājas vistu olu 2,4 miljonu eiro vērtībā, kas ir 20,2 % no kopējā svaigu mājas vistu olu importa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas vistu olu eksports ir aptuveni divreiz lielāks par importu – pērn Latvija eksportēja* 385,8 miljonus olu 26,3 miljonu eiro vērtībā, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Čehiju.

Vidējā desmit olu iepakojuma cena 2021. gadā svārstījās no 1,65 eiro (septembrī) līdz pat 1,86 eiro (novembrī). Šī gada martā vidējā olu cena sasniedza 1,88 eiro.

Latvijā 2021. gadā* tika saražoti 825,6 miljoni olu, kas ir par 23,8 miljoniem jeb 3,0 % vairāk salīdzinājumā ar 2020. gadu.

Uz vienu iedzīvotāju tika saražotas 438 olas. Pērn no kopējā saražoto olu daudzuma 97 % bija vistu olas (2020. gadā – 99 %). 2021. gada beigās* dējējvistu skaits Latvijā pieauga par 50,1 tūkstoti jeb 1,5 %. Vidēji no vienas dējējvistas ieguva 299 olas, kas ir par 2,6 % mazāk nekā 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazie ražotāji jau ikdienā strādā taupīgi, tāpēc, reaģējot uz energoresursu cenu kāpumu, nav iespējams vēl samazināt energoresursu patēriņu, neapdraudot dzīvnieku labturību, stāstīja aptaujātie mazie putnkopības nozares pārstāvji.

Bioloģisko vistu saimniecības Z/S "Karotītes" pārstāve Liene Kalnciema skaidroja, ka, tā kā saimniecība ir vēl maza un tirgū aktīvi darbojas tikai dažus gadus, ikdienas darbs, neatkarīgi no globāliem apstākļiem, ir vērsts uz taupīgumu un izmaksu samazināšanu, un pie esošās situācijas nav pozīciju, kurās uzņēmums varētu veikt taupības pasākumus.

Pēc saimniecības "Karotītes" sniegtās informācijas izmaksas uz bioloģiskajiem kviešiem, salīdzinot ar 2021.gada vasaru, uzņēmumam palielinājušās vairāk nekā divas reizes, bet bioloģiskajiem zirņiem - par 86% un bioloģiskajai sojai - par 36%. Tāpat saimniecībā elektrības rēķins par septembri sasniedzis 4000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas ražotāji pilnībā spēj nodrošināt Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu pēc pārtikas

Db.lv, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji un lauksaimnieki pilnībā spēj nodrošināt Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu visās pamata pārtikas produktu grupās, kā arī spēj nodrošināt pārtikas produktu izplatīšanu, informē Zemkopības ministrija.

Pārtikas produkti Latvijas saimniecībās un uzņēmumos tiek saražoti lielākā apjomā nekā nepieciešams vietējam patēriņam Latvijā. Tādās nozarēs kā piens un piena produkti, graudaugi, olas, liellopu gaļa un tās produkti, aitu un kazu gaļa pašnodrošinājums būtiski pārsniedz 100%, ļaujot Latvijas ražotājiem šos produktus arī eksportēt. Piemēram, Latvija saražo 3,7 reizes vairāk graudaugu, 2 reizes vairāk liellopu gaļas un tās produktu un 1,7 reizes vairāk olu nekā patērē.

Latvijas pārtikas ražošanas nozare savu spēju nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar pārtikas produktiem nepieciešamajā daudzumā apliecināja arī COVID-19 pandēmijas laikā, kad, atšķirībā no citām valstīm, Latvijas mazumtirdzniecības veikalos pārtikas produkti bija pieejama plašā klāstā un bez piegādes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

Komentāri

Pievienot komentāru