Jaunākais izdevums

Latvijas uzņēmējs Maksims Andruhovičs izveidojis tīmekļa vietni valutas.info, kas palīdz atrast izdevīgāko valūtas apmaiņas vietu Latvijā. Valūtas punktiem šī vietne ir viens no veidiem, kā palielināt apgrozījumu, un pašlaik M. Andruhovičs jau reģistrējis adresi Krievijas tīmekļa vietnei «.ru» zonā.

Pašlaik atverot vietni valutas.info, kartē iespējams izvēlēties pilsētu vai novadu un aplūkot pieejamos piedāvājumus attiecīgajā vietā. Informāciju par valūtas kursiem sniedz pašas interneta vietnes.

Valūtas kursu piedāvājumi parasti tiek aktualizēti ik 15 minūtēs, bet, ja apmaiņas punkti atjauno savu informāciju, izmantojot valutas.info tiešās pieejas sistēmu, informācija tiek atjaunota uzreiz, Db.lv skaidroja M. Andruhovičs. Šis pakalpojums tiek nodrošināts ar speciāli tam izstrādātu partneru tiešās pieejas sistēmu.

Šobrīd valutas.info izmanto informāciju par valūtas kursiem no 22 komercbanku un sešu valūtas apmaiņas punktu uzņēmumu tīmekļa vietnēm, savukārt 22 valūtas apmaiņas punkti piekrituši izmantot pakalpojumu «tieša pieeja» un paši vietnē valutas.info atjauno savus datus par kursa izmaiņām. Kopumā Latvijā ir 86 uzņēmumi, ieskaitot bankas, kuri piedāvā skaidras naudas valūtas apmaiņu.

Sākotnēji biznesa idejas autors pats apzvanījis visus apmaiņas punktu uzņēmumu īpašniekus, piedāvājot piedalīties sistēmā, un šis pakalpojums tiek piedāvāts valūtas maiņas uzņēmumiem bez maksas.

Meklējot sadarbības partnerus atklājies, ka ne visi gatavi piedalīties projektā. M. Andruhovičs skaidro, ka tas, iespējams, noticis tādēļ, ka «internets nozīmē arī informācijas atklātību un ierobežo iespēju izmantot negodīgus jeb ārpus tirgus valūtas apmaiņas piedāvājumus».

«Uzskatu, ka projektā piekrita piedalīties un valutas.info pakalpojumu izmanto tikai paši godīgākie apmaiņas punkti,» norāda valutas.info īpašnieks, kurš no savu partneru loka izslēdzis tos uzņēmumus, kas interneta vietnē mēģināja maldināt tās apmeklētājus, piedāvājot nepatiesu informāciju. Par šo situāciju valutas.info izveidotājs informējis arī Latvijas Banku (LB).

«Aprunājoties ar LB pārstāvjiem sapratu, ka negodīgie apmaiņas punkti, kuriem liedzu pieeju, sagādā galvassāpēs arī LB valūtas apmaiņas licencēšanas komisijas darbiniekiem. Līdz ar to, kā pagaidu risinājumu šādā situācijā nolēmu vienkārši liegt pieeju sistēmai šādā veidā ierobežojot iespēju maldināt cilvēkus un bojāt manas tīmekļa vietnes reputāciju,» stāsta M. Andruhovičs. Valutas.info darbība arī mudinājusi bankas darbiniekus vietnē bank.lv atjaunot informāciju par anulētām licencēm nevis reizi mēnesī, bet biežāk.

Tiekoties ar centrālās bankas pārstāvjiem atklājies arī, ka vairāki valūtas apmaiņas punkti, kuriem jāatskaitās par apgrozījuma palielināšanās iemesliem, trešo gadu norādījuši vietni valutas.info kā vienu no «apgrozījuma cēlājiem».

Projekta mērķauditorija ir ceļotāji, uzņēmēji, biznesa ceļotāji un citi iedzīvotāji, kuri veic darījumus valūtā (nekustamā īpašuma, automašīnu pirkšanu un pārdošanu un citi), skaidro M. Androhovičs. «Tie ir ļoti gudri cilvēki tāpēc, ka pirms valūtas apmaiņas veikšanas ir prātīgi apskatīties visus valūtas apmaiņas piedāvājumus. Apmainot tūkstoš eiro var ieekonomēt pat līdz 40 latiem,» norāda valutas.info dibinātājs.

2012. gada augustā vietne valutas.info sasniedza apmeklētāju skaits dienā sasniedza tūkstoi. Mājas lapas izveidotājs to uzskata par gana labu rezultātu, ņemot vērā Latvijas tirgus apjomu un mājas lapas specifiku. M. Andruhovičs atzīst, ka sākotnējais mērķis bija sasniegt desmit tūkstošus apmeklētāju dienā, tomēr pašlaik projekta virzība ir ieņēmusi nedaudz citādāku attīstības perspektīvu. «Pagaidām, kamēr pie projekta strādāju viens, nolēmu vairāk pievērst uzmanību ārvalstu tirgiem tādēļ, ka ar tādām pašām pūlēm ārvalstu tirgos varēšu sasniegt daudz vairāk apmeklētāju dienā, kas pozitīvi ietekmēs projektu attīstību arī Latvijā,» uzskata M. Andruhovičs.

Dodoties ārvalstu virzienā, kā pirmais pieturas punkts izvēlēta Krievija. «Krieviju izvēlējos tieši tādēļ, ka tur ir ļoti plašs tirgus ar lielu skaidras naudas apgrozījumu. Arī pats ļoti labi pārvaldu gan valodu, gan kultūras tradīcijas, kuras noteikti ir jāņem vērā ienākot noteiktā valstī,» stāsta uzņēmējs.

Pašlaik M. Andruhovičs reģistrējis adresi tīmekļa vietnei «.ru» zonā, un uzsākti darbi lapas pielāgošanai Krievijas tirgum. Paralēli, izmantojot gan Latvijas Universitātes resursus, gan citus kanālus M. Andruhovičs, cer piesaistīt praktikantus-programmētājus, kuri palīdzes ātrāk ienākt Krievijā. Pēc sekmīgas prakses iziešanas ar labākajiem paredzēts slēgt darba līgumus.

Vietnes valutas.info priekštece reģistrēta 2009. gada sākumā. Vispirms M. Andruhovičs to izmantoja pats, bet vēlāk piedāvāja arī citiem. Savukārt domēns valutas.info tika reģistrēts 2010. gada janvārī.

M. Andruhovičam ir septiņu gadu vadības pieredze, vadot projektu izstrādes komandu, kā arī pašam savus IT nozares uzņēmumus.

Valutas.info projekts pašlaik darbojas Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubatorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas Universitātes biznesa inkubatorā studentiem palīdzēs sākt reālu uzņēmējdarbību

Gunta Kursiša, 19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk īstenot biznesa idejas un izveidot start-up uzņēmumus varēs Latvijas Universitātes (LU) studenti jaunatklātajā Ekonomikas un vadības fakultātē bāzētajā biznesa inkubatorā.

Biznesa inkubatora izveidošanas iniciatīva ir nākusi no studentiem, un sadarbība notiek starp jauniešiem no dažādām fakultātē, norāda LU rektors Mārcis Auziņš. Viņš norāda, ka «biznesa idejas nāk ne tikai, kā ierasts, no ekonomikas un dabaszinātņu studentiem, bet arī no humanitāro zinātņu studentiem».

Pašlaik 99% apjomā biznesa inkubatoru sponsorē LU Ekonomikas un vadības fakultāte, un līdz šim tajā ieguldīti 40 tūkst. Ls, Db.lv norāda jaunatvērtā biznesa inkubatora vadītājs Mikus Losāns.

Sākot no nākamās nedēļas, studentu komandas saskaņos mērķus, kas jāīsteno turpmākajos mēnešos un vēlāk sāksies aktīva darbība biznesa uzsākšanai, Db.lv stāstīja M. Losāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele klientiem ieviesusi iespēju valūtas maiņu veikt bankas mobilajā lietotnē. Šobrīd valūtas maiņas funkcionalitāte ir pieejama iOS platformā, tomēr drīz tā būs pieejama arī Android mobilo tālruņu lietotājiem, informē bankā.

“Ja iepriekš valūtas darījumu veikšana bija laikietilpīga un neērta – bija nepieciešams zvanīt uz banku un tad darījumu apstiprināt internetbankā, pirms gada, lai atvieglotu šo procesu, klientiem tika piedāvāta iespēja valūtas maiņu veikt internetbankā. Savukārt tagad ir vēl ātrāks risinājums – valūtas maiņa mobilajā lietotnē,” skaidro Mārtiņš Bērziņš, Citadeles digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs un vietnieks bankas biznesa attīstības jautājumos.

Bankai šī inovācija ļauj apkalpot neierobežotu klientu skaitu, nepalielinot darījumu slēgšanas izmaksas, vienlaicīgi pielāgojot valūtas kursu individuālam klientam un darījuma summai.

“Šādas funkcionalitātes ieviešana bija zināms tehnoloģisks izaicinājums, jo valūtas tirgos cenu izmaiņas notiek nepārtraukti un valūtas kursu aktualizēšanai un darījumu slēgšanai ir jānotiek reālajā laikā, ievērojot papildu prasības attiecībā uz darījumu apstrādes un izpildes ātrumu. Šobrīd automatizētā procesa ietvaros valūtas maiņas darījumi notiek tūlītēji, un klientiem iegādātā valūta ir pieejama uzreiz,” piebilst M.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kas varētu notikt Ķīnā pēc Kompartijas politbiroja vadības maiņas?

Jānis Šķupelis, 06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Šprotu ražotājiem kritiska situācija: var nākties atlaist visus darbiniekus

Sandra Dieziņa, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šprotu ražotājiem Krievijas un Ukrainas krīzes dēļ vasaras mēnešos būs piespiedu dīkstāve, jau šobrīd darba apjoms ir samazinājies, turklāt netiek izslēgta darbinieku atlaišana.

Daļa uzņēmumu vēl šobrīd lemj, kā rīkoties, lai darbinieki neciestu. Zināms, ka jau šobrīd eksporta problēmu dēļ daļa uzņēmumu strādā nepilnu darba laiku, ražojot produkciju uzkrājumiem.

Plāno samazināt

SIA Gamma – A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka šobrīd uzņēmumu būtiski ietekmē vairāki faktori – valūtas nestabilitāte NVS valstīs, Ukrainas notikumi un neziņa par turpmāko saistībā ar iespējamām sankcijām. «NVS valstīs un Krievijā vērojama valūtas kursa nestabilitāte. Ukraina šobrīd nav pirktspējīga un strādātspējīga. Visi šobrīd nogaida un ir neziņā par turpmāko. Arī politiķu rīcība nevieš nekādu skaidrību, jo visi tikai domā par divām vēlēšanām, kas tuvojas, nevis par uzņēmējiem,» klāsta I. Pūciņš. Tas viss atstāj ietekmi uz uzņēmumu, kas vasarā plāno pārtraukt darbu uz diviem trim mēnešiem. Šobrīd ir skaidrība, ka jūnijā darbinieki tiks laisti apmaksātā atvaļinājumā, izņemot 7–10% strādājošo, ko nodarbinās remontdarbos, bet jūlijā tiem nāksies pieteikties bezdarbniekos. Kā būs augustā, vēl nav zināms, jo nav iespējas paredzēt notikumu attīstību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Klik, klik un gatavs

Anda Asere, 23.01.2013

Kristīne Manovska, bezskaidras valūtas maiņas pakalpojuma sniedzēja maini.lv valdes locekle.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezskaidras valūtas maiņas pakalpojuma sniedzējs maini.lv konkurē ar internetbankām un tradicionālajiem valūtas maiņas punktiem

Maini.lv ir Latvijā izstrādāts e-pakalpojums, kas piedāvā bezskaidras valūtas maiņu internetā bez komisijas maksas, stāsta Kristīne Manovska, SIA Convert (maini.lv) valdes locekle. Sākotnēji maini.lv piedāvāja valūtas maiņu vienas bankas ietvaros, bet, vadoties pēc klientu ieteikumiem, tagad darījumus var veikt starp viena klienta kontiem dažādās bankās. Šobrīd uzņēmums sadarbojas ar Swedbank, SEB banku, Nordea banku, DNB banku un Citadele banku.

Pagaidām maini.lv piedāvā populārāko valūtu maiņu – no latiem un uz dolāriem, eiro un britu mārciņām un otrādi. Februārī plānots pievienot arī citas valūtas – Krievijas rubļus un Šveices frankus, kas saistīts ar to, ka pieprasījums pēc šīm valūtām aug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Melnajā tirgū Krievijā rubļa kurss sasniedz 200 rubļus par dolāru

LETA--UKRINFORM, 15.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko sankciju dēļ Krievijā ir ierobežots finanšu tirgus, un sociālajos tīklos parādījies valūtas melnais tirgus, kurā maiņas kurss sasniedzis 200 rubļus par vienu ASV dolāru.

Tīmekļa medijs "Meduza" vēstīja, ka vietnē "Telegram" ir desmitiem kanālu par tēmu "valūtas maiņa", "nopirkt dolārus", kuros pieejami piedāvājumi valūtas maiņas darījumiem. Lielākā daļa šo kanālu izveidota vai aktivizēta marta pirmajās divās nedēļās.

Viens veids šādām grupām ir sadalījums pēc pilsētām, kad noteiktā apkaimē dzīvojošie vienojas par valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu un sarunā tikšanos. Dolāra un eiro kurss tādos darījumos būtiski pārsniedz oficiālo kursu un sasniedz pat 200 rubļus.

Krievijas varasiestādes brīdina, ka tādi darījumi var tikt uzskatīti par nelikumīgām bankas operācijām, par ko draud līdz septiņiem gadiem ilgs cietumsods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Finanšu ministrija: pārejai uz eiro līdz šim nav bijusi liela ietekme uz cenu izmaiņām

Dienas Bizness, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasākumi, kas tika veikti, gatavojoties eiro ieviešanai, kā cenu monitorings, «Godīgs eiro ieviesējs» un paralēlā cenu atspoguļošana, ir sevi attaisnojuši, un janvārī novērotais inflācijas kāpums nav pārsniedzis Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

«Valūtas maiņa mūsu valstī notika laikā, kad pasaulē energoresursu un pārtikas cenas samazinājās. Tas veicina cenu stabilitāti gan aizvadītajos, gan nākamajos mēnešos, tāpēc var apliecināt, ka Latvijas pāreja uz vienoto Eiropas Savienības valūtu notika stratēģiski pareizajā laikā, neatstājot būtisku ietekmi uz inflāciju,» saka finanšu ministrs Andris Vilks.

Tajā pat laikā FM gan nenoliedz, ka neliela ietekme ir vērojama arī saistībā ar pāreju uz eiro valūtu.

Pēc FM aprēķiniem tīrā ietekme no eiro ieviešanas būs aptuveni 0,2 – 0,3 procentpunkti 2014. gada laikā. Arī šī ietekme lielākoties skars pakalpojumu cenas, jo tieši pakalpojumu cenām ir svarīgi būt reprezentatīvām un ērtām, un, protams, ir grūti noliegt, ka pakalpojuma sniedzējam ir vēlme apaļot cenas uz augšu. Preču cenas savukārt ir daudz vājāk pakļāvušās cenu noapaļošanai, jo ikdienas lietošanas preču tirgū konkurence tomēr ir samērā spēcīga un šādu nepamatotu cenu celšanu var atļauties tikai retais tirgotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tavex apgrozījums sarucis par trešdaļu 30%

Žanete Hāka, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par aptuveni 30% samazinājās SIA Tavex neto apgrozījums, sasniedzot 12,058 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pieauga vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 440,245 tūkstošus eiro. 2014. gadā Tavex rentabilitātes rādītājs sasniedza 13,36.

SIA Tavex pamatdarbība ir valūtas maiņa un investīciju zelta pirkšana un pārdošana, kā arī zelta izstrādājumu iepirkšana Latvijā. Pagājušajā gadā Tavex galvenais mērķis valūtas maiņas nozarē bija adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem saistībā ar valūtas maiņu Latvijā, noturēt vai palielināt tirgus daļu, kā arī paplašināt valūtu piedāvājumu klientiem.

2014. gadā Tavex filiālēs skaidrā naudā veikto valūtas maiņas darījumu kopējais apjoms bija vairāk nekā 135 miljoni eiro. Jānorāda, ka pērn uzņēmums ne tikai saglabāja līdera pozīciju, bet arī palielināja tirgus daļu no 20% līdz 28,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Eiro ieviešanai Latvijā jābūt nevis mērķim, bet gan līdzeklim

Db redakcija, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais stratēģiskais Latvijas solis ir sperts – visas atbildīgās Eiropas institūcijas ir akceptējušas mūsu valsts uzņemšanu eirozonā no nākamā gada 1. janvāra.

Droši vien var teikt, ka šis solis ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem, turklāt tam joprojām nav sabiedrības vairākuma atbalsta. Jāatzīst, ka eiro ieviešana Latvijā ir loģisks un pat neizbēgams solis, lai gan, protams, katram no mums lats ir saistīts ar zināmām sentimentālām izjūtām.

Igaunijā eiro jau ir ieviests un prognozē, ka 2015. un 2016. gadā tas tiks ieviests attiecīgi Lietuvā un Polijā. Tātad, ja Latvija attiecīgo soli nespertu, mēs vienā brīdī nonāktu finanšu anklāva situācijā, un tas neizbēgami sadārdzinātu darbu visiem tiem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, kuri saistīti ar importu vai eksportu. Tādējādi eiro ieviešana Latvijā ir apsveicams solis. Protams, var teikt, ka, piemēram, Zviedrija vai Lielbritānija joprojām nav atteikušās no savas nacionālās valūtas un arī netaisās to darīt. Tomēr jāņem vērā, ka abos minētajos gadījumos runa ir par valstīm ar ļoti spēcīgām centrālajām bankām, kas spēj veiksmīgi manipulēt ar savas valūtas kursu, to nosakot atbilstoši konkrētā brīža ekonomiskajai situācijai, tādējādi to uzlabojot. Latvijas Banka neko tādu nekad nav darījusi un mums nav nekādu garantiju, ka gadījumā, ja mūsu valstī šādas manipulācijas ar valūtas kursu tomēr tiktu mēģināts īstenot, tas beigtos labi. Un tas ir vēl viens arguments par labu iestājai eirozonā. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka valūtas maiņa nekādā gadījumā nedrīkst būt valsts mērķis – tas ir līdzeklis! Šajā kontekstā droši vien jāmin ne viena vien jaunieša izjūtas, gaidot savu 18. dzimšanas dienu. Nereti šādā brīdī cilvēkiem šķiet – kad man būs 18, tad gan... Kā zināms, brīdī, kad tiešām tiek sagaidīts 18 gadu vecums, nekas jau nenotiek. Jā, cilvēks ir sasniedzis pilngadību, taču viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no tā, kā viņš pats veido savu tālāko dzīvi. Situācija ar eiro ieviešanu Latvijā ir tieši tāda pati – tā nebūt nav garantija labākai, skaistākai un saulainākai dzīvei. Tas ir visnotaļ labs līdzeklis, instruments, kā sasniegt valstiski svarīgus mērķus. Šeit runa ir par investīciju piesaisti, ražošanas attīstību, konkurētspējas palielināšanu un tamlīdzīgiem faktoriem. Pats fakts vien, ka eiro būs ieviests, to vēl nebūt nenodrošinās, bet tā ir iespēja, ar kuras palīdzību to sasniegt, strādājot un gudri pieņemot lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro ieviešanas procesa laikā Latvijā būtiski pieaugs stresa līmenis, kā rezultātā var ievērojami palielināties psihosomatisko slimību skaits, secina Baltijas tehnoloģiju uzņēmums Tilde, kas izanalizējis situāciju valstīs, kurās līdz šim, nomainot nacionālo valūtu, ieviests eiro.

Īpaši problemātisks šis posms var būt tieši tirdzniecības nozarē strādājošajiem. «Skaidras naudas pieaugums, bailes no nezināmā, lielas rindas – šie ir tikai daži aspekti, kuru dēļ valūtas maiņas laikā cilvēki var sākt pastiprināti slimot,» skaidro Tildes Jumis pārstāve Ilze Lapiņa.

Viņa min Igaunijas piemēru, kur eiro ieviešana izraisījusi līdzīgu efektu, un kaimiņvalsts kolēģi iesakot jau savlaicīgi uzņēmējiem, īpaši tirgotājiem, sākt gatavoties eiro ieviešanas procesam. «Ir laikus jāsāk domāt par to, kas uzņēmumā jāmaina un kādi procesi jāveic, lai eiro ieviešanas laikā būtu mazāk stresa un darbiniekiem maksimāli atvieglotu darba ikdienu,» skaidro I. Lapiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc pārejas uz eiro kontā «ieripos» it kā vairāk naudas, par algas pielikumu nebūs iemesla priecāties. Personālvadības speciālisti jau iepriekš akcentējuši, ka atalgojuma pieaugums ir saistīts ar situāciju darba tirgū, nevis ar eiro «faktu». Tomēr valūtas maiņa varētu radīt darbiniekiem zināmu satraukumu, līdz ar to personālvadītājiem palielināsies darba apjoms, skaidrojot situāciju, piemēram, vai jāpārslēdz līgumi, kā tiks noapaļotas algas utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku ienākumi no ārvalstu valūtas tirdzniecības veido 8,6% no banku pamatdarbības ienākumiem, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Tādējādi, kā informē FKTK, tas nav galvenais banku ienākumu avots un konvertāciju izmaksām nevajadzētu būt lielai ietekmei uz kredītiestāžu pelnītspēju.

Banku, kuras orientējas uz vietējo tirgu, ienākumi no eiro konvertācijas ir vēl mazāki, bet bankām, kas orientējas uz ārvalstu klientiem, īpatsvars ienākumos no valūtas konvertācijas ir lielāks, taču to veido citu valūtu pāri - dolāru, rubļu maiņa uz eiro, bet ne maiņa uz latiem, norāda FKTK, tādēļ eiro konvertācijas izmaksu ietekme uz Latvijas kredītiestāžu peļņu visdrīzāk nebūs būtiska

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc eiro ieviešanas polišu un pašrisku cenas netiks noapaļotas, un apdrošinātāji sola, ka pārejas uz eiro dēļ cenas neaugs, nenoliedzot, ka cenas varētu kāpt citu faktoru dēļ.

Eiro ieviešanas pieredze uzņēmumam jau ir bijusi Igaunijā, un arī Latvijā, pārejot uz eiro valūtu, tiks ievēroti tie paši principi, stāsta If P&C Insurance valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs. «Viens no tiem - apdrošināšanas polišu cenas un pašrisku apjomi netiek noapaļoti. Piemēram, ja pašlaik KASKO polises pašriska apmērs ir 100 lati, tad pēc 1.janvāra tas būs 142,29 eiro. Līdzīgi tas bija arī Igaunijā, kur pāreja no kronām uz eiro rezultējās polišu cenās ar «neglītiem skaitļiem»,» uzsver kompānijas vadītājs.

Neraugoties uz izmaksām, kas uzņēmumam radīsies, īstenojot pāreju uz eiro valūtu, apdrošinātājs nav arī plānojis palielināt apdrošināšanas pakalpojumu cenas. Pakalpojumu cenu kāpumu parasti diktē kādi ekonomiski apsvērumi, taču ne valūtas maiņa valstī, uzsver A. Morozovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Puse uzņēmēju, kuri veic darbības ar skaidru naudu, nav pieteikušies eiro priekšpiegādei

Žanete Hāka, 21.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

47% uzņēmēju, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, riskē eiro saņemšanu atlikt uz pēdējo brīdi, jo vēl nav pieteikušies eiro priekšpiegādei, liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā Latvijā 53% uzņēmumu, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, ir pieteikušies vai plāno pieteikties eiro priekšpiegādei. Eiro priekšpiegāde nozīmē, ka banka laikā no 10. līdz 31. decembrim piegādās uzņēmējam nepieciešamo eiro daudzumu uz uzņēmuma norādītājām adresēm. Saņemt eiro šā gada decembrī uzņēmumiem ir nepieciešams, lai no 1. janvāra būtu eiro, ko izdot klientiem pirkumu atlikumos.

Uzņēmēju aptauja liecina, ka 10% no uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, plāno pieteikties eiro priekšpiegādei novembrī vai decembrī, kad priekšpiegādes pieteikšanās termiņi jau būs beigušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban uz Latviju jau nogādāts tik daudz eiro monētu un banknošu, lai nodrošinātu eiro priekšpiegādēm nepieciešamo apjomu, norāda Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.

Latvijas Banka eiro banknošu un monētu piegādi komercbankām sāks 1.novembrī, un līdz šim datumam kredītiestādēm jāinformē centrālā banka par priekšpiegādēm nepieciešamo eiro apjomu. Tomēr Latvijas Banka jau pavasarī iztaujājusi komercbankas par prognozēm, cik daudz eiro tām būtu nepieciešams. Blūms lēsa, ka patlaban Latvijā nogādāts jau pietiekami daudz eiro monētu un banknošu, lai nodrošinātu priekšpiegādēm nepieciešamo Eiropas vienotās valūtas apjomu. Eiro valūtas piegāde uz Latviju regulāri turpinās.

No septembra norit arī latu iznīcināšana, apstiprināja centrālās bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiro ieviešanas ietekme uz starptautisko naudas pārvedumu nozari

Daumantas Dvilinskas, starptautisko naudas pārvedumu kompānijas TRANSFERGO vadītājs, 04.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis jau mēnesis kopš Latvija kļuvusi par 18 eiro zonas dalībvalsti un ieviesusi vienu no nozīmīgākajām valūtām globālajos finanšu tirgos - eiro. Kādi secinājumi?

Kopumā šim notikumam vajadzētu atstāt ilgstošu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomisko stabilitāti un attīstību. Raugoties ilgtermiņā, šis fakts padara Latviju par uzticamāku starptautiskā biznesa partneri gan eiro zonā, gan ārpus tās. Mēs sagaidām, ka tā rezultātā palielināsies Latvijas eksporta apjomi. Jo tādējādi Latvija var paplašināt starptautisko tirdzniecību, kas, savukārt, palielinās pārrobežu naudas plūsmas – it īpaši uzņēmējdarbības segmentā. Tāpēc, manuprāt, šīs ir labas ziņas Latvijas ekonomikai ilgtermiņa perspektīvā.

Arī starptautiskajam maksājumu tirgum tās ir pozitīvas tendences. Palielinoties starptautisko naudas pārskaitījumu plūsmai, paveras jaunas iespējas šajā industrijā. Tiesa, galvenās izmaiņas būs novērojamas jomās, kur tirdzniecībai nepieciešama valūtas maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas Savienības valstu piemēroto sankciju Krievijai rezultātā varētu tikt mazināts ASV dolāra dominējošais stāvoklis pasaulē, raksta Bloomberg.

Viena no valstīm, kur valūtu maiņa ir kļuvusi izteiktāka, ir Hongkonga, kur dolāra pārdošanas aktivitāte ir likusi centrālajai bankai kopš 1. jūlija iegādāties vairāk nekā 9,5 miljardus ASV dolāru, lai izvairītos no tās valūtas kursa strauja kāpuma, jo sankcijas ir veicinājušas Krievijas naudas pieplūdumu valstī. Tā, piemēram, otrs lielākais Krievijas bezvadu komunikāciju operators MegaFon daļu no saviem naudas uzkrājumiem pārvietoja uz šīs valsts valūtu. Kā liecina Maskavas biržas dati, Ķīnas juaņu un Krievijas rubļa maiņas darījumi ir pieauguši līdz lielākajam apjomam kopš 2010. gada beigām.

Pagaidām gan neviens neparedz, ka dolārs tuvākajā laikā zaudēs savu galvenās biznesa valūtas statusu pasaulē, tā dominance gan mazinās. Kopš 2001. gada, kad dolāra tirgus daļa pasaules rezervēs bija 72%, tā sarukusi zem 61%. Šī tendence izteiktāka kļuva pēc finanšu krīzes 2008. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru