Transports un loģistika

Latvijas un Igaunijas ostas atpaliek kravu apgrozījuma ziņā

Egons Mudulis, 16.03.2016

Jaunākais izdevums

Kamēr Tallinā un mūsu valsts ostās kopumā šī gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgajiem rādītājiem vērojams nepatīkams kritums, Lietuvas ostā – līdzīgi kā atsevišķi Liepājai – apkalpoto kravu apjomi saglabā izaugsmi, liecina ostu pārvalžu un Satiksmes ministrijas apkopotie dati, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Klaipēdā pieagums bijis 7,5% apmērā, sasniedzot 6,49 milj. t, taču izaugsmes tempi samazinājušies, jo janvārī pieaugums bija 10,9%. Ģenerālkravu segmentā piedzīvots kāpums par 15,1% līdz 2,06 milj. t, arī beramkravu jomā novērota izaugsme par 4,4% līdz 1,89 milj. t, bet lejamkravu grupā tomēr kravu apjomu samazinājums par 3,8% līdz 2,54 milj. t. Kaimiņvalsts ostas labie rādītāji tai ļāvuši apsteigt Rīgu (6,15 milj. t) un izvirzīties pirmajā vietā Baltijas valstu ostu starpā.

Visu rakstu Klaipēda izvirzās vadībā lasiet 16. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

BMGS valdes priekšsēdētāja: «Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

Līva Melbārzde, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu un tādējādi audzējam Latvijas konkurentvalsts ekonomiku, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

To intervijā DB saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Fragments no intervijas:

Ar kādiem projektiem kompānija BMGS šobrīd strādā?

Situācija ir diezgan interesanta, jo domājām par Latviju un gribētu attīstīt tieši savu valsti, bet realitātē šobrīd strādājam kaimiņiem Lietuvā, palīdzot attīstīt viņu tranzītbiznesu. Jau šobrīd kompānijas aiziet no Latvijas uz Klaipēdu tikai tāpēc, ka tur ir labāka infrastruktūra un līdz ar to izdevīgāk biznesam, bet mēs palīdzam Klaipēdas ostai to nodrošināt.

Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostas veidos sadarbību

Lelde Petrāne, 17.03.2016

No kreisās: Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis, Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints un Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs neesam konkurenti, bet sadarbības partneri, kuriem ir svarīgi nodrošināt labu jahtu servisu,» tāda esot galvenā atziņa, ko vienas dienas pieredzes apmaiņas tikšanās laikā Klaipēdā guvis Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas un Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis. Plānots noslēgt sadarbības līgumu starp Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostām.

Gan Liepājas, gan Klaipēdas jahtu ostas esot līdzīgās situācijās – ir daudz ideju un vēlme tās attīstīt, turklāt gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, gan Klaipēdas jahtu klubs esošo jahtu ostu infrastruktūru Liepājā un Klaipēdā apsaimnieko tikai no pagājušā gada, skaidro K. Poņemeckis.

Klaipēdas Jahtu ostā, kas atrodas blakus Jūras muzejam, ir jaunas piestātnes, mols un iespēja uzņemt aptuveni 65 jahtas. Esošā infrastruktūra izbūvēta 2011. gadā, piesaistot aptuveni 5 milj. eiro no ES struktūrfondiem. G. Meškauskas norāda, ka jahtsmeņi, ceļojot pa Baltijas jūru, dodas no vienas ostas uz citu un, tā kā Liepājas un Klaipēdas ostas ir blakus, tad, visticamāk, jahtas piestās abās ostās un izveidotā sadarbība un informācijas apmaiņa tad lieti noderēšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Tilti saņem jaunu Klaipēdas ostas pasūtījumu 10,2 miljonu eiro vērtībā

LETA--BNS, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti, pret kuru Lietuvā nodota tiesai krimināllieta saistībā ar korupciju Klaipēdas ostā, saņēmusi jaunu šīs ostas pasūtījumu un par 10,2 miljoniem eiro rekonstruēs ostas piestātnes, trešdien preses konferencē paziņojis Klaipēdas ostas infrastruktūras direktors Vidmants Paukšte.

«Noticis konkurss par 105. un 106.piestātnes rekonstrukciju un pielāgošanu 14 un 16,5 metru dziļumam. Uzvarējusi kompānija Latvijas tilti. Iespējamie apstrīdēšanas termiņi jau beigušies, saņemta valdes piekrišana, tuvākajā laikā parakstīsim [dokumentus] un sāksim darbus,» viņš norādījis.

Kā ziņu aģentūru BNS informējusi ostas direkcijas pārstāve Nijole Dvarjonaite-Milkintiene, Latvijas Tilti šos darbus veiks kopā ar kompāniju Borta. Pēc viņas teiktā, otro vietu konkursā ieņēmis kompānijas Hidrostatyba un Latvijas uzņēmuma BMGS konsorcijs, taču šā piedāvājuma summa pagaidām netiek izpausta.

Klaipēdas ostas 105. un 106.piestātni izmanto kompānija Biriu kroviniu terminalas (BKT), kas pārkrauj Baltkrievijas mākslīgā mēslojuma kompānijas Belaruskalij kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvieši copē ķīniešus

Dienas Bizness, 08.10.2015

Tiek prognozēts, ka Ķīnas-Baltkrievijas industriālais parks Lielais akmens būs viens no svarīgākajiem punktiem Zīda ceļā. Vērienīgā projekta izmaksas tiek lēstas astoņu miljardu eiro vērtībā, un to īsteno kompānija China Merchants Group. Lielais akmens mājvietu gatavs dot uzņēmumiem, kas pārstāvēs jebkuru no transporta veidiem. Latvijai šis projekts ir nozīmīgs, jo, iespējams, tieši mēs šiem uzņēmumiem būsim izeja uz Eiropas Savienību.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnieši ar jaunu sparu sākuši attīstīt savu jauno Zīda ceļu. Ar milzīgām investīcijām projektos Baltkrievijā tā tālāk meklē izeju uz Baltijas jūru. Latvijas ostām un dzelzceļam jo īpaši svarīgi šajā momentā ir parādīt savu pievilcību, jo pastāv reāla iespēja, ka gardākos kumosus mums varētu nocelt Lietuva, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šajās dienās notiek ikgadējā starptautiskā izstāde Transports un loģistika. Tajā piedalījās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), va/s Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Ēriks Šmuksts un citi loģistikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Dienaskārtībā šogad īpašu vietu ieņēma arī dažādas tikšanās ar Ķīnas pārstāvjiem, tomēr arī Lietuva nesnauda - izstādē kaimiņvalsts dzelzceļa stendā iespaidīgu šovu sniedza trīs izskatīgas vijolnieces, arī biznesa sarunās ar ķīniešiem lietuvieši mēģināja būt tikpat pamanāmi. Kā Dienai norādīja Lietuvas Dzelzceļa pārstāvji, tad pirmie sadarbības protokoli jau esot parakstīti. Tajā pašā laikā Latvijas amatpersonas mierina - šādiem protokoliem neesot izšķirošas nozīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prāmis «Regina Seaways», kurš pēc sadūmojuma mašīntelpā vairākas stundas otrdien dreifēja Baltijas jūrā, otrdienas vakarā ieradies Klaipēdas ostā, paziņojuši ostas dienests.

Kā pavēstīja ostas dienesta preses pārstāve Dovile Riņģe, prāmis sasniedzis Klaipēdas ostu plkst.21.30, braucot ar saviem dzinējiem, neskatoties uz spēcīgo vēju un viļņiem.

Jau vēstīts, ka «Regina Seaways», kura pieraksta osta ir Klaipēda un kam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu, kad 110 kilometru no galamērķa prāmja mašīntelpā notika sadūmojums.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts, tomēr kuģniecības pārstāvji noliedza, ka būtu noticis ugunsgrēks.

«Ugunsgrēka nebija, tika fiksēts tikai sadūmojums, atklāta liesma netika konstatēta, dzinēji automātiski izslēdzās. Mašīntelpa ir hermētiski noslēgta, nekādas temperatūras izmaiņas mēs nekonstatējam, viss ir stabils, pasažieri ir drošībā, neviens nav cietis,» ziņu aģentūrai BNS sacīja prāmja īpašnieces Dānijas kuģniecības «DFDS Seaways» preses sekretārs Klaipēdā Vaids Klumbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lemtu par investīcijām Latvijā loģistikas centra izveidē, būtisks priekšnoteikums ir Latvijas puses izstrādāts loģistikas masterplāns, kas ietvertu gan Rīgas brīvostas, gan Latvijas dzelzceļa attīstības stratēģiju, intervijā DB uzsver Duisburgas ostas izpilddirektors Larss Nennhauss

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pērn septembrī Latvija un Duisburgas osta parakstīja savstarpējās saprašanās memorandu. Ko tas paredz, un ar ko Latvija ir interesanta Duisburgas ostai?

Sākotnēji mēs kontaktējām ar Latvijas dzelzceļu un Satiksmes ministriju. Latvijas puse norādīja, ka Duisburga ir sākuma un beigu punkts transkontinentālajiem dzelzceļa pārvadājumiem starp Eiropu un Ķīnu, un vēlējās zināt par sadarbības iespējām. Otra sadarbības stāsta daļa ir saistīta ar loģistikas parku Lielais akmens Baltkrievijā, ar kuru Latvija vēlas būt savienota. Ķīnas investori, kas ieguldījuši Lielajā akmenī, raugās pēc dziļas jūras ostas Baltijas valstīs. Un ir divas alternatīvas – Klaipēdas osta un Rīgas osta. Duisburgas osta kā viens no investoriem Lielajā akmenī kopā ar Ķīnas partneriem izlēma, ka būtu lietderīgi veidot savienojumu ar Rīgu. Tādēļ arī tika parakstīts saprašanās memorands.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām

Māris Ķirsons, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostas pārvaldnieks: Pārskaitījumus veikt nevaram, kuģus pieņemam

LETA, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde pārskaitījumus veikt nevar un klienti ostai samaksāt arī nevar, bet osta visus kuģus, kas izvēlas ienākt Ventspilī, apkalpo, pavēstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Viņš teica, ka brīvostas pārvalde ir pieprasījusi informāciju bankām par piemērotajām sankcijām, bet pagaidām oficiāla informācija no tām nav saņemta. Sarmulis uzsvēra, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus, bet Latvijā šīs sankcijas tiek piemērotas jau nākamajā dienā. Ventspils brīvostas pārvaldnieks skaidroja, ka ostai gan ir visi nepieciešamie resursi - elektroenerģija, degviela, ūdens - lai tā varētu nodrošināt visus pakalpojumus.

"Centīsimies maksimāli ilgi noturēties, lai gan valdība šodien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Mums viedokli neviens neprasīja, jo izmaiņas ostu pārvaldē esot ierakstītas valdības deklarācija," teica Sarmulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi līdz septembra vidum pagarināt jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteikto robežkontroli lidostās un Klaipēdas jūras ostā, bet vienlaikus paziņojusi, ka noteiks jaunu izņēmumu attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņu iebraukšanu.

Nolemts, ka Covid-19 dēļ noteiktie aizliegumi turpmāk netiks attiecināti uz ārvalstu studentiem, investoriem, uz Baltkrievijas pilsoņiem, kuri ierodas valstī humānu apsvērumu dēļ, kā arī uz ārvalstniekiem, kas citā valstī reģistrējuši partnerattiecības ar Lietuvas pilsoņiem vai citām Lietuvā likumīgi dzīvojošām personām.

Iekšlietu ministrija tika ierosinājusi iekļaut Baltkrievijas pilsoņus to ārvalstnieku skaitā, uz kuriem netiek attiecināti esošie aizliegumi, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību kaimiņvalstī, valdības sēdē norādījusi iekšlietu ministre Rita Tamašuniene. Kā žurnālistiem pēc sēdes paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis, Baltkrievijā turpinoties vardarbīgai protestu apspiešanai pēc svētdien notikušajām prezidenta vēlēšanām, Lietuva atļaus kaimiņvalsts pilsoņiem iebraukt humānu apsvērumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas un Krievijas ostās izaugsme; Latvijā, Igaunijā vērojama stagnācija.

Baltijas jūras austrumu krasta ostās šā gada pirmajā pusgadā apkalpots par 4,7% vairāk kravu nekā pērn šajā laika periodā, kopumā to apjomam sasniedzot 199,8 milj. t. Kamēr sešās mūsu austrumu kaimiņvalsts ostās (Ustjlugā, Sanktpēterburgā, Primorskā, Visockā, Kaļiņingradā, Viborgā) un Lietuvā (Klaipēdas ostā, Būtiņģes terminālī) piedzīvots kāpums, Latvijas ostās un Tallinā vērojami pavisam mazi mīnusi.

Abi uzvarētāji

Būtiņģes termināļa kravu apjomi palielinājušies par 4,6% līdz 4,7 milj. t, bet Klaipēdas ostā – par 6,7% līdz 23,7 milj. t. Latvijas ostu konkurentes izaugsmes pamatā pieaugums beramkravu segmentā par 10,5% līdz 10,3 milj. t un ģenerālkravu segmentā par 7,3% līdz 8,1 milj. t, lejamkravu segmentam piedzīvojot minimālu kritumu par 0,8% līdz 5,3 milj. t.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pēc sadūmojuma mašīntelpā Baltijas jūrā dreifē Lietuvas prāmis ar 336 cilvēkiem

LETA, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sadūmojuma mašīntelpā Baltijas jūrā dreifē Lietuvas prāmis ar 336 cilvēkiem, no kuriem neviens nav cietis. Gaidāms, ka Krievijas un Lietuvas karakuģi prāmi aizvilks līdz Klaipēdas ostai.

Prāmis Regina Seaways, kura pieraksta osta ir Klaipēda un kam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu, kad 110 kilometru no galamērķa prāmja mašīntelpā noticis sadūmojums, pavēstījusi prāmja īpašniece Dānijas kuģniecība DFDS Seaways.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts.

Ugunsgrēka nebija, tika fiksēts tikai sadūmojums, atklāta liesma netika konstatēta, dzinēji automātiski izslēdzās. Mašīntelpa ir hermētiski noslēgta, nekādas temperatūras izmaiņas mēs nekonstatējam, viss ir stabils, pasažieri ir drošībā, neviens nav cietis, ziņu aģentūrai BNS sacīja DFDS Seaways preses sekretārs Klaipēdā Vaids Klumbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostā muitnieki kravā no Ekvadoras atraduši 600 kilogramus kokaīna, ko bijis paredzēts nogādāt Krievijā, trešdien paziņojusi Klaipēdas teritoriālā muitas pārvalde.

Tā norādījusi, ka šī ir viena no lielākajām narkotiku kravām Lietuvas vēsturē, ko izdevies atklāt.

Narkotikas atrastas iekārtās, kas ar kuģi atvestas no Ekvadoras.

Atrasto narkotiku vērtība ir apmēram 49 miljoni eiro.

Kontrabandas kravu atklāja Lietuvas Muitas krimināldienests un Klaipēdas teritoriālā muitas pārvalde. Iekārtu atvēršanai tika nolīgts atsevišķs uzņēmums.

Pēc muitnieku sniegtajām ziņām, narkotikas bija paredzēts nogādāt saņēmējam Krievijā.

Narkotiku krava tika atklāta pēc tam, kad muitas speciālisti veica riska analīzi par detalizētāku kravas pārbaudi.

Lietuvas muitniekiem pirmās šaubas radās par kravas raksturu un maršrutu - kravas pavaddokumenti liecināja, ka it kā veidnes plastmasas vāku izgatavošanai tiek vestas uz Lietuvu no Ekvadoras, kuģim piestājot Kolumbijā un Hamburgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība 11.decembrī apstiprinājusi Klaipēdas jūras ostas ģenerālplānu, kurā iezīmēti ilglaicīgas attīstības virzieni 25 gadiem, kā arī konkrēti risinājumi 15 gadiem, kas ļaus ostai saglabāt konkurētspēju, ātri reaģēt uz mainīgajiem tirgus apstākļiem un veidot nepieciešamo infrastruktūru.

Kā norādījusi valdība, pēc plāna apstiprināšanas Klaipēdas osta varēs attīstīt savu dienviddaļu - izmantot pašreizējo rezerves teritoriju un izveidot jaunu sauszemes teritoriju pie Smeltes pussalas, padziļināt kuģošanas kanālu līdz 17 metriem un vajadzības gadījumā paplašināties arī tālāk uz ziemeļiem.

Valdības paziņojumā teikts, ka ģenerālplāna risinājumu ieviešana dos iespēju esošajiem un potenciālajiem ostas teritorijas lietotājiem īstenot dažādus investīciju projektus, attīstīt aktivitātes, kas radīs jaunas darba vietas un nesīs papildu ieņēmumus valsts budžetā.

Pēc provizoriskām aplēsēm, ilglaicīgā perspektīvā kopējā investīciju vērtība ostas attīstības projektos sasniegs aptuveni 1,2 miljardus eiro, bet tuvākajā perspektīvā - aptuveni 635,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot 133,7 milj. eiro vērto Krievu salas infrastruktūras izveides projektu, Rīgas ostā perspektīvā varēs palielināt pārkrauto kravu apjomu pat līdz 50 milj. t gadā

Tā sarunā ar DB atzina Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Viņš uzsvēra, ka Krievu salas infrastruktūras projekts ir vērienīgākais ostu infrastruktūras projekts Latvijā pēdējo 25 gadu laikā. «Nezinu par investīciju projektu apmēriem Klaipēdas un Būtiņģes terminālos,» tā uz jautājumu, vai tas varētu būt pat Baltijas valstu vidū lielākais projekts, atbildēja A. Ameriks.

230 milj. eiro

Krievu salas infrastruktūras projekta realizācijā ieguldīti 133,65 milj. eiro, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums paredzēts līdz 77,19 milj. eiro apmērā, bet Rīgas brīvostas līdzekļi (aizņēmums no Nordea bankas un Pohjola) – 56,46 milj. eiro apmērā. Tomēr jārēķinās, ka kopējās projekta izmaksas sasniedz 162,8 milj. eiro. Bez tam A. Ameriks norādīja, ka pie minētajiem ieguldījumiem vēl būtu jāpieskaita privāto stividorkompāniju ieguldījumi aptuveni 70–80 milj. eiro vērtībā, tādējādi Krievu salā kopējie ieguldījumu apmēri varētu sasniegt 230–240 milj. eiro. «Cik zinu, nomnieki jau pērn ir pasūtījuši ostas tehnoloģijas daudzu miljonu eiro vērtībā un sākuši to uzstādīšanu,» skaidroja A. Ameriks. Viņš atgādināja, ka 24 mēnešu laikā pakāpeniski SIA Rīgas centrālais termināls un SIA Strek sāks strādāt Krievu salā. «Krievu sala nav paredzēta viena produkta pārkraušanai, jo tajā var īstenot visu veidu beramkravu – akmeņogļu, šķembu, metāllūžņu, granīta izstrādājumu utt. – pārkraušanu,» norādīja A. Ameriks. Viņš atzīst, ka, strādājot ar dažādām kravām, Rīgas osta varēs paaugstināt savu konkurētspēju salīdzinājumā ar Klaipēdas un Tallinas ostām. «Krievu salas infrastruktūra ļaus pārkraut gadā pat vairāk nekā 20 milj. t.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperta viedoklis: Latvijai līdz Ķīnas kravām ir tikai 600 kilometru

Inga Antāne, Biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas premjeru 16+1 samita laikā Rīgā pieņemtie gala dokumenti nav iemesls valdībai ieslīgt pašapmierinātībā un uzskatīt, ka tranzīta nozares problēmas atrisināsies pašas no sevis. Latvijai jāturpina aktīvas, konstruktīvas sarunas ar maksimāli daudziem esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, tai skaitā ar Krieviju un Baltkrieviju

Krievijas tranzīta kravas no Latvijas aiziet. Pēc divdesmit piecu gadu «miega» tā ir realitāte. Latvijas ostas jau šobrīd kravu apgrozījuma ziņā zaudē saviem kaimiņiem – tikai šā gada septiņos mēnešos vien to apgrozījums kopumā samazinājies par 13,7%. Savukārt Klaipēdas ostā pirmajā pusgadā kravu apgrozījums pieauga par 4,2%, kas ļāva tai Baltijas valstu ostu vidū izvirzīties līderos. Uz Klaipēdu pārcēlās arī daļa no Ventspils ostas kravām, un iemesls tam nav meklējams ne ģeopolitiskajā situācijā, ne arī Krievijas vēlmē mums «ieriebt». Viss ir ļoti vienkārši – Lietuva ļoti savlaicīgi un tālredzīgi izstrādāja un piedāvāja īpašu dzelzceļa tarifu kravām no Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Ostas kopumā nav skatāmas kā no Latvijas tautsaimniecības nodalīts mehānisms, bet gan kā visas Latvijas tautsaimniecības atslēgas. Pēc būtības ostas nosaka dzelzceļa noslodzi, lielu daļu naudas plūsmas caur bankām, kokmateriālu eksporta jaudas. Iedomājieties situāciju kokrūpniecībā, ja Latvijas ostas tiktu slēgtas kaut vai uz mēnesi, vai arī ko teiktu Latvijas graudu audzētāji, ja ostas darbību apturētu kāda nepārvarama vara.

Ostu reforma nav skatāma nodalīti no pašvaldību teritoriālās reformas un tādēļ šīm ekonomiskām izmaiņām klāt liekams politiskais vārdiņš apvērsums.

Visu šo reformu rezultātā Kariņa - Bordāna valdība iegūs teju neierobežotu politisko un ekonomisko varu valstī. Noteikt toni Latvijas ostās bijis visu varas partiju mērķis jau teju 30 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā pirmdien saņemta pirmā sašķidrinātās dabasgāzes krava no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Kravas saņēmējs ir valsts dabasgāzes piegādes un tirdzniecības uzņēmums Lietuvos duju tiekimas. Tā preses sekretārs Pauļus Jakutavičs ziņu aģentūrai BNS teica, ka sašķidrinātās gāzes kravu Klaipēdas ostā nogādājis tankkuģis Clean Energy.

Jau ziņots, ka jūnijā Lietuvos duju tiekimas parakstīja līgumu par 140 000 kubikmetru dabasgāzes piegādi ar ASV kompāniju "Cheniere Marketing International", kurai ir sašķidrinātās gāzes eksporta terminālis Luiziānas štata Sabīnpāsā.

Paredzēts, ka septembra vidū Lietuvos duju tiekimas saņems vēl vienu dabasgāzes kravu no ASV, kuras piegādātājs būs Spānijas uzņēmums Gas Natural Fenosa. Līgums par to tika parakstīts jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Neringas kūrvietas pašvaldība ir noraizējusies par tendenci, ka pērn iztīrītā un sakārtotā Nidas jahtu osta, kur tagad vienlaicīgi var piestāt 120 jahtas un izklaides kuģi, tiek izmantota citam nolūkam - uzņēmēji šovasar atskārtuši, ka var savas jahtas par diezgan prāvu samaksu piedāvāt kā peldošas viesnīcas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Pērn šīs Kuršu jomā ierīkotās ostas akvatorijas tīrīšanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem tika atvēlēti vairāk nekā 90 000 eiro, bet šogad Klaipēdas valsts jūras ostas direkcija Neringas rīcībā nodevusi kā piestātnes izmantojamus pontonus 246 000 eiro vērtībā.

Pašlaik gan internetā, gan pašā Nidas krastmalā lasāmi sludinājumi, kur atpūtniekiem tiek piedāvāts apmesties peldošās viesnīcās un apartamentos uz ūdeņiem.

Kā uzsver pašvaldība, piestātnes domātas burātāju un ūdens tūristu piesaistei, nevis viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai.

«Ostu par pašvaldības līdzekļiem iztīrījām un sakārtojām ne jau tādēļ, lai tā kļūtu par lielu peldošu viesnīcu. Osta pirmām kārtām domāta burātājiem un ūdens tūrisma veicināšanai. Uzņēmēji rīkojas viltīgi - formāli nodarbojas ar kuģu nomu, nopirkuši vietas piestātnēs, bet faktiski piedāvā viesu izmitināšanas pakalpojumus,» norādījis kūrvietas vicemērs Dovīds Miķelis, piebilstot, ka pašvaldība jau vērsusies Valsts nodokļu inspekcijā, lūdzot pārbaudīt, vai jauno «ūdens viesnīcnieku» darbība ir likumīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien Baltijas jūrā netālu no Klaipēdas notikušās kuģa avārijas dēļ piesārņojuma draudu nedz Lietuvā, nedz arī Latvijā nav, aģentūru LETA informēja VVD.

VVD pārstāve Maruta Bukleviča aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik nav ziņu par iespējamu piesārņojumu vai šādu risku.

Kā ziņots, Baltijas jūrā netālu no Klaipēdas svētdien uzskrēja sēklī 190 metrus garš kravas kuģis «Ocean Crown» ar 20 cilvēku apkalpi.

Pēc provizoriskām ziņām, negadījuma cēlonis ir tāds, ka kuģim bija sabojājies galvenais dzinējs. Spēcīgā vēja dēļ kuģis nevarēja ieiet ostā, tāpēc bija izmetis enkuru, lai gan kuģa kapteinis vairākkārt brīdināts, ka šādos laika apstākļos to labāk nedarīt. Pēc kāda laika no kuģa saņemts ziņojums, ka tam bojāts dzinējs un tas dreifē, bet pēc dažām stundām tas uzskrējis sēklī apmēram 200 metrus no krasta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas uzņēmums SIA "Jaunzeltiņi" ir uzsācis kokmateriālu pārvadājumus uz Islandi.

Islande tradicionāli ir viens no Latvijas zāģmateriālu ražotāju noieta tirgiem, kur tos izmanto galvenokārt zivjrūpniecības produktu iepakojumam. Līdz ar regulāro pārvadājumu uzsākšanu no Rīgas ostas, Latvijas zāģmateriālu ražotājiem un tirgotājiem tiek piedāvāts jauns, efektīvs loģistikas ceļš, kas atvieglo pieeju nozīmīgam eksporta tirgum.

Regulāros kokmateriālu pārvadājumus nodrošina SIA "Jaunzeltiņi" sadarbībā ar Islandes partneri "Tandrabretti ehf". "Islandes refrižeratorkuģi aktīvās zvejas sezonas laikā veic regulāras zivju piegādes uz Baltijas jūras Austrumu krasta ostām. Lai kuģiem nebūtu jāatgriežas Islandē bez kravas, esam raduši iespēju šo maršrutu izmantot arī pretējā virzienā, proti, uz kuģiem uzkraujot un Islandē nogādājot Latvijas kokmateriālus. Tā Latvijas zāģmateriālu eksportētājiem varam radīt regulāru un izmaksu ziņā izdevīgu iespēju nogādāt savu eksportprodukciju pircējiem Islandē, savukārt Islandes pusei rodas iespēja zvejas sezonas laikā regulāri saņemt iepakojuma ražošanai nepieciešamās izejvielas par pieejamām cenām," norāda SIA "Jaunzeltiņi" valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Policija uzgājusi līdz šim lielāko kokaīna kravu Latvijā

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) starptautiskās sadarbības rezultātā izņēmusi divas tonnas kokaīna, kas ir līdz šim lielākā kokaīna krava Latvijā, informēja VP.

Veiksmīgas starptautiskās sadarbības rezultātā īstenota operācija kokaīna tranzīta apturēšanā, izņemot līdz šim lielāko kokaīna kravu Latvijā - vairāk nekā divas tonnas.

Ekvadoras laikraksts «El Comercio», atsaucoties uz šīs valsts policiju, ziņo, ka divās operācijas Latvijā un Klusajā okeānā izturētas apmēram trīs tonnas kokaīna hidrohlorīda un aizturētas sešas personas, kas tiek turētas aizdomās par narkotiku kontrabandu.

Latvijas operācijā 8.janvārī kādā lauku saimniecībā veikta operācija «TNT». Tajā aizturēti pieci Latvijas pilsoņi, pie kuriem atrasti 2199 «ķieģeļa» tipa iepakojumi, kuros esošā viela bijusi ekvivalenta vairāk nekā divām tonnām kokaīna hidrohlorīda. Narkotikas bijušas noslēptas no Ekvadoras eksportēto banānu kastēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaimiņvalsts reģiona ostās kopumā pārkraušanas apjomi neaug; Baltijas valstu ostas piedzīvo izaugsmi

Ar 246,3 milj. t kravu Krievijas ostās Baltijas jūras austrumu krasta reģionā (Sanktpēterburga, Primorska, Ustjluga, Visocka, Viborga un Kaļiņingrada) pērn bija vērojams minimāls kritums par 0,5% salīdzinājumā ar 2017. gada rādītāju, liecina kaimiņvalsts Baltijas jūras ostu administrācijas dati. Tikmēr Somijas ostā Haminā-Kotkā ir kāpums par 10,3% līdz 16,2 milj. t, galvenokārt neapstrādātas koksnes importa kāpuma dēļ, kur pieaugums ir teju trīs reizes līdz 1,5 milj. t. Klaipēdā izaugsme par 7,3% līdz 46,3 milj t., galvenokārt, pateicoties kāpumam ģenerālkravu ‒ tostarp konteinerizēto kravu un ro-ro ‒ segmentā, proti, +31,7% līdz 16,4 milj. t. Tāpat mūsu dienvidu kaimiņi apkalpojuši vēsturiski lielākos minerālmeslu apjomus, atzīmē Klaipēdas ostas pārvalde. Savukārt Tallinā izaugsme par 7,4% līdz 20,6 milj. t, pamatā lejamkravu uzrāviena dēļ, kur +18,6% līdz 8,8 milj. t.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvos geležinkeliai vadītājs: Par Rail Baltica projektu interesējas Ķīna

LETA--BNS, 29.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākās dzelzceļu operatores - Ķīnas korporācijas China Railway Corporation (CRC) - meitasuzņēmums China Railway Corporation International interesējas par triju Baltijas valstu dzelzceļa projektu Rail Baltica un vēlas ar to iepazīties, pastāstījis Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Stasis Dailīdka.

Pēc viņa teiktā, sīkākas informācijas par ķīniešu nodomiem šobrīd nav, bet tāda interese varētu liecināt par viņu vēlmi piedalīties Eiropas sliežu platuma trases projekta konkursos vai par citiem priekšlikumiem.

«Viņi grib iepazīties ar šiem projektiem Latvijā un Igaunijā un atbraukt pie mums. Pagaidām nevaru iedomāties, ko viņi domā un ko vēlas,» ziņu aģentūrai BNS sacījis Dailīdka. «Varu tikai pieņemt, ka viņi gribētu piedalīties konkursā, bet varbūt (..) plāno piedalīties ar kādiem citiem piedāvājumiem.»

Lietuvos geležinkeliai pārstāvis Vidmants Guds ziņu aģentūrai BNS norādījis, ka Ķīnas kompānijas pārstāvji Lietuvu apciemos laikā no 5. līdz 11.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru