Lauciņš: Viens no lielākajiem apdraudējumiem ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja tos iekasēt 

Viens no lielākajiem apdraudējumiem valstij, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai, sacīja revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja EY partneris Andris Lauciņš.

LETA, 15.6.2016

Foto: Ieva Lūka/LETA

«Manuprāt, mēs visi nedaudz vairāk publiski varētu propagandēt to ideju, ka spēcīgs VID ir viens no šīs valsts esības stūrakmeņiem. Ja domājam par to, kādi valstij ir apdraudējumi, tad uzskatu, ka viens no lielākajiem apdraudējumiem, sagaidot Latvijas simtgadi, ir nodokļu nemaksāšana vai arī nespēja iekasēt nodokļus. Šajā kontekstā sabiedrības pasūtījums pēc spēcīga VID ir ļoti būtisks elements šī apdraudējuma mazināšanai,» sacīja Lauciņš.

Viņš uzskata, ka valstī pietrūkst kopīga sabiedrības pasūtījuma tam, ka kopīgiem mērķiem ir jāsavāc noteikts budžeta apjoms. Vajadzības, kuras kopīgi jārealizē ar budžeta palīdzību, ir pietiekami lielas un svarīgas - aizsardzības nozare, izglītības reforma, veselības aprūpes reforma un citas, tāpēc sabiedrībā jāveido sapratne, ka līdzekļi šiem mērķiem var rasties tikai no budžeta.

«Sabiedrības loma vispārējās nodokļu iekasējamības, ēnu ekonomikas apkarošanas atbalstam ir diezgan fundamentāla. Nevaram sagaidīt lielu efektu ēnu ekonomikas apkarošanas plāna darbībā, ja no rīta darbā runājam par to, ka ēnu ekonomikas apkarošana ir svarīga un laba lieta, bet vakarā labi zinām, ka šaurajā dažādu pakalpojumu lokā, ko izmanto ģimene, sadarbojamies ar cilvēkiem, kuri acīmredzami nemaksā nodokļus. Sabiedrības spiediens uz lielāku nodokļu iekasējamību un daudz zemāka sabiedrības tolerance pret nodokļu nemaksāšanu ir tas, kā mums patlaban pietrūkst,» stāstīja Lauciņš.

Kā vienu no iemesliem nepietiekamai nodokļu iekasējamībai Lauciņš minēja to, ka Latvijā ir pārāk lielā brīvā vaļā palaista iespēja nevalstiskajām organizācijām saņemt sabiedriskā labuma statusu.

«Tā rezultātā daudzu nodokļu maksātāju maksājumi iet garām budžetam it kā pa tiešo šīm sabiedriskā labuma organizācijām, taču mūsu spēja šos līdzekļus novadīt valstij svarīgām lietām samazinās. Negribu aģitēt par to, ka vajadzētu pavisam sagraut šo nevalstisko organizāciju spēju piesaistīt līdzekļus, bet būtu jāpaskatās, kāds ir budžetā neiemaksāto līdzekļu apjoms, kas iziet caur nevalstisko sektoru,» skaidroja Lauciņš.

Viņš norādīja, ka ir arī jāizvērtē, cik daudzi no Latvijā nodarbinātajiem aptuveni 900 000 cilvēkiem nodokļus maksā vispārējā režīmā. Lauciņš uzsvēra, ka ir ļoti liela proporcija ar cilvēkiem, kuri nodokļu maksāšanai izvēlējušies dažādus īpašus veidus - mikrouzņēmumu nodoklis, patentmaksas un tamlīdzīgi, bet tā daļa, kas maksā nodokļus pēc pilnas programmas, ir ļoti neliela - nedaudz mazāk par 200 000.

Jautāts, kā panākt, lai rastos sabiedriskais pieprasījums par nodokļu maksāšanu, Lauciņš sacīja, ka, piemēram, Igaunijā nodokļu maksāšana zināmā mērā tiek uzskatīta kā valsts iedzīvotāju patriotisma izpausme.

«Man vienmēr ir sāpīgi dzirdēt cilvēkus, kuri saka - «es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti». Cilvēki šo mīlestību neattiecina uz fundamentālām valstiskuma komponentēm, no kurām nodokļu maksāšana ir viena no svarīgākajām. Manuprāt, tēma par to, ka Latvijas valstiskums ir atkarīgs no mūsu kopējās spējas iekasēt nodokļus un apkarot ēnu ekonomiku, ir viena no neizmantotajām idejām, par kuru varētu padomāt arī valsts simtgades svētku organizācijas komiteja,» norādīja Lauciņš.

 

Tevi varētu interesēt

Nodokļu administrācija no biznesa izolējusi vairāk nekā 10 000 riskantu amatpersonu, identificējusi...

«Nekādu pievienotās vērtības nodokli (PVN) no valsts neizkrāpj un neko neoptimizē tie,...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī kopumā...

Daudzu valstu pieredze pierāda, ka, samazinot atsevišķus nodokļus, var palielināt kopējos...

Latvijas nodokļu režīms, salīdzinājumā ar citām Eiropas un pasaules valstīm, ir labvēlīgs...

Nepalaid garām

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.jūnijā, neatbalstīja ierosinājumu...

Eiropas Parlaments trešdienas balsojumā atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas ierosināto...

Puse no teju 800 miljoniem eiro, ko ministrijas prasa jaunām politiskām iniciatīvām...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) otrdien, 7.jūnijā, Igaunijas galvaspilsētā...

Šogad ieviestais diferencētais neapliekamais minimums paredz mazāku algu saņēmējiem iespēju...

Taksometru kompānijas, kuras vēlas šajā valstī strādāt caurskatāmi un būt godīgas gan...

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā...

 Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies pie saviem biedriem, aicinot...

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas...

Par «ofšoriem» dzirdam bieži, un pēdējā laikā šis jautājums aktualizējies...