Knapais valsts atbalsts seno piena lopu šķirņu turēšanu vērsis par dārgu un lauksaimnieku vairākuma nesaprastu hobiju; piena cenas lejupslīde vājina Latvijas zilās un Latvijas brūnās izredzes , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Situāciju labi raksturo Latvijas zilās šķirnes lielākais ganāmpulks, kurā ir tikai 17 slaucamu govju. «Trīsreiz dienā no govs spainis pilns – 30 litri maniem apstākļiem ir labi,» vērtē Tukuma puses zemnieku saimniecības Griezes saimniece Svetlana Sarmule. «Paši maļam graudus, bet skābsienu nedodam – piens ir tīrs,» S. Sarmule nepievienojas lauksaimnieku kopējam korim par šķirnes peļamo izslaukumu. Pašlaik pienu Griezes nodod par 16 centiem litrā – zem paš izmaksas. «Tāpēc jāsaka, ka no zilās govs ir tikai skaists nosaukums un pati govs simpātiska, bet tas arī viss – īpaša stimula tās turēt nav,» piebilst S. Sarmule, kura zilās govis tur aptuveni 20 gadu. Telītes un bullēnus saimniecība pārdod, jo lopus paplašināt nevēlas. Arī pašlaik pircēju gaida divas zilas telītes un bullēns. Tāpat S. Sarmule vērš uzmanību uz vaislinieku trūkumu un tuvradniecības draudiem nelielā dzīvnieku skaita dēļ. «Tomēr nevaru noliegt, ka zilās dzīvo garu un veselīgu mūžu, salīdzinot ar modernajām šķirnēm, kam izslaukumi lielāki,» piebilst saimniece.
Kā skaista vāze
Ģenētisko resursu saglabāšanas programmā ir abas – gan Latvijas brūnā ar aptuveni 120 dzīvniekiem, gan Latvijas zilā ar aptuveni 300 dzīvniekiem. Būtiski ir saglabāt dzīvniekus, kādi tie ir, neizmainot tos ģenētiski un nepievienojot citas šķirnes, uzsver Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības ciltsdarba speciālists Māris Līdaks. «Var teikt, ka šīs šķirnes ir iekonservētas. Vēl ir jāpēta un jāpamato, kas senajās šķirnēs ir derīgs nākotnei, tāpēc cenšamies saglabāt ģenētisko bāzi. Piemēram, Latvijas zilā govs ir vienīgā pasaulē – tik izteiktā krāsā un turklāt piena šķirnei, ar to šie dzīvnieki ir unikāli,» stāsta M. Līdaks, piebilstot, ka nākotnē, ģenētikai turpinot strauji attīstīties, var tapt «jauna versija» Latvijas zilajai un Latvijas brūnajai, izceļot labākās īpašības apvienojumā ar labiem izslaukumiem. Līdzīgi domā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors Guntis Vilnītis: «Lai gan pasaules tendences piena lopkopībā vedina domāt, ka būtiskākais faktors ganāmpulka kvalitātes kritērijos ir izslaukuma palielināšana un govs maksimāla izmantošana biznesa interesēs, tomēr ir svarīgi saglabāt vēsturisko šķirņu govis. Latvijas brūnā un Latvijas zilā var izrādīties vērtīgs genofonds nākotnes šķirņu radīšanai.»
Visu rakstu Velk dzīvību nākotnes vārdā lasiet 29. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/10
Zemnieku saimniecības Griezes saimniece Svetlana Sarmule
#2/10
#3/10
#4/10
#5/10
#6/10
#7/10
#8/10
#9/10
