Lauku uzņēmējs: Eiropas Savienības projekts labumu nav devis

2017. gada 19. decembris plkst. 16:20
Autors: Dienas Bizness
Sadaļa: Internets
Dalies ar šo rakstu

Jāņa Miklaševiča telekomunikāciju uzņēmums SIA «Ērika un Co» no Vecumnieku novada Misas ciema ilgu laiku bija pazīstams lielākoties Bauskas rajona teritorijā. Tomēr ar jauno gadu uzņēmums būs pārstāvēts daudzās jaunās vietās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Nav tā, ka esmu baigais magnāts, kas pārņem citu televīziju tīklus. Vienkārši citi kolēģi sāka biznesu tādā vecumā, kāds man ir tagad. Pēc 25 gadiem viņi ir pensijas vecumā un saprot, ka trūkst dukas noturēties tirgū. Tā es ik pa laikam kādu tīklu pārņemu vai nopērku,» stāsta J. Miklaševičs. Uzņēmējdarbībā kļūst arvien sarežģītāk. Katru gadu likumdošana paredz kādas jaunas izmaksas. Tāpēc uzņēmumam ir izdevīgi kļūt lielākam, jo tā pārmaiņām pielāgoties vieglāk.

Televīzijas apraide un interneta nodrošinājums notiek gan ar kabeļu, gan bezvadu tīkla palīdzību. «Bezvadu apraide ir smags rūpals. Ar kabeļiem ir vienkāršāk, un iespējas ir lielākas,» stāsta J. Miklaševičs. Viņš skaidro, ka interneta izmaksās dārgākā ir optikas kabeļa īre. «Rīgā interneta cenas var būt pavisam smieklīgas, jo saturs nemaksā tik dārgi, cik transportēšana. Mums laukos optiskā kanāla īre ir tūkstošos eiro mērāmi cipari,» uzsver uzņēmējs.

Eiropas Savienības projekts, ar kura palīdzību līdz pagastu pārvaldēm aizvilka optiskos kabeļus, lauku uzņēmējam labumu nav devis. «Projekta pārrunās piedalījos kā mazais operators. Ar mani runāja un kontaktējās, bet neuzklausīja un ieteikto neizdarīja,» vērtē
J. Miklaševičs. Piemēram, Valles optiskais kabelis iet caur Vecsauli un Bārbeli. Optikas gals atrodas Valles pagasta pārvaldē, kas ciema teritorijā ir nomaļa vieta. Lai pieslēgtu to daudzdzīvokļu namiem, jāiegulda tūkstoši. Vienkāršāk ņemt internetu no citas vietas, kur sanāk lētāk, atzīst uzņēmējs.

Viņu izbrīna augstākās izglītības kvalitāte – Rīgas Tehniskās universitātes absolventi neesot strādājuši ar Latvijā ražoto «MikroTik» elektronisko komunikāciju maršrutētāju tehniku. «Tās ir tehnoloģijas, par kurām mūs pasaulē apskauž. Meklējam Latvijas «Nokia», bet tā jau strādā! Kad ārzemēs kādā izstādē pasaku, ka esmu no Latvijas, man spiež roku ar lielu cieņu. Saka: «Ko jūs ar mani runājat, jums taču ir «MikroTik»!» Latvieši bieži nespēj novērtēt sasniegto, priecājas tikai par igauņiem,» teic uzņēmējs.

Dalies ar šo rakstu