Transports un loģistika

LDz prezidents: Dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

«Raugoties, kādi procesi notiek globālajā loģistikas tirgū, dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga, ja Latvijas mērķis arī turpmāk ir attīstīt savu darbību tranzīta un loģistikas jomā. Viens no virzieniem ir dzelzceļa tīkla pakāpeniska elektrifikācija, nodrošinot gan efektīvāku un lētāku vilces jaudu pārvadātājiem, gan radot priekšnosacījumus smagāku un garāku sastāvu transportēšanai,» norāda VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Valdības sēdē otrdien izskatīts informatīvais ziņojums par lielā projekta «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» sagatavošanas progresu un projekta īstenošanas risinājumiem. Tas paredz, ka plānots virzīt projekta «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» I posma īstenošanu, paredzot pieejamo Kohēzijas fonda finansējuma 346,639 miljonu eiro apmērā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Paredzēts, ka projekta īstenošanai tiks izmantoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi un LDz finansējums, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Minēto risinājumu izdevies panākt, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā LDz ir izdevies samazināt projekta pirmā posma kopējās izmaksas no 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro. Tas ļaus nepieciešamo līdzfinansējumu uzņēmumam piesaistīt pašam, bez valsts ieguldījuma. Par to patlaban jau uzsāktas sarunas ar Eiropas Investīciju banku.

Vienlaikus valdība uzdeva Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai pagarināt Projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu līdz 2018.gada 28.februārim.

E.Bērziņš uzsver, ka dzelzceļa elektrifikācija ir ilgtermiņa investīcija, kas dos ieguvumus nākamajām paaudzēm Latvijas tranzīta un loģistikas biznesa jomā, - tāpat kā šodienas infrastruktūra, kas tiek izmantota nozares eksporta pakalpojumu sniegšanai, ir veidota vēsturiski, daudzu gadu desmitu gaitā.

«Valdības lēmums ļauj turpināt projekta virzību, paredzot līdz 2023.gadam viena pilna tranzīta koridora funkcionalitātes nodrošināšanu ar elektrovilci,» viņš piebilst.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsver, ka projektam ir vairāki ekonomiskie ieguvumi turpmāko 30 gadu griezumā, t.sk. tas pārvadātājiem ļaus nodrošināt lētākus pārvadājumus un piedāvāt konkurētspējīgas cenas klientiem. Līdz ar to mūsu tranzīta koridoram ir visas iespējas piesaistīt vairāk kravu un tādējādi radīt papildu eksporta ieņēmumus un, protams, ieņēmumus valsts budžetā. Tāpat elektrifikācijas radītā izmaksu efektivitāte motivēs pakāpeniski pārcelt iekšzemes kravu pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļa satiksmi, kā rezultātā mazāk tiks bojāts autoceļu segums.

«Svarīgs ir projekta finansiālais pienesums, jo vairāk nekā 300 milj. eiro no projekta kopējām izmaksām tiks investēti Latgales reģionā, radot gan tiešu, gan netiešu efektu – tostarp ļaujot attīstīties dažādām pakalpojumu nozarēm būvniecības darbu teritorijā, » norāda Augulis.

Satiksmes ministrijai uzdots precizēt projekta iesniegumu atbilstoši jaunajiem tehniskajiem risinājumiem un izmaiņām finansējuma apjomā, nemainot projekta iznākuma un rezultāta rādītājus, kā arī neradot ietekmi uz vispārējo valdības budžetu. Tāpat jāaktualizē projekta izmaksu-ieguvumu analīzi un nepieciešamos dokumentus saskaņojot ar Eiropas Komisijas ekspertiem (JASPERS).

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam. Projekta pirmajā posmā paredzēts elektrificēt dzelzceļa tīklu no Daugavpils un Rēzeknes iecirkņiem Rīgas virzienā, veicot elektrifikāciju ar 25 kilovoltu (kV) maiņstrāvas tehnoloģiju.. Būtiski, ka vairāk nekā puse projekta līdzekļu tiks ieguldīti tieši Latgalē, tādējādi pastarpināti veicinot ekonomisko aktivitāti reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz vadība: Satiksmes ministra darbības vērstas uz slēptu LDz privatizāciju

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pārtrauc darba attiecības ar Latvijas dzelzceļa vadītājiem Bērziņu un Strakšas

LETA, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības attīstību, un izšķiroši svarīga ietekme uz to ir starpvalstu lēmumiem, tālākajai sankciju politikai un citiem starpvalstu sadarbības aspektiem, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauti četri iespējamie LDz turpmākās darbības scenāriji, kas ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, un aprēķināts nepieciešamais valsts finansējums, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

SM gan neatklāj šos aprēķinus, aizbildinoties ar slepenību. Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) Latvijas Televīzijā (LTV) norādīja, ka iespējamās dotācijas LDz darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Dotācijas LDz darbības turpināšanai mērāmas desmitos miljonos eiro 

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā...

LDz pašlaik ir "grūti laiki", jo dzelzceļa infrastruktūra ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām sadarbība Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir krietni samazinājusies, šovakar pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Valdība uzklausījusi informatīvo ziņojumu, pēc kura secināts, ka LDz vadība "dara visu", lai optimizētu uzņēmuma darbību sarežģītajos apstākļos.

Vaicāts par iespējamo valsts finansiālo atbalstu LDz, Kariņš apgalvoja, ka par to valdības sēdē neesot spriests. Reizē SM turpinās sekot uzņēmuma darbībai un, ja satiksmes ministrs nāks ar kādu priekšlikumu par nepieciešamo risinājumu, tad Ministru kabinets to izskatīs, atzīmēja premjers.

Linkaita partijas biedrs, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsvēra, ka LDz ir jāuzlabo efektivitāte, meklējot pelnīšanas iespējas apstākļos, kad samazinās kravas "no austrumiem". Šajā kontekstā ir svarīga sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, atzīmēja politiķis.

LDz nodrošina dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību un pieejamību, tostarp publiskās dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu tehnisko apkopi un atjaunošanu un drošības pārvaldības sistēmu uzturēšanu, veic investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un apkalpes vietās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldniekam ir jānodrošina finanšu līdzsvars, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu darboties un nodrošināt ilgtspējīgus pārvadājumus. Ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos apstākļus un sankciju režīmu, ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, kas tika izmantoti kopējās dzelzceļa sistēmas uzturēšanai un finanšu līdzsvara nodrošināšanai, informē SM pārstāvji.

Rezultātā 2020. un 2021. gados LDz strādāja ar zaudējumiem, tam nebija pietiekošu paša uzņēmuma līdzekļu, kas būtu pieejami šo zaudējumu segšanai, tādējādi tika pieprasīti līdzekļi finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Vienlaikus, pirms finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieprasīšanas no valsts, LDz esot veicis būtisku izmaksu optimizāciju.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu struktūrā ap 85% ir fiksētās izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadājumu apjomiem, tomēr LDz esot spējis samazināt pamatdarbības izmaksas par apmēram 40 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot 2021. un 12019.gadu.

LDz iespēju robežās strādā pie kravu apjomu palielināšanas, uzņēmumā strādājošo skaits samazināts par gandrīz 2500 jeb par 34% no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020.gada sākumu, apgalvo SM.

Kā ziņots, Linkaits iepriekš sacīja, ka katrā no izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Ministrs arī atzīmēja, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, esot bijis skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no tiem, kas cietīs visvairāk, taču patlaban varot teikt, ka sliktākais scenārijs tomēr neesot piepildījies.

Attiecībā uz situāciju tranzīta nozarē kopumā Linkaits teica, ka patlaban nozarē novērojams pieaugums, piemēram, kravu pārvadājumos tas esot 13% apmērā. Pieaugums skaidrojams ar darbu Centrālāzijas valstīs - Kazahstānā un Uzbekistānā.

Pēc Linkaita sacītā, patlaban vēl nevarot prognozēt, kāda būs gada otrā puse, jo šajā jomā esot "pietiekami liela nenoteiktība", neskatoties uz to, ka Latvijai izdevies sākt attīstīt sadarbību ar Ukrainas valdību un piesaistīt labības produktu kravas, kas gan šobrīd vēl esot mazā skaitā.

Kā ziņots, jautājums par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Jau aprīlī satiksmes ministrs paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka nav plānots slēgt nevienu dzelzceļa līniju un arī visi investīciju projekti dzelzceļā tiks turpināti. Tāpat satiksmes ministrs prognozēja, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai palielināsies, ņemot vērā jauno elektrovilcienu iegādi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz piebilda, ka valdībai būs jābūt "ļoti radošai", lai atrastu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai gadījumā, ja to izmantos tikai vietējie un Baltijas pārvadātāji. Viņš norādīja, ka patlaban visus brīvos līdzekļus paredzēts virzīt valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja NTSP sēdē uzsvēra, ka valdībai ir būtiski pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, jo gadījumā, ja nebūs pārvadājumu no Krievijas un Baltkrievijas, netiks saņemti arī pārvadātāju maksājumi par infrastruktūru.

Vienlaikus Oškāja norādīja, ka LDz darbinieku skaits pēdējos gados jau ir vairākkārt samazināts un patlaban ir sasniedzis kritiski nepieciešamo minimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz valdes priekšsēdētājs noraida pārmetumus par iespējamu korupciju uzņēmumā

LETA, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai nav bijuši nepamatoti izdevumi, otrdien, komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikto neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un diviem valdes locekļiem, žurnālistiem pauda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka LDz uzaicināja satiksmes ministru uz operatīvo sanāksmi, jo iepriekš ar ministru bija sanācis tikties tikai saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet uzņēmuma vadībai bija interese uzzināt ministra redzējumu par LDz attīstību. «Liels pārsteigums bija ministra paziņojums, ka ministrs neredz iespēju sastrādāties ar LDz valdi, kaut gan mums vispār nav bijušas nekādas diskusijas,» teica Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Linkaita paziņojums liek domāt, ka ministram nav konkrētu iebildumu pret valdi kopumā, bet tikai par to, ka ar valdi nav iespējams sastrādāties.

Bērziņš arī piebilda, ka nesen notika LDz padomes sēde, kurā tiks skatīti uzņēmuma finanšu rezultāti, tos atzīstot par ļoti labiem. «Visas finanšu pozīcijas ir vairāk nekā pārpildītas,» piebilda LDz valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš deviņos mēnešos strādā ar 1,9 miljonu eiro peļņu

Dienas Bizness, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmo deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šogad VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) peļņa pēc nodokļu nomaksas deviņos mēnešos sasniedz 1,9 miljonus eiro un nodrošina finanšu stabilitāti. Pērn šajā periodā uzņēmumam bija 1,07 miljonu eiro lieli zaudējumi, informē uzņēmumā.

«Tas panākts, pārskatot tehnoloģiskos procesus un palielinot darba efektivitāti, kā arī nodrošinot līdzekļu ekonomiju tajās jomās, kur izmaksas iespējams samazināt proporcionāli saimnieciskās darbības apjomiem un nepasliktinot drošību, kustības vadības procesus un citus dzelzceļa darbībai būtiskus aspektus,» skaidro kompānijā.

Šī gada deviņos mēnešos pa LDz infrastruktūru pārvadāti 33,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn šajā periodā, un 13,3 miljoni pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu veido kravu pārvadājumi, to apjoma izmaiņas ietekmējušas uzņēmuma apgrozījumu – tas bijis 136,4 miljoni eiro jeb par 2,5% zemāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš jaunais biznesa modelis paredz paplašināt darbību

LETA, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras ekspedīcijas, autokravu ekspedīcijas, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus, trešdien žurnālistiem pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka jau pērnā gada beigās bija skaidrs, ka kravu apmēri, kas tiek pārvadāti pa dzelzceļu, turpmāk piedzīvos būtisku kritumu. "Jau pērnā gada rezultāti kravu ziņā bija zemākie pēdējo 18 gadu laikā. Šogad kritums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu ir par vēl 52%," teica Kleinbergs, piebilstot, ka jau pērn uzņēmums sāka vērtēt, kā šo situāciju mainīt un kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Viņš arī skaidroja, ka kravu apmēra kritumu šogad nosaka vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, nozīmīgi samazinājušās kravas no Krievijas - pamatā tās ir akmeņogles, un tas saistīts ar Eiropas Savienības politiku, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem kurināmiem. Attiecīgi Krievijā parorientē akmeņogļu plūsmas uz Austrumu tirgiem. Turklāt šogad kravu apmēru ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Iepirkumu LDz izsludināja pērn septembrī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmos Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle. Paša LDz prognozētā iepirkuma cena bija noteikta 66,4 miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti – a/s A.C.B., kuras piedāvātā cena bija 56 207 488,65 eiro, – un personu apvienība BMGS-Fima-Alstom, kas šos darbus piedāvāja īstenot par 71 499 999,98 eiro. Taču piedāvājumu izvērtēšanas laikā LDz konkursa komisija pēkšņi sākusi savādāk interpretēt atsevišķas nolikuma normas par pretendentu pieredzes prasībām, kādēļ A.C.B. negaidīti izslēgts no konkursa kā neatbilstošs.

Taču būtiski, ka laikā, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainā pasaulē pieaug ekonomikas krīze, arī tranzīta nozarē, LDz ar rūkošu finanšu situāciju tomēr nolēmis slēgt līgumu ar vienīgo atlikušo pretendentu par summu, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz izbrāķētā konkurenta cenu un par pieciem miljoniem eiro pārsniedz paša LDz plānotās izmaksas.A.C.B. ir pārsūdzējis LDz konkursa komisijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), līdz ar to LDz līgumu ar izvēlēto pretendentu šobrīd slēgt nevar. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Līdzšinējais «LDz Loģistika» valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis vērsies ar iesniegumu par atkāpšanos no amata, pamatojot to ar personiskiem iemesliem.

Turpinot koncerna «Latvijas dzelzceļš» (LDz) restrukturizāciju, LDz meitassabiedrību SIA «LDz Loģistika» un SIA «LDz ritošā sastāva serviss» (RSS) dalībnieku sapulces ir apstiprinājušas izmaiņas abu uzņēmumu valdēs. Par RSS valdes locekli stratēģiskās attīstības jautājumos apstiprināts Sandis Vētra, bet līdzšinējais valdes loceklis Gundars Ābols savukārt iecelts «LDz Loģistikas» valdes priekšsēdētāja amatā.

Sandis Vētra jau ir bijis RSS valdes loceklis 2011.-2014.gadā, bet pēc tam strādājis arī SIA «LDz Infrastruktūra» valdē.

Savukārt jaunais «LDz Loģistikas» valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols koncernā strādā kopš 2013.gada un ir specializējies starptautiskās sadarbības jautājumos. Ņemot vērā «LDz Loģistikas» starptautiskās sadarbības mērogu un stratēģiskos mērķus jaunu Eirāzijas koridoru attīstībā un esošo koridoru darbības nodrošināšanā, viņa kompetence ļaus turpināt darbu pie kopējā Latvijas transporta un loģistikas piedāvājuma attīstīšanas, informē uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteiktie pārmetumi AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdei var apdraudēt lielo dzelzceļa projektu realizēšanu, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācijas izpilddirektors Jānis Irbe.

Viņš uzsvēra, ka ministra izteikumi par iespējamo korupciju uzņēmumā un veids, kādā Linkaits vēršas pret LDz valdi, ir nepieņemams. Irbe pauda, ka tas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principu pārkāpums, un, ja ir aizdomas par pārkāpumiem uzņēmumā, satiksmes ministram bija jāuzdod to izvērtēt LDz padomei.

«Valde nav zvērējusi uzticību ministram un tās darbu sākotnēji ir jāvērtē padomei, kura tikko apstiprināja uzņēmuma gada pārskatu un valdes darbību novērtēja kā ļoti labu,» pauda Irbe, piebilstot, ka LDz valde pilda Ministru kabineta (MK) uzdoto un strādā atbilstoši noslēgtajam daudzgadu līgumam un indikatīvajam plānam, kas ir apstiprināts MK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar kara izraisītajām pārmaiņām līdzšinējos kravu pārvadājumu ceļos uz Latviju pārorientēta daļa Centrālāzijas dzelzceļa kravu, un, visticamāk, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbībai ar šīm valstīm būs arvien lielāka nozīme arī turpmāk, norādīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš skaidroja, ka šis gads LDz koncernam, tāpat kā daudziem citiem uzņēmumiem un nozarēm, ir bijis negaidīti sarežģīts. Ietekmi uz LDz darbību atstāja gan karadarbība Ukrainā un tam sekojošās piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, gan citi ar šiem notikumiem saistītie globālie procesi.

"Vistiešākajā veidā tika ietekmēta kravu pārvadājumu joma, un šī ietekme turpinās - liela daļa no Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām stājās spēkā pakāpeniski, un arī pašlaik ir gaidāmas jaunas sankcijas. Vienlaikus jau no pirmās kara dienas LDz veic apjomīgu papildu darbu, pārbaudot sadarbības partnerus, klientus un klientu klientus. Protams, sankcionētajos kravu segmentos kravu apjoms ir nulle," skaidroja Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: "Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteicis neuzticību AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un diviem valdes locekļiem - Aivaram Strakšas un Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata, otrdien žurnālistiem pastāstīja ministrs.

Linkaits sacīja, ka otrdien ticies ar LDz vadību un dalījies savos iespaidos par uzņēmuma darbību.

Viņš informēja, ka, pēc uzņēmuma darbības izvērtējuma, secināts, ka uzņēmumā notiek potenciāla korupcija un shēmošana. Satiksmes ministrija (SM) attiecīgo informāciju iesniegusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

«Pirmais iespaids ir, ka daudzas lietas tiek darītas necaurspīdīgi, kas dod iespēju dažādām shēmām un koruptīvām darbībām,» pauda ministrs.

Informācija ir nodota LDz padomei, kas nākamnedēļ sanāks uz sēdi un «tālāk tas ir padomes kompetences jautājums izlemt par valdes locekļu darba turpināšanu vai neturpinašānu», pauda Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Latvijas dzelzceļa vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir kompānijas vadības uzdevums izstrādāt tādus risinājumus, lai tie atbilstu visiem likumiem," sacīja ministrs, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka LDz jaunais biznesa modelis, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus, varētu būt pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Ministrs uzsvēra, ka LDz ir ļoti svarīgi piesaistīt kravas. "Protams, ka visi konkurences darbības likumi ir jāievēro, bet tajā pašā laikā mums ir svarīgi dzelzceļam piesaistīt kravas. Faktiski katra tonna ir svarīga, tāpēc mums ir svarīgi, lai LDz pavērš seju pret klientu un izprot klienta vēlmes," teica Linkaits, atzīmējot, ka LDz plānotā darbības paplašināšana ļautu vairāk pievērsties iekšzemes pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešams finansiāls valsts atbalsts līdz 2025.gadam, bet katru gadu tā apjoms samazināsies, intervijā aģentūrai LETA teica LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Valdība šogad nolēma ieguldīt LDz pamatkapitālā 32,422 miljonus eiro, un tas bija nepieciešams, lai LDz pabeigtu uzsāktos investīciju projektus, skaidroja Kleinbergs, piebilstot, ka uzņēmums saņēmis arī avansa maksājumu finanšu līdzsvara nodrošināšanai 13 miljonu eiro apmērā.

"Pēc trešā ceturkšņa rezultātu analīzes spēsim izvērtēt, vai un cik liels finansējums šajā gadā vēl būs nepieciešams," teica Kleinbergs. Viņš stāstīja, ka pašlaik LDz aktīvi strādā pie attīstības stratēģijas un rīcības plāna izstrādes, un attīstības stratēģijā plānots, ka arī nākamajos gados līdz 2025.gadam uzņēmumam būs nepieciešams valsts atbalsts.

"Būtiski ir tas, ka LDz arī tuvākajos gados plāno pakāpeniski arvien lielākā mērā veicināt uzņēmuma efektivitāti, tādējādi arī nepieciešamība pēc valsts atbalsta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai ar katru gadu samazināsies. Savukārt saskaņā ar mūsu plāniem no 2025.gada valsts atbalsts LDz vairs nebūtu nepieciešams," teica Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz vadība lūgusi izvērtēt satiksmes ministra darbību privātu uzņēmumu interesēs

Db.lv, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas nosūtījuši iesniegumu tiesībsargājošajām iestādēm ar lūgumu izvērtēt LR satiksmes ministra Tāļa Linkaita iespējamu darbošanos privātu nozares uzņēmumu interesēs, vienlaikus mēģinot panākt LDz vērtības kritumu un tā privatizāciju.

Vēstule nosūtīta LR Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kā arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Valsts kancelejai.

Izvērtējot pieejamo informāciju un ministra līdzšinējo rīcību, LDz vadības ieskatā, notiek apzināta uzņēmuma vērtības mazināšana ar nolūku panākt tā privatizāciju. Vienlaikus tiesībsargājošo iestāžu uzmanība tiek vērsta uz sistemātisku Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) noteikto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīniju neievērošanu, kas izpaužas kā LDz padomes ietekmēšana un nerēķināšanās ar to, pieņemot lēmumus un neiesaistot to saziņā ar LDz vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadu ilgas sagatavošanās VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un uzņēmums Stena Line kopīgi atklāja pirmo “Zaļo pārmiju” Latvijā.

Proti, uz īpaši pielāgotas dzelzceļa vagona platformas tika uzcelta smagās automašīnas piekabe, tā atklājot smago automašīnu piekabju pārvadājumus pa dzelzceļu.

“Šāds projekts nebūtu jaunums Eiropas savienībā kopumā, jo šādi pārvadājumi vecajās Savienības valstīs notiek un kļūst aizvien populārāki. Latvijā šis ir pirmais projekts, kura mērķis ir gan samazināt CO2 izmešus, jo zināms, ka dzelzceļa pārvadājumi no šāda aspekta ir ekoloģiskāki, gan samazināt Latvijas autoceļu noslodzi, kā arī risināt darbaspēka trūkumu. Nav jau noslēpums, ka šoferu trūkst un šī ir iespēja problēmu risināt,” projekta atklāšanā pie Rīgas ostas Centrālā termināla Eksporta ielā sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas dzelzceļš kravu pārvadājumu tarifa samazināšanas meklējumos

Roberts Škapars - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Nozīmīga nozares sastāvdaļa ir dzelzceļa transports.

Pēdējos gados ir vērojams dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums, kam ir tendence kristies arī šogad. Dzelzceļa pārvadājumi pērn samazinājās par 15%, bet četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%.

Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kas izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī produkcijas importam no Eiropas Savienības. Strauji samazinās kravu apjomi no Krievijas, kas veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.

Svarīgi ir palielināt kravu apjomus no Baltkrievijas, kurā Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru savām kravām. Pašreiz daudz veiksmīgāka šo kravu transportēšanā pa dzelzceļu ir Lietuva, kurā kravas uz galamērķiem tiek virzītas caur Klaipēdas ostu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot savu darbību ārpus Latvijas robežām, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitas sabiedrība “LDZ ritošā sastāva serviss” ir saņēmusi sertifikātu “СЕРТ АСУ”, kas uzņēmumam dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem.

Līdz ar saņemto sertifikātu, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” jau tuvākajā laikā varēs sākt veikt plaša spektra remontdarbus uz Ukrainas sliežu ceļiem ekspluatējamajām lokomotīvēm.

“Šāda sertifikāta saņemšana ir kvalitātes apliecinājums „LDZ ritošā sastāva serviss” sniegtajiem pakalpojumiem un paver plašākas iespējas pakalpojuma sniegšanai ārpus Latvijas robežām, tādējādi attīstot arvien jaunas biznesa iespējas un ļaujot diversificēt mērķa tirgus, kuros strādājam. Esam gandarīti, ka mūsu sniegtie pakalpojumi atbilst visām augstākajām prasībām un ka varam sāk savu darbību tirgū, kur ir plaši attīstīta dzelzceļa infrastruktūrām un apjomīgs ritošais sastāvs,” norāda SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ivanovs, piebilstot, ka sertifikāta saņemšana bija sarežģīts un laikietilpīgs process, kura ietvaros tika veiktas dažāda veida kvalitātes un drošības pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz Cargo izstrādājis īpašu maršrutu, nodrošinot efektīvāku graudu vagonu apriti

Rūta Lapiņa, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» meitassabiedrība SIA «LDz Cargo» sadarbībā ar SIA «LDz Loģistika» šoruden izstrādājusi īpašu lokveida vilcienu kustības maršrutu graudu ražas nogādāšanai no Dobeles stacijas uz Ziemeļblāzmas staciju Rīgā, kas ļauj nodrošināt daudz efektīvāku graudu vagonu apriti un pārvadājuma procesu, informē VAS «Latvijas dzelzceļš» Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Ņemot vērā prognozes par šogad gaidāmo ievērojamo graudu ražu, «LDz Cargo» un «LDz Loģistika» jau pavasarī kopā ar Latvijas vadošajiem graudu ražotājiem uzsāka graudu pārvadājumu plānošanu.

Izveidotā lokveida kustība ļauj uzreiz pēc krautā vilciena sastāva nogādāšanas Rīgas ostā iepriekš izkrautos vagonus nogādāt atpakaļ Dobelē, tādējādi lokomotīvei nav nepieciešams gaidīt vagonu izkraušanu vai doties uz depo bez vilciena sastāva. Līdz ar to notiek ātrāka vagonu aprite un uzņēmums var operatīvāk nodrošināt graudu izvešanu. Vienlaikus šī pārvadājuma organizēšanā izmantots šoruden «LDz Cargo» ieviestais e-pavadzīmes risinājums, kas ievērojami paātrina un atvieglo visu loģistikas ķēdes darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļa valdes locekļa amatā atkārtoti apstiprina Ēriku Šmukstu

Rūta Lapiņa, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes locekļa un viceprezidenta Ērika Šmuksta darbu uzņēmuma vadības komandā un augstu novērtējot viņa profesionalitāti un kompetenci, LDz padome ir pieņēmusi lēmumu par Ē. Šmuksta atkārtotu apstiprināšanu valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem, informē LDz Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Ē. Šmuksts LDz atbild par tehniskās vadības un kravu pārvadājumu jautājumiem, tostarp bijis atbildīgs par nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanu, nodrošinot, ka projektu realizācijas laikā turpinās efektīva dzelzceļa ikdienas darbība. LDz atzīmē, ka tas ir būtisks priekšnosacījums arī vairāku apjomīgu infrastruktūras projektu realizēšanai nākotnē, tai skaitā Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglu modernizācijā un dzelzceļa tīkla elektrifikācijā.

Ē. Šmuksts LDz valdes locekļa amatā ir kopš 2008. gada. Pirms tam bijis gan LDz Kravu pārvadājumu pārvaldes direktors, gan arī LDz meitasuzņēmumka SIA «LDz Cargo» valdes priekšsēdētājs. Savas darba gaitas dzelzceļā sācis pirms 34 gadiem – 1983.gadā kā pārmijas posteņa dežurants. Šī gada vasarā Ē.Šmuksts saņēma LDz augstāko apbalvojumu – Zelta lokomotīvi, ko pasniedz par personisku ieguldījumu dzelzceļa transporta nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 200 eiro sodus VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes locekļiem par piešķirtajām kompensācijām bijušajai valdei, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Raidījumā norāda, ka padomes locekļiem sodi piešķirti par lēmumu uzreiz izmaksāt kompensācijas bijušajiem uzņēmuma vadītājiem Edvīnam Bērziņam un Aivaram Strakšas kopumā aptuveni 450 000 eiro apmērā.

LTV vēsta, ka savu pārkāpumu LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange atzinis. Viņš neesot zinājis, ka nauda par konkurences ierobežošanu jāizmaksā pakāpeniski, nevis uzreiz.

Jau ziņots, ka LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar Bērziņu un Strakšas 2019.gadā.

Pēc tam Bērziņš 2020.gada oktobrī kļuva par Ukrainas valstij piederoša uzņēmuma "Ukrainas dzelzceļš" ("Ukrzaļiznicja") transporta pakalpojumu centra "Ļiski" filiāles izpilddirektoru, vēsta Ukrainas portāls "368.media", par spīti kompensācijas izmaksāšanas nosacījumam, nestrādāt pie LDz konkurentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru