Jaunākais izdevums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā Latvijas Leļļu teātrī K. Barona ielā Rīgā paveikti visi demontāžas darbi un uzsākta jauno jumta konstrukciju izbūve, jaunās ārsienas izbūve un esošo būvkonstrukciju stiprināšana, lai jau rudenī teātris būtu zem jumta.

Projekta ietvaros uzlabos Leļļu teātra ēkas estētisko un tehnisko stāvokli, tai skaitā veiks nepieciešamos jumta atjaunošanas darbus un samazināt ēkas siltumenerģijas patēriņu par aptuveni 50 %, lai ietaupītos līdzekļus varētu izmantot citiem mērķiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta īstenošana sniegs teātra darbiniekiem atbilstošākas darba telpas, apmeklētājiem - iespēju izbaudīt teātra mākslinieku veikumu jaunā līmenī. Skatītāju un darbinieku ērtībai tiks paaugstināti arī Mazās zāles griesti, kas dos iespēju dažādot pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Līdz šim jau ir veikta vecā jumta seguma demontāža un uzsākta elektroinstalāciju ierīkošana. Norit jaunas ārsienas izbūve, jumta pārbūve, būvkonstrukciju pastiprināšana un citi darbi, kuru mērķis ir nodrošināt ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti, secīgi pārejot pie iekštelpu pārbūves un inženiertīklu izbūves. Līdz 2022.gada rudenim tiks pabeigta jumta konstrukciju izbūve, t.sk., jumta paaugstināšana, jumta seguma ierīkošana, uzsākti ēkas siltināšanas darbi, logu un durvju montāža.

“No 23 VNĪ vadībā īstenotajiem projektiem, šobrīd četri ir saistīti ar kādu no Latvijas teātriem, kuros veicam pārbūves darbus vai uzlabojam to energoefektivitāti, kas ir šobrīd īpaši svarīgi ne tikai, lai nodrošinātu ēkas dzīves cikla pagarināšanu, bet arī to pilnvērtīgai darbībai nepieciešamo enerģijas resursu samazinājumu, pieaugošo energoresursu izmaksu dēļ,” norāda R.Griškevičs.

“Pēc dažām dienām ar izrādi “Skroderdienas Silmačos” noslēgsim sezonu, kas pilnībā aizvadīta Rīgas Latviešu biedrības namā – mūsu pagaidu mājvietā. Lai arī šajā vietā mums neklājas slikti, vēlme atgriezties savās īstajās mājās ir ļoti liela. Teātra sienas dod to radošo elpu un dzirksteli, kas nepieciešama jaunu ideju ģenerēšanai, un to nekas nespēj aizstāt. Tas, ka gan teātra kolektīvam, gan skatītājiem būs mūsdienīgas, tehniski kvalitatīvas telpas, kurās radīt un baudīt teātra mākslu, ir ļoti liels ieguvums visiem”, norāda Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis Vilnis Beķeris.

Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes projektu izstrādājis SIA “Livland Group”, būvdarbus veic pilnsabiedrība “P un P BŪVNIECĪBAS GRUPA”, līgumcena 2,75 miljoni eiro bez PVN.

Būvdarbus plānots pabeigt 2023. gadā.

Ēka K. Barona ielā 16/18, Rīgā, ir kultūras un vēsturiska vērtība. Pēc arhitekta Ernesta Poles projekta 1911. gadā celtajā divstāvu ēkā ir atradies kino, aptieka, grāmatu spiestuve un zīmogu darbnīca, kafejnīca un vairākas tirgotavas. Ēkas ekspluatācija tika uzsākta 1924. gadā. Kopš 1944. gada te darbojas Latvijas Leļļu teātris. Nelielā ēka atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Laika gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta (par šiem pārbūves procesiem precīzas informācijas nav), taču fundamentālus atjaunošanas darbus tā nav piedzīvojusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, ir veiksmīgi noslēdzies, un ēka ir nodota ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Teātris jau šobrīd uzsācis pārvākšanās procesu uz savu vēsturisko mājvietu un skatītājus ar pirmajām izrādēm atjaunotajās telpās gaidīs šī gada 15. decembrī.

“Rekonstrukcijas darbi Latvijas Leļļu teātrī ir sekmīgi noslēgušies un ēka ir nodota ekspluatācijā, par ko mums ir patiess prieks. Ēkas nodošanas procesā bija jāveic nelieli uzlabojumi un precizēšanas darbi, lai nodrošinātu ēkas atbilstību visiem regulējošajiem standartiem un nodrošinātu Leļļu teātra mazajiem skatītājiem drošu un patīkamu vidi. Šobrīd sākusies teātra pārvākšanās uz vēsturisko mājvietu Kr. Barona ielā. Ēkas atslēgas teātrim plānots nodot 2023. gada 1.decembrī, kad arī tiks uzsākta pašas ēkas ekspluatācija un jau 15. decembrī tiks rīkota teātra atklāšana ar pirmajām izrādēm,” atzīmēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) organizētajā atklātajā konkursā uz VSIA “Latvijas Leļļu teātris” valdes locekļa amatu 14 pretendentu konkurencē uzvarējis vairākos Latvijas teātros strādājušais režisors, Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras centra teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe.

Darbu Latvijas Leļļu teātra valdē M.Eihe uzsāks š.g. 6. jūnijā.

“Mārtiņā Eihe žūrijas komisijas vērtējumā pārliecinoši izvirzījās līderpozīcijās gan ar piedāvāto Leļļu teātra attīstības redzējumu, gan līdzšinējo plašo un ilggadējo darba pieredzi nozarē, strādājot valsts, pašvaldību, nevalstiskajos un arī privātajos teātros; turklāt ne vien režisora un mākslinieciskā vadītāja, bet arī iestādes vadītāja pozīcijā,” norāda nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Latvijas Leļļu teātris 2024. gadā atzīmēs 80 gadu jubileju, kopš darbojas profesionāla valsts teātra statusā. Līdztekus darbam pie laikmetīga, mākslinieciski izcila un demokrātiskai valstij nozīmīga jaunrades procesa nodrošināšanas teātrī, tā jubilejas gadā vēlos piedāvāt īpašu izrāžu programmu, kā arī organizēt starptautisku, leļļu teātra žanram veltītu konferenci,” kā pirmos izvirzītos mērķus jaunajā amatā nosauc M.Eihe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā, veiksmīgi tuvojas noslēguma posmam.

Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes projektu izstrādājusi SIA “Livland Group”, būvdarbus veic pilnsabiedrība “P un P BŪVNIECĪBAS GRUPA”, līgumcena 3,8 miljoni eiro bez PVN.

Līdz šim jau veikta virkne ievērojamu pārmaiņu un uzlabojumu procesu, lai saglabātu ēkas vēsturisko vērtību un nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošus risinājumus, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viena no nozīmīgākajām izmaiņām bijusi jaunās ventilācijas un apkures sistēmas ieviešana, kas palīdzēs teātra telpās nodrošināt optimālu komfortu un enerģijas efektivitāti. Lai aizsargātu ēkas vēsturisko fasādi, īpaša uzmanība pievērsta iekšējās siltināšanas procesam. Savukārt Leļļu teātra mazajā zālē, kas piedzīvojusi lielas pārmaiņas, pacelti griesti, un tās funkcionalitāte pielāgota, lai līdzinātos “black box”, kas piedāvās jaunas un inovatīvas iespējas izrāžu veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa izpēti, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem veikusi 602. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tāpat kā iepriekš, tiek piedāvāti arī tipveida risinājumi ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes atjaunošanai, kur tas ir nepieciešams.

Pētījumā tika apsekotas 18 šīs sērijas daudzdzīvokļu ēkas – 15 deviņstāvu un trīs sešstāvu ēkas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Rīgas mikrorajonos Imantā, Pļavniekos un Dārzciemā. Izpēte veikta ēkām, kuras tika nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1974. līdz 2006. gadam.

602. sērijas apsekoto ēku pamatu un pamatnes tehniskais stāvoklis izpētes rezultātā novērtēts kā atbilstošs ēku mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Arī apsekoto ēku nesošo sienu un ēku pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu stāvoklis novērtēts kā apmierinošs un atbilstošs mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Kopumā 602. sērijas ēkas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu noslēgušies ēkas īpašnieka SIA “Warehouse properties” organizētie darbi pie 17. gs. būvētās noliktavas Zivju ielā 2A jumta atjaunošanas un ēkas konstrukciju restaurācijas.

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa “Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Kā liecina SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veiktā arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, noliktava ir vecākā šādas funkcijas koka celtne Latvijā, un tā ir vērtīga kā Liepājas senās apbūves paraugs. Sākotnēji iegūtie fakti liecināja, ka ēka celta 1690. gadā. Lai noskaidrotu precīzāku ēkas būvēšanas laiku, 2021. gadā veikti urbumi koka konstrukcijās koksnes dendrohronoloģiskajai datēšanai. Atbilstoši Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka, Dr. biol. Māra Zundes veiktās koksnes izpētes datiem, secināts, ka noliktavas vecākā daļa būvēta ap 1674. gadu, bet jaunākā – ap 1767. gadu. Savukārt pirmās dokumentētās ziņas par īpašumu ir no 1797. gada Liepājas ēku īpašnieku saraksta, kur kā īpašnieks minēts tirgotājs R. B. Gerharts Philibets Millers (R.B. Gerhard Prilibert Müller).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas nami” ir parakstījusi līgumu ar AS “Būvuzņēmums restaurators” par pērn spēcīgo vēja brāzmu laikā cietušā paviljona jumta seguma nomaiņu.

Remontdarbu veicējs tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 571 120 eiro bez PVN.

Remontdarbu ietvaros tiks mainīts viss jumta segums un darbus, labvēlīgu laikapstākļu gadījumā, plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Šobrīd Rīgas pašvaldības būvvaldē iesniegti nepieciešamie dokumenti būvatļaujas saņemšanai.

“Esam gandarīti, ka beidzot sakārtots gan saimnieciskais, gan juridiskais process, lai varam uzsākt jumta nomaiņu, kas bija iekavējusies jau vairāk kā gadu. Lai arī paviljona bojātā jumta segums bija nostiprināts, lai novērstu kopējo ēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, tagad tiks veikta pilnīga jumta nomaiņa atbilstošā kvalitātē,” stāsta SIA “Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže. Jumta seguma maiņu nu ir iespējams uzsākt, jo mainīts juridiskais ietvars starp SIA “Rīgas Nami” un Rīgas domi, kas regulē šī īpašuma pārvaldīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX veicis pirmās dzelzceļa stacijas ēkas arkas pēdas uzstādīšanu.

Ar šo nozīmīgo soli jaunās dzelzceļa stacijas izbūvē uzsākts darbs pie jumta karkasa konstrukcijas izbūves, kas vēl skaidrāk iezīmēs jaunās stacijas aprises. Līdz novembra beigām stacijas dienvidu zonā kopumā plānots uzstādīt 8 šādas konstrukcijas, darbus secīgi plānojot gan naktīs, gan pa dienu. Stacijas jumta augstākais punkts sasniegs gandrīz 30 metru atzīmi.

Pirmās trīs arkas pēdas septembra laikā tiks uzstādītas topošās stacijas rietumu pusē, katras konstrukcijas svaram sasniedzot 38 līdz 41 tonnu. Ņemot vērā, ka atsevišķas šo konstrukciju daļas ir pārāk lielas un smagas, lai tās transportētu uz būvlaukumu vienā gabalā, tās vairāku dienu garumā tiek montētas un sametinātas būvlaukumā uz vietas. Ievērojamo izmēru dēļ konstrukciju transportēšanai pa būvlaukumu tiek izmantota pašgājēja modulārā transportiera sistēma (SPMT), savukārt tālāk arkas pēdas konstrukciju nepieciešamajā vietā, virs dzelzceļa peronu līmeņa, paceļ ar šobrīd Baltijā lielāko kāpurķēžu celtni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī.

“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB), kā arī būvkomersanta “Velve” pārstāvjiem skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa jaunbūves korē, Meirānu ielā 2, Rīgā, novietoja spāru vainagu kā simbolu jaunbūves augstākā punkta izbūves sasniegšanai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Ar Kultūras ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības fondu finansējumu vienlaikus divās Rīgas apkaimēs – Šķirotavā un Pļavniekos – mēs radām jaunu kultūrvietu. Šajā kultūrvietā ne vien notiks industrializētajai Šķirotavai raksturīgie ražošanas procesi, izgatavojot operas un baleta dekorācijas, bet kas vēl būtiskāk – arī mākslinieku uzstāšanās skatītājiem, priekšnesumu mēģinājumu procesam noslēdzoties,” teic kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Degradēto teritoriju, kāda tā Meirānu ielā 2 bija pirms darbu uzsākšanas, būsim sakārtojuši un atvēruši visupirms jau blīvi apdzīvoto Pļavnieku iedzīvotājiem, kuru apkaimē kultūrvietu nemaz nav tik daudz,” akcentē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Par 126 miljoniem eiro topošā Liepājas cietuma būvdarbi apsteidz plānoto grafiku

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2023.gada 5.oktobrī izsludināja atklātu cenu aptauju būvuzņēmumiem žoga izbūvei vairākos posmos (124 km) Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Visas Austrumu robežas infrastruktūras izbūve un Latvijas drošības stiprināšana ir VNĪ svarīgākā prioritāte. Pirmais mērķis – atrast kompetentus būvniekus žoga izbūvei uz Latvijas – Krievijas robežas posmos, kur tā trūkst. Jau šogad ir jāsākas projektēšanas un zemes ierīcības darbiem, lai iespējami ātrāk varētu tapt pats žogs. Lai žoga izbūve noritētu raitāk, izbūvējamais apjoms (124 kilometri) ir sadalīts 14 lotēs, ” uzsver Griškevičs.

Plašāku informāciju par cenu aptauju VNĪ/2023/CA-360 “Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežas žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrāde un izbūve” iespējams uzzināt “Mercell” sistēmā. Būvuzņēmumi var iesniegt savu piedāvājumu līdz 2023. gada 26.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ziemas sezonas tehnoloģiskā pārtraukuma ir uzsākta veloceļa “Imanta – Daugavgrīva” izbūve.

Veloceļa trases kopgarums ir 12,1 kilometrs, šķērsojot Imantas, Lāčupes, Kleistu, Spilves pļavu, Bolderājas un Daugavgrīvas apkārtnes. Jaunā veloceļa izbūve nodrošinās jau esošā veloceļa “Rīga-Jūrmala” savienojumu ar pludmali.

Veloceļu būvē SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate", un noslēgtā līguma kopējā summa ir 5 035 765 eiro.

Projekta ietvaros tiks izbūvēts veloceļš un ar apmali atdalīta gājēju ietves daļa. Veloceļš lielākoties virzīsies pa ielu labo pusi, tādējādi samazinot autosatiksmes brauktuvju šķērsošanu, kā arī daļa posmu sakrīt ar esošo ietvju novietojumu.

Darbu laikā tiks veikta lietus ūdens kanalizācijas, sakaru un eletrokabeļu izbūve, esošo komunikāciju aizsardzības pasākumi, būvkonstrukciju izbūve un esošo aku vāku, kapju regulēšana, segas konstrukciju izbūve. Veloceļa izbūves darbu noslēdzošajā posmā sekos labiekārtošanas darbi, apzaļumošana un atbilstošu satiksmes organizācijas elementu uzstādīšana. Būvdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai Valmieras drāmas teātra (VDT) būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Aimasa" piedāvājums ar piedāvāto līgumcenu 8 162 914,38 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Patlaban jau ir izbūvētas VDT jaunās "black box" zāles metāla konstrukcijas, un ēka pamazām iegūst jauno veidolu. Neatliekamie būvdarbi un ēkas nesošo konstrukciju izbūve, ko patlaban veic "Aimasa", tuvojas noslēgumam, un šie darbi būs izpildīti līgumā paredzētajā apjomā. Tas apliecinot, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību "SBSC" bija pareizs lēmums.

Atlikušie būvdarbi līdz objekta nodošanai ekspluatācijā "Aimasa" būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas. Līgums ar būvuzņēmumu tiks noslēgts tuvāko nedēļu laikā.

Atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai piedāvājumus bija iesnieguši četri būvniecības uzņēmumi - "Aimasa", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", SIA "Velve" un SIA "Pillar Contractor". Piedāvātās līgumcenas bija sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VNĪ: Vides revitalizācija ir sarežģīts un izaicinošs uzdevums, taču ļauj izmantot ilgtspējīgus risinājumus

Db.lv, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degradētās vides revitalizācija ir sarežģīts un ļoti izaicinošs uzdevums, taču rezultāti ir ļoti iedvesmojoši. Šādi sabiedrības lietošanai tiek atgrieztas atjaunotas teritorijas, kurās mijas vēsturiskais mantojums un moderni, ilgtspējīgi risinājumi, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)

VNĪ patlaban strādā pie vairāku degradētu vietu atjaunošanas, to kopējais atjaunošanas budžets pārsniedz desmit miljonus eiro.

“No ilgtspējas viedokļa labākā ēka ir neuzcelta ēka, tādēļ atgriežot sabiedrībai degradētas teritorijas, mums ir svarīgi saglabāt un atjaunot iespējami daudz iepriekšējās apbūves. Taču šādu būvju atjaunošanas projekti ir ļoti izaicinoši, jo reālais darāmo darbu apjoms un sarežģītība atklājas tikai pēc darbu uzsākšanas, tādēļ šo projektu precīzus pabeigšanas termiņus ir ļoti grūti prognozēt,” skaidro VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Revitalizācijas projektos būtiska nozīme ir ēku iepriekšējai apsekošanai un izpētei, taču tā nekad neatklās visas problēmas, ar kurām projektētājiem un būvniekiem nākas saskarties atjaunošanas laikā. Kaut arī VNĪ izvirza augstākas ēku iepriekšējās izpētes prasības, nekā paredz tehniskās apsekošanas būvnormatīvs, tomēr būvju reālais stāvoklis atklājas tikai demontāžas un rekonstrukcijas darbu laikā. Piemēram, izpēte rāda, ka ēkai topošajā “Makerspace Riga” ir jauktie ķieģeļu un dolomīta pamati, taču realitātē izrādās, ka lielu daļu pamatu veido dolomīta mūris. Tādējādi nākas pārplānot pamatu stiprināšanas un hidroizolācijas tehnoloģiju izmantošanu, kas prasa papildu resursus un laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA "Velve" ir pabeigusi VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) A korpusa otrās kārtas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes, informē "Velves" mātesuzņēmuma "MN Holding" pārstāvji.

"MN Holding" līdzīpašnieks Valdis Koks informē, ka slimnīcas fasādes darbi ir pabeigti tādā apmērā, lai nodrošinātu ēkas aizsardzību pret laika apstākļu ietekmi ziemā.

Patlaban Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam ir noslēgts ēkas perimetrs un tiek pabeigti fasādes stiklošanas darbi, kuru kopējais apmērs ir 3200 kvadrātmetru. Tādējādi ēka ir noslēgta un tai var nodrošināt nepieciešamo klimatu, lai turpinātu darbus. Tāpat ēkā 90% apmērā ir veikta rīģipša karkasa konstrukciju izbūve, izbūvēti maģistrālie elektrības un vājstāvu tīkli (kabelizācijas darbi) un sākti sagatavošanas darbi grīdas betonēšanai.

Turpmāk tiks sākta apkures un kanalizācijas sistēmu izbūve, kā arī iekšdarbi - rīģipša un grīdu ieklāšana, inženiertīklu komunikāciju izbūve un specializēto medicīnas sistēmu izbūve, tostarp operāciju bloka izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pērn VNĪ no valstij piederošo nekustamo īpašumu atsavināšanas guvis 8,7 miljonus eiro

Db.lv, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni puse (52%) finanšu līdzekļu jeb 2,1 miljons eiro, kuri palikuši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīcībā pēc valstij piederošu īpašumu atsavināšanas 2023.gadā, ir ieguldīti dažādu ar kultūru saistītu objektu sakārtošanā, tostarp Leļļu teātra, VDT atjaunošanā un kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” izveidē, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Viens no mūsu darbības mērķiem ir uzturēt optimālu valstij piederošu nekustamo īpašumu portfeli. Tādēļ valstij piederošos īpašumus, kuri nav izmantojami publiskā sektora vajadzībām, pārdodam, daļu no iegūtajiem līdzekļiem novirzām vai nu iepriekš plānotiem remontdarbiem vai attīstības projektiem, vai arī ārkārtēju situāciju risināšanai. Ar kultūras funkciju saistīti objekti vai kultūrvēsturiski īpašumi ir viena no mūsu prioritātēm,” skaidro Vārna.

No valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ienākumiem nekustamo īpašumu sakārtošanai 2023.gadā pavisam novirzīts 4,1 miljons eiro. Tie ieguldīti, piemēram, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kāpņu atjaunošanā un elektroinstalācijas sakārtošanā, Tautas frontes muzeja ēkas kultūrvēsturiskajā izpētē, arī atsevišķos attīstības objektos, tostarp Leļļu teātra un Valmieras drāmas teātra atjaunošanā, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” tapšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecību publiskajā sektorā ietekmē gan pieaugusī nenoteiktība un cenas, gan būvnieku spēja pildīt uzņemtās saistības

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni desmit gadu ilgas stabilitātes mēs atkal mācāmies dzīvot un attīstīties daudz lielākas nenoteiktības un augstāku cenu apstākļos.

Lielajos būvniecības (attīstības) projektos tas nozīmē daudz lielāku elastību projekta īstenošanas termiņos, nepieciešamajā finansējumā un, iespējams, arī papildu vērtēšanas kritēriju ieviešanu būvniecības iepirkumos.

VNĪ ikdienas pieredze liecina, ka apjomīga attīstības projekta īstenošanai, sākot no idejas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešami aptuveni 4-5 gadi. Pirms kovida salīdzinoši stabilā ekonomiskā vide, kad cenu izmaiņas (inflācija) bija nelielas, bet nauda - ļoti lēta, lielu projektu īstenošanu bija padarījusi daudz vieglāk prognozējamu gan nepieciešamo finanšu, gan izpildes termiņu ziņā. Taču šāda dzīve ir beigusies uz ilgiem laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ atklāts pelējums, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Gunda Jauntēva.

Šīs nedēļas laikā slimnīcas būvuzņēmēji turpina darbu pie jaunās ēkas pagrabstāva telpu tīrīšanas darbiem, tajā skaitā attīrot no bojātajiem būvizstrādājumiem. Jauntēva norādīja, ka pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīs starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinot teātra pamatkapitālu, Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Dailes teātrim finansējumu 8,3 miljonu eiro apmērā, deleģējot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, liecina abu pušu noslēgtais līgums, kas pieejams teātra tīmekļvietnē.

3,7 miljoni eiro Dailes teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tostarp 40 236 eiro paredzēti minimālās algas palielināšanai šogad līdz 700 eiro, 132 573 eiro paredzēti, lai nodrošinātu aktieru amatalgu ne mazāk kā 1593 eiro, 192 491 eiro paredzēti, lai no gada sākuma nodrošinātu konkurētspējīgu valsts teātru darbinieku atalgojumu, palielinot pārējiem darbiniekiem mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%. Tāpat 66 281 eiro paredzēti Dailes teātra dārza uzturēšanai un apskaņošanas tehnikai, 31 020 eiro iezīmēti dienas naudu izmaksu segšanai izrādes "Rotkho" viesizrādēm Odeon teātrī Parīzē, Francijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ošukalns investējis 350 000 eiro saules paneļu parkā Jēkabpilī

Db.lv, 15.03.2023

Projekts ir īpašs ar to, ka saules paneļi izvietoti uz nestandarta formas jumta, kas prasīja sarežģītāku inženiertehnisko risinājumu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru uzņēmums Ošukalns sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit uz sava kokapstrādes ražotnes ceha jumta Jēkabpilī uzstādījis vienu no apjomīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem saules paneļu parkiem Latgales reģionā. Projekta investīcijas ir 350 000 eiro.

Projekta ietvaros uz kokapstrādes ražotnes ēkas jumta uzstādīti 1050 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 425 kW, kas ik gadu saražos gandrīz 386 MWh zaļas elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs 25% no ražotnes ceha elektroenerģijas pašpatēriņa, vasaras mēnešos saules enerģija spēs nodrošināt pat vairāk nekā 70% no ražotnes ceha dienas patēriņa.

Zaļā elektroenerģija tiks izmantota kokapstrādes ražotnes vajadzībām, galvenokārt, lai nodrošinātu koka ēvelēšanas un termoapstrādes procesus termokaltē. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 116,6 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs 12 braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

“Saules saražotā enerģija rada drošības spilvenu, nodrošinot gan pašpatēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, gan elektroeneatkarību brīžos, kad elektroenerģijas cenas ir īpaši augstas, kā tas bija atsevišķos mēnešos pērn. Tādējādi iespējams plānot uzņēmuma izmaksas, kas ir nozīmīga konkurences priekšrocība. Ne mazāk svarīgi ir fakts, ka, ražojot zaļo enerģiju, mēs ievērojami samazinām CO2 izmešu apjomu. Kļūstot videi draudzīgāki, mēs vienlaikus kļūstam draudzīgāki arī dažādām instancēm, tostarp, uzlabojas uzņēmuma kredītprocenti bankā,” novērtē Ošukalns ražošanas tehniskais direktors Mārcis Lukaševičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigti biroja kompleksa "Verde" otrās jeb B ēkas apjomīgākie būvdarbi, informē projekta attīstītāja "Capitalica Asset Management" pārstāvji.

B ēkā ir pilnībā pabeigta otrās būves nesošā karkasa celtniecība, tai skaitā arī jumta metāla konstrukciju izbūves darbi, un drīzumā tiks uzsākta arī jumta hidrolizācijas izbūve. Gluži kā pirmā, arī otrā ēka ir 11 stāvus augsta, un tās izbūves darbos ir izmantotas vairāk nekā 3 000 tonnas stiegrojuma un 12 000 kubikmetri betona.

Pašreiz B ēkā tiek veikti vispārīgie būvdarbi, kā arī notiek tādu iekšējo inženiertīklu izbūve kā elektrības tīkli un aukstuma apgādes sistēma. Tuvākajā laikā pilnā apjomā tiks veikta arī pārējo inženiertīklu izveide. Paralēli noslēgumam tuvojas arī būvdarbu procesi, kas saistīti ar ēkas sagatavošanu darbiem ziemas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru