Lai uzlabotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu, Ministru kabinets 2018. gada 20. marta sēdē apstiprināja izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos, informē Ekonomikas ministrija.

Viena no būtiskām izmaiņām ir noteiktā iespēja īsākā laika termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa, minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā (līdz šim - 3 gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un 5 gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība). Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumu projekts nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti jāveic kompetences novērtēšana.

Digitalizācija strauji ienāk dažādās dzīves jomās – arī tajās nozarēs, kuras drīzāk asociējas ar roku vai smagās tehnikas darbu. Ikviena jauna būvniecības iecere Latvijā ir reģistrējama tikai digitāli Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Tā nepieciešama visiem, kas piedalās būvniecības procesā, un ļauj pārraudzīt ne tikai būvniecības norisi, bet arī darba drošību, nodokļu samaksu, patērētāju tiesību aizsardzību un citas jomas. Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai BIS ir neatsverams palīgs būvspeciālistu sertificēšanā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai (LBS BSSI) Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un uzraudzību tādās darbības sfērās kā ēku konstrukciju projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, ceļu, projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, tiltu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, kā arī inženierizpētē. LBS BSSI kā viena no lielākajām būvspeciālistu sertifikācijas institūcijām ir piešķīrusi ap 5600 sertifikātu, no kuriem šobrīd aktīvi ir 4300 sertifikātu. LBS BSSI, pirmkārt, novērtē kompetenci un piešķir sertifikātus jaunajiem būvspeciālistiem, otrkārt, veic regulārās un padziļinātās pārbaudes jau sertificētiem būvspeciālistiem un, treškārt, izvērtē sūdzības par būvspeciālistu profesionālās darbības iespējamajiem pārkāpumiem. Vēl nesenā pagātnē šis darbs nozīmēja milzīgas dokumentu grēdas. Šodien tas nav iedomājams bez digitalizācijas sniegtās palīdzības – Būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

Ministru kabinets š.g. 24. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas attieksies uz norēķiniem būvniecības nozarē.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022.gadam.

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem (apakšuzņēmēju ķēdēm) reģistrēt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā veiktos norēķinus būvdarbu līgumu ietvaros.

Saskaņā ar pētījumu “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015. - 2019. gadam”, ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē, lai arī kopumā ir samazinājies, tomēr joprojām ir augsts - 2019. gadā tie bija 30,7%. Elektroniskā darba laika uzskaite ir atzīta par efektīvu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku un tās galvenajām izpausmēm – aplokšņu algām un nostrādāto stundu neuzrādīšanu.

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska, lūdzot steidzami izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību attiecībā uz būvekspertu sertifikāciju. Nozares pārstāvji norāda uz BVKB nespēju nodrošināt būvniecības procesu saskaņošanai nepieciešamo speciālistu sertifikāciju un kavēšanos ar ekspertīžu veikšanu.

Tā rezultātā netiek pienācīgi kontrolēta būvniecības procesu kvalitāte un pastāv draudi, ka būvniecības nozarē jau šī gada otrajā pusē trūks nepieciešamās kapacitātes, lai īstenotu nozīmīgus projektus. Turklāt, aizkavējot būvatļauju izsniegšanas procesu, pastāv risks lielākos projektos zaudēt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, informē Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Viskritiskākā situācija izveidojusies ar būvspeciālistu sertificēšanas procesu, ko pilnībā uzņēmies BVKB, izstrādājot kārtību speciālistu eksaminēšanai. Būvniecības likums nosaka, ka, sāķot ar 2016.gada 1. jūliju, būvprojektu un būvju ekspertīzes bez šādas sertifikācijas neviens speciālists nevar veikt, , bet pašlaik no vairāk nekā 8000 Latvijā esošo būvspeciālistu ir sertificēti vien 17, no kuriem 14 personas nodarbojas ar būvprojektu ekspertīžu veikšanu. Šāda situācija radusies dēļ BVKB nespējas savlaicīgi sakārtot sertificēšanas procedūru, kā rezultātā jau pērnā gada decembrī Saeimai nācās steidzamības kārtā pārcelt šī uzdevuma termiņu no 2016. gada 1.janvāra uz 2016. gada 1. jūliju, norāda eksperts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Būvspeciālistu sertificēšanas process ir jāpilnveido, jo Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) joprojām konstatē neatbilstības, kurās bijuši iesaistīti arī sertificēti speciālisti, intervijā aģentūrai LETA sacīja BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

«Būtu nepieciešams pilnveidot šo procesu kopumā. Tas ir viennozīmīgi. Manuprāt, esošais process nenodrošina tādu procesu, kādu mēs visi sagaidām. To mēs redzam arī uzraudzības ietvaros, piemēram, konstatējot dažādas neatbilstības un secinot, ka bijuši iesaistīti arī sertificēti speciālisti. Šajā ziņā būtu nepieciešams pilnveidot sistēmu kopumā,» stāstīja Mjakuškina.

Viņa norādīja, ka patlaban būvspeciālista sertifikātu ir iespējams arī anulēt, bet process šobrīd ir tāds, ka nenodrošina efektīvu šādu lēmumu pieņemšanu. Mjakuškina piebilda, ka biroja darbības laikā neviens sertifikāts nav anulēts.

«Mēs vienmēr esam informējuši par konstatētajām neatbilstībām sertificēšanas iestādes, un viņu uzdevums ir attiecīgi to visu novērtēt. Taču šādu lēmumu nav bijis. Informācija par pieņemtajiem lēmumiem ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmā. Tur redzēsiet, ka šādu būtisku lēmumu praktiski nav. Bet gribētu uzsvērt, ka tas nav tādēļ, ka šobrīd tiktu nodrošināts, ka visi speciālisti tiešām pilda savus pienākumus tā, kā tam vajadzētu būt,» sacīja Mjakuškina.

Rīgas pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus, kas turpmāk noteiks jaunu kārtību, kādā veidā uz Rīgas vidi degradējošām būvēm ir izvietojams dekoratīvais pārsegs, informē Rīgas domē.

«Noteikumi nosaka, ka dekoratīvo pārsegu var izvietot tikai uz C kategorijas vidi degradējošām būvēm ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas atļauju. Izvietojot dekoratīvo pārsegu jāievēro, ka tajā ir respektēts būves arhitektoniskais risinājums, kas attēlots ar grafiskiem līdzekļiem labā dizaina kvalitātē, un krāsu risinājums atbilst arhitektoniskajam stilam un iekļaujas apkārtesošajā pilsētvides ainavā,» par jauno kārtību informē Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Lai saņemtu atļauju dekoratīvā pārsega izvietošanai, persona jāiesniedz Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijai rakstisks iesniegums, kam jāpievieno ne agrāk kā vienu gadu no tā iesniegšanas brīža, derīgs būves tehniskās apsekošanas atzinums un Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņota dekoratīvā pārseguma skice.

Lietuvā šovasar pēc astoņu gadu pārtraukuma pa Nemunu atsāks kursēt ātrgaitas pasažieru kuteris no Kauņas uz Nidu, kas ļaus šo ceļu mērot ērtāk, ātrāk un patīkamāk nekā ar automobili.

1963.gadā būvēto «Raķetes» tipa upju kuģi pēc divu mēnešu remonta ūdenī paredzēts nolaist jau ceturtdien. Tas vēl tiks izmēģināts un pārbaudīts, bet pirmais reiss uz Kuršu kāpām un atpakaļ varētu notikt jūnija sākumā.

Atjaunotajā kuģī ir 58 sēdvietas; paredzētas vietas arī divriteņiem. Tas pārvietojas ar ātrumu 60-70 kilometri stundā, tātad šāds ceļojums pa Lietuvas lielāko upi varētu ilgt trīsarpus līdz četras stundas.

Šo un vēl divus ātrgaitas upju kuģus iegādājies nodibinājums «Vandens kelias», bet šai sezonā pasažierus pārvadās tikai viens no tiem.

Kā vēsta portāls «Kas vyksta Kaune», iecerēts, ka kuģis no Kauņas uz Nidu veiks trīs reisus nedēļā. Līdz Jāņiem biļete vienam pieaugušajam maksās 29 eiro un īpašnieki centīsies gādāt, lai pārējā vasaras daļā maksa par braucienu nepārsniedz 49 eiro. Par divriteņa pārvadāšanu gan būs jāmaksā papildus.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) nolēmusi rosināt atteikties no būvju tehniskās inventarizācijas lietām, kas, viņas ieskatā, esot nevajadzīgas paliekas no padomju laikiem.

Būvju tehniskās inventarizācijas lietas jeb būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas veic Valsts zemes dienests (VZD). Saeimas komisijas sēdē 17.janvārī VZD informēja, ka šobrīd rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu ir 7062 pasūtījumi.

Mieriņa skaidroja, ka būtībā šo kadastrālo uzmērīšanu veic, lai iegūtos datus izmantotu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Taču šos pašus datus var iegūt arī citādi, piemēram, Būvniecības informācijas sistēmā, kurā tiek ievietoti projekti, kā arī reģistrētas to izmaiņas.

Būvju kadastrālo uzmērīšanu jāveic, ne tikai nododot ēku ekspluatācijā. Ja dzīvoklī tiek pārcelta siena, nepieciešama inventarizācijas lieta, ja gribi lielāku virtuvi - nepieciešama inventarizācijas lieta, uzbūvē garāžu - vajag inventarizācijas lietu, teica Mieriņa.

Vairāku tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvji šodien notikušajā Tirgus uzraudzības padomes sanāksmē norādīja, ka jau šobrīd savā ikdienas darbā pastiprinātu uzmanību pievērš uzņēmēju informēšanai un konsultēšanai, vienlaikus uzsverot, ka atbalsta principa «konsultē vispirms» plašāku ieviešanu valsts pārvaldē, informē Ekonomikas ministrijā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien, 2. novembrī, sasauca Tirgus uzraudzības padomes sēdi, uzsākot diskusiju un tikšanās ciklu ar komersantus uzraugošajām institūcijām, lai diskutētu par uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas mehānismiem un uzsāktu «konsultē vispirms» principa ieviešanu.

«Tiekoties ar uzņēmējiem reģionos, vērojama spriedze starp valsts uzraugošajām iestādēm un sabiedrību. Uzņēmēji ne vienmēr pārzina visus normatīvos aktus un no tiem izrietošās prasības, kas viņiem jāievēro. Savukārt, pēdējā laikā publiskotie stāsti par valsts un pašvaldību iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem ataino sodīšanas praksi kā ierastu tirgus uzraudzības mehānismu. Tirgus uzraudzības iestāžu galvenais pienākums nav sodīt, bet gan nodrošināt, ka uzņēmēji, pirmkārt, zina par saviem pienākumiem gan pret saviem klientiem un darbiniekiem, gan pret valsti, un otrkārt, ka viņi godprātīgi tos pilda,» sanāksmē uzsvēra A. Ašeradens.

Ceturtdien, 5.novembrī, Saeima izskatīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto un apstiprināto galaziņojumu.

«Ir paveikts labs darbs, ar kuru var lepoties ikviens komisijas loceklis. Vienlaikus jāatzīmē, ka komisijas priekšlikumu iedzīvināšana tālāk būs atkarīga no atbildīgo institūciju un amatpersonu patiesās vēlmes veikt kvalitatīvas izmaiņas normatīvajos aktos un valsts pārvaldes darbībā,» iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Komisija galaziņojumā izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā un secinājusi, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie šīs traģēdijas. Komisija arī aktualizēja jautājumu un diskusiju par politisko atbildību, norāda R.Balodis.

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

1.maijā stājas spēkā grozījumi būvnormatīvā Būvju ugunsdrošība, kas turpmāk atļaus projektēt un būvēt koka nesošas ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz sešu stāvu vai 18 metru augstumam.

Iepriekš Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Būvju ugunsdrošība atļāva projektēt un būvēt koka nesošas ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz astoņu metru jeb trīs stāvu augstumam.

Savukārt būvēs, kā, piemēram, administratīvās ēkas, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu būves, universitāšu un augstskolu mācību ēkas, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas, kuru augstākā stāva grīdas līmenis ir no astoņiem metriem līdz 14 metriem jeb piecu stāvu augstumam, bija atļauts samazināt nesošo sienu un karkasa kolonnu ugunsreakcijas klasi līdz B-s1, d0, ja tiek nodrošināti papildus kompensējoši pasākumi, piemēram, ir vismaz divas evakuācijas izejas, katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila, kura sasniedzama ar ugunsdzēsības glābšanas tehniku (autokāpnēm), kā arī visas telpas aprīkotas ar automātiskām ugunsdzēsības sistēmām (sprinkleriem).

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atbalstījis Valsts kancelejas konkursa komisijas izvēlēto kandidatūru Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktora amatam, apstiprinot tajā Svetlanu Mjakuškinu, informē ministrijā.

Amata pienākumus viņa sāks pildīt 2017. gada 1. augustā. «Par BVKB tuvākā darba prioritātēm saredzu e-pārvaldības ieviešanu būvniecības procesā un līdz ar to Būvniecības informācijas sistēmas tālāku attīstību, kā arī publisku ēku ekspluatācijas drošības kontroļu un būvspeciālistu sertificēšanas nodrošināšanu,» uzsver A.Ašeradens.

Atbildīga amata pienākumu izpilde, spēja saskatīt būtisko, kā arī spēja plānot un organizēt darbu mērķa sasniegšanu, ļāvusi S.Mjakuškinai ieņemt vadošus amatus Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Šobrīd S.Mjakuškina pilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktores pienākumus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā S.Mjakuškina strādā kopš 2007. gada, iepriekš pildot Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktora vietnieces, Tehniskās un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājas un vecākās ekspertes pienākumus. Pēdējos gadus viņas kompetencē bijusi arī būvizstrādājumu uzraudzība gan tirgū gan būvlaukumos, kas apliecina profesionālu izpratni par būvniecības nozarē notiekošo.

Līdz šim visvairāk būvspeciālistu sertifikātu izsniegts ēku būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomā, liecina informācija Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Kopumā būvspeciālistu reģistrā ir reģistrēts 10 870 aktīvu sertifikātu.

Visvairāk sertifikātu - 1906 - izsniegts ēku būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomā. Šai jomai ar 928 izsniegtiem sertifikātiem seko elektroietaišu izbūves darbu vadīšanas un būvuzraudzības joma, 787 sertifikāti izsniegti ceļu projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomā, bet 739 sertifikāti izsniegti arhitekta prakses jomā.

Vismazāk sertifikātu - viens - izsniegts ceļu būvprojektu ekspertīzes jomā, dzelzceļa sliežu ceļu projektēšanas jomā un ēku ekspertīzes jomā.

Visaktīvākā būvspeciālistu sertificēšanas jomā bijusi Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija, kas izsniegusi 4015 sertifikātus. Ar 2531 izsniegtu sertifikātu seko Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas centrs, ar 1770 izsniegtiem sertifikātiem - Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas Specializētais sertifikācijas centrs, kā arī ar 950 izsniegtiem sertifikātiem - Latvijas Dzelzceļnieku biedrības Sertificēšanas centrs.

AS Latvenergo Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni, lai veiktu Daugavas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontu mainīgajā ūdens līmeņa zonā Rīgas HES un Ķeguma HES. Tādējādi noslēgsies 13,6 km garās nogāzes stiprināšanas darbi, nodrošinot Rīgas HES dambja izmantošanu un ekspluatāciju turpmākos 30 gadus, informēja uzņēmumā.

Šajā periodā vienlaicīgi ir plānots veikt: Rīgas HES labā krasta dambja augšas bjefa nogāžu betona virsmas stiprinājumu atjaunošanas remontdarbus un Ķeguma HES ūdens pārgāznes aizsprosta atjaunošanas remontu. Galvenie atjaunošanas darbi mainīgajā ūdens līmeņa zonā ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Darbu veikšanai AS Latvenergo no 3.augusta līdz 18.septembrim pazeminās ūdens līmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16,10 - 16,30 metriem absolūtās atzīmes (m.abs.), kas ir par 0,90 - 0,70 m.abs. zemāk par minimālo ūdens līmeni (17,00 m.abs.) HES normālas ekspluatācijas laikā.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, pirmdien, 17.septembrī, Rumānijas galvaspilsētā notiekošajā Bukarestes samitā parakstīja nodomu protokolu par Latvijas līdzdalību Trīs jūru valstu investīciju fonda izveidē, kura kopējais apjoms plānots 1 miljards eiro, liecina Altum paziņojums Nasdaq Riga.

Trīs jūru valstu investīciju fonds ir kopīga 12 Baltijas, Melnās un Adrijas jūras valstu attīstības institūciju iniciatīva ar mērķi veicināt infrastruktūras projektu finansēšanu un attīstību, kas investīciju ziņā šajā reģionā joprojām atpaliek no situācijas Rietumeiropas valstīs.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: «No Trīs jūru fonda varēs finansēt nozīmīgus infrastruktūras projektus Latvijā, tai skaitā sniedzot tehnisko palīdzību projektu izstrādei. Trīs jūru investīciju fonds nekonkurēs ar esošajām finansēšanas iniciatīvām, bet gan būs papildu katalizators gan esošo, gan jaunu projektu attīstīšanai, īpaši sadarbībā starp publisko sektoru un privāto sektoru, kur ieguvējas ir fonda dibinātājvalstis un to iedzīvotāji.»

Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījuši atklātu vēstuli Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam lūdzot izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību un īstenoto aktivitāšu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas un Būvniecības likumiem. Pēc viņu domām, BVKB cenšas uzsākt komercdarbību jomās, kas ir ārpus birojam noteiktajām kompetencēm.

Par pamatu tam kalpo BVKB publicētā informācija par plāniem sniegt būvju un būvprojektu ekspertīžu maksas pakalpojumus un Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par cenrāža noteikšanu šiem pakalpojumiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, BVKB ir tiesīgs tikai organizēt, bet ne pašrocīgi veikt būvju un būvprojektu ekspertīzi tā uzraudzības lokā esošajos objektos, norāda vēstules autori. «Likumā skaidri noteikts, ka BVKB ir institūcija, kas veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību noteiktai ēku grupai, kā arī organizē to ekspertīzes. Biroja ambiciozie plāni sniegt būvprojektu un būvju ekspertīzes pakalpojumus, uzņemoties privāto komersantu funkciju, ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem un draud izkropļot būvniecības nozares darbību,» skaidro Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Daudzfunkcionālā kompleksa "Z Towers" ekspertīzes veicējs Artis Dzirkalis lēmumu uz laiku apturēt viņa sertifikātu uzskata par nepamatotu un grasās to pārsūdzēt.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pieņemtais lēmums ir pilnībā nepamatots un tikai spilgti atklāj Latvijas būvniecības regulējuma nepilnības, uzskata inženieru biroja "CMB" valdes priekšsēdētājs A.Dzirkalis.

"Latvijā šobrīd normatīvajos aktos nav precīzi noteikts, kādā apjomā un detalizācijā veicama būves ekspertīze. Attiecīgi, iebildumi par ekspertīzes dokumentēšanu un metodiku nav pamatoti; turklāt ekspertīze tika veikta, lai izvērtētu mehānisko stiprību, stabilitāti un būvkonstrukciju drošumu," norāda A.Dzirkalis.

Vienlaikus viņš uzsver, ka būvju kompleksa "Z Towers" ekspertīze veikta ļoti rūpīgi, turpat gada garumā, cieši sadarbojoties ar ēkas projektētājiem, būvinženieriem, būvuzraugiem un citiem speciālistiem, izmantojot vairāk nekā 10 gadu laikā izstrādātu, uz pieredzi un kompetenci balstītu būves ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Turklāt ekspertīžu mērķis bija gūt papildus pārbaudes un apstiprinājumu tam, ka ēka patiešām ir droša un uzbūvēta saskaņā ar projektētāja paredzētajiem būvkonstrukciju risinājumiem, kas ievērojami pārsniedz ne tikai Latvijas būvnormatīvu prasības, bet arī Eirokodeksa prasības.

Latvijas banku sektorā valda stabilitāte un kārtība, tomēr Latvijai ir svarīga domu apmaiņa par uzraudzības metožu pielietojumu un pilnveidi, risku vadību, ņemot vērā aktuālos uzraudzības akcentus mūsu valstī, piemēram, saistībā ar biznesa stratēģiju radikālu maiņu daļā mūsu banku, stāsta Pēters Putniņš, FKTK priekšsēdētājs.

Latvijā darba vizītē ir ieradusies Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī (Daniele Nouy). Pārrunājot pašreizējās darba aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un tās priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš ir ECB Uzraudzības valdes loceklis, īpaša uzmanība veltīta tādiem uzraudzības tematiem kā banku pārvaldības mehānismi, jauni biznesa virzieni un stratēģijas un risku vadība nākotnes izaicinājumu kontekstā eirozonā.

Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) dalībvalsts, un trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros.

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Pēc Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pakāpeniskas ieviešanas būvvaldēs šīs vasaras nogalē, Valsts zemes dienests (VZD) uzsācis kadastra apzīmējumu piešķiršanu būvēm būvniecības saskaņošanas stadijā. Izmantojot būvju pirmsreģistrācijas servisu, kadastra apzīmējums jau piešķirts 15 būvēm Ādažu novadā un 1 būvei Rēzeknes novada Griškānos, informē VZD.

Ādažu novada būvvalde ir pirmā, kas aktīvi izmanto automātisko būvju pirmsreģistrāciju jau kopš 17. augusta. Ceturtdien, 17. septembrī, pirmo būves pirmsreģistrāciju ierosināja Rēzeknes novada būvvalde.

Šobrīd pavisam septiņas būvvaldes var veikt būvju pirmsreģistrāciju. Tās ir Ādažu, Baldones, Viļakas, Tukuma, Rēzeknes, Bauskas un Līvānu novadu būvvaldes, kā arī Būvniecības valsts kontroles birojs. Līguma projekti par BIS lietošanu, t.sk. būvju pirmsreģistrācijas servisa izmantošanu, izsūtīti 40 būvvaldēm. Līdz šim līgumi noslēgti ar nedaudz vairāk nekā 30 būvvaldēm.

Saņemot būvniecības ieceres iesniegumu un pievienotos dokumentus, būvvalde pieņem lēmumu par būvniecības ieceres apstiprināšanu un būvatļaujas izdošanu vai atteikumu izdot būvatļauju. Ja būvniecības iecere tiek apstiprināta, būvvalde ierosina būves pirmsreģistrāciju Kadastrā, lai būve visā tās turpmākajā pastāvēšanas laikā būtu identificējama ar tai piešķirto kadastra apzīmējumu.