Lēnām maina kursu

2018. gada 16. maijs plkst. 6:46
Autors: Elīza Grīnberga - speciāli DB
Sadaļa: Bankas
Dalies ar šo rakstu

Bankas, kas strādāja ar nerezidentu klientiem, patlaban atteikušās no daļas klientu un turpina definēt jaunos darbības virzienus – finanšu tehnoloģijas, obligāciju emisijas, kreditēšana

Taču daļa banku turpinās esošo darbības virzienu, orientējoties uz citiem reģioniem klientu apkalpošanā. Līdzšinējie soļi izskatās cerīgi, vērtē uzraugs.

Visas strādā

Kopš februāra, kad Latvijas amatpersonas izplatīja paziņojumus, ka bankām jāatsakās no čaulas kompānijām un lielas daļas nerezidentu klientu, kredītiestādes, kas strādā ar starptautiskajiem klientiem, jau paveikušas lielu darbu un izrevidējušas klientu bāzi. Uzraugs norāda, ka banku līdzšinējā reakcija uz nepieciešamajām izmaiņām ir vērtējama pozitīvi un process virzās produktīvi. Tiesa, līdzšinējās tendences tirgū rada arī jautājumu, vai tiešām bija jāpiemēro tik stingrs sods AS ABLV Bank, to likvidējot. Jau iepriekš intervijā DB bankas pārstāvji uzsvēra, ka banka jau uzlaboja darbību un sekoja uzrauga prasībām, un, ja būtu nepieciešams, veiktu vēl papildu izmaiņas. Jāatgādina, ka patlaban ABLV Bank gaida Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par pašlikvidāciju, ko uzraugs sola publicēt tuvākajā laikā.

«Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas,» situāciju raksturo FKTK vadītājs Pēters Putniņš. «Svarīgi apzināties, ka ārvalstu klientu niša vienmēr ir bijusi paaugstināta riska zona, tāpēc FKTK ir likusi šīm bankām nepārtraukti uzturēt paaugstinātu latiņu normatīvajiem rādītājiem (kapitāls, likviditāte un citi),» viņš uzsver, piebilstot, ka Latvijā strādājošās bankas to dara, – visas tā dēvētās ārvalstu klientu bankas ir apliecinājušas vēlmi strādāt, katrai ir savs pārmaiņu vadības dialogs ar FKTK ekspertiem un vadību.

Banku risinājumi būs individuāli, pieļauj P. Putniņš, vērtējot, ka pirmie soļi uz jaunu kārtību banku sektorā izskatās cerīgi. FKTK savulaik pieprasītie paaugstinātie stabilitātes rādītāji ārvalstu segmenta bankām ir attaisnojuši sevi, jo tagad ir labs pamats, kā izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus radikāli mainot biznesa modeli, viņš uzskata. «Mūsu bankas ir tehnoloģiski attīstītas un varošas fintech jomā, šī iespēja jāizmanto kā atspēriena punkts jaunam sākumam. Mēs lēšam, ka būs arī turpmāk 4–5 lielās (retail) un joprojām vairāk mazo banku,» viņš piebilst. Kā potenciālos darbības virzienus šī segmenta bankām nākotnē P. Putniņš min vairākus: ārvalstu biznesa apjoma samazināšanu līdz droši kontrolējamam; jaunu maksājumu biznesa nišas un/vai licences maiņas iespēju; vairāku banku apvienošanos; portfeļu pārņemšanu; jaunus klientus EEZ; aktīvu pārvaldes pakalpojumus; digitālo pakalpojumu attīstīšanu; e-komercijas platformas (starptautiskiem koncerniem), kā arī fintech iniciatīvas un jaunu pakalpojumu veidu izveidi.

Atsakās no daļas

Pirms neilga laika FKTK vadītājs prognozēja, ka banku sektorā nerezidentu noguldījumu apjoms 3–4 mēnešu laikā sasniegs 20% līmeni no kopējiem noguldījumiem, kas ir zemākais līmenis 20 gadu laikā. Vēl pirms pāris gadiem tas pārsniedza 50% no kopējā Latvijas banku piesaistīto depozītu apjoma. Banku pārstāvji atzīst, ka klientu bāzi šobrīd aktīvi revidē, taču tajā pašā laikā atzīmē, ka arī iepriekšējos gados ir veikts cītīgs darbs, lai samazinātu riskanto klientu skaitu, līdz ar to daļā banku drastiskas izmaiņas nav nepieciešamas. Taču nevar noliegt, ka daļai banku gan nāksies atteikties no ievērojamas klientu daļas.

Banku pārstāvji patlaban pauž apņēmību pārorientēt darbību pietiekami strauji, lai nākotnē uzraugs nepiemērotu sodu vai nenāktos bankas darbību apturēt.

Visu rakstu Lēnām maina kursu lasiet 16. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu