Tirdzniecība un pakalpojumi

Liela daļa pirkumu aizvien notiek skaidrā naudā

Anda Asere, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Bezskaidras naudas norēķinu apjoma pieaugumu Tieto Latvia maksājumu karšu biznesa vienības vadītājs Māris Ozoliņš skaidro ar to, ka attīstās pirkumi internetā, parādās jauni norēķinu veidi ar mobilo telefonu starpniecību, kā arī ir stabils pieaugums tradicionālo maksājumu karšu darījumiem, attīstoties infrastruktūrai. «Būtiski ir arī tas, ka maksāt ar skaidru naudu vairs nav stilīgi, piemēram, ASV tikai 9% no iedzīvotājiem skaidru naudu uzskata par primāro norēķinu līdzekli. Vienīgās vietas, kur priekšroka tiek dota skaidrajai naudai, ir kioski un ātras ēdināšanas restorāni – vietas, kur svarīgs apkalpošanas ātrums un norēķinu summas ir nelielas. Tomēr arī šajās vietās skaidrās naudas lietošana samazināsies līdz ar bezkontakta norēķinu ieviešanu,» viņš uzskata.

«Jaunā paaudze aug, tā ir vairāk tendēta uz elektroniskiem risinājumiem. Bezskaidras naudas darījumi ikdienā ir pierastāki un ātrāki. Šī tehnoloģija kļūst pazīstamāka un biežāk lietojama, tāpēc tā dabiski aug. Karšu darījumi veido aptuveni trešdaļu no kopējās ekonomikas apgrozījuma. Skandināvijā tie ir ap 80%,» zina stāstīt SIA Verifone Baltic ģenerāldirektors Agris Štikāns. Pērn šis specializētais uzņēmums piedzīvoja nelielu apgrozījuma pieaugums – aptuveni par 4%. Šogad viņš cer uz 5% izaugsmi un līdz pat 10% pieaugumam nākamgad. Tajā pašā laikā karšu darījumu apjoms pieaugums visā Baltijā ir ievērojams – par divciparu skaitli katru gadu, uzsver A. Štikāns.

Pārceļo uz internetbanku

Šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 1. ceturksni par 30% samazinājies SEB bankas filiāļu apmeklēšanas biežums, par 50% palielinājies internetbankas mobilās versijas pieslēgšanās regularitāte, savukārt internetbankas lietotāju skaits – par 8%. Skaidras naudas darījumu skaits no visiem filiālēs apkalpotajiem klientiem 2016. gada 1. ceturksnī samazinājies par 78% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2013. gadā. «Samazinājums filiāļu apmeklējumā daļēji saistīts ar to, ka rēķinu apmaksas kultūra ir pārvirzījusies uz internetbanku, tās mobilo versiju, kā arī iespēju dažādos servisus apmaksāt arī ar maksājumu kartēm. Mūsu klienti kartes aizvien vairāk sāk lietot pirkumiem, nevis skaidras naudas izņemšanai. Vienlaikus absolūtie cipari rāda, ka karšu lietošanā pārsvars joprojām ir skaidras naudas izņemšanai bankomātā. Pirkumi ar karti ņem virsroku pār skaidras naudas izņemšanas darījumiem, bet, ja vērtējam pēc darījumu summām, tad izņemtā skaidrā nauda joprojām ir lielāka nekā ar kartēm veiktā kopējā pirkuma summa,» informē Agnese Strazda, SEB bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja. 2015. gadā SEB bankomātu tīklā klienti veikuši 14 milj. transakciju, skaidrā naudā izņemot 1,2 mljrd. eiro un savos kontos iemaksājot vairāk nekā 500 milj. eiro, savukārt ar karti veikti pirkumi 46 milj. apmērā. Vidējā pirkuma summa ar karti ir 16 eiro, vidējā izmaksas summa bankomātā ir 100 eiro, vidējā iemaksas summa bankomātā – 320 eiro. Pēdējos piecos gados turpina augt ar maksājumu kartēm apmaksāto darījumu apmērs tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, kā arī interneta pirkumos. 2015. gadā SEB bankā sasniegts pēdējo piecu gadu rekords darījumu skaita ziņā, uzrādot 34% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gadu.

Bezkontakta kartes

Eiropas direktīva PSD2 (Payment and Service Directive II) nosaka, ka visām jaunajām karšu pieņemšanas ierīcēm un arī jaunajām izsniegtajām kartēm no 2017. gada jābūt ar bezkontakta funkcionalitāti. SEB banka šobrīd ir izsniegusi vairāk nekā 2500 bezkontakta karšu, un ar tām var veikt norēķinus vairāk nekā 130 tirdzniecības vietās Latvijā. Bankas klienti, kuri ikdienā izmanto MasterCard Dinamo kartes, 2016. gada pirmajā ceturksnī Latvijā un ārzemēs ir veikuši pirkumus 1,8 milj. eiro apmērā. Drošības nolūkos kartei ir noteikts limits summai, par kādu tiek veikts šāds maksājums – tie ir 14 eiro. Arī Swedbank šogad sāk bezkontakta norēķinu sistēmas ieviešanu Latvijā, un šīs bankas gadījumā ar bezkontakta karti varēs norēķināties par nelieliem pirkumiem līdz 10 eiro. «Mūsu dati rāda, ka vairāk nekā 60% karšu maksājumu tiek veikti par nelieliem ikdienas pirkumiem, kuru vērtība nepārsniedz 10 eiro. Tas padarīs ērtāku ikdienu un ietaupīs laiku gan pircējiem, gan pārdevējiem, jo tagad, veicot 6–10 pirkumus, atliks tikai pietuvināt maku maksājumu terminālim, līdzīgi, kā to esam pieraduši darīt sabiedriskajā transportā, lietojot e-talonu. Domāju, ka gada laikā šāda karte būs vismaz katram otrajam iedzīvotājam,» paredz Reinis Rubenis, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

Paredzams, ka bezskaidras naudas norēķinu apmēru palielinās bezkontakta kartes. «Mazie maksājumi ar bezkontakta kartēm lielveikalos samazinās rindas, jo paātrināsies darījumu apstrādes ilgums. Pircēji biežāk mazāku pirkumu dēļ iegriezīsies veikalā, un būs ātrāka apkalpošana. Domāju, ka tas būs pavērsiens un ērtības un ātruma dēļ procentuālais pieaugums var sasniegt pat 20%,» paredz A. Štikāns. Tāpat bezskaidras naudas izplatību veicina pašapkalpošanās kases, pakomāti utt.

Ienāk inovācijas

Galvenās inovācijas ir saistītas ar bezkontakta norēķinu ieviešanu (ar karti vai ar mobilo telefonu), dažādiem maksājumu veidiem no personas personai, maksājumiem internetā. Pienesumu inovatīvu risinājumu attīstībā dod finanšu tehnoloģiju kompānijas, piemēram, Uber. Arī bankas, kuras bezskaidras naudas norēķinos arvien dominē, ir spiestas pārvērtēt stratēģiju un aktivizēties inovāciju jomā, spriež M. Ozoliņš. Tomēr, lai kāds risinājums veiksmīgi iedzīvotos, jāsakrīt vairākiem faktoriem – lietotājiem jāsaņem papildu vērtība, salīdzinot ar jau pierastajiem risinājumiem un jaunajiem pakalpojumiem jābūt lētākiem vai arī jāsniedz kādas citas vērtības. Bankai vai uzņēmumam ir samērā sarežģīti novērtēt, vai konkrētais risinājums sasniegs nepieciešamo kritisko masu, lai tiktu plaši lietots. Viena no galvenajām problēmām Latvijā, kas traucē ieviest inovatīvus risinājumus, ir salīdzinoši nelielais cilvēku skaits. «Vēl ir jārisina dilemma, kas svarīgāks – lietotāja ērtība vai drošība. Piemēram, bezkontakta norēķini bez PIN koda ievadīšanas ir iespējami līdz zināmai summai. Tas ievērojami paātrina norēķinus, toties pastāv riska iespējamība: ja kāds nozags karti, tad varēs to lietot norēķinos līdz noteiktajam limitam. Kurš ir gatavs riskēt ar 10 eiro, lai saņemtu šādu ērtību? Un ar 100 eiro?» tā M. Ozoliņš.

Arī mobilie risinājumi

«Pasaulē un arī Latvijā populārākais norēķināšanās veids joprojām ir internetbanka, kuru pie mums ir izmantojuši 97% vietējo banku klientu, un kopš 2005. gada šis skaitlis ir dubultojies, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas 2016. gada dati. Savukārt mobilo tehnoloģiju aģentūra GSMA pērn paziņoja, ka mobilo maksājumu aplikāciju aktīvo lietotāju skaits ir pieaudzis par aptuveni 100 milj., šobrīd sasniedz jau vairāk nekā 130 milj. lietotāju. Pasaulē ik dienu tiek veikti 33 milj. mobilo pārskaitījumu, savukārt gada laikā šis skaits ir ap miljardu darījumu. Eiropā 12,4% no visiem naudas pārskaitījumiem ir bijuši mobilās maksāšanas darījumi. Latvijā maksājumu skaits ar bankas kartēm joprojām turpina augt, bet darījumu skaita īpatsvars ar skaidru naudu strauji samazinās. Tas nozīmē, ka cilvēki jau tagad savu naudu ir pārcēluši uz tiešsaistes vidi un retāk izvēlas veikt naudas izmaksas no bankomātiem, tādējādi neapgrūtinot sevi ar skaidru naudu, tostarp sīknaudu. Šajā brīdī parādās mobilo maksājumu sistēmu priekšrocības un iespējas, jo cilvēki pāreju no reālās, fiziskās naudas uz digitālo naudu jau ir veikuši. Saskaņā ar Omlis pasaules apskatu par 2014. gada mobilo maksājumu tendencēm Eiropā 12,4% no visiem naudas pārskaitījumiem ir bijuši mobilās maksāšanas darījumi, un visbiežāk lietotāji šo norēķinu formu izmanto, veicot nelielus maksājumus, piemēram, par iegādātajām aplikācijām, veicot starppersonu pārskaitījumus, kā arī iegādājoties maltītes ātrās ēdināšanas restorānos,» stāsta Mārtiņš Bērziņš, mobilās maksājumu aplikācijas Monea līdzdibinātājs. Mobilos maksājumus pagaidām nevar uzskatīt par globālo standartu, taču nozare strauji attīstās. Piemēram, Mobile Ecosystem Forum pētījumā par 2015. gadu atklājies, ka teju 70% no pasaules viedtālruņu lietotājiem ikdienas maksājumu veikšanai kādreiz ir izmantojuši mobilās ierīces. Savukārt GSMA norāda, ka jau šobrīd mobilo maksājumu pakalpojumi ir pieejami 93 pasaules valstīs un šo servisu nodrošina 271 pakalpojumu sniedzējs. «Joprojām izplatītākais mobilo telefonu izmantošanas nolūks ir savu bankas kontu bilances pārskatīšana, taču pieaug gadījumi, kuros cilvēki izvēlas izmantot mobilos telefonus, lai pārskaitītu naudu no sava privātā konta uz kādu citu,» teic M. Bērziņš. To pierāda arī Monea lietotāju skaits, kas drīzumā pārsniegs 10 tūkst., kas, ņemot vērā faktu, ka šāds norēķinu veids Latvijā vēl ir jauns, ir labs rezultāts. Kopš Monea darbības uzsākšanas tās lietotāji jau pārskaitījuši vairāk nekā 267 tūkst. eiro. Pēdējo mēnešu statistika liecina, ka lietotāji vienā reizē pārskaita vidēji 18,5 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos norēķini būs tikai bezskaidras naudas formā, tomēr būtu nepieciešami precizējumi attiecībā uz darījumiem, kas uzsākti, līdz attiecīgā norma stājās spēkā.

Valdības sēdē tika vērtēti 13 priekšlikumi grozījumiem Nodokļu un nodevu likumā, kas lielākoties vērsti uz skaidras naudas izmantošanu, un tiem paredzētais spēkā stāšanās termiņš ir šā gada 1. maijs. Par šo jautājumu vēl savs vārds ir sakāms Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un arī parlamentam kopumā.

Interesanti, ka, saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju, patlaban maksājumi skaidrā naudā Latvijā veido 37%, bet bezskaidrā naudā - 63% no kopējā maksājumu skaita. Vienlaikus viens Latvijas iedzīvotājs nedēļā veic vidēji 4,8 maksājumus skaidrā naudā un 8,3 maksājumus bezskaidrā naudā.

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu par skaidras naudas darījumu pašreizējo griestu 7200 eiro saglabāšanu, tos nepazeminot līdz sākotnēji iecerētajiem 3000 eiro un arī nenosakot transportlīdzekļu darījumiem skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. Finanšu ministrs Jānis Reirs Ministru kabinetā skaidroja piedāvāto grozījumu būtību. Atbalstīts tika Saeimas deputātu Jutas Strīķes, Aleksandra Kiršteina un Artusa Kaimiņa priekšlikums - nodokļu maksātājiem, tai skaitā fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus. DB jau vairākkārt rakstījis par skaidras naudas darījumu griestiem citās ES dalībvalstīs un par to samazināšanas uzraudzības kontroles problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Loginova pēdējie deklarētie uzkrājumi veido kopumā 279 820 eiro, bet Pečaka - 352 132 eiro

LETA, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova uzkrājumi aprīļa beigās veidoja kopumā 279 820 eiro, bet viņa vietnieks Aigars Pečaks pērnā gada nogalē bija uzkrājis kopumā 352 132 eiro, liecina pēdējās amatpersonu iesniegtās deklarācijas.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus vairāk nekā 850 000 eiro apmērā

Loginova deklarācija, pārtraucot pildīt Rīgas brīvostas pārvaldes uzņēmuma Rīgas brīvostas flote valdes locekļa pienākumus šogad 24.aprīlī, liecina, ka bezskaidrā naudā viņš bija uzkrājis 243 872 eiro un 17 237 ASV dolārus (14 398 eiro) bankās Latvijā un Spānijā, savukārt skaidrā naudā - 21 550 eiro.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopējie Loginova uzkrājumi izteikti eiro valūtā 24.aprīlī veidoja 279 820 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnē skaidra nauda būs relikvija

Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taksometriem rosina ieviest patentmaksu, bet baltajiem numuriem nodokli no apgrozījuma

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis informāciju par 300 tūkstošiem fizisku personu bankas kontiem, kuros apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro gadā, svētdien vēstīja LNT TOP10.

Pērn septembrī VID pirmo reizi no bankām saņēma ziņas par kontu atlikumiem, bet līdz 1. februārim pirmo reizi saņēma arī ziņas par kontu apgrozījumu. Interesanti, ka vairāk nekā 430 personām katrai konta apgrozījums bijis no 1 līdz 10 miljoniem eiro, bet 14 fiziskām personām katrai konta apgrozījums bijis virs 10 miljoniem eiro.

Starp šiem datiem esot arī lielas aizdomīgas summas – tā LNT TOP10 atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa -Ādmine. «Konta atlikums ir nulle un, piemēram, 2 miljoni iekšā, 2 miljoni - ārā, oficiāli ienākumu nav, par kuriem mūsu rīcībā varētu būt informācija, lai varētu saprast, kas tā ir par naudu. Tiklīdz fiziskās personas būs izpildījušas pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tad visus datus, kas mūsu rīcībā, izlaidīsim caur automatizēto riska analīzi un faktiski vasaras beigās sāksim mērķtiecīgāku darbu ar riskantajām fiziskām personām, kur vētīsim, kas tad tā ir par naudu,» tā skaidroja VID pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Komersanti mēdz nelikumīgi piemērot atsevišķu maksu par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veic 44% maksājumu

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veic 44% maksājumu, liecina Latvijas Bankas publiskotā «Maksājumu radara» dati.

Salīdzinājumā ar 2018. un 2017.gadu skaidrā naudā veikto maksājumu īpatsvars nedaudz pieaudzis - 2018.gadā Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā veica 40% maksājumu, bet 2017.gadā - 42% maksājumu.

Vienlaikus aptaujā, prognozējot, cik daudz iedzīvotāji izmantos skaidro naudu ikdienas norēķinos pēc 10 gadiem, 37% norādījuši, ka tas būs aptuveni tikpat, cik pašlaik, 29% domā, ka mazāk nekā pašlaik, 11% prognozē, ka skaidro naudu pēc 10 gadiem nemaz nelietos, bet 5% uzskata, ka tās īpatsvars tikai kāps.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2019.gada pirmajā pusgadā veikts 262,1 miljons bezskaidrās naudas maksājumu 92,8 miljardu eiro apmērā. No bezskaidrās naudas maksājumiem vairāk nekā 60% veikti ar norēķinu kartēm. Savukārt šogad pirmajā pusgadā veikto zibmaksājumu skaits sasniedza 2,6 miljonus, bet apmērs - 477,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, amatpersonu deklarācijas liecina, ka Jūrmalas domē visvairāk pelnījis Saskaņas deputāts Ņikita Ņikiforovs, aiz sevis krietni tālu atstājot ZZS mēru Gati Truksni un eksmēru ( arī ZZS) Ritu Sproģi.

Ņ. Ņikiforovs, būdams Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības politikas jautājumos, 2017. gadā algā un dividendēs nopelnījis 175.81 tūkst. eiro, (salīdzinoši 2016. g. viņš nopelnīja 149.28 tūkst. eiro) skaidrā naudā iekrājis 5500 eiro, bezskaidrā- 154.3 tūkst. eiro un 64.382 tūkst. USD, bet aizdevis desmit tūkst. eiro. Viņam pieder ūdensmotocikls un motocikls.

Jūrmalas domes priekššedētāja vietniece Rīta Sproģe ( ZZS), strādājot domē un pārdodot savus īpašumus, nopelnījusi 122.69 tūkst. eiro, viņai pieder nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes un ēkas, Mārupē. R.Sproģe skaidrā naudā iekrājusi piecus tūkstošus eiro. Viņas parādsaistības sasniedz 75.52 tūkst. eiro, ( salīdzinoši 2016. g. tās sasniedza 137.11 tūkst. eiro) bet aizdevusi mēra vietniece ir 89.07 tūkst.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jādeklarē darījumi, kas pārsniedz 3000 eiro skaidrā naudā

Zane Atlāce - Bistere, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji - līdz 2017. gada 1.februārim jādeklarē VID 2016. gadā skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskām personām, kuru summa pārsniedz 3000 eiro, atgādina. Valsts ieņēmumu dienests (VID).

No 2013.gada 1.janvāra ir spēkā likuma par Par nodokļiem un nodevām norma, kas noteic, ka nodokļu maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību, saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi noteikto līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3 000 eiro.

Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem un fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem - ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim jādeklarē VID visi taksācijas gadā skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskajām personām, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedza 3000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nolēmis atkāpties no amata, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis.

Viņš norādīja, ka šodien ostas valdes sēdē tika saņemts Loginova iesniegums ar lūgumu no šā gada 10.marta viņu atbrīvot no amata.

Rīgas brīvostas valde pieņēma iesniegumu un uzdeva ostas pārvaldei līdz nākamajai valdes sēdei 22.februārī izstrādāt kārtību, kādā tiks izraudzīts jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Plašāku komentāru par šāda Loginova lēmuma iemesliem Gailītis gan nesniedza. Ar Loginovu pagaidām nav izdevies sazināties.

Atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ostas pārvaldnieku amatā ieceļ un no amata atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka patlaban atrodas darba vizītē Baltkrievijā. Komentārus viņš sniegšot pēc atgriešanās Rīga un apstākļu noskaidrošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - KNAB aizturējis Rīgas satiksmes departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien aizturējuši pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu,apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Viņa norādīja, ka KNAB darbinieki šodien nav viesojušies RS telpās.

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka šodien plāno tikties ar RS priekšnieku Leonu Bemhenu un Rīgas vicemēru Andri Ameriku (GKR), lai pārrunātu vakardienas notikumus.

Ušakovs uzsvēra, ka KNAB ar viņu nav sazinājies. Tāpat mērs norādīja, ka viņam nav zināms, ar ko KNAB izmeklēšana ir saistīta.

Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Volkinšteins 2009.gada maijā zaudēja RS valdes locekļa amatu par pieļautajām kļūdām iepriekšējā vērienīgajā trolejbusu iepirkumā - neuzmanības dēļ sajaucot latus ar eiro, bankā tika paņemts mazāks kredīts nekā ir nepieciešams. Volkinšteins par problēmu zinājis, bet neinformēja nedz uzņēmuma valdi, nedz padomi. Pēc atbrīvošanas no amata viņš turpināja darbu «Rīgas satiksmē» kā attīstības direktors un tagad vada uzņēmuma iepirkuma komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB aizturētā politiķe Broka pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien aizturētā Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.

Politiķes ienākumi pagājušajā gadā bijuši 118 474 eiro apmērā, no kuriem lielāko daļu jeb 60 684 eiro viņa saņēmusi par Iepirkuma komisijas priekšsēdētājas un rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatiem LU.

Vēl 45 418 eiro Broka nopelnījusi par valdes locekļa amatu Rīgas Brīvostas pārvaldē, bet 12 372 eiro - par darbu Rīgas domē.

Vienlaikus Brokai 5000 eiro vērtībā pieder kapitāldaļas SIA «B2000 Baltic», 11 383 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Merits», kā arī 1422 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Target Consensus Consulting» uzņēmumā.

Brokas valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņai pieder zemes īpašums Rīgā, kā arī 2015.gada «BMW X5» automašīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 28.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Kopbraukšana noteikta kā pasažieru komercpārvadājums ar vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas. Tas būs pakalpojums ar vieglo automašīnu līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru. Šādu pakalpojumu varēs piedāvāt, pieprasīt un apstiprināt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Apmaksāt šādu pakalpojumu varēs tikai bezskaidrā naudā. Jaunais regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.martā. Praktisko kārtību kopbraukšanas pakalpojumam noteiks valdība.

Viedoklis: Uber, līdzīgi kā Taxify, ir korporatīvās identitātes krīze

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejami divu veidu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, – taksometru un tā saucamie «balto numuru» pārvadājumi.

Lai arī pasažieris saņem šķietami vienādu pakalpojumu – braucienu līdz izvēlētajam galamērķim, veids, kā pakalpojumu pieteikt un apmaksāt, ir dažāds. Tāpat atšķiras abu pakalpojumu sniedzēju atpazīšanas zīmes. Arī institūcijas, kas izsniedz dokumentus, lai komersants varētu nodrošināt šo pakalpojumu, ir dažādas. Tomēr Taksometru vadītāju reģistrā ir jābūt reģistrētiem pilnīgi visiem automobiļu vadītājiem, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, skaidro Autotransporta direkcijā.

Izsaukšana un norēķini

Taksometra pakalpojumus pasažieris var pieteikt telefoniski, zvanot pa izvēlētā pakalpojuma sniedzēja norādīto tālruņa numuru, caur aplikāciju / tīmekļvietni vai nolīgstot uz ielas. Norēķināties par braucienu var, maksājot skaidrā vai bezskaidrā naudā. Apmaksa tiek veikta pēc brauciena, pamatojoties uz taksometra skaitītāja rādījumu. Pēc apmaksas veikšana pasažierim ir jāsaņem čeks. Tāpat taksometriem ir tiesības braukt pa sabiedriskā transporta joslu, kas ir priekšrocība sastrēgumu laikā. Savukārt, tā saucamo, «balto numuru» pakalpojuma sniedzējus var pieteikt tikai caur aplikāciju / tīmekļvietni. Arī norēķināties par braucienu var tikai caur konkrēto aplikāciju / tīmekļvietni. Nodrošinot šādu komercpārvadājumu, automobilim nav jābūt aprīkotam ar taksometra skaitītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nozares sakārtošanai veidos taksometru vadītāju reģistru

Zane Atlāce-Bistere, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojekts paredz kopbraukšanu noteikt kā pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas. Tas būs pakalpojums ar vieglo automašīnu līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru. Šādu pakalpojumu varēs piedāvāt, pieprasīt un apstiprināt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Apmaksāt šādu pakalpojumu varēs tikai bezskaidrā naudā. Jaunais regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.martā, informē Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Praktisko kārtību kopbraukšanas pakalpojumam noteiks valdība.

Ar taksometru rezervēšanas problēmām interneta vidē, izmantojot tādas lietotnes kā Uber, Taxify un citas, saskaras ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropas Savienībā, norāda R.Naudiņš. «Riski galvenokārt ir saistīti ar to, ka taksometra pakalpojumus var sniegt privātpersonas bez atbilstošas vadītāju kvalifikācijas ar privātajām automašīnām, kā arī nodokļu nomaksa šiem pakalpojumiem ir neskaidra. Tādējādi komisija pēc ilgstoša, bet aktīva darba ir panākusi, ka kopbraukšanas pakalpojums tiks regulēts. Arī nodokļu administrācijas uzraugi deputātiem apliecinājuši, ka līdz ar jauno regulējumu nodokļu nomaksa kopbraukšanas pakalpojumiem kļūs skaidra un būs uzraugāma. Lai sakārtotu taksometru nozari, plānots veidot vienotu publiski pieejamu taksometru vadītāju reģistru,» uzsver R.Naudiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima investējusi pusmiljonu eiro rēķinu apmaksas skeneru ieviešanā

Zane Atlāce - Bistere, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs «Maxima Latvija» veikalu kasēs ieviesis jaunākās paaudzes skenerus, kas ļaus pakalpojumu apmaksu veikt, noskenējot rēķina svītrkodu no viedierīču ekrāniem, nevis drukātiem rēķiniem, informē uzņēmumā.

Investējot pusmiljonu eiro, Maxima Latvija šobrīd jaunos skenerus ir ieviesusi 60% veikalu visā Latvijā, uzsākot kasu aprīkošanu lielākajos un renovētajos veikalos. Tuvākā laikā tos plānots ieviest visos Maxima veikalos.

«Jaunie skeneri ļaus klientiem ne tikai izvairīties no rēķinu drukāšanas un veikt apmaksu ātrāk, bet arī dos iespēju rēķinu noskenēt pašam. Turklāt kopējais pirkumu skenēšanas laiks samazināsies vidēji par 30%, tādējādi atvieglojot darbu kasieriem un palielinot apkalpošanas ātrumu un kvalitāti. Jau šobrīd rēķinu apmaksa ir kļuvusi par ierastu ikdienas pakalpojumu «Maxima Latvija» veikalos, ko īpaši novērtē iedzīvotāji Latvijas reģionos ar mazāk norēķinu iespējām tuvākajā apkārtnē,» komentē «Maxima Latvija» IT departamenta direktors Mārtiņš Smilga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ja uz Latvijas robežas radīsies aizdomas par skaidras naudas izcelsmi, to varēs konfiscēt

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka 2019.gada 1.jūlijā stāsies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un likuma «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas» grozījumi, kuru mērķis ir novērst nedeklarētas un noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas Republikas, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Grozījumi ietver noteikt nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu, šķērsojot valsts iekšējo robežu.

Likuma grozījumos tiks precizēta personas administratīvā atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz valsts robežas un kompetence sodu piemērošanā, kā arī ir precizētas kompetentās iestādes - Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts robežsardzes – tiesības pieprasīt personai, aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, šķērsojot valsts robežu, ja skaidra nauda ir saistīta vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un proliferāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.maija stājas spēkā grozījumi nodokļu un nodevu likumā, kas nosaka aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.

Aizliegums skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma, piemēram, iegādi, noteikts, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām, nekā patiesā darījuma apmērs. Iepriekš skaidrā naudā par darījumu varēja norēķināties līdz 7200 eiro.

Likums grozīts, ņemot vērā, ka liela apjoma darījumi skaidrā naudā var radīt risku fiktīvu un krāpniecisku darbību veikšanai, kā arī iespējai legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumu autori Finanšu ministrijā norādījuši, ka skaidras naudas lietošana darījumos apgrūtina nodokļu administrācijas iespēju kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, jo nav efektīvu instrumentu darījuma pierādīšanai, tai skaitā, vai darījums skaidrā naudā faktiski ir noticis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļeiropā cilvēki biežāk lieto bezskaidru naudu, bet joprojām daudzviet Eiropā dominē skaidra nauda, piemēram, Bulgārijā 90% naudas aprites notiek skaidrā naudā, par to otrdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

«Joprojām daudzi cilvēki dod priekšroku skaidrai naudai. Tam ir dažādi iemesli, tostarp arī pieradums,» saka Juri Martins (Jüri Martin), Tavex Group finanšu direktors un valdes loceklis. Skaidras un bezskaidras naudas lietošanas paradumi dažādās valstīs atšķiras. Tavex ir pārstāvniecība Bulgārijā, un šajā valstī aptuveni 90% iedzīvotāju lieto skaidru naudu. Turpretī Zviedrijā no kopējā naudas apgrozījuma skaidra nauda veidojot vien dažus procentus. «Ir tiešām liela starpība paradumos, kā cilvēki izmanto naudu, lai norēķinātos dažādās valstīs. Tomēr pat Zviedrijā mums ir klienti, kuri pērk skaidru naudu, un ir uzņēmējdarbība, kur tā ir vajadzīga. Tāpat skaidrai naudai komercdarbībā joprojām ir zemākas izmaksas, kā arī ne visur var maksāt ar karti, tāpēc ir vitāli nepieciešams nodrošināties ar skaidru naudu, īpaši ceļojot. Tāpat daudzās valstīs patērētājam ir iespēja ietaupīt, maksājot skaidrā naudā. Lai gan daudzās Eiropas valstīs tirgotājiem nav atļauts pieprasīt augstāku cenu no klientiem, kuri norēķinās ar maksājumu kartēm, šādu norēķinu kārtību var sastapt pat restorānā vai viesnīcā Dānijā, kur ir atļauts iekasēt papildu maksājuma administrēšanas maksu, ja klients izmanto maksājuma karti. Līdzīga kārtība novērojama daudziem e-pakalpojumiem pasaulē, jo par klienta kartes transakciju tirgotājs bankai maksā komisiju no pirkuma,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: No aplokšņu algām līdz banku interesēm

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nauda nekļūst pelēka tāpēc vien, ka izmaksāta, apejot banku pakalpojumus

Valdības konceptuāli atbalstītā ideja par skaidras naudas darījumu summas ierobežošanu ir viens no piemēriem skaidras naudas plūsmas samazināšanai, jo tā ilgstoši rada jautājumus valsts makam garām aizplūdušu nodokļu kontekstā. Otrs valdības nāsis kņudinošais jautājums ir aizliegums skaidrā naudā izmaksāt algas.

Valsts maka izpratnē jēdziena «skaidra nauda» sinonīms lielākoties ir «netīra nauda» – tāda, kas figurē pelēkajā ekonomikā. Instances, kas rūpējas par iedzīvotāju sirdsapziņas jautājumiem par nodokļu nomaksu, kļūst bezspēcīgas un attiecīgi arī bezzobainas, jo darījumi, no rokas rokā nododot mazāku vai lielāku daudzumu banknošu, tām ir un paliek tabu. Nav iespējams pārbaudīt ne darījumos maksātās summas, ne noslēgšanas datumus, nemaz nerunājot par nodokļu zaudējumu aprēķināšanu un vispār šādu darījumu faktu kā tādu.

Komentāri

Pievienot komentāru