Jaunākais izdevums

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Laika gaitā apstiprinājās tas, par ko brīdināja finanšu tirgu uzraugi – piedzīvoti uzbrukumi bitkoinu maiņas platformām, zādzības no kriptomaciņiem un bitkoinu izmantošana kibernoziegumos, kas nozīmēja varbūtību zaudēt naudu maiņas platformās un kļūt par bitkoinu zādzības upuri.

Tomēr, neskatoties uz būtiskām svārstībām, bitkoina vērtība turpināja augt līdz pat 2017. gada nogalei, 17. decembrim, kad bitkoins sasniedza savu līdz šim lielāko vērtību – 20 000 ASV dolāri par vienību. Sasniedzot šo rekordaugsto līmeni, daudzi vieglu peļņu kārojoši spekulanti atteicās turpināt stumt augšā šo sniega bumbu un sāka pārdot iepriekš iegādātos bitkoinu, fiksējot savu peļņu. Sniega bumba uz to brīdi bija palikusi tik liela, ka noturēt to vairs nebija iespējams, un bitkoina cena pāris dienu laikā nogāzās gandrīz uz pusi, radot 150 miljardu ASV dolāru zaudējumus šī aktīva turētājiem.

Šogad bitkoina kritums turpinās, un tā cena ir pietuvojusies 3000 ASV dolāru līmenim, kas ir tikai 15% no pagājušā gada decembra cenas. Latvijas Bankas brīdinājums īstenojies dzīvē – bitkoina vērtība strauji samazinājās, radot to turētājiem ievērojamus zaudējumus.

Tāpat kā Nīderlandē nepārtrauca audzēt tulpes pēc tulpju sīpolu burbuļa sprāgšanas 17. gadsimtā, arī kriptovalūtas nekur nepazudīs. Vienlaikus tās arvien vairāk zaudē konkurences cīņā tradicionālajai naudai.

Pateicoties efektīvai maksājumu sistēmai Eiropā, ne maksātājam, ne saņēmējam šobrīd nav iemesla dot priekšroku norēķiniem Bitcoin, ja vien tās nav nelikumīgas darbības, kurās jānodrošina pilnīga anonimitāte.

Zibmaksājumi, kurus Latvija ieviesa pirmā no eiro zonas valstīm, ļauj pārskaitīt naudu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā dažu sekunžu laikā jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Daudzi komercbanku klienti izvēlējušies fiksētu mēneša maksu par bankas pamatpakalpojumu paketi, kas iekļauj neierobežotu maksājumu skaitu, un šādā gadījumā par zibmaksājumu nav nekas papildus jāmaksā. Pirms divām nedēļām, tālāk atbalstot zibmaksājumu attīstību eiro zonā, Eirosistēma ieviesa TIPS (TARGET Instant Payment Settlement) sistēmu, kas nodrošinās vēl lielāku zibmaksājumu izplatību eiro zonā un tā Bitcoin vēl vairāk attālinās no izmantošanas kā norēķinu līdzekli.

Lai arī pašlaik bitkoinam nesokas labi, nedrīkst noniecināt tās lietas, ko finanšu sistēmai devušas kriptovalūtas. Pirmkārt, tā ir tehnoloģiju ienākšana finanšu sistēmā, ļaujot algoritmiski un kriptogrāfiski definēt monetāro sistēmu un nodrošināt savstarpēju norēķinu iespējas. Tas savukārt ir veicinājis diskusijas par digitālās skaidrās naudas (digital cash) iespējamību un nepieciešamību, kā arī bitkoinu izmantotās blokķēdes tehnoloģijas pielietojumu nākamās paaudzes finanšu infrastruktūrā.

Neskatoties uz to, ka vairākās pasaules valstīs notiek šādas diskusijas un pat sākta izpēte, par šīs jomas pionieriem var nosaukt zviedrus ar e-kronas projektu. Zviedrija saskārusies ar nozīmīgu skaidrās naudas izmantošanas kritumu pēdējos gados. Skaidra nauda izmantota tikai 13% norēķinu Zviedrijā, turklāt šī daļa varētu vēl vairāk samazināties. Šādā situācijā gandrīz visi iedzīvotāju norēķini notiek ar komercbanku starpniecību, un riski, kas saistīti ar šo koncentrāciju un faktisku alternatīvu neesamību, būtiski pieaug. E-kronas projekta mērķis ir ieviest digitālo kronu, kas būtu centrālās bankas digitālā nauda, kas nodrošinātu identisku anonimitātes un privātuma līmeni, bet vienlaikus būtu mūsdienīga un ērta, turklāt droša, jo to garantētu centrālā banka. Jau divus gadus e-kronas projektā notiek intensīvs izpētes darbs, nākamgad Zviedrija plāno izvēlēties tehnoloģisko risinājumu un sākt pilotprojektu, savukārt dzīvē e-kronas ieviešana varētu notikt pēc 2021. gada.

Kā liecina sabiedriskās domas pētījumu firmas Latvijas Fakti izpēte, 2017. gadā 52% pirkumu, savstarpējo norēķinu, pārskaitījumu dažādu, t.sk. komunālo, pakalpojumu sniedzējiem Latvijas iedzīvotāji veica bezskaidrā naudā. Šī gada sākumā tie bija jau 60%, tādējādi virzība uz bezskaidrās naudas norēķiniem Latvijā ir diezgan izteikta (lai arī vienlaikus skaidras naudas pozīcijām nekas nedraud un tās apjoms apgrozībā pat pieaug). Līdzīga tendence novērojama arī kaimiņos – Somijā, Igaunijā un Lietuvā. Savukārt eiro zonā kopumā skaidrās naudas izmantošana šobrīd saglabājas diezgan augstā līmenī, pateicoties tādām valstīm kā Vācija, kur skaidras naudas izmantošana dominē. Ņemot vērā, ka lēmums par digitāla eiro ieviešanu būtu jāpieņem eiro zonā kopā, šobrīd arī Eirosistēmā ir sākts darbs pie šī jautājuma izpētes.

Digitālais eiro vairs nav zinātniskā fantastika, bet tuvākās nākotnes jautājums

Pašlaik tiek diskutēts par diviem iespējamajiem centrālas bankas digitālās naudas veidiem – glabājama centrālās bankas kontos, kas būtu atvērti katram iedzīvotājam (t.s. account-based modelis), vai elektroniskajās ierīcēs un datu nesējos glabājama virtuāla nauda (līdzīgi elektroniskai naudai, ko emitē elektroniskās naudas iestādes jeb t.s. account-based modelis). Tāpat atvērti ir vairāki fundamentāli jautājumi – vai tiks saglabāta komercbanku loma naudas izplatīšanā, vai tai tiks piemērotas noguldījuma procentu likmes, nodrošinot efektīvāku monetāro politiku, un kādas tehnoloģijas būtu izmantojamas projekta realizācijai.

Bitkoina tehnoloģiskie elementi potenciāli var būt izmantojami digitālajiem eiro, tomēr šobrīd jautājums, vai virtuālais eiro būs balstīts uz blokķēdes tehnoloģiju vai izmantos kriptogrāfiju (tad varētu saukt to par kriptoeiro), nebūt nav galvenais. Skaidrā nauda joprojām tiek plaši lietota un atbilst daudzu iedzīvotāju vajadzībām. Tādējādi daudz būtiskāk būtu saprast, kāds ir pamatojums ieviest digitālu jeb kriptoeiro. Kopumā varētu minēt 5 scenārijus, kad varētu runāt par digitāla eiro emisiju: lai veicinātu Eiropas Savienības ekonomikas digitālo transformāciju un attiecīgi arī tās globālo konkurētspēju; ja būtiski samazinās skaidrās naudas izmantošana (līdzīgas tendences kā Zviedrijā); kā papildu risinājums gadījumos, ja komercbanku sektors nevar nodrošināt pieejamību un norēķinus būtiska kiberuzbrukuma gadījumā; ja kriptoaktīvu loma pieaug un izmantošana strauji palielinās; ja cita centrālā banka emitē savu digitālo valūtu, šādi veidojot negatīvu ietekmi uz eiro kā globālo valūtu. Neskatoties uz virkni ieguvumu, ko centrālās bankas digitālā valūta varētu sniegt sabiedrībai, joprojām ir jāatbild uz virkni svarīgu jautājumu un izaicinājumu. Ieguvumi būtu rūpīgi jāsalīdzina ar riskiem un izmaksām sabiedrībai.

Skaidrās naudas izmantošana eiro zonā saglabājas augstā līmenī, savukārt maksājumu tirgus mūsu reģionā ir viens no inovatīvākajiem un efektīvākajiem pasaulē. Tādējādi lēmums par digitāla eiro emisiju šobrīd būtu politiska izšķiršanās, nevis steidzīga reakcija uz kādām globālām norisēm finanšu nozarē.

Savā nesenajā uzrunā finanšu forumā Singapūrā Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarda atzīmēja naudas mainīgo dabu un pieprasījuma pēc skaidrās naudas samazināšanos visā pasaulē. Centrālo banku loma ir nodrošināt naudas piegādi digitālai ekonomikai.

Es ticu, ka mums ir nepieciešams izvērtēt iespējamību emitēt digitālo valūtu, akcentēja K.Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin revolucionārā ienākšana valūtu pasaulē aizsākās pirms gadu desmita, nu tas sen izaudzis no bērna autiņiem. Raugoties uz bitmonētas panākumiem, radušies arī sekotāji - eksistē daudzas citas kriptovalūtas, piemēram, NEO, litecoin un ethereum, tomēr bitcoins ir vispazīstamākā virtuālā kriptovalūta.

Kriptovalūta ir digitālā valūta, kas dzīvo savu patstāvīgu dzīvi - bez centrālo banku vadošajiem norādījumiem un regulējumiem. Līdzšinējās pasaules valūtas ir pakļautas stingriem noteikumiem, bet kripto ķēdes regulē paši lietotāji.

Kriptovalūta ir izvietota blokķēžu tehnoloģiju pasaulē. Tajā ir savi noteikumi un procesi - bitcoinus var iegūt ar rakšanas (mining) palīdzību, saņemot atalgojumu par padarīto darbu.

Bitmonētu rakšana ir pa spēkam jebkuram, lai gan ir vajadzīgi ieguldījumi datortehnikā un programmatūrā. Jebkuru darījumu blokķēdē apstiprina vairāki sistēmas dalībnieki, tāpēc nekāda banku vai regulatora uzraudzība vienkārši nav vajadzīga. Vienkārši izsakoties, bitcoins ir decentralizēta kriptovalūta, ar netraucētu attīstības ciklu. Jāpiebilst, ka bitcoinus var arī iegādāties par naudu, proti, iemainīt pret eiro, dolāriem un citām valūtām. Tāpēc kriptovalūtas ir kļuvušas par daudzu iecienītu investīciju mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas iegūšanai tiek lietotas speciālas skaitļošanas ierīces, kuras skaitļo liela apjoma darījumus un formulas, un tā kā šīs ierīces šobrīd tiek izmantotas arī Latvijas teritorijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot ekspertīzi, konstatēja, ka konkrēta iekārta rada noteiktajām normām neatbilstošus izstarojumus, kas var negatīvi ietekmēt citu tuvumā esošu iekārtu darbību.

PTAC šī gada sākumā, veicot elektropreču kontroli uz robežas, pārbaudīja kriptovalūtas ieguvei paredzēto datu apstrādes iekārtu atbilstību elektrodrošuma un elektromagnētiskās savietojamības prasībām. Ņemot vērā, ka iekārtas tehniskā dokumentācija nebija atbilstoša normatīvo aktu prasībām, tika izņemts iekārtas ANTMINER S9-Miner ar barošanas bloku APW3++ paraugs un nosūtīts testēšanai akreditētā laboratorijā SIA «LEITC».

Testēšanas rezultātā tika konstatēts, ka iekārta rada noteiktajām normām neatbilstošus izstarojumus, līdz ar to tā var negatīvi ietekmēt citu tuvumā esošu iekārtu darbību. Iekārtas darbība var radīt traucējumus vairāku radiosakaru dienestu iekārtām - gaisa kuģniecības sistēmas iekārtām, FM apraides sistēmas iekārtām, profesionālo mobilo radiosakaru sistēmām, skaņas un video SAP/SAB pagaidu līnijām (apraides palīgdienests), valsts aizsardzības sistēmām un radioamatieru radiostacijām, kā rezultātā var tikt radīts risks sabiedrības interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Rīgā atklāta kriptovalūtu vēstniecība CryptoCash

Zane Atlāce - Bistere, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar CryptoCash vēstniecības atklāšanu otrdien Rīgā, Latvijas iedzīvotājiem ir radīta iespēja oficiāli un droši iegādāties un pārdot par pasaules finanšu nozīmīgāko inovāciju nodēvētās kriptovalūtas, kā Bitcoin, Ripple, Ethereum un citas.

Jau pirms vēstniecības atklāšanas rīdzinieki izrādījuši lielu interesi par kriptovalūtām, veicot darījumus trešdaļmiljona eiro apmērā.CryptoCash vēstniecību nodibinājuši divi rīdzinieki Konstantīns Vasiļenko un Inokentijs Isers, kuri jau guvuši ievērojamus panākumus kriptovalūtu tirdzniecībā ar pirms trīs gadiem izveidoto finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu PayBis.com. Vēstniecībā var ne vien iegādāties un pārdot kriptovalūtas, pretī saņemot darījumu apstiprinošus dokumentus, bet arī saņemt speciālistu konsultāciju un piemeklēt dažādus aksesuārus, kā, piemēram, elektroniskos kriptovalūtas naudas makus.

«Šis patiešām ir viens no pirmajiem klientu apkalpošanas centriem pasaulē, kur var iegādāties populārākās kriptovalūtas, norēķinoties kā ar maksājumu karti, tā skaidrā naudā. CryptoCash vēstniecība ir uzticama un absolūti droša vieta kriptovalūtu pirkšanai un pārdošanai,» atklāšanas pasākumā uzrunājot klātesošos, teica CryptoCash līdzdibinātājs Inokentijs Isers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit problēmas, ASV un Ķīnas nesaskaņas, kriptovalūtu krīze - 2018.gads finanšu pasaulē bija gana spilgts. Arī 2019.gads iesācies un arī turpinās būt notikumiem bagāts, tāpēc ir vērts aplūkot 5 interesantākās investīciju idejas.

Ja iepriekš neesat investējuši finanšu tirgos, noteikti ir vērts praktizēties pirms investēt savu naudu. Latvieši ir izveidojuši mobilo aplikāciju The Trading Game, kas ļauj ikvienam spēles veidā izmēģināt investēt dažādos finanšu instrumentos - valūtās, kriptovalūtās, akcijās, indeksos u.c. Mobilajā aplikācijā iekļauta arī skolas sadaļa, kurā interesantā un vienkāršā veidā iespējams iemācīties visu nepieciešamo, lai varētu kļūt par pārliecinātu investoru!

1. Investīcijas ideja: kriptovalūtas

2017.gadā bija lielākais kriptovalūtu uzplaukums. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija palielinājās par 4000%. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija 2017.gada martā sastādīja $21 biljonu, savukārt tagad tā ir $454 biljoni. Viedokļi par kriptovalūtu nākotni dalās. Daži analītiķi uzskata, ka tuvojas kriptovalūtu noriets, savukārt citi uzskata, ka to cena drīz atkal sasniegs jaunus rekordus. Ir ļoti grūti paredzēt kriptovalūtu nākotni, bet var manīt, ka to popularitāte tikai pieaug. Viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas kļūst arvien populārākas ir dēļ blokķēdes tehnoloģijas. Blokķēdes tehnoloģija ir droša un uzticama tehnoloģija, ko ievieš arvien vairāk uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien nākusi klajā ar plānu kriptovalūtu regulēšanai, ierosinot noteikumus, kas var ierobežot sociālā tīkla "Facebook" kriptovalūtas "Libra" attīstību un līdzīgus projektus.

Kopš "Bitcoin" parādīšanās kriptovalūtas iemantojušas lielu popularitāti investoru vidū, bet plašāka sabiedrība, bankas un uzraugošās iestādes joprojām izturas pret tām ar piesardzību. Pakļaujoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spiedienam, EK izstrādājusi priekšlikumus jaunā sektora regulēšanai, cerot tādējādi arī sekmēt tā attīstību.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka pārmaiņām digitālajā jomā būtu jāpieiet proaktīvi, vienlaikus mīkstinot potenciālos riskus. Viņš norādīja, ka potenciāli globālās kriptovalūtas, piemēram, "Libra" saskarsies ar stingrākām prasībām, jo tās rada specifiskus izaicinājumus finanšu stabilitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Hakeru uzbrukumā Japānā kriptovalūtas birža zaudējusi 29 miljonus eiro vērtus aktīvus

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas kriptovalūtas birža paziņojusi par hakeru uzbrukumu, kura dēļ zaudēta virtuālā valūta 3,5 miljardu jenu (29 miljonu eiro) vērtībā.

Tokijā bāzētā kompānija «Remixpoint», kam pieder kriptovalūtas birža «BITPoint», kā arī ceļojumu, lietotu automašīnu un enerģētikas bizness, piektdien atvainojās un apliecināja, ka zaudējumu rašanās apstiprinājusies ceturtdien.

Sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu «Bitcoin», «Ethereum», «Ripple» un citu kriptovalūtu zaudēšanas iemeslus.

Apmēram divas trešdaļas zaudējumu skārušas klientus, bet atlikusī daļa trūkstošo aktīvu piederēja «Remixpoint», paziņoja kompānija, piebilstot, ka visi darījumi ir apturēti.

Neskatoties uz dažām plaša mēroga zādzībām, Japāna ir salīdzinoši atvērta kriptovalūtām, kas izmanto tā dēvēto blokķēdes tehnoloģiju.

Kriptovalūtu uzraudzībai Japānā ir izveidota licencēšanas sistēma. Kopš 2017.gada aprīļa «Bitcoin» Japānā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) šoruden Teikas apkaimē aizturējusi kādu aptuveni 30 gadus vecu Rīgas iedzīvotāju, kurš bija plānojis nolaupīt un nogalināt divus cilvēkus, izspiežot no tiem kriptovalūtu aptuveni pusmiljona eiro vērtībā, informē VP.

Septembrī VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas darbinieki operatīvās darbības rezultātā pārtvēra informāciju par to, ka 1989.gadā dzimis Rīgas pilsētas iedzīvotājs plāno kādas personas nolaupīšanu. Noziedznieka mērķis bija prettiesiski iegūt cietušajam piederošos maksāšanas līdzekļus - kriptovalūtu, pārskaitot to uz citiem kriptovalūtas makiem. Pēc tam viņš plānoja nolaupīto personu nogalināt. Sava nodoma realizēšanai viņš aktīvi kriminogēnā vidē ārzemēs meklēja personas, kuras izdarīs šo noziegumu.

Par minēto faktu nekavējoties tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 15.panta trešās daļas un Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas - par sagatavošanos personas nolaupīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izaicinājums – pierādīt kriptovalūtas iegādes vērtību

Anda Asere, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiziskās personas ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas kopš šī gada ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma.

Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse norāda, ka jau iepriekš nodokļu likumos gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu inspektoriem bija iespējams vērtēt pieminētos ienākumus pēc būtības. Proti, ja persona regulāri nodarbojas ar kriptovalūtas pārdošanu vai ģenerē virtuālo valūtu, tad tās darbība var tikt pielīdzināta saimnieciskai darbībai un attiecīgi arī maksājams nodoklis. Ja tas ir neregulārs ienākums, tad par to maksājams nodoklis kā no kapitāla pieauguma. «Fakts, ka par katru sīkāko gadījumu likumdevējiem ir vēlme pielikt klāt atsevišķu pantu, vien norāda uz kontrolējošo iestāžu nespēju vērtēt situācijas pēc būtības. Taču ir pozitīvi, ka tagad par ienākumu no kriptovalūtas ir arī konkrēta rakstiska norma,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bitkoina nedienas aptur biznesa plānus Latvijā

Monta Glumane, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arnis Astahovs kriptovalūtu biznesu uzsāka Rīgā, Mežciemā, vēlāk to attīstīja Minskā, Baltkrievijā un plānoja to vēl paplašināt Latvijā, taču jaunākās tendences kriptovalūtu segmentā šos plānus lika mainīt.

Uzņēmējs šajā gadā Ķekavas novadā bija plānojis būvēt jaunu kriptovalūtu biznesa biroju, kuram blakus bija iecerējis būvēt arī siltumnīcu. A.Astahovam bija ideja, ka siltumu, kas rodas no kriptovalūtu rakšanas, varētu izmantot lietderīgi, tāpēc jaunuzbūvētajā siltumnīcā iedzīvotājiem būtu bijusi iespēja iznomāt zemes platību, lai audzētu, piemēram, tomātus un gurķus. Taču, ņemot vērā jaunākās tendences kriptovalūtu segmentā, projekts, kura kopējās plānotās investīcijas bija vairāki miljoni eiro, ir atcelts.

Kā biznesa portālam db.lv stāstīja A.Astahovs, šobrīd viņš kriptovalūtu biznesu attīstīs tikai Baltkrievijā, bet, ja situācija mainīsies, tad turpinās attīstību arī Latvijā. Šobrīd viņa uzņēmums «Коин-Сити» sācis strādāt ar jaunu maininga veidu «Proof of stake». «Mūsu biznesā ir daudz novirzienu, tāpēc bitkoina kursa kritums netraucē mums strādāt. Mēs savus stratēģiskos plānus nemainīsim. Galvenos ienākumus ienes kriptovalūtu maiņa uz naudu un atpakaļ. Kurss krīt, tas nozīmē, ka vairāk cilvēku pērk un pārdod - vairāk darījumu tirgū,» skaidro A.Astahovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo mediju kompānija «Facebook» otrdien paziņojusi, ka plāno izveidotu jaunu kriptovalūtu, kurai dots nosaukums «Libra».

Līdzīgi kā «Bitcoin», «Facebook» izveidotās valūtas pamatā būs blokķēdes tehnoloģija, bet plānots to pasargāt no cenu svārstībām.

«Facebook» nebūs piekļuves datiem par transakcijām ar šo kriptovalūtu, norādīja «Libra» projekta menedžeris Deivids Markuss.

Sākotnēji jauno kriptovalūtu plānots izmantot, lai veiktu pārskaitījumus starp dažādām valūtām, bet ilgtermiņā plānots padarīt «Libra» par pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli, sacīja Markuss.

Lai sasniegtu šo mērķi, «Facebook» izveidojis apvienību «Libra Association», kas bāzēta Ženēvā, Šveicē. Aliansē patlaban ietilpst 28 dalībnieki, tostarp lielākie maksājumu tīkli «Visa», «MasterCard» un «Paypal», kas var sekmēt «Libra» integrēšanu maksājumu sistēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitkoina cena šonedēļ saruka līdz 3344,8 dolāru atzīmei, kas ir jauns šā gada zemākais līmenis, raksta MarketWatch.

Trešdien gan kriptovalūtas vērtība nedaudz pakāpās – par 0,25% līdz 3438,78 dolāru atzīmei.

«Patlaban nav īsti iemesla, kas virzītu bitkoina cenu augstāk,» skaidro CryptoCompare līdzdibinātājs Čārlzs Haiters, piebilstot, ka makroekonomiskais fons nav labs, taču viņš prognozē, ka pēc decembra krituma tuvāko nedēļa laikā tirdzniecības apjomi tirgū varētu palielināties.

Tajā pašā laikā Bitwise Asset Management un ETF Trends veiktā aptauja liecina, ka investori vēl nav atmetuši cerības pelnīt kriptovalūtu tirgū. 22% aptaujāto šajā gadā plāno sākt vai palielināt ieguldījumus kriptovalūtās, bet 55% prognozē, ka nākamo piecu gadu laikā bitkoina cena pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banka plāno laist klajā pasaulē pirmo kolekcijas kriptomonētu

LETA--BNS, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas centrālā banka nākamgad plāno laist klajā pasaulē pirmo kolekcijas kriptomonētu.

Iepriekš tika ziņots, ka monēta «LBCoin» klajā tiks laista šogad, bet iekavējušies publisko iepirkumu konkursi, informēja Lietuvas Bankas politikas, emisijas un kontroles jautājumu nodaļas vadītājs Eģidijus Paleckis.

«Pašlaik no idejas pārejam uz tās īstenošanu: jau ir skaidri tehnoloģiskie risinājumi, mums tie ir jāizveido, mums ir vīzija, kā izskatīsies monēta,» viņš sacīja.

Kolekcijas kriptovalūtas monēta būs veltīta Lietuvas vēsturei, tā tiks pārdota kā virtuāli žetoni. Kolekcionāri, kuri iegādāsies žetonus, varēs ar tiem savā starpā mainīties un izveidot noteiktu komplektu, kuru varēs apmainīt pret fizisku monētu.

Konkursa par numismātikas kriptovalūtas programmēšanu summa ir 88,2 tūkstoši eiro. Konkursā piedalījās kompānijas no Lietuvas, Polijas, Indijas un Singapūras, bet uzvarēja Lietuvas kompānija «iTree».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņapmaiņas lietotne «Telegram» slepenībā gadu izstrādā kriptovalūtu «Gram», cenšoties ar jaunas kriptivalūtas ieviešanu pārspēt sociālo tīklu «Facebook».

Par «Gram» ir maz kas zināms, taču mediji vēsta, ka «Telegram» plāno izveidot pieejamu pakalpojumu, kuru būtu vieglāk izmantot nekā līdz šim esošās kriptovalūtas, tādas kā «Bitcoin», kas joprojām strādā relatīvi mazos tirgos.

Kā teikts internetā nopludinātā dokumentā, «Telegram» vēlas izveidot «standarta kriptovalūtu, kas tiktu izmantota regulārai vērtību apmaiņai vienkāršo cilvēku ikdienas dzīvēs».

Dokumentā teikts, ka «Telegram» vēlas drošu un ātru maksājumu sistēmu, kas kļūtu par «alternatīvu «Visa» un «Mastercard» jaunai decentralizētai ekonomikai».

«Telegram» no 200 privātiem investoriem saņēmis 1,7 miljardus dolāru jaunās kriptovalūtas izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien bitkoina cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš pērnā gada novembra, un šai tendencei sekoja arī citas kriptovalūtas, 160 miljardu dolāru vērtajā tirgū pārtraucot trīs mēnešu stagnāciju, raksta Bloomberg.

Bitkoina vērtība pieauga virs 5000 dolāru atzīmes un kriptovalūtu tirgus kopējā vērtība mazāk nekā stundas laikā pieauga par aptuveni 17 miljardiem dolāru. Pēc kāpuma bitkoina cena gan atkal atkāpās līdz 4686,68 dolāriem, kas ir par 14% augstāk nekā iepriekšējā dienā. Tirgus eksperti gan nespēja izskaidrot šo pieaugumu, kaut gan pēkšņas bitkoina svārstības tirgū nav nekāds retums.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos gan kriptovalūtas tirgū bija vērojams miers, investoriem piesardzīgi vērtējot tirgu, kas pērn zaudēja 74% savas vērtības.

«Bitkoina un kriptovalūtu tirgus kopumā turpina būt mazs, salīdzinot ar citiem tirgiem, un arī – emocionāls,» komentē blokķēžu investīciju un konsultāciju kompānijas Kenetic Capital vadošais partneris Jehans Ču. «To aizvien ietekmē entuziasma viļņi, un nedomāju, ka šodien notika kas ārkārtējs, drīzāk tas bija pārejošs entuziasms,» viņš uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankrotējuša kriptovalūtas uzņēmuma klienti pieprasa dibinātāja ķermeņa ekshumāciju

Lelde Petrāne, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juristi, kas pārstāv bankrotējušās kriptovalūtas biržas "QuadrigaCX" lietotājus, pieprasa Kanādas varas iestādēm ekshumēt dibinātāja ķermeni, vēsta BBC.

Ekshumācija esot jāveic, ņemot vērā "QuadrigaCX" dibinātāja nāves "apšaubāmos apstākļus".

Džeralds Kottens (Gerald Cotten) pērn pēkšņi mira Indijā no komplikācijām, kas saistītas ar Krona slimību.

Pēc viņa nāves birža vairs nespēja darboties. 30 gadus vecais dibinātājs bija vienīgā persona, kurai bija paroles digitālajiem makiem, kuros kriptovalūtās atradās 180 miljoni Kanādas dolāru.

Viņa pāragrā nāve piespieda slēgt "QuadrigaCX", kurai tajā laikā bija aptuveni 115 000 lietotāju.

Kopš tā laika ir izplatījušās baumas, spekulējot ar to, ka Dž. Kottens patiesībā nav miris un aizbēdzis ar visiem finanšu līdzekļiem, lai gan gada laikā kopš viņa nāves tam nav gūti nekādi pierādījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ethereum tehnoloģijas attīstība var samazināt bitkoina tirgus daļu uz pusi

Db.lv, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas Ethereum blokķēdes attīstība tuvāko piecu gadu laikā varētu veicināt bitkoina tirgus daļas kritumu, uzskata Thomas Crown Art analītiķis Aians Makleods.

Neskatoties uz to, ka Ethereum vērtība kopš augstākā līmeņa sasniegšanas ir sarukusi par 90%,nākotnē tā varētu atkal pieaugt, un pašreizējais līmenis varētu būt kriptovalūtas zemākais līmenis.

«Turklāt tā vērtība pirms 2018.gada beigām varētu ievērojami atgūties, taču ilgākā laika posmā tā būtiski nomāks bitkoinu. Faktiski es uzskatu, ka bitkoins varētu zaudēt 50% no savas kriptovalūtu tirgus daļas Ethereum,un tas notiks tuvāko piecu gadu laikā,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo mediju kompānija «Facebook» plāno viena miljarda ASV dolāru (890 miljonu eiro) investīcijas, lai izveidotu stabilu kriptovalūtu, vēstīja laikraksts «Wall Street Journal» (WSJ), atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.

Informētas personas, kas pārzina «Facebook» plānus, WSJ atklājušas, ka sociālo mediju kompānija iesaistījusies sarunās ar lielākajiem maksājumu tīkliem «Visa» un «MasterCard», kā arī maksājumu apstrādes sistēmu «First Data» par iespējamu atbalstu ieceres īstenošanā.

Kriptovalūtas projekts, kas tiek dēvēts par «FB Coin», jau apmēram gadu ir veicinājis baumas, ka «Facebook» vēlas sniegt platformas iekšienē pieejamus maksājumus lietotājiem. Skopā pieejamā informācija par projektu liecina, ka «Facebook» vadība apsver dažādas iespējas, tostarp maksājumus, izmantojot lietotāja «Facebook» profilu.

««Facebook» arī runā ar tiešsaistes tirdzniecības kompānijām un lietotnēm par valūtas pieņemšanu, un centīsies iegūt nelielākas finanšu investīcijas no šiem partneriem,» WSJ vēstīja, atsaucoties uz vienu no saviem informācijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās kriptovalūtas bitkoina cena otrdien pieauga līdz jaunam šā gada rekordam, tuvojoties 6000 dolāru atzīmei, raksta Bloomberg.

Bitkoina cena pieauga par 4,7% līdz 5961 dolāram, taču pēc tam pieaugums atkal atslāba līdz 3,4%. Tādējādi bitkoina cena sasniedza augstāko atzīmi kopš pērnā gada novembra.

Patlaban analītiķi un investīciju kompānijas visā pasaulē vēro kriptovalūtas virzību un tās spēju atgūties pēc pērn piedzīvotā krituma par 74%, kas lika tai sarukt zem 4000 dolāru līmeņa. Pēdējo mēnešu laikā bitkoina cena ir spējusi strauji pieaugt, jo aprīļa sākumā tā bija vien 3500 dolāri.

Eksperti skaidro, ka bitkoina cenas pieaugumu veicina pēdējā laika aktivitāte digitālo žetonu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi apjomīga kriptovalūtas zādzība - hakeri nozaguši bitkoinus 41 miljona ASV dolāru vērtībā, ziņo BBC.

Binance, kas uzglabā dalībnieku bitkoinus un citu kriptovalūtu, informējusi, ka hakeri vienā reizē piesavinājušies 7000 bitkoinus. Platformā tagad apturēts izņemšanas process.

«Mēs lūdzam jūsu sapratni šajā sarežģītajā situācijā,» liecina Binance paziņojums. Vienlaikus tā informējusi, ka zaudētā nauda tiks aizstāta ar ārkārtas apdrošināšanas fonda palīdzību.

Saskaņā ar Binance sniegto informāciju izmantotas dažādas metodes, lai iekļūtu sistēmā, tai skaitā vīrusi un pikšķerēšanas uzbrukumi. Tas galu galā ļāvis piekļūt «karstajam seifam», kur glabājās aptuveni 2 procenti no Binance kopējiem kriptovalūtas aktīviem.

Hakeriem bijusi pacietība gaidīt un iegūt piekļuvi vairākiem kontiem pirms bitkoinu izņemšanas. «Ir žēl, ka mēs nevarējām bloķēt šo izņemšanu pirms tā tika izpildīta. Pēc izņemšanas mūsu sistēma raidīja trauksmes signālus,» skaidro Binance.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākā kriptovalūta bitkoins turpina savu augšupeju, un dažu dienu laikā tā vērtība pārsniegusi 7000 dolāru.

Vēl aizvadītajā nedēļā DB rakstīja, ka bitkoina cena sasniedza 6000 dolārus, un analītiķi minēja, vai tam izdosies turpināt kāpt augšup, vai kriptovalūtas cena atdursies pret pretestības līmeni un atkritīs atpakaļ, taču tā vērtība turpināja palielināties, un kopš piektdienas cena pieaugusi par 11%.

Bitkoina vērtība pirmdien sasniedza 7585 dolārus, bet pēc tam atkrita līdz 6957,73 dolāriem. Tādējādi kopš decembra bitkoina vērtība ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, taču aizvien tā ir būtiski zemāka nekā 2017.gadā, kad sasniedza 19 tūkstošus dolāru.

Kriptovalūtu nākotne aizvien ir miglā tīta, ņemot vērā diskusijas par virtuālo valūtu nākotni, ko var ietekmēt gan jauns regulējums, gan zādzības no biržām.

Komentāri

Pievienot komentāru