Jaunākais izdevums

#Energoefektivitātes likuma prasības izpildījuši gandrīz visi lielie uzņēmumi, pārējie pagaidām nesteidzas.

Kopumā Energoefektivitātes likuma prasības Latvijā attiecināmas uz 236 lielajiem uzņēmumiem un 1174 lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtajiem datiem līdz pērnā gada 18. decembrim aktivitāte lielo uzņēmumu vidū bijusi samērā augsta - prasības izpildījuši 79% no kopējā uzņēmumu skaita. Tikmēr situācija otrā flangā bijusi kardināli atšķirīga – pasākumus energoefektivitātes celšanai veikuši vien 8% lielo elektroenerģijas patērētāju. Eksperti lēš, ka noteiktajos termiņos iekļausies apmēram puse, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Energoefektivitātes celšanā liela nozīme ir uzņēmuma pašmotivācijai - likums nevienu nepārmācīs, vienisprātis ir DB uzrunātie eksperti. Altum uzņēmumu enerģētikas eksperts Edgars Kudurs norāda, ka, pirms veikt šāda veida aktivitātes, ir jāsaprot, ko uzņēmums no tā visa iegūs. «Motivācijas var būt ļoti dažādas, sākot ar izmaksu samazinājumu un iekārtu automatizāciju līdz pilnīgai iekārtu nomaiņai,» pauž E.Kudurs, uzsverot, ka Latvijā esot arī tādi uzņēmumi, kuri energoefektivitātes pasākumus īstenoja jau pirms vairākiem gadiem, kad likumā obligātas prasības izvirzītas vēl nebija.

Komentējot lielo elektroenerģijas patērētāju kūtrumu attiecībā pret prasību izpildi, E.Kudurs atzīmē, ka uzņēmumos ar augstu elektroenerģijas patēriņu speciālisti nereti vairāk uzmanības pievērš saimnieciskās darbības paplašināšanai un attīstībai, nevis energoefektivitātei. «Atšķirība ir tā, ka lielajos uzņēmumos par energosaimniecību nereti atbildīgs ir atsevišķs speciālists, kura tiešie pienākumi arī bez likuma prasību ieviešanas ir veicināt uzņēmuma energoefektivitāti,» stāsta E.Kudurs.

Atsevišķi uzņēmēji par obligātajām energoefektivitātes prasībām iepriekš pauduši neapmierinātību, norādot, ka tas izmaksā ļoti dārgi. «Kā rekomendācija šāda audita veikšana būtu saprotama, bet šis ir uzspiests pasākums,» pērn DB atzina viesnīcas Hotel Roma pārstāvji. Aprēķināts, ka energoaudita veikšana viesnīcai izmaksātu aptuveni 3100 eiro, bet kopējās energoefektivitātes uzlabošanas izmaksas varētu sasniegt pat 20 tūkstošus eiro. E.Kudurs uzsver, ka uzņēmumiem energoefektivitātes pasākumu ieviešana prasa jaunas investīcijas, tomēr, raugoties pat tikai uz to atpelnīšanās periodu, bieži tas ilgst vien līdz pieciem gadiem.

Visu rakstu Lielie patērētāji velk kaķi aiz astes lasiet 12. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ulubele sapņo par dzīvnieku viesnīcu, rehabilitācijas un mācību centru

Kristīne Stepiņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad ļoti aktīvi pārbauda automašīnu tirdzniecības uzņēmumus un tā dēvētos auto plačus, kā arī īpašu uzmanību pievērš privātpersonām, kuras lietotas automašīnas tirgo internetā, ceturtdien medijiem pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Šā gada 11 mēnešos VID veicis 132 pārbaudes, totarp 128 lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, un 95% gadījumu konstatēti pārkāpumi, kā arī piemēroti naudas sodi par kopējo summu 95 tūkstoši eiro. Tostarp šā gada novembrī pārbaudīti 24 auto plači, un visos konstatēti pārkāpumi attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem. Tostarp tajos atradušies transportlīdzekļi, kuri nav Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrā, tirdzniecības vieta nav atbildusi noteikumiem un tā nav ierobežota, nav pilnīgi nekādu identifikācijas zīmju. Kādā šādā tirdzniecības vietā atradušies 22 transportlīdzekļi, kas pēc dokumentācijas nemaz neatrodas tirdzniecībā. Tāpat arī kases čekos nav norādīta paredzētā informācija, piemēram, darījuma cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt

Kredītu salīdzināšanas platformas Altero.lv vadītājs Artūrs Kostins, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Strauji audzis sūdzību skaits par aviopakalpojumiem un distances līgumiem

Žanete Hāka, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viņi meklē melnu kaķi tumšā istabā, kura tur nav,» Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 20. septembrī, uzsākot runu par savu noraidījumu Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā, sacīja prokurors Uldis Cinkmanis

Dienas Bizness jau rakstīja, ka 6. septembrī lietā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pieteica U. Cinkmaņa noraidījumu, to pamatojot ar interešu konfliktu, kas izveidojies, jo M. Sprūds augstāk stāvošam prokuroram iesniedzis sūdzību, pēc kuras uzsākta disciplinārlieta pret U. Cinkmani. Viņa tiesas zālē nebija. 13. septembrī prokurors uz tiesu neieradās aizņemtības dēļ.

Datu jezgas vēsture

Jau iepriekš rakstījām, ka vērienīgajā lietā, kurā ir 11 apsūdzētie, par vienu no galvenajiem tiek dēvēts M. Sprūds, jo prokuratūra viņam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro lielas summas piesavināšanos. Krimināllieta faktiski sastāv no vairākām lietām, kurās teju vienīgais vienojošais elements ir apsūdzētais M. Sprūds. Tiesai šā gada sākumā tika iesniegti 166 sējumi lietas materiālu papīra formātā, kā arī lietiskie pierādījumi datoru un mobilo tālruņu atmiņu disku veidā. Elektronisko atmiņu apjoms datu izteiksmē 100 reižu pārsniedz uz papīra rakstīto daudzumu, turklāt daļa no materiāliem vēl līdz šodienai ne tiesai, ne apsūdzētajiem, ne viņu aizstāvjiem nav pieejami. Tie ir šifrēti un sagādājuši problēmas tiesas speciālistiem. Daļa datu nesēju bija apskatāmi, un tajos tiesas dalībnieki – aizstāvji un apsūdzētie – atrada privāta rakstura fotogrāfijas, saraksti un citus sensitīvus personu datus gan par procesa dalībniekiem, gan citiem. Par šo faktu arī sākās datu izpaušanas jezga, un faktiskais pamats pārmetumiem U. Cinkmanim ir šaubas par to, vai viņš kā procesa virzītājs ir labi sagatavojis lietu, vai ir rīkojies kā labs prokurors un godprātīgi pildījis savus pienākumus, kā to nosaka gan Latvijas prokuroru ētikas kodekss, gan starptautiskas hartas par prokuroru darbību. Tiesnesis Imants Dzenis iepriekš atteicās lietu nosūtīt atpakaļ prokuratūrai, lai tā tiktu sakārtota, kā arī uzņēmās pienākumu ierobežot sensitīvu datu tālāku izplatīšanos par apsūdzētajiem un aizstāvjiem, kuri tiesai devuši solījumu neko neizpaust. Nelaime visā ir tā, ka arī tiesas dalībnieku starpā sensitīvas informācijas izplatīšana rada likumpārkāpuma ainu, jo lietā ir 11 apsūdzētie, kuri var izteikt neapmierinātību, ka kāds cits apskatījis viņa privāto saraksti ar sievu vai privātas bildes, kas nekādi neattiecas uz lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc septiņpadsmit friziera profesijā nostrādātiem gadiem Jānis Raubens piepilda sapni un atver pats savu frizētavu

Tā ir pavisam neliela un atrodas blakus transformatora apakšstacijai, taču ir gaumīgi iekārtota un mājīga. Turklāt frizētava ir pašā pilsētas centrā – Elizabetes ielā Rīgā, blakus Kronvalda parkam.

Meklēšana ilgusi vairāk nekā sešus mēnešus, līdz acis piesaistījis AS Latvenergo sludinājums par telpu izsoli Elizabetes ielā, iepretim viesnīcai Monika. Sacenšoties ar vēl pieciem pretendentiem, J. Raubens ieguvis savā īpašumā ēku Kronvalda parkā blakus transformatora apakšstacijai. Iepriekš tajā bija spēļu zāle.

To ēku, kuru iegādājies izsolē, J. Raubens ir nojaucis, tās vietā uzbūvējis jaunu. Sākotnēji viņš savu frizētavu bija iecerējis kā stikla konstrukciju būvi, taču, aptaujājot klientus, sapratis, ka ne visi vēlas, lai frizieris darbojas ap viņu matiem tā, lai to redz visi garāmgājēji. Tāpēc jaunbūvē tikai viena siena ir no stikla. «Pats esmu sajūsmā, ka darba procesā mani kāds vēro, tad darbs veicas raitāk. Tāpēc iegādājos kaķi, kuru šad un tad ņemu līdzi uz frizētavu, lai viņš uz mani skatītos, kamēr strādāju,» atklāj J. Raubens. Devona rekss šķirnes kaķi viņš nosaucis tāpat kā frizētavu – par Parku. Frizētavas būvniecība ilgusi četrus mēnešus, bet visi nepieciešamie saskaņošanas darbi – sešus gadus. Visilgāko laiku aizņēmusi dažādu dokumentu kārtošana un parakstu vākšana valsts iestādēs. Ēkai pievilktas visas nepieciešamās inženierkomunikācijas. J. Raubenam vajadzēja ierīkot arī savu sūkņu staciju. Aukstā laikā ēku silda t.s. siltās grīdas. Frizētavā viņš ir ieguldījis vairākus desmitus tūkstošus eiro. Investīcijas tiek plānots atpelnīt divu līdz trīs gadu laikā. Lai arī frizētavā ir četri frizieru krēsli, šobrīd J. Raubens strādā viens pats. Viņa draudzene Vita arī mācās par frizieri un pēc skolas beigšanas plāno pievienoties. Apkārt frizētavai ir daudz biroju, valsts iestāžu, viesnīcu, augstskolu, turklāt tuvumā nav daudz līdzīgu pakalpojumu sniedzēju, tāpēc J. Raubens atzīst, ka šī ir ļoti laba vieta biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā līdz galam nepiepildītu plīša izstrādājumu padarīt par kulturālu fenomenu?

«Man patīk, ka viņām ir spīdīgas acis. Viņas arī izskatās mīļas. Un viņām ir dzimšanas dienas,» tā par Ty mīkstajām rotaļlietām izsakās desmit gadus vecā Māra. Katru vakaru sev līdzās viņa izgulda 14 lielākas un mazākas košas un ne tik košas plīša mantas, un katru reizi, kad viņai ir iespēja izvēlēties rotaļlietu veikalā kaut ko jaunu nopirkt, viņai grūti neizvēlēties vēl vienu «mīļumu», jo tur vienmēr ir kāda jauna: šomēnes neonrozā pūdelis, nākammēnes – lillā delfīns, vēl pēc mēneša – pūce visās varavīksnes krāsās.

Māra nav vienīgā, kurai patīk amerikāņu rotaļlietu ražotāja Ty mīkstās spēļmantas ar oficiālo nosaukumu Beanie Boo. Kaut, iespējams, pirmais histēriskais vilnis ir garām (mūsdienās pieprasījums pēc spēļmantām, ar retiem izņēmumiem, ir viļņveidīgs – pēkšņi to vajag visiem un pēc kāda laika – gandrīz nevienam), tomēr košās mantas ar spīguļojošajām acīm vēl joprojām ir populāras. Tās gan nevar sacensties popularitātē ar savām priekšgājējām Beanie Babies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daimler AG ģenerālpārstāvis Latvijā SIA Domenikss servisa centru papildinājis ar riteņu ģeometrijas pārbaudes un regulēšanas iekārtu Hunter HTA-MBHD, kas paredzēta komerctransportam. Jaunā sistēma trīs minūšu laikā spēj veikt mērījumu trīs asīm vienlaicīgi.

Jaunās iekārtas ieviešanā SIA Domenikss investējis 37 000 eiro. «HTA-MBHD sistēma ir pirmā no Mercedes-Benz sarakstā apstiprinātajām riteņu ģeometrijas pārbaudes un regulēšanas iekārtām, kas paredzētas komerctransportam. Tā aprīkota ar augstas precizitātes bezvadu sensorgalvām un rites kompensāciju veic ar Hunter auto pastumšanas ierīci. Hunter ir cieši sadarbojušies ar Mercedes-Benz, lai izstrādātu ekskluzīvi pielāgotu programmatūru ar lielāku ātrumu un precizitāti nekā parastai regulēšanas iekārtai. Tāpat tiek nodrošināts, ka mērījumi tiek veikti attiecībā pret rāmja centra asi un tiltu asīm,» skaidro Māris Putnieks, SIA Domenikss komerctransporta servisa vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Būvmateriālu ražotāji: OIK reformas grozījumi būtu bezatbildīgs solis

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Piemēram, Liepājas Metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju 10 miljonus eiro.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Bez īstenotās reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma Liepājas Metalurgs liktenis, uzskata Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Asociācijas vadītājs skaidro, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas uzsākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bija nesamērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvnieku veselības aprūpes uzņēmumi var sniegt interesantas ieguldījumu iespējas

Investori bieži vien spriež par to, kam patērētāji vairāk līdzekļu atvēlēs nākotnē. Tas attiecīgi var nozīmēt naudas plūšanu kādas vienas vai otras nozares vērtspapīru virzienā. Pašlaik tiek klāstīts, ka Rietumvalstīs arvien lielākas summas iedzīvotāji gatavi atvēlēt savu mājdzīvnieku aprūpei, kas attiecīgi potenciāli pievilcīgākus padara ieguldījumus šādu kompāniju akcijās. Pašlaik ASV vien aptuveni 60% mājsaimniecību esot kāds mājdzīvnieks, liecina American Veterinary Medical Association dati. Tiek skaidrots – mājdzīvniekiem mūsdienās ir tendence dzīvot ilgāk, kur palīdz tas, ka tiem ir iespēja tikt klāt gan kvalitatīvai barībai, gan veselības aprūpei, ko liela daļa saimnieku arī cenšas nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu 2019. gadā?

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju platformas Bilderlings mārketinga direktors Dmitrijs Kuvšinovs, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un kādas tendences sagaidāmas maksājumu pakalpojumu jomā.

Finanšu regulējuma pastiprināšana

Masu medijos bieži stāsta par cīņu ar «krievu kapitālu» pasaules banku sektorā. Taču tas ir diezgan šauri. Runa nav vienkārši par kaut kādu «Krievijas kapitālu» ar «apšaubāmu izcelsmi», daudzām valstīm tagad nākas grūtāk strādāt globālajā finanšu pasaulē, jo viss kļūst caurspīdīgāks dažādām regulējošajām un pārbaudošajām iestādēm.

Pēc būtības tiek veikts globāls darbs – tiek savesta kārtībā starptautiskā naudas pārvedumu sistēma. No sākuma ASV parādījās likums «Par citu valstu teritorijās dzīvojošo un strādājošo fizisko un juridisko personu nodokļu nenomaksāšanas novēršanu», saīsinātais nosaukums FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act). Pēc tam ar 2012. gadu tika uzsākts analītiskais darbs, lai izstrādātu automātiskas finanšu informācijas apmaiņas standartus nodokļu mērķiem – CRS (Common Reporting Standard).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Izteikts budžeta klases auto - to neslēpj arī pats ražotājs

Aldis Zelmenis, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Urbanizācijas laikmetā arvien lielāku nozīmi spēlē kompakti, izveicīgi, tajā pašā laikā saimnieciski auto. Tāds būs arī jaunais Volkswagen pseidokrosovers T-Cross, kas ir dzimis, lai dzīvotu pilsētas džungļos

Kā jau to var noprast, VW T-Cross ir vistiešākā saistība ar mazauto VW Polo. Tehniskās sastāvdaļas, ieskaitot šasiju, motorus, transmisijas un daudz ko citu, abiem auto ir kopīgas. Galu galā gan Polo, gan jauno T-Cross ražos vienā rūpnīcā Spānijā. Tajā pašā laikā jaunajam T-Cross salīdzinājumā ar klasisko hečbeku Polo ir vairākas būtiskas priekšrocības, proti, palielināti apkārtmēri, jo īpaši augstumā un garumā, tostarp arī iespaidīga 2551 mm gara riteņu bāze, dos plašākas iespējas ikdienas lietošanā. Vēl viens būtisks skaitlis, ka VW T-Cross klīrenss jeb virsbūves attālums līdz ceļa virsmai sasniegs 18,4 cm, kas ir par 3,6 cm vairāk nekā VW Polo. Kā pastāstīja Volkswagen tehniskie eksperti, tas panākts gan ar lielāka izmēra riteņu palīdzību, gan arī uz garāku atsperu un amortizatoru rēķina un to stiprinājuma leņķa atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vēstule redakcijai: Gaišās skumjās atvadāmies...

Paliekot Jūsu vēstuļdraugs – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni 2018. gada oktobrī, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, atļaujiet caur jūsu ietekmīgo un reizēm milzu tirāžās iznākošo laikrakstu sveikt tos, kuri vēlēšanu rezultātu gaidīšanas un apspriešanas karuselī nepamatoti palikuši ēnā.

Uzmanība dabiskā kārtā ir safokusēta uz tiem 100, kas turpmāk savu pārliecību un prasmi veltīs mūsu neatlaidīgajai virzībai pretī pilnai laimei. Tas ir labi, ka uzteicam uzvarētājus, mūsu sabiedrības avangardu, kas nonācis līdz finišam, bet mani kremt, ka šai eiforiskajā demokrātijas svētku atmosfērā nepelnīti piemirstam tos, bez kuriem šis karnevāls nebūtu iespējams.

Lūgtum pievērst uzmanību skaitļiem. Kopā partiju listēs bija pieteikts 1461 kandidāts. Tātad garantēti no šīs armijas pirmajā piegājienā līdz mērķim tikuši 100. Vēl kādam ducim vai diviem ir cerība tur nonākt, kad kāds no pirmā simta noliks mandātu uz ministrēšanas laiku vai arī dosies pildīt kādus citus pienākumus, kas nebūs savienojami ar pamatdarbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Ar lāpstu kamaniņu trasē, sniega volejbols un citas atpūtas iespējas

Linda Zalāne, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šīs visas visnotaļ ekstrēmās un sportiskās nodarbes ir iespēja izmēģināt tepat Latvijā.

Spēlēt volejbolu, kad pēdas grimst nevis siltās un mīkstās smiltīs, bet sniegā, traukties pa kamaniņu trasi, sēžot uz lāpstas, peldēt stindzinošā ūdenī vai arī traukties milzu ātrumā pa aizsalušu ledu, ķerot ar burām vēju, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs visas visnotaļ ekstrēmās un sportiskās nodarbes ir iespēja izmēģināt tepat Latvijā.

Šajā sestdienā Siguldā Fischer slēpošanas centrā pirmo reizi Latvijā notiks vietēja mēroga sacensības sniega volejbolā, kurās sacentīsies 16 vīriešu un četru sieviešu pāri. Savukārt Eiropas Volejbola konfederācija šogad pirmo reizi rīko Eiropas čempionātu sniega volejbolā, kas notiks marta beigās Alpos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku Rietumeiropas valstu lēmumiem ierobežot dīzeļdzinēju auto Latvija var pārvērsties par sava veida izgāztuvi, kur šie videi nedraudzīgie spēkrati nonāks

Šis ir viens no karstākajiem tematiem auto industrijā, kas tika aktualizēts arī Dienas Biznesa, Sixt Leasing, Circle K, CSDD un Latvijas Auto asociācijas rīkotajā auto nozares forumā AUTO 2018.

Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzsver, ka «dīzelis» savā ziņā ir kritis nežēlastībā Volkswagen dīzeļgeitas dēļ, kad atklājās, ka šis uzņēmums auto ražošanas procesā izmantoja kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūru, līdz ar to aktualizējās jautājums par CO2 izmešu uzskaites sistēmu un aprēķinu.

«Situācija attīstījusies tiktāl, ka «dīzeli» kā jaunu auto patērētāji Rietumeiropā vairs neizvēlas, pieprasījums samazinājies par 30%. Tā rezultātā Rietumeiropas valstis no šīm mašīnām vēlas tikt vaļā, un pirmā plūsma veidojas uz Austrumeiropu, tostarp Baltijas valstīm. Tomēr ir jāatceras Latvijas apņemšanās līdz ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2030. gadam par 40% samazināt CO2 izmešu apjomu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa plāni bija jāpieņem jau vakar, lai tas būtu salīdzinoši nesāpīgi izdarāms. Gadījumā, ja šie dīzeļauto no Rietumeiropas valstīm nonāks Latvijā, vides saudzēšanas ieceres tiks apgrūtinātas,» prognozē A. Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāji vēlas ieguldīt naudu jaunos, inovatīvos produktos, tādēļ uzņēmumiem ātrā tempā jāspēj izstrādāt iespējām aizvien bagātākas elektroierīces, rāda pētījumi.

Tuvākajos gados elektronikas ražotāji sadarbosies aizvien ciešāk, apvienos prasmes, lai kopīgi radītu inovatīvus produktus. Šādu nākotnes tendenci šā gada aprīļa nogalē Andalūzijā notikušajā patērētāju elektronikas un sadzīves tehnikas izstādes IFA globālajā preses konferencē ieskicēja tās rīkotāji.

Lai arī IFA Berlīnē tradicionāli notiek septembra pirmajās dienās, globālajā preses konferencē jau pavasarī masu mediji tiek iepazīstināti ar nozares aktuālajām tendencēm. Un šogad svarīgākā ir kopīga inovāciju ražošana.

Nauda no blakus produktiem

Kompetenču apvienošana kopīga mērķa īstenošanai gan nav jauna. Uzņēmumi jau desmitgadēm ilgi atsevišķos projektos sadarbojušies pat ar konkurentiem, lai radītu tehnoloģijas vai produktus, kas vienatnē nav bijis pa spēkam. Taču tagad šī tendence tehnoloģiju nozarē pieņemšoties spēkā, un tam ir loģisks pamatojums. Daudzās jomās pamatprodukti, kā viedtelefoni, televizori, biroja tehnika, sadzīves tehnika, ir noslīpēti ļoti augstā līmenī. Patērētāji ar tiem ir apmierināti un iegādājušies visu nepieciešamo. Šī iemesla dēļ tirgus aug ļoti lēni, un ražotājiem jāmeklē jauni veidi, kā padarīt produktus pievilcīgākus. Piesaistot citu jomu uzņēmumus, ražotāji meklē iespējas, kā padarīt produktus interesantākus vai kā izstrādāt labākus aksesuārus.

Komentāri

Pievienot komentāru