Lielie patērētāji velk kaķi aiz astes

2018. gada 12. janvāris plkst. 9:44
Sadaļa: Enerģētika
Dalies ar šo rakstu

Kopumā Energoefektivitātes likuma prasības Latvijā attiecināmas uz 236 lielajiem uzņēmumiem un 1174 lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtajiem datiem līdz pērnā gada 18. decembrim aktivitāte lielo uzņēmumu vidū bijusi samērā augsta - prasības izpildījuši 79% no kopējā uzņēmumu skaita. Tikmēr situācija otrā flangā bijusi kardināli atšķirīga – pasākumus energoefektivitātes celšanai veikuši vien 8% lielo elektroenerģijas patērētāju. Eksperti lēš, ka noteiktajos termiņos iekļausies apmēram puse, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Energoefektivitātes celšanā liela nozīme ir uzņēmuma pašmotivācijai - likums nevienu nepārmācīs, vienisprātis ir DB uzrunātie eksperti. Altum uzņēmumu enerģētikas eksperts Edgars Kudurs norāda, ka, pirms veikt šāda veida aktivitātes, ir jāsaprot, ko uzņēmums no tā visa iegūs. «Motivācijas var būt ļoti dažādas, sākot ar izmaksu samazinājumu un iekārtu automatizāciju līdz pilnīgai iekārtu nomaiņai,» pauž E.Kudurs, uzsverot, ka Latvijā esot arī tādi uzņēmumi, kuri energoefektivitātes pasākumus īstenoja jau pirms vairākiem gadiem, kad likumā obligātas prasības izvirzītas vēl nebija.

Komentējot lielo elektroenerģijas patērētāju kūtrumu attiecībā pret prasību izpildi, E.Kudurs atzīmē, ka uzņēmumos ar augstu elektroenerģijas patēriņu speciālisti nereti vairāk uzmanības pievērš saimnieciskās darbības paplašināšanai un attīstībai, nevis energoefektivitātei. «Atšķirība ir tā, ka lielajos uzņēmumos par energosaimniecību nereti atbildīgs ir atsevišķs speciālists, kura tiešie pienākumi arī bez likuma prasību ieviešanas ir veicināt uzņēmuma energoefektivitāti,» stāsta E.Kudurs.

Atsevišķi uzņēmēji par obligātajām energoefektivitātes prasībām iepriekš pauduši neapmierinātību, norādot, ka tas izmaksā ļoti dārgi. «Kā rekomendācija šāda audita veikšana būtu saprotama, bet šis ir uzspiests pasākums,» pērn DB atzina viesnīcas Hotel Roma pārstāvji. Aprēķināts, ka energoaudita veikšana viesnīcai izmaksātu aptuveni 3100 eiro, bet kopējās energoefektivitātes uzlabošanas izmaksas varētu sasniegt pat 20 tūkstošus eiro. E.Kudurs uzsver, ka uzņēmumiem energoefektivitātes pasākumu ieviešana prasa jaunas investīcijas, tomēr, raugoties pat tikai uz to atpelnīšanās periodu, bieži tas ilgst vien līdz pieciem gadiem.

Visu rakstu Lielie patērētāji velk kaķi aiz astes lasiet 12. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu