Jaunākais izdevums

Lielveikalos varētu tikt veidoti speciāli plaukti tikai ar Latvijas, tai skaitā reģionos ražotām precēm.

Šādu ierosinājumu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē izteicis Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, debatējot par valdības uzstādījumu ekonomikas ministrijai līdz šī gada 3. martam izstrādāt plānu, kā novērst atsevišķu lielveikalu ķēžu dominēšanu Latvijas tirgū. Komisijas sēdē notika diskusija par veicamajiem pasākumiem Latvijas preču atbalstam.

«Lielveikali varētu aktīvāk ņemt Latvijas zemnieku un pārtikas pārstrādātāju produkciju, tomēr te lielu lomu spēlē tirgus procesi, Latvijai atrodoties Eiropas Savienībā (ES). Tomēr mēs esam atraduši variantu, kā arī juridiski pareizi atbalstīt Latvijas preces lielveikalos. Atsaucoties uz kultūrvēsturisko mantojumu, kura saglabāšana ES tiek augstu vērtēta un atbalstīta, lielveikalos varētu tikt veidoti speciāli plaukti tikai ar Latvijas, tai skaitā reģionos ražotām mazo uzņēmēju precēm,» savu situācijas risinājumu piedāvāja K. Gerhards.

Savukārt Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais atzīmēja, ka «Rimi veikalos 80% no svaigās pārtikas ir Latvijas izcelsmes». Piedevām uzņēmums regulāri veicot reklāmas kampaņas, aicinot izvēlēties Latvijas preces.

Arī kontrolējošās institūcijas uzsākušas dažādas aktivitātes, lai sekmētu Latvijas preču apriti.

Vairāk lasiet rītdienas laikrakstā Dienas bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ķīlnieku lomā - Tapeks piegādātāji

Katrīna Iļjinska kopā ar Inesi Helmani, 20.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik viena no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks prece tiek pārdota par santīmiem, bet preces piegādātāji palikuši tukšā. Viens no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks, kurš faktiski ir bankrotējis, pie bankrota sliecas vainot banku, kura nevēlējās nākt pretī un neatbildēja pat uz piedāvājumu kapitalizēt uzņēmumu.

Taču tagad prece, ko ir apķīlājusi Swedbank un Nordea, visādos veidos tiek pārdota ar ļoti lielām atlaidēm - naudu par preci saņem banka, bet piegādātājiem, kuri devuši preci uz nomaksu, tiek nodarīti lieli zaudējumi - netiek atdota ne nauda, ne prece.

Pērk bijušie darbinieki

Db arī sludinājumu portālā ss.lv novēroja divus sludinājumus ar tekstu - zemākās cenas vairāk nekā 10 000 preču Ganību dambī 25d, Rīgā. Šajā vietā atrodas Tapeks birojs un noliktavas. Lielākie zaudējumi no preču pārdošanas radušies Tapeks preču piegādātājiem, piemēram, Paroc, Tenax, maxit, Knauf un citiem, proti, banka iegūs naudu no lēti pārdotās preces, bet pati prece paliks Tapeks bijušo darbinieku uzņēmumiem, jo viņu jaunizveidotie uzņēmumi ir arī preču pircēji. Uzņēmēji pērk nocenoto preci no savas bijušās darbavietas. V. Priedītis Db pastāstīja, ka veikalu telpas nepieder Tapeks, bet tiek nomātas. Teorētiski pastāv iespēja, ka tagadējo Tapro veikalu telpām pēc Tapeks maksātnespējas var mainīsies nomnieks, bet preces pat netiek pārvietotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielveikali sāk tirgot Mārupes tomātus

Žanete Hāka, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No piektdienas pircējiem būs iespēja Maxima XXX lielveikalos iegādāties jauno SIA Mārupes Siltumnīcas tomātu ražu, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Sākotnēji Mārupes tomāti būs pieejami Maxima XXX lielveikalos Rīgā - K.Ulmaņa gatvē 88a, A.Deglava ielā 67 un Slokas ielā 115, bet jau no nākamās nedēļas jaunā Mārupes tomātu raža nonāks arī citos Maxima lielveikalos visā Latvijā.

Patlaban Maxima lielveikalos Latvijā audzētās ražas plauktos papildus Mārupes tomātiem ir pieejami īsie un garie gurķi, dzeltenie Latvijas tomāti, kā arī Latvijā audzētie lociņi un salāti podiņos. Nākamnedēļ veikalu plauktos nonāks arī SIA Rītausma un citu Latvijas audzētāju tomāti.

Arī lielveikalā Rimi no šodienas iespējams iegādāties Mārupes siltumnīcās audzētos tomātus, kurus piegādā kooperatīvā saimniecība Baltijas dārzeņi. Pirmās Mārupes ražas tomāti pieejami Rimi lielveikalos Rīgā t/c Spice un t/p Alfa, kā arī veikalos Galerijā Centrs un Lielupe, savukārt palielinoties ražai, tomātus varēs iegādāties arī pārējos Rimi un Supernetto veikalos visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārbaudes lielveikalu tīklos, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav atradis pierādījumus tam, ka no Zviedrijas ievesti lēti kartupeļi, ko realizē pašmāju veikalos.

Piektdien veicām pārbaudes lielveikalos un pagaidām nav apstiprinājusies informācija, ka no Zviedrijas būtu ievesti lēti kartupeļi, ko realizē lielveikalos, DB.lv skaidro PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Lielveikalos inspektori konstatējuši pārsvarā Latvijā audzētus kartupeļus un no Lietuvas ievestos. Pirmdien pārbaudes turpināsies uzņēmumos, kas kartupeļus fasē, kā arī lielveikalos.

Jāatgādina, ka PVD pārbaudes sāka pēc tam, kad masu medijos izskanēja informācija par lētiem, it kā no Zviedrijas ievestiem kartupeļiem, kas varot sagraut vietējo ražotāju biznesu. Zemnieks Ritvars Leitens no SIA Ruģēni zināja teikt, ka lēto kartupeļu krava ienākusi Rīgas ostā un tālāk tā nokļuvusi realizācijā. E. Zavadskis gan sacīja, ka PVD lūgusi informāciju arī no robežsardzes, kur apliecināts, ka pagājušā nedēļā nevienas kartupeļu kravas no Zviedrijas nav bijis. PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors uzsvēra, ka «pagaidām viss ir baumu līmenī», un, ja kādam ir detalizēta informācija par notikušo, tad lūgums ziņot PVD. «Mēs kā dienests esam noreaģējuši, bet nav garantijas, ka izskanējusī informācija apstiprināsies,» tā E. Zavadskis. Un pat ja šī informācija apstiprinātos, tā nav nosodāma rīcība, jo ES tā ir legāla prakse – pārvietot preces, teica PVD pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Vieni no lielākajiem Latvijas puķkopjiem investē 1,4 miljonus

Sandra Dieziņa, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no lielākajām puķkopības saimniecībām Latvijā SIA Sedumi jaunās siltumnīcās Jēkabpilī ieguldījusi vairāk nekā 1,4 milj. eiro .

Jau otro gadu Sedumos izaudzētās puķes rotā Rīgas apstādījumus, vasaras puķes tiek piegādātas arī Ventspilij un citiem novadiem, kur uzņēmums ir uzvarējis iepirkumos. Saimniecības vadītājus gandarī tas, ka izdevies iekļūt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos – Rimi un Maxima, kas ļauj piegādāt vietējiem iedzīvotājiem Latvijas preci. Sedumos galvenokārt audzē vasaras puķes, bet neliela daļa ir telpaugi.

Kopumā pēc krīzes puķu tirgus pamazām atdzīvojas, taču joprojām liela pircēju aktivitāte nav vērojama, jo rocība to neļauj.

Ar ambīcijām

SIA Sedumi dārzniecības direktors Sarmis Kalniņš atceras: «Sākām pirms desmit gadiem bez pieredzes, bet ar lielu interesi, vēlmi un patiku pret šo nozari. Tolaik nodarbojāmies ar tirdzniecību, kas saistīta ar dārzkopību, un tas arī pamudināja tirgot augus. Tad pienāca ziņa, ka tiek pārdotas Jēkabpils zieda siltumnīcas. Mēs gribējām audzēt, jo tas katram latvietim ir sirdī.» Toreiz bijušas lielas ambīcijas – jāpērk siltumnīcas, taču neviena kredītiestāde nevēlējās aizdot finansējumu jaunam uzņēmumam bez savas kredītvēstures. Galarezultātā naudu aizdeva SEB banka – vecās, morāli novecojušās padomju laika siltumnīcas tika pie jaunajiem īpašniekiem. Pieredze nāca caur dažādām kļūdām. «Tas bija laiks, kad tirgus nebija tik pārpildīts ar dekoratīvajiem augiem, vasaras puķēm. Tas viss toreiz likās jauns,» viņš turpina. Sākotnēji Sedumos audzēja visu – gurķus, tomātus, grieztos ziedus, vasaras puķes. Paši guva nenovērtējamu pieredzi, mācoties no kļūdām, taču katra kļūda kaut ko arī maksājusi. Tā kā Sedumi nodarbojas ar tirdzniecību, šī nozare reizēm bijis kā dārzkopības «glābiņš». Laika gaitā saimnieki secināja, ka jāaudzē vasaras puķes, tādā veidā nonākot līdz specializācijai. Pieredze apgūta arī citās Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Nīderlandē, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākajos tirdzniecības centros šogad jau atvērti vai plāno to darīt vairāk nekā 15 apģērbu, apavu un aksesuāru veikalu. Tam par iemeslu ir ievērojami zemākas nomas cenas, raksta Diena.

Lai gan mazumtirdzniecības apgrozījums pārliecinoši krīt un apģērbus patlaban pērk par 26% mazāk nekā pērn, tirgotāji steidz ieņemt brīvās vietas lielveikalos, kuras atstājuši konkurenti. Kā galveno argumentu par labu ienākšanai veikalnieki min zemākas ienākšanas barjeras. Konkurentu atstātās telpas nākamais īrnieks var iegūt ievērojami lētāk.

Reālu peļņu tirgotāji varētu panākt pēc gada, tāpēc jauniem spēlētājiem ir jābūt gana spēcīgiem, lai šo laiku izturētu. Pēc šāda principa vadās arī Irina Patrašanu, kuras uzņēmums tirdzniecības centrā Spice nupat atvēris vācu zīmola Apart veikalu. Viņa norāda, ka peļņu ir gatava gaidīt gadu vai pat divus, taču ir pārliecināta, ka krīze ir īstais laiks ieguldījumiem. Kad tā beigsies, no jauna sāksies problēmas ar telpām un darbaspēku, tāpēc savu vietu tirgū labāk aizņemt tagad. Galerijā Centrs jaunatvērto veikalu Replay atvēris Aivars Bunde, kurš norāda, ka jāpaspēj aizpildīt konkurentu aiziešanas dēļ atbrīvojušās nišas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja Rimi Latvia pirms gada uzsāktā iniciatīva veikalos bērniem piedāvāt bezmaksas augļus ir paplašinājusies un no šā gada ieviesta visos Rimi lielveikalos. Šā gada pirmajā pusgadā šai iniciatīvai kopā esot novirzīti vairāk nekā 10 tūkstoši kilogramu augļu.

Augļi, kas tiek piedāvāti bērniem bez maksas, ir tādi paši kā veikalu augļu nodaļas piedāvājumā. Uzņēmums, veicot iepirkumus pārdošanai, ņem vērā to, ka daļa no iepirktajiem augļiem tiks novirzīta šai iniciatīvai kā bezmaksas piedāvājums.

Iniciatīva piedāvāt bērniem bezmaksas augļus radusies, uzņēmumam vēloties veicināt sabiedrības izpratni par veselīga dzīvesveida nozīmi. «Esam pārliecināti, ka jau no mazotnes nepieciešams bērnus mudināt izvēlēties veselīgas alternatīvas, un viens no vienkāršākajiem veidiem ir savā ikdienas uzturā iekļaut augļus,» stāsta K.Ciemīte.

2018.gada nogalē ar bezmaksas augļiem mazākie veikalu apmeklētāji piektdienās un nedēļu nogalēs tika cienāti divos lielveikalos - Rimi Spice un Rimi Pulkvedis. Nedēļas nogales un piektdienas tika izvēlētas tādēļ, ka tieši tad ģimenes ar bērniem dodas iepirkties kopā visbiežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomo.lv piedāvā Latvijā pagaidām maz zināmu pakalpojumu – preču nomu ar izpirkuma tiesībām, kas nozīmē, ka cilvēks var dažus mēnešus nomāt kādu preci un pēc tam nopirkt vai atdot atpakaļ

«Mēs piedāvājam preču nomu ar izpirkuma iespējām. Tā var būt jebkura prece – no viedtālruņa līdz pat mēbelei –, par to maksājot fiksētu ikmēneša maksājumu. Atšķirībā no līzinga galvenais bonuss ir pircēja brīvība jebkurā brīdī preci atdot atpakaļ, cilvēks nav tai «piesiets»,» stāsta Reinis Vaivars, a/s Nomo.lv īpašnieks. Viņa biznesa partneris un uzņēmuma valdes loceklis Māris Strods piebilst, ka laikā, kad hipotekāro kredītu nozarē politiķi joprojām strīdas par nolikto atslēgu principu, viņi šajā preču nomas modelī ir ieviesuši nosacītu nolikto atslēgu principu – cilvēks jebkurā brīdī var pārstāt nomāt preci un atdot to uzņēmumam bez soda sankcijām. «Mēs neesam nekas unikāls pasaules mērogā, ārzemēs šis modelis jau darbojas, bet mēs Latvijas tirgū to esam adaptējuši nedaudz citādā griezumā. Ārzemēs ir reāli fiziski veikali, kuros tiek piedāvāta iespēja nomāt preces ar izpirkuma tiesībām, bet mēs to piedāvājam internetā,» skaidro Reinis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO,VIDEO: Veikala Lāčuks līdzīpašnieks: Vislabākos pircējus esam zaudējuši

Monta Glumane, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar sausām kājām esam veiksmīgi pārdzīvojuši visas krīzes, jo zināms, ka daudziem tas neizdevās. Tas jau ir viens labs darbs, kas ir izdarīts. Rotaļlietu un bērnu preču segmentam šis nemaz nav tik viegls laiks - bērni dzimst daudz mazāk, pieaug konkurence, mūsu tirgū ienāk lielās ārzemju ķēdes un tīkli. Ir ļoti grūti, bet mēs cīnāmies un savu vietu tirgū saglabājam,» biznesa portālam db.lv stāsta rotaļlietu veikalu tīkla «Lāčuks» īpašnieka SIA «Foboss Viens» līdzīpašnieks Aigars Bute.

Nupat izpārdotas vasaras sezonas preces - ļoti daudz velosipēdi, kas veido diezgan lielu uzņēmuma naudas apjomu, kā arī plastmasas rotaļlietas un dažādas āra spēles. Gatavošanās ziemas sezonai notikusi jau laicīgi - lai izvēlēto preci varētu saņemt, tā jāpasūta laikus. Šogad uzņēmums svinēs savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. «Paldies pircējiem, jo bez viņiem mēs nebūtu,» atzīst A.Bute.

2011. gadā uzņēmums plānoja attīstīt eko rotaļlietu ražošanu, taču plāns netika īstenots. «Ik pa laikam ir vēlēšanās uzsākt kaut kādu lietu ražošanā. Bet, ja sāc nopietni ražot, tad ir vajadzīgs pietiekami liels apjoms realizācijai. Latvijas tirgus ir tomēr par mazu. Lai ieietu starptautiskā tirgū, vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Nolēmām, ka nodarbosimies ar to, ko darām,» skaidro A.Bute.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem – piecas galvenās lietas, ko atcerēties

Baltijas Tiešās tirdzniecības asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Akva building construction atgūst preci no Tapeks

, 23.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam SIA Akva building construction ir izdevies atgūt no Tapro veikala Swedbank negodīgi apķīlāto preci, Db pastāstīja uzņēmuma vadītāja Linda Holcmane.

Viņa teica, ka 20. februārī, pēc ilgstošiem mēģinājumiem atgūt uz nomaksu doto preci no Tapro veikala, tas tomēr izdevies, izmantojot tiesu izpildītāja pakalpojumus. L. Holcmane pastāstīja, ka, konsultējoties ar advokātu, nolēmuši, ka sniegs prasību tiesā, lai atgūtu savu preci, taču, lai iesniegtu prasību, ir jākonstatē fakts, ka prece netiek atdota. L. Holcmane vērsusies pie tiesu izpildītāja un braukuši uz Tapro veikalu Berģos, lai konstatētu faktu.

"Atbraucot, kā parasti, mūs sagaidīja Swedbank norīkota apsardze un atteicās atdot preci - attīrīšanas iekārtas. Tad tiesu izpildītājs sāka lamāties un apsargs nolēmis zvanīt bankai un ļāvis tiesu izpildītājam paskaidrot bankai, ka tā rīkojas nelikumīgi. Galu galā banka atļāvusi izņemt preci no veikala," tā L. Holcmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PTAC matraču tirgotājam De Margo piemēro 12 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka, 30.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu piemērot 12 tūkstošu eiro sodu uzņēmumam De Margo par negodīgas komercprakses īstenošanu, piedāvājot patērētājiem ar distances līguma starpniecību iegādāties ortopēdisko matraci Dream Lux Aloe Vera, taču nenodrošinot patērētājiem normatīvajos aktos noteikto atteikuma tiesību izmantošanu.

Vienlaikus arī SIA Best Līzings rakstveidā ir apņēmies izbeigt noslēgtos kreditēšanas līgumus ar tiem patērētājiem, kuri atteikušies no SIA De Margo piedāvātās preces.

PTAC, pamatojoties uz saņemtajām 38 patērētāju sūdzībām laika periodā no šī gada jūlija līdz oktobrim, ir veicis komersanta īstenotās komercprakses atbilstības izvērtēšanu patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

PTAC konstatējis, ka SIA De Margo, piedāvājot preci, zvanījis patērētājiem aicinot to izmēģināt, kā arī publicējis informāciju interneta vietnē, piedēvējot precei ārstnieciskas īpašības. Tāpat komersants solīja, ka gadījumā, ja pēc izmēģinājuma laika patērētājs nevēlēsies preci paturēt, uzņēmuma pārstāvji nodrošinās tā nogādāšanu atpakaļ. Patērētājiem netika izsniegta atteikuma veidlapa, un, kad patērētāji vēlējās realizēt savas atteikuma tiesības, komersants sākotnēji solīja preci paņemt, bet pie patērētājiem tā arī neieradās, kā arī nebija sazvanāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sviesta cena sasniegusi rekordu, pēdējā mēneša laikā atsevišķiem zīmoliem pārsniedzot pat 13 eiro/kg. Šāda cena nedz Latvijā, nedz Eiropā nav novērota pēdējo divdesmit gadu laikā. Arī oficiālie Eiropas piena nozares dati liecina – sviesta cena jūlija pēdējā nedēļā ir par 93 % augstāka, nekā pirms gada šajā pašā laikā.

Iemesls cenu kāpumam ir pavisam vienkāršs – pieprasījums pēc piena taukiem ir tik liels, ka ražotāji nespēj to nodrošināt. Un kur preces deficīts, tur cenas aug. Proti, pēdējā pusgada laikā strauji kāpusi vajadzība pēc dabīgā produkta un, izrādās, ražotāji un pārstrādātāji tam nav gatavi. Sviesta noliktavas ir tukšas, izejvielas trūkst un tas notiek vasaras pilnbriedā, kad tradicionāli zemnieku saimniecībās piena saražo visvairāk. Daži ražotāji neslēpj, ka vajadzība pēc tradicionālā sviesta pieaugusi daudzkārt.

Sviesta cena – rekordaugsta

Šobrīd nav skaidrs, kas notiks ziemā, kad saražotā piena daudzums samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Spilva sasniedz 2.5 % sulu tirgū

, 11.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilva sulu tirgū ienāca šovasar un patlaban lielveikalos tās tirgus daļa pārsniegusi 2.5 %

«Pirmajos mēnešos plānotos Spilvas sulu pārdošanas apjomus esam sasnieguši. Pašreiz lielveikalos Spilvas sulu tirgus daļa, pēc mūsu aprēķiniem, pārsniedz 2,5% apjomu un tuvojas 3% atzīmei. Ienākot sulu tirgū, bija jāsaskaras ar sīvu konkurenci, taču tas nebija pārsteigums, jo ciešu konkurenci jau prognozējām pirms ienākšanas sulu tirgū,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Spilvas mērķis sulu segmentā ir ieņemt 3% tirgus lielveikalos un 5% pārējā Latvijas tirgū līdz 2009. gada beigām. Kopš ienākšanas Latvijas tirgū pircējiem ir pieejami 6 sulu veidi, taču drīzumā būs pieejami vairāki jauni Spilvas sulu veidi, t.sk. ananāsu un persiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielveikalu vietās svētdienās varētu veidoties zemnieku tirdziņi

Dienas Bizness, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja svētdienās nestrādātu lielveikali, to vietā varētu veidoties tirdziņi, kuros mazie tirgotāji un zemnieki pārdotu savu produkciju, uzskata Biedrības Brīvie demokrāti pārstāvis, Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Sarunā ar Latvijas Radio deputāts, kurš rosina apsvērt lielveikalu tirdzniecības aizliegumu svētdienās, norādīja, ka valsts šo jomu var regulēt. Kā piemēru viņš minēja Lielbritānijas konstitucionālās tiesas spriedumu, kurā ticis secināts, ka šāda norma ir saprātīga.

V. Valainis skaidroja, ka bieži tiekot runāts par pasākumiem, kas saistīti ar ģimenes vērtībām. Tajā pašā laikā svētdienās pie lielveikaliem neesot iespējams atstāt mašīnu, bet uz pasākumiem, kurus organizē pilsētas vai nevalstiskās organizācijas, cilvēki nenākot. Neesot iespējamas arī ģimenes pasēdēšanas kopīgā gaisotnē, jo kādam no ģimenes locekļiem ir jāstrādā lielveikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vienā veikalā pat bijis nepieciešams izsaukt policiju, lai atjaunotu kārtību.

Atlaides šokolādes un riekstu krēmam «Nutella» izraisījušas kautiņus Francijas lielveikalos, pircējiem sacenšoties par iespēju iegādāties šo produktu.

Haotiskas ainas nofilmētas vairākos «Intermarche» lielveikalos, kur «Nutella» krēmam 950 gramu iepakojumā cena samazināta no 4,70 eiro līdz 1,41 eiro. Atlaides piemērotas miljonam burciņu.

Vienā no tviterī publiskotajiem video redzams, kā pircēji grūstās un kliedz, cenšoties savākt pēc iespējas vairāk «Nutella» burku.

Laikraksts «Le Parisien» ziņo, ka vienā veikalā pat bijis nepieciešams izsaukt policiju, lai atjaunotu kārtību.

Uzņēmums «Ferrero», kas ražo «Nutella», nosodīja notikušo un distancējās no «Intermarche» ķēdes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Skolā aizsāktais apģērbu aizsargmaisu bizness plaukst

Anda Asere, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu aizsargmaisu ražotājs SIA Simple+ paplašina sortimentu un pievēršas arī uzvalku un citu apģērbu produktiem.

Pērn SIA Simple+ apgrozījums bija nedaudz mazāks par 30 tūkstošiem eiro. Šogad plānota ievērojama izaugsme un apgrozījums varētu sasniegt 50 tūkstošus eiro, stāsta uzņēmuma īpašnieks Kristiāns Lancmanis.

Simple+ ir četri aizsargmaisi, bet katrs no tiem ir pieejams divās krāsās, ar paplašinājumu sānos vai bez, kā arī dažādos izmēros. Kopumā ir iespējamas daudzas variācijas, un dažreiz šķiet, ka sortiments ir nedaudz par plašu. Uzņēmums piedāvā arī personalizētus maisus kolektīviem – sākot ar logo uzdrukāšanu un beidzot ar pilnībā individualizētu maisu tam nepieciešamajā garumā un platumā. Piemēram, ir daži kolektīvi, kam nepieciešams pārvadāt divus, trīs tautastērpus, – tiem tiek saražoti platāki maisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno vairākos Rīgas lielveikalos izveidot klientu apkalpošanas centrus. Šāda ideja radusies, jo nākamā gada janvāra vidū ekspluatācijā tiks nodota jaunā VID ēka Talejas ielā 1, kurā atradīsies arī klientu apkalpošanas centrs, bet pašreizējie centri tiks likvidēti, skaidroja VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone.

Lai iedzīvotājiem nebūtu jādodas cauri visai pilsētai uz galveno VID ēku, tādējādi patērējot gan laiku, gan līdzekļus, plānots, ka VID īrēs telpas lielveikalos, kur tad attiecīgi arī izvietosies apkalpošanas centri. Tomēr jāmin, ka šajos klientu apkalpošanas centros tiks sniegts ierobežots pakalpojumu klāsts.

Šobrīd norit pārrunas ar lielveikaliem, bet pirmais centrs varētu tikt izveidots Pārdaugavā Mūkusalas ielā - veikalā Maxima. Plānots, ka centri varētu atrasties ne tikai Maxima, bet arī Rimi un citos lielveikalos. Jāmin, ka iecerēts, ka VID centru darba laiks būs tāds pats kā attiecīgajam lielveikalam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Taivānas pieredze e-biznesā – iespēja mums apvienot spēkus eksportā

Normunds Medens, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrums un tam pielāgoti risinājumi – šāds iespaids par Taivānu rodas, jau izkāpjot no lidmašīnas galvaspilsētas Taipejas lidostā un nonākot lielpilsētas satiksmes plūsmā. Apstākļi, kad ikdienu daudziem nosaka temps un laiks ir zelta vērtē, mudinājis šīs Āzijas valsts iedzīvotājus attīstīt dažādus e-biznesa modeļus, par kuru pielietojamību der padomāt arī Latvijā.

Uz Taivānas dinamisko attīstību un ekonomisko potenciālu skaidri norāda skaitļi - 23 miljoni iedzīvotāju un iekšzemes kopprodukts 523 miljardu ASV dolāru apmērā, kas Taivānu stabili ierindo starp tā dēvētajiem Āzijas tīģeriem. Taivānas interneta biznesu, kura specifiku man nupat bija iespēja iepazīt e-komercijas semināra ietvaros šajā valstī, vislabāk var raksturot skaitļi: interneta lietotāji - 17,6 miljoni, kopējā interneta tirgus vērtība - 34 miljardi ASV dolāru, 40% no interneta pirkumos veiktajiem darījumiem nāk no ārvalstīm. Taivānieši vecumā līdz 30 gadiem galvenokārt iepērkas internetā. 45% no patērētājiem izmanto tiešo pārdevēja platformu, bet 25% iepērkas ar Facebook starpniecību. Taivāna pēc ASV un Lielbritānijas ieņem trešo vietu pasaulē interneta biznesa izmantošanā un attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedierīču iegādes apjomi internetā palielinās, taču pircēju vidū aizvien bieži vērojams tā saucamais ROPO efekts, kad klients vispirms izpēta preci internetā un tad dodas to iegādāties klātienē

Lai panāktu maksimāli efektīvu klientu apkalpošanu, šos abus iepirkšanās veidus iespējams arī kombinēt, izmantojot katra tā priekšrocības, norāda uzņēmumu pārstāvji.

Kopumā iepirkšanās apjomi internetā pieaug – kā liecina dažādu starptautisko izpētes kompāniju dati, pasaulē kopējais interneta tirdzniecības apjoms šajā gadā varētu sasniegt 3,45 triljonus ASV dolāru, veidojot 13,7% no kopējiem pārdošanas apjomiem, savukārt prognozes liecina, ka līdz 2040.gadam šis īpatsvars varētu sasniegt aptuveni 95% no kopējiem tirdzniecības apjomiem. Tiesa gan, vien 2,86% no tirdzniecības mājaslapās noslēdzas ar darījumu.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, arī Latvijā pircēji aizvien biežāk priekšroku dod pirkumiem internetā - gada laikā mazumtirdzniecība internetā vai pa pastu augusi par aptuveni 15%. Kā norāda tirgus eksperti, nākotnē, augot cilvēku pārliecībai, šī tendence turpinās kļūt izteiktāka un preču iegādei aizvien biežāk tiks izmantots gan dators, gan viedierīces. No tā ieguvēji būs tirgotāji, kas padarīs iepirkšanos ērtu, sekos līdzi jaunākajām tendencēm un modernizēs savas mājaslapas, lai pircējs preci varētu atrast un aplūkot pēc iespējas ātrāk. Tomēr jāņem vērā, ka, neskatoties uz iespaidīgo statistiku, realitātē tradīcijas lauzt ir grūti, un aizvien liela daļa iedzīvotāju preci pirms iegādes vēlas aptaustīt klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Swedbank liedz izņemt preci no Tapro veikala

, 05.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Akva buiding construction ierodoties SIA Tapeks veikalā, lai izņemtu savu preci, saskāries ar nepatīkamu pārsteigumu - preci neatdod, jo banka neļauj.

SIA Akva building construction uz realizāciju bija iedevis Tapro veikalam preci, taču ņemot vērā tiesvedības un SIA Tapeks finansiālās problēmas, uzņēmums nolēmis iedoto preci no veikala izņemt. "Kad mūsu uzņēmuma darbinieki ieradās, lai no veikala izņemtu uz realizāciju iedoto preci- mums tika paziņots, ka Swedbank apķīlājis SIA Tapeks piederošās mantas," pastāstīja SIA Akva bilding construction pārstāve Linda Holcmane. "Kad mēs mēģinājām izņemt mūsu uzņēmumam piederošās preces, no kaut kāda privātā apsardzes busiņa divi vīrieši mums preces neļāva ņemt, neskatotie uz to, ka Tapeks darbiniekiem pret to nebija iebildumu," sacīja viņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No šodienas tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts.

VID norāda, ka tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai uz laiku līdz piecām dienām elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru