300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Turpinot aizsākto tradīciju ieskatīties, kā top Latvijā ražoti produkti, Db.lv šonedēļ piedāvā ielūkoties Cido sulu ražošanas procesā.

Sulu ražošana notiek raiti un, ja visas sastāvdaļas ir uz vietas ražotnē, ilgāko laika posmu aizņem sulas koncentrāta un ūdens sajaukšana un maisīšana - tās ir aptuveni 40 minūtes. Tālāk notiekošā pasterizēšana, sulas dzesēšana un pildīšana ilgst vien dažas minūtes, pārliecinājās Db.lv. Vairāk par sulas ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galeriju augstāk!

Sulu ražošanā ir diezgan noteikts tehnoloģiskais process, tādēļ ražošanas rekordu uzstādīšana ir visai grūta, taču, atskatoties pagātnē, lielākā jauda, kas bijusi Cido ražotnē, ir 140 tūkstoši litru sulas iepretim 120 tūkstošiem litru, kas ir vidējā sulas ražošanas jauda vienā dienā, atklāj Cido attīstības vadītāja Inese Rone.

Signe Turauska pametusi darbu Siguldas novada domē, lai pievērstos savam pārtikas biznesam. «Tagad ļoti izjūtu atšķirību starp to, kā bija strādāt valsts iestādē - durvis vērās ciet piecos un vairs ne par ko nebija jādomā, un to, kā ir tad, kad ir savs bizness - jāstrādā teju 24 stundas diennaktī,» viņa atzīst biznesa portālam db.lv.

Viņas izlolotā «Dabas Laboratorija» piedāvā lēni spiestas- auksti presētas sulas, smūtijus, humusu ar dārzeņiem un svaigēdāju kūkas un citus augu izcelsmes produktus. Taču galvenais produkts no tā visa ir tieši auksti spiestās sulas. Sulās tiek izmantoti sezonālie augļi un dārzeņi. Kopumā «Dabas Laboratorijā» tiek gatavoti padsmit dažādi sulu veidi un teju desmit dažādi veselības šotiņi.

«Dabas Laboratorija» strādā kopš 2017. gada februāra, pirms tam vairāk nekā gads aizvadīts sagatavošanās darbos. «Pirms sava biznesa uzsākšanas es strādāju Siguldas novada domē un, strādājot tur, bija sajūta - man patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk darba vieta, bet tas tomēr nav tas, ko es gribu. Jutu, ka laiks skrien gar acīm. Jutu, ka esmu skrūvīte lielā mehānismā, bet nevaru atbildēt par lietām,» savās pārdomās dalās S. Turauska.

Latvijā ir sācies kļavu sulu tecēšanas laiks, pastāstīja aptaujātie kļavu sulu pārstrādes uzņēmumi.

Uzņēmuma Sula vadītājs Linards Liberts stāstīja, ka kļavu sulas masveidā tiek tecinātas kopš pagājušās nedēļas, kas ir ierasts laiks to ieguvei. «Pirmo urbumu veicu jau janvāra trešajā nedēļā, bet īstenais kļavu sulu ieguves laiks sācies tagad,» sacīja Liberts.

Viņš piebilda, ka kļavas labi dod sulu saulainās dienās, savukārt apmākušās dienās ievākt sulu ir grūtāk. Tā kā nākamnedēļ sinoptiķi gaisa temperatūru daudzviet sola «plusos», apstākļi kļavu sulu tecināšanai būs piemēroti.

Savukārt bērzu sulas, visticamāk, varēs sākt iegūt marta otrajā pusē, atkarībā no laika apstākļiem, kas arī ir ierastais laiks bērzu sulu ieguvei.

Bērzu sulu tecināšanas sezona vēl nav sākusies, tomēr vairāki Latvijas ražotāji jau saņēmuši lielus pasūtījumus no citām valstīm, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Bērzu sulas ražotājs Labanovsku ģimenes uzņēmums SIA Kainaiži saņēmis pasūtījumu no Lielbritānijas uzņēmuma Sibberi par 30 000 litru svaigas bērzu sulas piegādi. Sulu iecerēts pārdot Lielbritānijas lielveikalu tīklos.

«Tas ir pilotprojekts, izmēģinājuma partija. Sulu sasaldēsim Latvijā un tad sūtīsim uz Lielbritāniju. Mēs rūpējamies par ražošanu, mūsu partneris – par sulas pārdošanu,» stāsta SIA Kainaiži pārstāvis Ervīns Labanovskis. Eksportam paredzēto Kainaižu bioloģisko bērzu sulu tecinās Smiltenes novadā. Kainaiži ražo dzirkstošo bērzu sulu ar zīmolu Birzī, tostarp bērza sulu ar krustnagliņām, piparmētrām, apelsīnu miziņu, upeņu pumpuru un citronu miziņas piedevu.

Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi un plašajā sulu klāstā visbiežāk roku stiepj pēc apelsīnu, ābolu vai tomātu sulas, tomēr tas nebaida ražotājus piedāvāt jaunas garšas un produktus.

Eiropā vidēji viens iedzīvotājs izdzer 19 litrus sulas gadā, Latvijā un Lietuvā - apmēram 14 litrus sulas, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 25 litrus. Arī garšu ziņā ir manāmas atšķirības, piemēram, igauņiem labāk garšo dažādu ogu sulas, bet Latvijā pēdējos gados nav mainījies populārāko sulu tops un iecienītākās ir apelsīnu, tomātu, ābolu un multiaugļu sulas.

Saskaņā ar biedrības 5 dienā un GFK veikto aptauju, 60% iedzīvotāju savā ikdienas ēdienkartē par maz iekļauj augļus un dārzeņus. Tādēļ SIA Cido Grupa šogad uzsāka ražot jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka uzsver, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais segments iemanto arvien lielāku popularitāti līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu palielināšanos. «Jaunums ir arī sulu iepakojuma izmērs. Esam sākuši ražot sulas 0,5 litru iepakojumā, bet ūdeni sākuši pildīt 0,7 litru pudelēs. Šie izmēri ir kļuvuši iecienīti. Ik gadus investējam ražošanas attīstībā, pērn ieguldījām 1,1 milj. eiro un daļa no tā tika novirzīta jauno iepakojuma veidu īstenošanai,» stāsta Cido grupa pārstāve.

Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidījusi SIA Spilva prasību pret konkurentu Milda KM par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu un negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu.

Prasības pieteikumā Spilva pieprasījusi izņemt no tirdzniecības Milda KM ražoto Ķīnas saldskābo mērci un Aso Ķīnas saldskābo. Spilva vēlējās panākt, lai tiktu aizliegta vārda Ķīna izmantošana garšvielu un mērču marķēšanā, pauda neapmierinātību ar teiciena «2 reizes vairāk ananāsu» izmantošanu, kā arī vēlējās aizliegt produktu noformēšanā izmantot sarkanu vāciņu ar baltiem burtiem, informē Milda KM pārstāve Līga Popova.

Atbildētājs Milda KM neuzskata, ka ir jebkādā veidā pārkāpis prasītāja tiesības un šo prasības pieteikumu drīzāk saista ar abu minēto produktu veiksmīgu ienākšanu tirgū. Pēdējā gada laikā uzņēmumam Milda KM izdevies savu tirgus daļu palielināt gandrīz uz pusi, kas esot nopietns konkurences pieteikums līdzšinējam augļu un dārzeņu pārstrādes tirgus līderim Spilva. Milda KM ražotās Ķīnas mērces jau iekarojušas lielu popularitāti pircēju vidū, tāpēc konkurenta reakcija ir saprotama, norāda Milda KM vadība. Milda KM pārstāve tiesā, advokātu biroja Borenius zvērināta advokāte Līga Fjodorova uzsver, ka Rīgas apgabaltiesa tiesa piekritusi atbildētāja argumentiem un visas Spilvas celtās prasības pilnībā noraidījusi. «Es šo spriedumu uzskatu par taisnīgu, jo Spilvas prasības bija nepamatotas. Konkurējoša produkta ienākšanu tirgū nevar uzskatīt par konkurences tiesību pārkāpumu. Spilva preču zīmes nenodrošina tai ekskluzīvas tiesības piedāvāt vienīgajai tirgū mērci ar Ķīnas virtuvei raksturīgu saldskābu garšu. Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt, un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci sabiedrības interesēs.

Noslēdzies ražošanas uzņēmuma AS Spilva izsludinātais iepirkums par vakuumiekārtas majonēzes un dresingu gatavošanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza septiņi pretendenti, bet tajā uzvarēja Šveices uzņēmums Fryma Koruma AG. Spilva iekārtu iegādāsies par 339 tūkstošiem eiro.

Iekārta iegādāta projekta Augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju ieviešana SIA Spilva ražotnē ietvaros, lai nodrošinātu jaunu pārtikas produktu ražošanu vietējam un eksporta tirgiem.

Iekārta paredzēta homogenizācijas, maisīšanas un termiskās apstrādes procesu nodrošināšanai majonēzēm un dresingiem. Iepirkumā tika noteikts, ka iekārtas vārīšanas katla tilpumam jābūt vismaz 700 litriem, bet darba tilpumam – vismaz 500 litriem.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Latvijas bērzu sulu pārstrādātāji saņēmuši ievērojamus pasūtījumus eksportam, bet īstu nišas atspērienu kavē rietumnieku neizglītotība par dabas veltēm , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta potenciāls ir motivācija darboties šajā biznesā, sarunā ar DB saka Latvijā lielākā bērzu sulu pārstrādes uzņēmuma SIA Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis. Šajā sezonā izejviela produktiem, tostarp jaunajai produktu līnijai Birzī, iegūta no 700 bērziem. Savukārt lielākais pasūtījums saņemts no Lielbritānijas – 30 tūkst. litru svaigas sulas. Otrs Latvijas nopietnais bērzu sulas pārstrādes uzņēmums SIA Sula bērzu sulu šajā pavasarī ieguvis no urbumiem 400 bērzos. Pateicoties agrajai, bet garajai sezonai, savākts uzņēmumam rekordliels daudzums bērzu sulu – 35 tonnas, kamēr pērn – 24 tonnas. Tik daudz no privātīpašnieka īrētajā birzī Salaspils novadā savākts, pateicoties lielajai interesei no eksotiskās Taizemes.

Dzirkstošo bērzu sulu BIRZĪ ražotāji Smiltenes novada Brantu pagasta Kainaižos 7. maijā stādīs pasaulē pirmo Sulu koku parku.

Parks taps ar Smiltenes pašvaldības finansiālu un SIA Labie koki praktisku atbalstu.

«Pasaulē ir ap 20 koku veidu, no kuriem var iegūt sulu pārtikai. Mūsu platuma grādos ir trīs veida sulu koki. Zināmākie ir bērzs un kļava. No mazāk zināmiem kokiem sulu vēl var iegūt no valrieksta. Mēs plānojam izveidot pirmo Eiropā un, iespējams, pasaulē Sulu koku parku, kurš varētu būt gan apskates objekts tūristiem, gan arī mežs, no kura nākotnē tiks iegūtas sulas realizēšanai Latvijas un pasaules tirgos. Bērzu sulu jau šobrīd tirgojam gan Latvijā, gan pasaulē ar BIRZĪ zīmolu, taču šis parks ļaus paplašināt tālākā nākotnē mūsu produktu klāstu vēl ar vairākiem ekskluzīviem produktiem - kļavu sīrupu, kā arī valriekstu sulu un sīrupu. Nākotnē plānojam parku attīstīt un sastādīt arī mazāk zināmus kļavu, valriekstu un bērzu veidus, kas būs pieejami BIRZĪ ražotnes apmeklētāju apskatei,» ideju komentē uzņēmuma īpašnieks Ervins Labanovskis.

Pēc apmēram nedēļas Latvijā varētu sākties bērzu sulu tecināšanas laiks, prognozē Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži" (zīmols "Birzī") īpašnieks Ervins Labanovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijā tādas īstenas ziemas ar salu un patstāvīgu sniegu šogad nav bijis. Pavasarīgo laika apstākļu ietekmē kļavu sulu bija iespējams tecināt jau pērn 20.decembrī, kas ir citiem gadiem neierasti agri. Tagad kļavu sulas ieguve praktiski noslēgusies, ja vien uz ilgāku laiku gaisa temperatūra nepieturēsies "mīnusos".

Savukārt bērzu sulu visā Latvijā varētu sākt tecināt pēc apmēram nedēļas. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Čehijā to jau dara.

Pēc Labanovska skaidrotā, kļavu sulu sezona kopumā Latvijā parasti sākas agrāk nekā bērzu un ilgst apmēram divus mēnešus. Šogad kļavu sulu sezona bijusi garāka nekā vidēji citus gados un vērtējama kā veiksmīga. Tikmēr bērzu sulu parasti tecina apmēram trīs nedēļas.

Uzticamus un jaunus partnerus šobrīd piesaistīt nav viegli, turklāt izskatās, ka tuvākā nākotnē vieglāk nebūs, jo ir definēti stingrāki sadarbības kritēriji – partneruzņēmumiem ir jābūt stabiliem maksājumiem, pozitīvai kredītvēsturei.

Tā uzskata SIA Spilva valdes locekle Lolita Bemhena, komentējot uzņēmuma kredītspēju un valsts kredītreitinga ietekmi uz uzņēmējdarbību. Coface Latvija veidotajā lielāko pārtikas ražotāju kredītspējas izvērtējumā, balstoties uz aktuālo finanšu datu izvērtējumu, Spilva ierindojusies 13. vietā, šodien vēsta Dienas Bizness.

Spilvas kredītspēju nosakot darbs ar Spilvas un tās pārstāvētās Orkla Grupas piegādātājiem. «Spilva strādā ar ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem Latvijā. Tāpat arī rūpīgs darbs ir veltīts darbam ar klientiem, ieviestas efektīvas naudas plūsmas kontoles sistēmas,» skaidro valdes locekle.

Samazinoties pirktspējai, sarucis un pirmskrīzes apjomu arvien nav sasniedzis sulu patēriņš Latvijā; vietējie ražotāji meklē iespējas ārvalstīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielāko sulu tirgus pīrāgu dala divi ražotāji – Cido Grupa un SIA Orkla Foods Latvija, tajā darbojas arī vairāki citi augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi, kas piedāvā sulas, piemēram, SIA Puratos Latvia, SIA Kronis, SIA Verry Berry un SIA Strēlnieki. Pēdējās lielākās pārmaiņas tirgū notikušas 2015. gada beigās, kad noslēgts SIA Spilva un AS Gutta apvienošanas process, kā rezultātā abas kompānijas turpina darbu kā viens uzņēmums SIA Orkla Foods Latvija.

«Esam Baltijā lielākais sulu ražotājs. Latvijā Cido Grupas ražoto sulu, nektāru un sulu dzērienu tirgus daļa, ieskaitot citus grupas izplatītos zīmolus, piemēram, Frutto, ir aptuveni 40%, Lietuvā – ap 20%, Igaunijā – 5%. Cido sulas Igaunijā nopērkamas sen, taču mātes kompānija uzņēmumu Royal Unibrew Eesti dibināja vien 2012. gada decembrī un kopš tā laika aktīvāk sākusi iekarot Igaunijas tirgu,» stāsta Cido grupas padomdevēja juridiskajos jautājumos Inese Lielpinka.

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.

Šobrīd spēkā esošie augļu sulu noteikumi papildināti ar jaunu sulu salduma līmeņa mērvienību – Briksa grādiem, kas turpmāk jāņem vērā sulu ražošanas procesā.

Izmaiņas veikusi valdība, akceptējot grozījumus valdības noteikumos Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem.

Noteikumu grozījumu pielikumā noteiktas minimālās Briksa grādu vērtības no koncentrāta iegūtām augļu sulām.

ES Direktīvas prasības, kas nosaka no koncentrāta iegūtas sulas salduma pakāpi, stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī un kopš šā datuma ražotājiem būs jāievēro direktīvā noteiktās prasības sulu ražošanā. Direktīvas grozījumi izstrādāti, lai precizētu sulas direktīvas prasības atbilstoši sulu starptautiskajiem standartiem, jo īpaši Augļu sulu un nektāru standartu kodeksam (Codex Stan 247-2005), kurā noteikti augļu sulu un līdzīgu produktu kvalitātes faktori un prasības marķējumam, informē Zemkopības ministrija. Šajā standartu kodeksā noteiktas arī minimālās Briksa vērtības augļu sulām, kas iegūtas no koncentrāta.

Dzērienu industrijā šis būs izaicinājumiem piesātināts gads, ko ietekmēs cenu kāpums dažādiem ražošanai nepieciešamiem izejmateriāliem, kuru izmaksas pasaules tirgū ir būtiski paaugstinājušās un jau pērn radīja lielu spiedienu uz nozari.

To paredz viens no lielākajiem dzērienu ražotājiem Cido Grupa. Kopumā Latvijā šogad stabilākie rezultāti esot prognozējami ūdens tirgū, kur pērn labvēlīgo laika apstākļu, kā arī tirgū laistu jaunu produktu dēļ izdevās sasniegt labus rezultātus. Piemēram, pērn dabīgā minerālūdens Mangaļi noietu izdevās palielināt par 5% attiecībā pret 2010. gadu. Veiksmīgos rezultātus sekmēja arī tirgū laistais produkts – viegli gāzētais dzeramais ūdens Mangaļi. Pēc Cido Grupa aplēsēm 100% sulu, nektāru un sulu dzērienu tirgū situācija šogad saglabāsies līdzīga kā aizvadītajā gadā. Turpretī alus segmentā rezultātus likumsakarīgi ietekmēs gan sezonas laika apstākļi, gan iespējamās izmaiņas valsts likumdošanā, līdz ar to prognozēt rādītājus vēl pāragri.

Bērzu sulas ražotāja SIA Kainaiži veiksmīgi startējusi Anglijas tirgū, saņemot 30 000 litru bērzu sulas pasūtījumu, ko sadarbības partneris - kompānija Sibberi izplatīs vairākos Anglijas lielveikalu tīkos, informēja uzņēmuma pārstāvis Ervins Labanovskis.

«Esam veiksmīgi atraduši sadarbības partneri un saņēmām vērienīgu pasūtījumu. Plānots uz Angliju sūtīt svaigas sulas, daļa no partijas tur tiks sasaldēta un atkarībā no pieprasījuma tirgota visu gadu, » sacīja Labanovskis.

Viņš arī atzina - ja bērzu sulām būs panākumi, Anglijas tirgum tiks piedāvāts arī uzņēmuma pamatprodukts - dzirkstošās bērzu sulas ar upeņu pumpuru, citronu un citām piedevām, kas Latvijas tirgū tiek tirgots ar zīmolu Birzī!.

«Eksporta tirgos Rietumos bērzu sula joprojām ir pasvešs produkts, tomēr Anglijā tas sākt kļūt par modes preci. Mums ir ekoloģiskās produkcijas sertifikāts, līdz ar to, ņemot vērā veselīga dzīvesveida piekritēju skaita pieaugumu, palielinās izredzes uz panākumiem eksportā, » atzina uzņēmējs.

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

SIA CIDO Grupa izstrādājusi jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā, informē uzņēmuma pārstāve Inese Ozoliņa.

CIDO Grupa uzsākusi ražot Veggie ābolu - biešu sulu ar mango biezeni un augļu - dārzeņu sulu ar ķirbju biezeni.

Uzņēmums norāda, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša arī Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais «vegie» segments iemanto arvien lielāku popularitāti.

Saskaņā ar Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā apstiprināto sulu klasifikāciju, jaunie produkti ir 100% sulas, kas izgatavotas no dārzeņu un augļu koncentrētām sulām.

SIA Cido Grupa portfelī ietilpst gan sulas, nektāri un sulu dzērieni, gan dabīgais minerālūdens un dzeramais ūdens, gan alus. Tās kapitāla daļu īpašnieks ir Dānijas akciju sabiedrība Royal Unibrew. 2014.gadu Cido Grupa noslēdza ar 55,9 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir labākais uzņēmuma finanšu rezultāts.

Ēdienu un ēdienu piedevu ražotājas SIA Spilva 2011. gada neto apgrozījums, salīdzinot ar 2010. gadu, audzis par 8,7%, savukārt peļņa gada griezumā palielinājusies par 29%, liecina Lursoft dati.

Pērnā gada SIA Spilva apgrozījums sasniedzis 12,082 milj. Ls, liecina Lursoft informācija. Uzņēmuma kopējie ieņēmumi no Latvijā realizētās produkcijas pērn veidoja 10,2 milj. Ls, kas ir par teju 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt ieņēmumi no eksporta auguši līdz 1,8 milj. Ls, kas ir par 7% vairāk nekā 2010. gadā.

SIA Spilva peļņa 2011. gadā bija 478 tūkst. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaugums 29% apmērā.

SIA Spilva reģistrēta 1992. gada septembrī. 2004. gada jūlijā par uzņēmuma īpašnieku kļuvis Norvēģijas koncerna Orkla ASA uzņēmums Zviedrijā – Orkla Aba. Tajā pašā gadā Orkla Aba apvienojās ar Zviedrijas kompāniju Procordia Food AB, kas tad arī kļuva par vienīgo SIA Spilva kapitāldaļu turētāju.

Latvijas augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva 2014.gadā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investējis 366 tūkstošus eiro, pastāstīja Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

«Par [2014.] gada nozīmīgāko paveikto projektu varētu nosaukt pasterizācijas tuneļa (termotuneļa) uzstādīšanu. (..) Kopumā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investēti 366 tūkstoši eiro,» teica Spilvas mārketinga direktore.

Viņa pastāstīja, ka pasterizācijas tunelis uzņēmuma ražotnē darbu sācis 2014.gada novembrī un līdz ar tā uzstādīšanu uzņēmums var būtiski palielināt pasterizēšanas procesa jaudas, lai no 2015.gada patērētājiem piedāvātu visu Spilvas tomātu mērču klāstu bez konservantiem.

Tāpat Spilva pērn īstenoja citus plānotos projektus, tostarp izstrādāja jaunus produktus, kā arī veica uzlabojumus darba apstākļos un tehniskajā nodrošinājumā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Lolita Bemhena, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva vadītāja.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Septembrī svinēsim Spilvas 22 gadu jubileju. Šo gadu laikā strādājot Latvijā, esam ievērojami paplašinājuši ražotni, investējuši daudzus miljonus un strādājam 9 kategorijās. Joprojām Latvija ir mūsu galvenais noieta tirgus. Jau 10 gadus ietilpstam starptautiskā uzņēmumu grupā Orkla, kas mums ir sniegusi neatsveramas zināšanas, pieredzi un arī nodrošinājusi investīcijas uzņēmuma attīstībai.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?