Citas ziņas

Lietota auto pārdevējs galu galā iekrīt krāpnieku slazdā un zaudē 3800 eiro

Dienas Bizness, 03.01.2014

Jaunākais izdevums

Kāds Latvijas iedzīvotājs, cenšoties pārdot lietotu automašīnu, iekritis krāpnieku slazdā, un galu galā viņa darījums beidzās ar to, ka vīrietis zaudēja 3800 eiro, informē Valsts policija.

Nesen policijā vērsās kāds cietušais, kurš bija ievietojis sludinājumu, ka pārdod automašīnu Mercedes Benz par 2200 eiro. Uz sludinājumu atsaucās kāds ārzemnieks, kurš vēlējās iegādāties šo automašīnu. Ieinteresētais pircējs vīrietim piedāvāja, ka naudu par automašīnu ieskaitīs, izmantojot pakalpojumu PayPal. Vēlāk krāpnieks nosūtīja automašīnas tirgotājam viltotu PayPal maksājuma uzdevumu, kurā bija paziņots, ka nauda ir pārskaitīta. Taču, lai saņemtu naudu, vīrietim uz citu kontu bija jānosūta 467 eiro, ko vīrietis arī izdarīja. Bet vēlāk viņš saņēma jaunu paziņojumu, ka nepieciešams iemaksāt lielāku summu. Šādā veidā pēc vairāku maksājumu veikšanas vīrietis kopā pārskaitīja gandrīz 3800 eiro. Savukārt brīdī, kad kārtējo reizi tika pieprasīta jauna summa, kura jau pārsniedza 6000 eiro, viņš saprata, ka, iespējams, notiek krāpšana.

Policija informē, ka interneta vidē, pieaugot pieprasījumam pēc dažādiem elektronisko pakalpojumu sniegšanas veidiem, pieaug ar to izmantošanu saistītie krāpšanas gadījumi.

Policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un neuzķerties uz krāpniekiem, kā arī ievērot drošības pasākumus elektroniskajā vidē un izvērtēt iespējamo risku, veicot dažāda veida darījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krāpnieki, lauksaimniekiem piedāvājot iegādāties neesošu tehniku, izkrāpj vismaz 43 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 05.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā Valsts policijā vērsušās vairākas personas, kuras, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvušas par krāpšanas upuriem, informē policija.

Valsts policija uzsākusi izmeklēšanu, kuras laikā noskaidrots, ka lauksaimniecības jomā aktivizējušies krāpnieki, kuri, piedāvājot iegādāties neesošu lauksaimniecības tehniku, izkrāpuši avansa maksājumus vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā.

Patlaban Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldei ir informācija par vismaz 12 šāda veida krāpšanas gadījumiem, kuri paveikti laika posmā no pagājušā gada pavasara līdz pat šim brīdim, kopumā lauksaimniekiem radot zaudējumus teju 43 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat nav izslēgts, ka šāda veida krāpšanas var atkārtoties, tādēļ aicinām lauksaimniekus būt piesardzīgiem un pārliecināties par darījuma partnera piedāvāto preci un tās eksistenci pirms samaksas veikšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem. Potenciālajiem pircējiem tika piedāvāts iegādāties neeksistējošu lauksaimniecības tehniku, tādā veidā izkrāpjot avansa maksājumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Valsts policija atkārtoti atgādina lauksaimniekiem rūpīgi izvērtēt ievietotos sludinājumus portālos, kā arī neiegādāties preci, kura pirms tam nav redzēta dzīvē.

Laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 20. maijam Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldē ir saņemta informācija par vismaz 12 šāda veida krāpšanas gadījumiem, kad lauksaimnieki iegādājas traktortehniku sludinājumu portālos, taču preci nesaņem. Šogad Kurzemē ir reģistrēti trīs šāda veida gadījumi, Vidzemē arī trīs, Latgalē – četri un Zemgalē divi krāpšanas gadījumi, tādējādi lauksaimniekiem nodarot kaitējumu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Tā kā šāda veida krāpšanas notiek un, iespējams, var arī atkārtoties, Valsts policija aicina lauksaimniekus būt piesardzīgiem un, pirms tiek veikta samaksa, pārliecināties par piedāvātās preces eksistenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sabiedrībā zināmu cilvēku vārdā izsūta e-pastus ar mērķi izkrāpt naudu

Žanete Hāka, Vēsma Lēvalde, 06.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu tīkls «Vairāk saules» kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā, aģentūrai LETA atklāja «Vairāk saules» pārstāve Laura Minskere.

Viņa sacīja, ka lēmums par vēršanos pie ministra pieņemts, ņemot vērā, ka operatīvo dienestu darbība ir viņa kompetencē, un pašlaik policija vilcinot izmeklēšanas gaitu. Minskere atzīmēja, ka iepriekš Kozlovskis paudis ieinteresētību, lai izmeklēšanā pret «Vairāk saules» tiktu iespējami ātrāk rasts risinājums, tomēr pašreizējā situācija, pēc viņas teiktā, liecina par pretējo.

Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka restorānu tīkls aicinājis policiju pēc iespējas ātrāk veikt viņu rīcībā esošo «Vairāk saules» kases aparātu ekspertīzi, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās to programmatūrā. Viņa sacīja, ka, ja tam tiktu piesaistīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) eksperti, tad to būtu iespējams veikt 24 stundu laikā, turklāt VID piedāvājis sniegt palīdzību šajā jautājumā un vērsās policijā, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tāpat restorānu tīkla kases aparātu apkalpojošais uzņēmums policijai sniedza konsultācijas par to darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Otrā teroraktā netālu no Barselonas ievainoti septiņi cilvēki

LETA—AFP/BBC/AP, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: kā rīkoties, ja kāds uz mana vārda paņēmis īstermiņa aizdevumu

AS 4finance Juridiskās daļas vadītājs Roberts Molotanovs, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju pieejamība un iespējas, kā arī Interneta vidē valdošā anonimitāte, ir sniegusi sabiedrībai ne vien zināmas priekšrocības, bet arī ir pavērusi jaunus apvāršņus ļaundariem. Gadījumi, kad krāpnieki nelegālā veidā iegūst personas datus un izmanto tos, lai izkrāptu finanšu līdzekļus, kļūst arvien aktuālāki.

Ir dažādi informācijas izkrāpšanas veidi, taču visbiežāk krāpnieki izmanto cilvēku lētticību un mudina viņus brīvprātīgi nodot savus personas datus vai bankas pieejas datus krāpnieku rīcībā. Bieži gadās, ka cilvēki sev nepazīstamām trešajām personām uztic savas internetbankas pieejas kodus, jo domā, ka tas nepieciešams iekārtošanai darbā, kāda pirkuma veikšanai vai tamlīdzīgiem mērķiem. Iegūstot kārotos datus, krāpnieki noformē kredītus ātrās kreditēšanas uzņēmumos un iemaksā identifikācijas maksu no upura bankas konta. Saņemot naudas līdzekļus, krāpnieki arī nekavējoties noņem tos no upura konta.

Kā pasargāt sevi no tāda veida krāpšanas, un ko darīt, ja uz tava vārda ir noformēts kredīts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija noslēgusi vairākus līgumus par 755 automašīnu nomu uz pieciem gadiem, šodien automašīnu prezentācijā žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas pārstāvji.

Līguma kopējā summa ir aptuveni 22 miljoni eiro.

Šodien tiks saņemtas pirmās automašīnas. Lielākā daļa spēkratu tiks piegādāta šī gada laikā, bet atlikušās automašīnas likumsargiem tiks piegādātas līdz nākamā gada vidum. Daļa spēkratu tiks nodota reģionu policistu rīcībā. Jaunos spēkratus dažādu uzdevumu pildīšanai izmantos Kārtības policija, iecirkņu inspektori un Kriminālpolicija, kurai tiks piešķirti netrafarēti automobiļi.

Kā žurnālistiem skaidroja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), šis iepirkums deva iespēju iegādāties par 128 spēkratiem vairāk nekā iepriekšējā reizē un kopējā nomas maksa ir mazāka par 600 000 eiro, salīdzinot ar iepriekšējo iepirkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piedāvājot ieguldīt akcijās, izkrāpj lielas naudas summas

Zane Atlāce - Bistere, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī ir saņemta informācija no trim personām par to, ka viņiem, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas.

Iesniedzēji paskaidroja, ka viņiem telefoniski tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties biržās un ieguldot naudu dažādās akcijās. Viņiem tika dotas norādes lejupielādēt kādu aplikāciju. Kā vēlāk noskaidrots, šī aplikācija ļauj krāpniekiem attālināti piekļūt datoriem. Sarunas laikā viņiem tika dotas norādes – ielogoties savā banka kontā.

Kad tas tika izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaitīja lielas naudas summas – pēdējā gadījumā liepājniecei no bankas konta pazuda septiņi tūkstoši eiro. Jāpiebilst, ka cietušie savos datoru ekrānos neredz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu. Tāpat cietušie šos pārskaitījumus paši apstiprināja «Smart ID» aplikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā policija visā Latvijā saņem arvien vairāk iesniegumu no iedzīvotājiem, kuri cietuši no starptautiskām krāpšanu shēmām, informē Valsts policijā.

Visbiežāk noziedznieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, zvana un izkrāpj banku piekļuves datus, uzdodas par finanšu speciālistiem un piedāvā ieguldīt naudu finanšu platformās, izsūta krāpnieciskus e-pastus un pat iesaistās privātās sarakstēs sociālajos tīklos ar potenciālajiem upuriem, cenšoties iegūt uzticību un lūdzot pārskaitīt naudu neapskaužamu sadzīves situāciju risināšanai, kurās it kā nokļuvuši.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā tika konstatēts jauns noziedzīgs veids - nelikumīga piekļuve bankas kontiem un krāpšana, kas tendēta uz Smart-ID lietotājiem. Proti, daudzi iedzīvotāji kopš šā gada septembra ir saņēmuši viltus zvanus no personām, kas uzdodas par banku darbiniekiem, runā krievu valodā un mēģina iegūt bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un aplikācijas Smart-ID kodus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā Valsts policija ir atklājusi, ka vairākiem dokumentiem, kas saistīti ar Priedaines ielas 20. nama būvniecības procesu, ir viltoti paraksti. Šobrīd parakstu viltotājs ir noskaidrots un prokuratūra viņam jau piemērojusi sodu, Db.lv informēja Valsts policija.

Dokumentu viltošanas fakts atklājās pēc tam, kad izmeklētāju grupa strādāja ar kratīšanās izņemtajiem dokumentiem un daži no tiem radīja aizdomas par iespējamu viltojumu, tādējādi apstiprinot bažas par būvniecības procesā bieži sastopamo formālo attieksmi. Turpmākās izmeklēšanas darbības un veiktās ekspertīzes šīs aizdomas pastiprināja – uz dokumentiem bija viltots paraksts. Savā nodarījumā atzinās arī pati aizdomās turētā persona – 1952. gadā dzimis vīrietis.

Kā liecināja izmeklēšanas rīcībā esošie pierādījumi, minētie dokumentu viltojumi ir veikti 2011. gadā un ir saistīti ar objekta būvniecības pirmo kārtu. Lai nenovilcinātu šo izmeklēšanu un ņemot vērā, ka konkrētā nodarījuma formālais sastāvs pēc Krimināllikuma ir kvalificējams kā mazāk smags (Krimināllikuma 275. panta 2. daļa), tika pieņemts lēmums par šī nodarījuma izdalīšanu no kopējās Zolitūdes lietas izmeklēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) veikusi divas kratīšanas bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda dzīvesvietā, aģentūrai LETA pastāstīja Sprūda advokāts, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Sprūdam pēc tiesas atteikuma piemērot viņam apcietinājumu citi drošības līdzekļi nav noteikti. Lai arī Valsts policija jau vakar oficiāli aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs, advokāts pieļāva, ka līdz sūdzības izskatīšanai tiesā policija tomēr var piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Tiesas ceturtdienas lēmuma argumentācija advokātam vēl nebija pieejama. Advokāts apliecināja, ka policija veica kratīšanas Sprūda deklarētajās un faktiskajās dzīvesvietās, taču advokāts nevarot komentēt, vai izņemti kādi priekšmeti.

Lai arī Valsts policija paziņojumā presei rakstīja, ka starp 24.aprīlī četriem aizturētajiem ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti, Rozenbergs norādīja, ka Zvērinātu advokātu padomei Valsts policija nekādu oficiālu informāciju nav sniegusi, kurš no četrotnes ir advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa atbrīvo no apcietinājuma Zolitūdes traģēdijas lietā aizdomās turētos Gulbi un Sergetu

LETA, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa pirmdien nolēma atbrīvot no apcietinājuma Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aizdomās turēto veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi un būvinženieri Ivaru Sergetu.

Drošības līdzekļus abiem aizdomās turētajiem tiesa pārskatīja atsevišķās sēdēs. Abi aizdomās turētie pēc tiesas lēmuma ar žurnālistiem runāt nevēlējās, un policijas konvojs, žurnālistiem neredzot, viņus no apcietinājuma atbrīvoja nedaudz vēlāk, pēc tiesas sēdes.Kā aģentūrai LETA sacīja Gulbja advokāte Vaida Davidsone, rīt, 27.janvārī, viņas klientam plānots piemērot citu drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Davidsones vērtējumā, acīmredzot tiesa uzskatīja, ka Gulbis nevar traucēt izmeklēšanai un neizvairīsies no izmeklēšanas. Pēc viņas vārdiem, pirmās instances tiesa savā lēmumā bija uzskaitījusi «veselu buķeti» iemeslu, kādēļ Gulbis jāapcietina, tostarp tika minēta iespējamība, ka viņš varētu izvairīties un pretdarboties izmeklēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kratīšanu laikā Vairāk saules konkurenti Čili pica izsūtījuši e-pastus tirdzniecības centriem

LETA, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija pagājušajā nedēļā bija sākusi kratīšanu uzņēmuma Vairāk saules restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla Čili pica, ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Čili Holdings meitasfirma, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Tirdzniecības centra Domina Shopping mārketinga direktore Iveta Zvaigzne-Ālere raidījumam pastāstījusi, ka Domina Shopping vadība dažas desmit minūtes pēc tam, kad restorānā Vairāk saules ieradās policija, saņēma e-pastu ar jautājumu: «vai jūs tagad esat laimīgi?», kā arī norādi, ka uzņēmumam ir problēmas par nodokļu nemaksāšanu.

«No tā mēs nevaram izdarīt 100% secinājumus, bet mēs aicinām pievērst tam uzmanību,» norādīja Zvaigzne-Ālere.Restorānu Vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš raidījumam atzinis, ka uzņēmums ar Čili pica Rīgā ir tiešie konkurenti. «Mūsu attiecības ir vēsas, brīžiem saspringtas,» teica Kalniņš.

Raidījums akcentē, ka izmeklēšanu par iespējamo Vairāk saules izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sagrozot kases aparātus, veic Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde, kuras lietvedībā ir maz nodokļu lietu. Policija arī nav atklājusi, vai prasīs palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kases aparātu speciālistiem, vien norādījusi, ka lieta sākta pēc kāda iesnieguma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izmeklēšanas eksperiments Zolitūdes traģēdijas krimināllietā varētu notikt martā; būvniecībā iesaistītie jau noalgojuši advokātus

LETA, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izmeklēšanas eksperiments sagruvušajā Maxima lielveikalā varētu notikt marta otrajā pusē, savukārt ekspertīzes pirmie secinājumi varētu būt vasarā, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Viņš arī sacījis - naivi cerēt, ka lielveikala būvniecībā iesaistītās personas sadarbosies ar izmeklēšanu.

Viņš pastāstīja, ka patlaban nolīgtā būvfirma veic sagruvušā lielveikala konstrukciju nostiprināšanu, lai policisti kopā ar ekspertiem varētu pilnvērtīgi turpināt vākt pierādījumus.

Izmeklēšanas eksperimentā speciālisti pētīs lielveikala nesalūzušo kopņu slodzi un tāpat tiks pētīta nepārlūzušo betona plākšņu izturība.

«Lielveikalā ir palikušas pāris kopnes, kas ir analoģiskas tām kopnēm un konstrukcijām, kas sabruka. Lielveikala projektēšanas laikā tām nebija paredzēta noslogošana. Līdz ar to tiks radīta droša vide, lai eksperti varētu salikt zinātnisko tehniku un imitēt un mērīt to slodzi, pie kuras kopnes pārlūzīs. Pēc tam notiks pārējās darbības, piemēram, nesabojāto konstrukciju noņemšana. Ir palikušas arī veselas betona plāksnes, jo daļa no tām traģēdijas brīdī pārlūza. Speciālisti ar šīm plāksnēm eksperimentēs un pētīs ugunsizturību un mitrumizturību,» norādīja Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Taivānā aiztur Latvijas pilsoni par bankomātu apzagšanu starptautiskā grupējumā

LETA, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas policija aizturējusi trīs ārvalstniekus, tostarp Latvijas pilsoni, aizdomās par 81 miljona Taivānas dolāru (2,3 miljonu eiro) izkrāpšanu, ar ļaunprogrammatūras palīdzību piekļūstot lielas vietējās bankas bankomātu tīklam un nozogot naudu, vēstīja Austrālijas sabiedriskā raidorganizācija ABC.

Nauda izņemta no 41 bankomāta Taivānā, un policija paziņojusi, ka puse no nozagtās naudas ir atgūta, lai gan drošības apsvērumu dēļ lielākās bankas ir iesaldējušas naudas izņemšanu no gandrīz tūkstoš bankomātiem, kas ir tāda paša veida, kādi ir aplaupītie.

Aizdomās par notikušo aizturēti trīs ārvalstnieki, bet policija ir pārliecināta, ka 13 ar noziegumu saistītas personas jau ir paspējušas aizbēgt no valsts.

Videonovērošanas kameru ieraksti liecina, ka laupītāji darbojās pa diviem vai pa trīs, Taivānas pilsētās apzogot 41 bankas First Commercial Bank bankomātu.

Pagaidām nav skaidrs, kā bankomātos nonāca ļaunprogrammatūra, bet piecu līdz desmit minūšu laikā zagļiem izdevās somās aiznest lielas naudas summas, informēja bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Valsts policija lauž līgumu ar A26 par 17 Citroen automašīnu piegādi

LETA, 05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) nav guvusi apstiprinājumu pilnsabiedrības A26 spējai izpildīt automašīnu iepirkuma procedūras rezultātā uzņemtās līgumsaistības, tāpēc policija nolēmusi vienpusēji atkāpties no līguma, šodien žurnālistiem paziņoja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Tāpat policija aprēķinājusi maksimālo līgumsodu 63 588 eiro, kas būs jāsedz automašīnu piegādātājam. Pilnsabiedrība šo līgumsodu uzaicināta segt līdz 6.februārim.

Šāds lēmums attiecas tikai uz 17 Citroen markas automašīnām, kuras neatbilst prasībām. Automašīnas policija atdos atpakaļ piegādātājam un, visticamāk, izsludinās jaunu konkursu. Spēkrati pilnsabiedrībai jāpārņem no 6.februāra.

«Ir bijušas vairākas tikšanās ar komersantu, taču diemžēl nekādas praktiskas darbības, kas būtu vērstas uz jautājuma sakārtošanu no komersanta puses nav saskatāmas. Es kā VP priekšnieks šodien parakstīju vēstuli komersantam par vienpusēju atkāpšanos no līguma un līgumsoda aprēķināšanu ar 6.februāri,» sacīja Ķuzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ar jaunu sparu uzliesmojusi ar Positivus festivāla biļetēm saistīta krāpniecība. Festivāla organizatori brīdina, ka liela krāpnieku aktivitāte ir arī sociālo tīklu kontos, kas ar viltotu biļešu tirdzniecību un izspēli mēģina pievilināt cilvēkus, kā arī izkrāpj norēķinu karšu datus.

Festivāla organizatori sociālajā vietnē Twitter ir konstatējuši viltus kontu ar vārdu @POSITIVUS2014, kurā tiek izplatīta nepatiesa informācija par iespēju iegūt festivāla ieejas biļetes, turklāt tiek izsūtītas e-pasta vēstules ar mērķi uzzināt bankas maksājumu karšu rekvizītus.

Par šiem gadījumiem ir iesniegts ziņojums Valsts policijā. Šāda krāpnieku shēma ir visai izplatīta - krāpnieki interneta vidē salīdzinoši bieži mēdz izteikt piedāvājumus, «kuri ir tik labi, ka grūti no tiem atteikties», skaidro Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē laika posmā no šā gada aprīļa līdz augustam ir saņemti vairāki iesniegumi no personām par to, ka, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas. Pārskaitītās naudas summas ir ievērojamas – no 700 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Lielākais naudas pārskatījums no kāda liepājnieka ir bijis 104 tūkstoši eiro.

Pārskaitījumus visos gadījumos iedzīvotāji veic labprātīgi ar mērķi nopelnīt.

Cietušajiem telefoniski vai caur programmu «Skype» tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties un ieguldot naudu Forex tirgū. Krāpnieki it kā palīdz izveidot profilu Forex tirgus vietnēs, taču viņu mērķis ir pavisam citāds. Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām. Sarunas laikā viņiem tiek dotas norādes – ielogoties savā bankas kontā. Kad tas tiek izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaita lielas naudas summas, kuras ar saviem internetbankas datiem apstiprina paši cietušie. Cietušie savos datoru ekrānos ne vienmēr redz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu – atsevišķos gadījumos iepriekš izveidotu filmiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko Noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki (VP ENAP) atklājuši naudas atmazgāšanas shēmu, kurā krāpnieki izmantojuši kādu Latvijas kredītiestādi. Ļaundari centās legalizēt Francijā izkrāptus 642 735 eiro, šobrīd nauda ir arestēta, informē Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Šā gada janvārī VP ENAP darbinieki saņēma iesniegumu no kādas Francijas Republikā reģistrētas sabiedrības par krāpniecību lielos apmēros. Cietušās sabiedrības pārstāvis ziņoja, ka viņa uzņēmums cietis no krāpniekiem, kas uzdevušies par bankas pārstāvjiem.

Krāpnieki, sazinoties ar Francijas uzņēmumu, uzdevušies par darbiniekiem, kas apkalpo šī uzņēmuma bankas serverus. Sarunas laikā krāpnieki stāstīja, ka ir plānota pārslēgšanās uz jauniem serveriem, un lūdza nodrošināt attālinātu pieslēgšanos uzņēmuma datoriem, kā arī izsniegt visus pieejas kodus. Uzņēmuma darbinieki, nenojaušot par krāpšanas shēmu, izpildīja prasīto. Nākamajā dienā tika konstatēts, ka no sabiedrības bankas konta veikts 642 735 eiro pārskaitījums uz vienu no Latvijas kredītiestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sociālajā tīklā Twitter, izmantojot portāla Tvnet vārdu, mēģina izkrāpt banku datus

Db.lv/BNS, 29.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajā tīklā Twitter, izmantojot portāla Tvnet vārdu, mēģina izkrāpt banku datus, noskaidroja aģentūra BNS.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Diāna Lūkina informē, ka Valsts policija ir saņēmusi informāciju, ka kādā interneta vietnē tiek izkrāpti personu un viņu kredītkaršu dati. Policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ar atbildību izturēties pret saviem personas un kredītkartes datiem.

Valsts policija no iedzīvotājiem ir saņēmusi informāciju, ka kādā interneta vietnē tiek piedāvāts par izdevīgu cenu it kā iegādāties kādu spēļu konsoli. Nosacījums, kas jāpilda, lai iegādātos šo preci par izdevīgo cenu, ir jāsniedz informācija gan par sevi, gan kredītkarti. Proti, jāsniedz informācija par uz kredītkartes norādīto personas vārdu un uzvārdu, kredītkartes numuru, kartes derīguma termiņu, trīsciparu kodu CVV, kā arī piegādes adresi. Izmantojot šādus personu un kredītkaršu datus, krāpnieki var izkrāpt personas uzkrātos līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru