Jaunākais izdevums

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process, kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons.

Viņš informēja, ka "Civinity Latvia" grupā esošajos uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 "Civinity" apsaimniekotie nami, Klaipēdā - 25, un Palangā - seši.

"Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski," skaidroja Bakštons.

Viņš stāstīja, ka apsaimniekotāji par šo jautājumu runā, taču ir nepieciešama pašu namu iedzīvotāju iniciatīva. Turklāt Eiropas Savienības fondi šiem mērķiem atkal būs pieejami no 2023.gada, tādēļ tagad iedzīvotājiem tieši būtu jāsāk domāt par renovācijas jautājumu, lai, sākoties jaunam fondu periodam, būtu projekti, ar kuriem pieteikties.

"Tie ir ļoti svarīgi projekti, un arī no apsaimniekotāju puses ir ļoti svarīgi par to runāt, lai šīs iniciatīvas atbalstītu. Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka šo projektu rezultātā aug īpašumu vērtība un samazinās izdevumi par apkuri un ēkas uzturēšanu, palielinās ēkas drošība un citi ieguvumi. Jā, sākotnēji tie ir ieguldījumi, bet atkarībā no ēkas un renovācijas projekta, tie atmaksājas piecu septiņu gadu laikā," piebilda "Civinity Group" valdes priekšsēdētāja Raimonda Kižiene.

Jautāta, ko Latvijai no Lietuvas pieredzes būtu jāpārņem, Kižiene sacīja, ka būtu jāpārņem aktivitāti un mazāk birokrātijas šajos projektos. Kižiene stāstīja, ka Lietuvā katru gadu namu renovācijā tiek ieguldīti aptuveni 50 miljoni eiro, un pašlaik renovētas ir 2953 ēkas jeb 8% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita. Latvijā pašlaik renovēta ir 821 ēka jeb 4% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita, kurām ir nepieciešama renovācija.

Pašlaik Lietuvā renovācija notiek 1746 ēkās, bet Latvijā - tikai 80 daudzdzīvokļu ēkās.

"Ir nepieciešama ļoti aktīva komunikācija, lai iedzīvotājiem būtu uzskatāmi redzams, kas ir jādara, kādi ir skaitļi, cik renovācija izmaksās, kādu papildu maksājumu tas radīs ikmēneša rēķinā, par cik samazināsies maksājumi par apkuri un citi maksājumi, kādi ir piemēri ar jau renovētiem namiem. Ir skaidrs, ka cilvēki baidās no lietām, kuras neizprot, tādēļ ir nepieciešama ļoti aktīva skaidrošana. Diemžēl ir arī sliktie piemēri, uz kuriem palūkoties. Mums gan Latvijā, gan Lietuvā apsaimniekošanas portfelī ir nami avārijas stāvoklī, kuri par tādiem ir kļuvuši tikai tādēļ, ka dzīvokļu īpašnieki nav savlaicīgi pieņēmuši lēmumus par ieguldījumiem paši savā īpašumā," sacīja Kižiene.

Viņa skaidroja, ka, salīdzinot skaitļus, cik cilvēki tērē dažādu avāriju likvidēšanai un cik namu renovācijai, ir skaidri redzams, ka neko nedarīt izmaksā daudz dārgāk. Daudz izdevīgāk ir ieguldīt renovācijā.

"Diemžēl dažkārt ir situācijas, kad cilvēki joprojām nav sapratuši, ka nams, kurā viņi dzīvo, viņiem arī pieder un par tā stāvokli nav atbildīga ne valdība, ne apsaimniekotājs, bet gan viņi paši. Cilvēkiem ļoti bieži nav informācijas, kā mainīsies maksājumi, kāds būs finansiālais slogs. Visbiežāk tiešām, lai pieņemtu lēmumus, trūkst tikai informācijas. Mūsu pieredze arī liecina, ka ļoti svarīgi ir tas, lai mājā būtu vismaz daži aktīvi iedzīvotāji, jo tad viņi runā ar kaimiņiem un veicina lēmumu pieņemšanu. Ja ar priekšlikumiem par nama renovāciju nāk mājas pārvaldnieks vai kāds cits no malas, tad bieži ir neuzticība. Taču, ja to dara paši iedzīvotāji, tad attieksme ir pavisam cita un process virzās daudz vieglāk," piebilda Kižiene.

"Civinity" grupa ir starptautisks uzņēmums, kas piedāvā pakalpojumus nekustamo objektu pārvaldības, uzturēšanas un apsaimniekošanas jomā Lietuvā un Latvijā. Grupa pārvalda gandrīz sešus miljonus kvadrātmetru dzīvojamo īpašumu visās Baltijas valstīs. "Civinity" grupa Latvijā pārvalda namu apsaimniekošanas, administrēšanas un uzturēšanas uzņēmumus Rīgā un Jūrmalā - AS "Hausmaster", SIA "CS Komercserviss", SIA "Jūrmalas namsaimnieks", SIA "Labo namu aģentūra", SIA "Homemaster" un uzkopšanas servisa uzņēmumu SIA "ALG Cleaning".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas

Evita Krūze, Civinity Latvija renovācijas projektu vadītāja, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas, ir jāizdara daži svarīgi mājas darbi un jālīdzdarbojas iesaistītajām institūcijām.

Energoefektīvas un renovētas daudzdzīvokļu ēkas ir ļoti svarīgs posms iecerētajā Eiropas klimatneitralitātes sasniegšanā. Kaut arī Latvijā par lielo namu sakārtošanu runā jau gadiem ilgi, rezultāti nav pārāk iepriecinoši. It īpaši Rīgā, kur ēku renovācija smagi buksē. Lai tos uzlabotu, ātri būtu jāatrisina vairākas, sen zināmas problēmas.

Kā zināms, Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrāla. Un svarīga loma šajā procesā ir gudrai un efektīvai daudzdzīvokļu namu renovācijai. Jo šīs ēkas patērē aptuveni 40% no Eiropas Savienības kopā izmantotās enerģijas un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgi kā Latvijā arī citās valstīs jaunu namu nav pārāk daudz – tiek lēsts, ka 85% daudzdzīvokļu ēku ir vismaz 20 gadus vecas, tādēļ Eiropas Komisija ir apņēmusies dažādiem līdzekļiem veicināt to atjaunošanu un padarīšanu par videi draudzīgākām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies t/c Olimpia Rīgā no investīciju kompānijas Partners Group un Northern Horizon Capital kopuzņēmuma Laurus, kas bija izveidots investīciju veikšanai Baltijas reģiona komercīpašuma objektos.

Šogad jaunais t/c Olimpia īpašnieks ir iecerējis sākt plašu tirdzniecības centra renovāciju, modernizējot tirdzniecības platības un izveidojot atpūtas un izklaides parku.

Tāpat kompānija Grinvest iegādājusies arī biroju kompleksu Unicentrs Valdlaučos, kuras vienīgais nomnieks ir SEB banka.

Grinvest iegādājas SEB bankas mājvietu Valdlaučos 

Nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies biroju...

«T/c Olimpia un tās apkārtni sagaida nozīmīgas pārmaiņas. Nākamo piecu gadu laikā plānotie, jau finansējumu ieguvušie attīstības projekti šajā apkaimē būtiski palielinās sabiedriskās dzīves un cilvēku plūsmas intensitāti. Tādēļ jau nākamā gada pirmajā pusē, tiklīdz pandēmijas radītā situācija normalizēsies, mēs ar pilnu jaudu atsāksim t/c Olimpia mazumtirdzniecības un atpūtas pakalpojumus,» informē Grinvest partneris Tomas Milašauskas.

T/c Olimpia renovācija tiks veikta vairākos posmos. Pirmajā posmā paredzēta otrā stāva pārbūve, kas tiks pilnībā pabeigta un atvērta apmeklētājiem 2021.gada pirmajā pusē. Lai apmierinātu pieaugošo Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņas pieprasījumu un sniegtu jaunas iespējas tirdzniecības centra apmeklētājiem, līdz ar daudzveidīgu sporta, aktīvās atpūtas un ģimenes preču veikalu klāstu, šeit tiks paplašināta un uzlabota ēdināšanas zona. Savukārt 2022. - 2022.gadā tiks veikta tirdzniecības centra pirmā stāva renovācija.

T/c Olimpia kopējā tirdzniecības platība ir aptuveni 25 000 kv.m., tā lielākie nomnieki ir RIMI hypermarket, Sports Direct un MyFitness.

Grinvest ir privāta investīciju kompānija ar Baltijas kapitālu, kas ar investīcijām t/c Olimpia un biroju kompleksā Unicentrs sāk darbību Latvijas tirgū. Tā ir aktīvi darbojusies Lietuvā – pēdējo piecu gadu laikā veiktas investīcijas vairāk nekā desmit vidēja mēroga komercīpašuma objektos. Otrs uzņēmuma darbības virziens ir atjaunojamās enerģijas projekti Dienvidaustrumāzijā un Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no šā gada 20. novembra līdz 18. decembrim aicināja iesniegt papildu pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Nepilna mēneša laikā papildus iesniegts 101 projekts ar renovācijas darbu plānoto summu 43 miljoni eiro.

Projekti iesniegti no Olaines, Ogres, Rīgas, Salaspils, Liepājas, Gulbenes, Siguldas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas, Viesītes, Valmieras, Jūrmalas, Madonas, Dobeles, Suntažiem, Ādažiem, Saldus, Valkas, Jelgavas, Rēzeknes, Valkas.

Visvairāk projektu – 46% no kopējā skaita jeb 46 projektus iesnieguši Pierīgas reģiona daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, 20% papildu pieteikumu (20 projekti) saņemti no Rīgas, 18% jeb 18 projekti – no Vidzemes reģiona, 7% jeb 7 projekti – no Zemgales, 6% jeb 6 projekti – no Kurzemes, savukārt 4% projektu – no Latgales.

“Latvijā vairāk kā 80 % daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācija ir uzsākta vēl pirms 1980.gada, kas nozīmē, ka tajās nepieciešami ieguldījumi gan energoefektivitātes uzlabošanā, gan tehniskā stāvokļa sakārtošanā. Kopumā daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā ir gandrīz 39,5 tūkstoši. Ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas atbalstu kopš tās uzsākšanas vēl iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā atbalstu kopumā būs saņēmuši aptuveni 4,5% no visām daudzdzīvokļu mājām. Ir nepieciešams turpināt un būtiski kāpināt pieejamo siltināšanas programmu apguvi. Šim mērķim nākamajiem 7 gadiem ir paredzēti vairāk nekā 160 miljoni eiro, lai esošais dzīvojamais fonds atbilstu augstiem energoefektivitātes un drošības standartiem. Paralēli tiek strādāts pie programmas pilnveidojumiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan pieteicējiem, gan administrētājiem un padarītu šo programmu efektīvāku,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arī pēc Ekonomikas ministrijas ēkas atjaunošanas aktuāls ir pārcelšanās jautājums

Db.lv, 08.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemta atjaunotā Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55, Rīgā - neorenesanses stila ēkai veikta fasādes un jumta renovācija, kā arī balkonu, logu un atsevišķu pagraba pārseguma konstrukciju atjaunošana.

Darbi pandēmijas apstākļos paveikti termiņā, uzlabota darba vides kvalitāte iestādes darbiniekiem, ēkas izskats un īpašuma ilgtspēja, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vēsturiskās jūgendstila ēkas Rīgas centrā atjaunošanas darbi uzsākti 2019. gada vasarā, pabeigti pusotra gada laikā – 2020. gada decembrī. “Atjaunošanas darbi noritēja pandēmijas apstākļos, ievērojot nepieciešamos darba drošības pasākumus un Latvijas nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes kultūrvēsturisko liecību saglabāšanai. Neatkarīgi no tālākajiem ēkas attīstības scenārijiem, šobrīd Ekonomikas ministrijas mājvietā veiktie ieguldījumi tikai vairos nekustamā īpašuma vērtību,” norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pabeigusi pirmstiesas izmeklēšanu un šī gada 19. martā kriminālprocesa materiālus nedevusi Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai pret septiņiem aizdomās turētajiem, informē Valsts policija.

Personu grupa prettiesiski ieguva Eiropas Savienības reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 4 268 000 eiro apmērā un vēlāk krāpnieciskā ceļā iegūtos naudas līdzekļus legalizēja.

2016. gada 19. aprīlī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas – par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa un pēc Krimināllikuma 195. panta, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, trešās daļas – par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa.

ENAP amatpersonas izmeklēšanas laikā noskaidroja, ka iespējamās krāpnieciskās darbības tika veiktas no kāda uzņēmuma atbildīgo amatpersonu puses laika periodā no 2009. gada līdz 2011. gadam. Konkrētā uzņēmuma amatpersonas realizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā projektu, kas bija saistīts ar pievadķēžu ražošanu. Tajā ietilpa arī ražošanas telpu renovācija un tehnoloģisko iekārtu iegāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmuma Printful Latvijas komanda pandēmijas laikā teju dubultojusies, sasniedzot jau 560 cilvēku. Gatavojoties ierobežojumu atcelšanai, uzņēmums uzsācis iekārtot savu jaunāko biroju tikko renovētā namā Raiņa bulvāra un Krišjāņa Barona ielas krustojumā.

"Nu jau vairāk nekā gadu strādājam attālinātā režīmā. 92% no Printful komandas izteica vēlmi pēc ierobežojumu atcelšanas pilnībā vai daļēji atgriezties birojā. Taču, strauji augošā darbinieku skaita dēļ, attīstībai nepieciešamas papildu darba vietas. Tādēļ, papildus biroja telpām Pārdaugavā, Mārupē un Cēsīs, iekārtojam biroju pašā pilsētas centrā, kas ļaus lielai daļai kolēģu strādāt tuvāk savai dzīvesvietai," stāsta Printful izpilddirektors un līdzdibinātājs Dāvis Siksnāns.

Baltic RE Group iegādājas un renovē biroju ēku Raiņa bulvārī 

Nekustamo īpašumu uzņēmums AS Baltic RE Group sadarbībā ar SIA Vestabalt par...

Darbu jaunajā birojā plānots uzsākt jau šogad.

Jaunākais Printful birojs atrodas Raiņa bulvārī 25. Ēka uzbūvēta 1972. gadā pēc arhitekta Oļģerta Ostenberga projekta. Šogad pabeigta vērienīga ēkas renovācija, kuras projekta autors ir itāļu arhitekts Adriano Castiglioni. Jaunā biroja 7 stāvos un vairāk nekā 3000 m2 platībā tiks iekārtotas vairāk kā 200 ergonomiskas darba vietas, tikšanās un koplietošanas telpas, kafejnīca darbiniekiem, kā arī 400 m2 liela jumta terase.

“Esošie Printful biroji atrodas zaļā vidē, tāpēc arī šeit mēs iekārtosim apzaļumotu un labiekārtotu ārtelpu ēkas priekšpusē. Šādi vēlamies piedalīties Rīgas izveidē par cilvēkiem draudzīgu pilsētu,” piebilst D. Siksnāns.

Biroja interjers veidots pēc vides pieejamības principiem – lifts, zemie sliekšņi un ar ratiņkrēslu pieejami sanitārie mezgli. Ēka ir maksimāli pielāgota energoefektivitātes prasībām – telpas ir aprīkotas ar jaunākās paaudzes centralizētu dzeramā ūdens sistēmu, jaudīgām gaisa rekuperācijas iekārtām, UVC lampām un ozona ģeneratoriem, kas ierobežo vīrusu un alergēnu izplatības riskus. Tāpat kā citos Printful birojos, arī šajā būs pieejamas velosipēdu novietnes un uzlādes vietas elektroautomobiļiem.

Telpas ilgtermiņā tiek īrētas no nekustamo īpašumu investora un pārvaldītāja Baltic RE Group AS.

“Mēs esam ļoti lepni, ka tik cienījams un uzticams uzņēmums kā Printful ir izvēlējies ierīkot jaunas telpas mūsu īpašumā. Mēs ļoti vēlējāmies, lai šī ēka kalpotu kā ilgtspējības piemērs un darba telpās būtu patīkama un radoša vide jaunām idejām. Sadarbībā ar Printful mēs esam atraduši kopīgu izpratni par iepriekš minētajām vērtībām, kā rezultātā tapusi novatoriska ēka, kas ir gan dabai, gan cilvēkiem draudzīga,” stāsta Džovanni dalla Dzonka (Giovanni dalla Zonca), Baltic RE Group dibinātājs un izpilddirektors.

Baltic RE Group ir pieredzējis nekustamā īpašuma attīstītājs ar ilgtermiņa perspektīvu un skaidru redzējumu, radot ilgtspējīgus īpašumus. Baltic RE Group biznesa modeļa pamatā ir ēku iegāde stratēģiski izdevīgās vietās, lai veiktu augstas kvalitātes renovācijas darbus, stingri pievēršot uzmanību darba dzīves un vides ilgtspējībai un kvalitātei.

Printful ir apdrukas un šūšanas ārpakalpojumu uzņēmums, kas automātiski saņem, izgatavo un piegādā pasūtījumus internetveikalu vārdā. Veikalu īpašnieki ar Printful pakalpojumu var pircējiem visā pasaulē piedāvāt vairāk nekā 260 dažādu produktu. Printful birojos Rīgā, Cēsīs un ražotnēs Mārupē strādā vairāk nekā 560 profesionāļi. Visā pasaulē Printful komandā strādā vairāk nekā 1600 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei

Māris Ķirsons, 18.05.2021

2005. gadā Gaiļezera slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums, bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes Eifeļa tornis, kas pandēmijas dēļ bijis slēgts mēnešiem ilgi, no 16.jūlija atkal būs atvērts apmeklētājiem.

Lai ievērotu sociālās distancēšanās prasības, dienas laikā Eifeļa tornī tiks ielaisti ne vairāk kā 10 000 cilvēku.

Apmeklētājiem būs pieejami visi torņa stāvi, izņemot dažus, kur tiek veikta renovācija.

Lifti apkalpos tikai 50% no normālā cilvēku skaita.

Eifeļa tornī tiek veikti plašākie atjaunošanas darbi tā vēsturē, gatavojoties 2024.gadā plānotajām Parīzes olimpiskajām spēlēm. Tostarp tornis tiek pārkrāsots, lai piešķirtu tam zeltainu nokrāsu. Taču krāsošana pašreiz apturēta, jo esošajās krāsas kārtās atklātas svina pēdas, padarot krāsošanas procesu bīstamu.

Eifeļa torni parasti apmeklē aptuveni septiņi miljoni cilvēku gadā. Trīs ceturtdaļas no apmeklētājiem parasti ir ārvalstu tūristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baņķiera mūža projekts

Monta Glumane, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

“Ja esi 15 gadus veltījis ēku atjaunošanai, tad cilvēkiem tas

ir jārāda. Lai viņi nelien pāri žogam, bet cēli ienāk pa vārtiem un priecājas par paveikto,”

domā Nurmuižas saimnieks Oļegs

Fiļs ar draudzeni Kristīni.

Foto: Matīss Markovskis

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža projektam - Latvijas lielākā muižas kompleksa Nurmuižas atjaunošanai, kurā drīzumā durvis vērs restorāns - krogs un viesnīca.

Talsu novada Laucienes pagastā esošo muižas kompleksu baņķieris iegādājās 2004. gada beigās, un aizvadītā gada nogalē apritēja 15 gadi, kopš tur uzsākta renovācija. "Tas, kāpēc iegādājos tieši šo muižas kompleksu, ir garš stāsts, bet īsumā viss ir vienkārši. Pirms 15 gadiem biju krietni jaunāks, ar darbu un ģimenes apstākļiem viss bija labi. Sāku interesēties par Latvijas vēsturi un pamanīju, ka Latvijā ir ap 1000 pilīm, muižām, pusmuižām. Sāku pētīt to vēsturi, iedvesmojos un vispirms apskatījos pavisam citas muižas un ēkas. Pēkšņi man piezvanīja un teica: "Oļeg, tev jāredz!"" atceras O.Fiļs.

Muižas kompleksu veido 33 ēkas, un savulaik Nurmuižas pilij piederēja 17 000 hektāru zemes. O.Fiļs joko, ka šodien tas ir viss Laucienes pagasts. Dažas no ēkām sākotnēji pat nebija pamanāmas un bija ļoti nolaistas. Iepriekšējie īpašnieki Firksu dzimta, kuri šo īpašumu mantoja, nespēja to pārvaldīt, nemaz nerunājot par to, ka viņiem nebija finansiālu līdzekļu muižas kompleksa renovācijai. Tiesa, Firksu dzimta joprojām regulāri sazinās ar tagadējo īpašnieku, izsakot viņam lielu pateicību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā otrdien apstiprināti grozījumi ES fondu atbalsta programmā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās", piešķirot papildu finansējumu ēku atjaunošanai, kā arī precizējot atsevišķas normas par iepirkumu veikšanai un atbalsta apvienošanai.

Līdz ar grozījumiem "Altum" piešķirts papildu finansējums 35 miljonu eiro apmērā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai, kas ļaus īstenot MK noteikumos ietvertajiem nosacījumiem atbilstošos projektus, kuru pieteikumi tika iesniegti Altum līdz šā gada 11. janvārim, bet kuriem nepietika finansējums. Plānots, ka šī finansējuma ietvaros atbalstu (garantiju un grantu veidā) saņems vēl aptuveni 150 daudzdzīvokļu ēkas.

"Ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumi var kļūt par efektīvu instrumentu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai, palīdzot uzņēmējiem un Latvijas tautsaimniecībai pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās krīzes sekas, kā arī iedzīvotājiem palīdzēt sakārtot dzīvojamo fondu un mazināt apkures izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn universālveikala "Stockmann" apgrozījums salīdzinājumā ar 2019. gadu sarucis par 34,9%, sasniedzot 26 459 502 eiro. Savukārt gads noslēgts ar 2 148 295 eiro lieliem zaudējumiem, kas segti no iepriekšējo gadu peļņas, informē uzņēmums.

Apgrozījuma kritums un zaudējumu apmērs pērn saistāms ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, kuras rezultātā Latvijā tika pieņemta virkne tirdzniecības ierobežojumu, kas būtiski ietekmēja universālveikala darbību un turpinājās visu gadu. Tostarp valsts noteiktie pulcēšanās ierobežojumi liedza uzņēmumam organizēt kampaņu "Trakās dienas" universālveikalā, periodiski tirgot nepārtikas preces brīvdienās, svētku dienās, kā arī tirdzniecībai tik nozīmīgajā periodā – decembra beigās.

"Pandēmijas laiku izmantojām, lai strādātu pie izaugsmes plāniem, tāpēc saskatām iespēju no krīzes iziet stiprākiem. Turpinot attīstīt universālveikala darbību, plānojam savu pozīciju tirgū stiprināt, attīstot visas četras universālveikalam nozīmīgās kategorijas: pārtiku, modi, māju un kosmētiku. Tostarp šogad "Stockmann" mātes uzņēmums 2,5 miljonus ieguldīs Rīgas universālveikala pārtikas segmenta attīstībā, pilnībā renovējot "Delikatess" nodaļu. Līdztekus iespaidīgām vizuālām pārvērtībām, ieviesīsim jaunus, dabai draudzīgus risinājumus, iepazīstināsim ar jaunām un īpaši atlasītām garšām no visas pasaules, kā arī paplašināsim pašmāju ražotāju produktu klāstu. Tāpat plānotas investīcijas uzņēmuma digitālajā attīstībā, tostarp vēl vairāk pilnveidojot attālinātās tirdzniecības iespējas, lai turpinātu piedāvāt klientiem patīkamu iepirkšanās pieredzi daudzkanālu vidē," teic universālveikala "Stockmann" direktore Dace Goldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Īstenots lielākais projekts daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programmā

Db.lv, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 3 miljonus eiro, Babītes novada Piņķos realizēts līdz šim lielākais daudzdzīvokļu mājas renovācijas projekts energoefektivitātes programmas ietvaros.

1973. gadā būvētā piecu stāvu ēka ar 180 dzīvokļiem un kopējo platību 16 496 m2 tehniski un vizuāli bija nokalpojusi.

Renovācijā investēti 3 150 611 eiro, no kuriem 1 658 693 eiro ir bankas "Citadele" aizdevums, savukārt pārējā summa ir "ALTUM" grants jeb dāvinājums no ES fondu līdzekļiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros.

Pēc dzīvokļu īpašnieku biedrības "Saules 2" iniciatīvas uzsāktais mājas renovācijas projekts īstenots trīs gadu laikā.

Ineta Ventniece, biedrības "Saules 2" pārstāve, stāsta: "Mājai ziemas sezonā ilgstoši bija problēmas ar apkuri – vienā mājas pusē dzīvokļos ļoti karsts, savukārt otrā pusē nebija vairāk par 15 grādiem. Apkures sistēma bija novecojusi, un nepieciešamība to mainīt lielā mērā motivēja uzsākt ēkas renovāciju."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca Tallink City, kas atrodas Igaunijas galvaspilsētas sirdī, A. Laikmaa ielā, kas nepilna gada laikā tika pilnībā renovēta un modernizēta, atkal atvērs durvis viesiem.

Pēc apjomīgiem atjaunošanas darbiem izveidots pavisam jauns viesnīcas interjera dizains.

"Veiksmīgi izmantojot pandēmijas perioda priekšrocības, mums izdevās efektīvi un lietderīgi izmantot šo laiku un pabeigt tik apjomīgu un iespaidīgu viesnīcas rekonstrukcijas projektu. Noslēdzot viesnīcas remontdarbus, tiek atjaunota arī viesnīcas koncepcija, kuras pamatā ir Tallink stiprās puses, apvienojot labi zināmās un iecienītās biznesa jomas un zīmolus, kā arī pievienojot pilnīgi jaunus pakalpojumu risinājumus," komentē Tallink Hotels valdes locekle Ave Svarta.

Desmit stāvu viesnīcā ir pilnībā atjaunoti 324 numuri ar dažādu komforta līmeni: klasiski divvietīgie numuri, ģimenes numuri, kā arī luksusa klases numuri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs parakstījuši līgumu par Norvēģijas grantu projekta "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenošanu.

Sadarbībā ar projekta partneriem, Tronheimas zinātnes centru Norvēģijā un Daugavpils Universitāti, Daugavpils pilsētas dome plāno radīt interaktīvu vidi un jaunas prasmju un zināšanu apguves iespējas ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī izglītības speciālistiem, attīstot viņu kompetences un zināšanas STEM zinātnes jomās.

"Esmu pārliecināta, ka Daugavpils inovāciju centra izveide ir būtisks ieguldījums iespējai pilsētā radīt telpu dažādu zinātnes jomu aizraujošai izziņai un popularizēšanai bērnu un jauniešu auditorijā. Daugavpils papildinās ar nozīmīgu ieguldījumu jauniešu interešu un zinātnes centru attīstību Latvijā, kas šobrīd strauji attīstās, kļūstot par mūsdienīgu un radošas izglītības telpu gan pilsētai un visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem," komentē D. Traidās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Covid-19 seku mazināšanai Latvijā piešķirs 183 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas Komisija Vācijai, Francijai un Latvijai kopumā piešķirs 311 miljonus eiro, mainot četras Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas "REACT-EU" ietvaros. Šie darbības programmu grozījumi palīdzēs konkrētajām dalībvalstīm un reģioniem pārvarēt koronavīrusa pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un veicināt taisnīgu zaļo un digitālo atveseļošanu.

No minētās summas Latvijā 183 miljoni eiro papildu resursu galvenokārt tiks ieguldīti daudzdzīvokļu ēku renovācijā, lai palielinātu to energoefektivitāti, veselības aprūpes sistēmas kapacitātes palielināšanai un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.

Vācijā Šlēsvigā-Holšteinā 35 miljoni eiro tiks ieguldīti veselības nozares stiprināšanā, paplašinot digitalizāciju, stiprinot jaunuzņēmumu un inovācijas ekosistēmas, paātrinot digitālo pārveidi zinātnē un ekonomikā un tūrisma nozares atlabšanā. Zāras reģionā papildu resursi 24,1 miljona eiro apmērā atbalstīs reģiona atveseļošanu, piemēram, ieguldot pētniecības projektos un universitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt projektus, taču mēs sagaidām, ka būs daudz attīstītāju, kuri pārvilks svītru saviem plāniem. Diemžēl, visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vai nekustamā īpašuma tirgū ir novērojams cenu kritums? Daļa cilvēku cer, ka cenas kritīsies, tādēļ nogaida ar īpašumu iegādi. Vai tuvākajā nākotnē varam sagaidīt korekciju?

Situācija, kurā esam šobrīd, ir unikāla, tādēļ ir grūti prognozēt, kas notiks nākotnē. Par Latviju pagaidām nav datu, taču Bloomberg apkopotie dati uzrāda, ka trešdaļa ASV iedzīvotāju šobrīd nevar samaksāt ne par mājokļa kredītiem, ne īri. Situācija ir bezprecedenta, un grūti pateikt, kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas un tirgu. Turklāt, kad pienāks brīdis, kad mūsu valsts kredītreitings būs tāds, ka vairs nevarēsim aizņemties un finanšu ministram nāksies paziņot, ka naudas vairs nav, tad tikai sāksies reālā situācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mājokļu pieejamība iedzīvotājiem – vai prioritāte tikai uz papīra?

Mareks Kļaviņš, "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas attīstības plānošanas dokumenti izceļ mājokļu pieejamību kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm. Apzinoties bēdīgo situāciju ar dzīvojamā fonda fizisko un morālo novecošanos, nepieciešamība uzlabot cilvēku dzīves apstākļus ir minēta gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, gan Valsts Kontroles un OECD ziņojumos.

Rakstītajam valdības dokumentos grūti nepiekrist – vairāk nekā 70% rīdzinieku mājokļu ir uzbūvēti padomju laikos, tie nav pietiekami labiekārtoti, energoefektīvi un bieži vien nolietojušies tiktāl, ka uzturēties tajos gluži vienkārši nav droši. Stratēģiski gan valstij, gan pašvaldībām ir jādomā, kā mājokļus atjaunot un uzlabot. Gatavību risināt šo jautājumu pirms vēlēšanām pauda arī jaunā Rīgas vadība – laiks rādīs, vai pirmsvēlēšanu solījumi tiks īstenoti vai nē. Diemžēl līdz šim spertie soļi neliecina par valdošo spēku interesi ķerties klāt problēmu risināšanai.

Tieši otrādi – šovasar Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībā. Tas ir solis pretējā virzienā no postulētas mājokļu pieejamības veicināšanas, jo gadījumā, ja līdz ar kadastrālo vērtību netiks pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa likme, iedzīvotājiem par savu mājokli būs jāmaksā krietni vairāk. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri par sava mājokļa iegādi vēl tikai sapņo, būs spiesti pārskatīt savus plānus, rēķinoties gan ar paša nekustamā īpašuma sadārdzinājumu līdz pat 5%, gan nodokļu sloga pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes sadales sistēmas uzlabošanā plānots investēt 55 miljonus eiro

Armanda Vilciņa, 02.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Energoefektivitāte - viens no konkurētspējas instrumentiem

Db.lv, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ļauj ne tikai samazināt eneroresursu patēriņu un līdz ar to arī izmešus, savukārt uzņēmējiem kļūt produktīvākiem, efektīvākiem, konkurētspējīgājiem.

Dienas Bizness rīkotā diskusija par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzņēmumos Ekonomikas ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkotā pasākuma "Energoforums 2020" ietvaros.

Diskusijas dalībnieki:

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Aldis Greķis; Attīstības finanšu institūcijas Altum energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs un SIA Ekopilsēta eksperts Jānis Jenerts.

Diskusijas saturs:

00.01.10 - 00.02.45 - Cik daudz energoauditu veikti?

00.02.50 - 00.05.40 - Kādi ir ekspertu secinājumi, veicot daudz energoauditus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas līdzekļi paredzēti ekonomikas transformācijai, nevis atjaunošanai

LETA, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Atveseļošanās un noturības fonda līdzekļi ir paredzēti ekonomikas zaļajai un digitālajai tirdzniecībai, nevis tādas situācijas atjaunošanai, kāda tā bija pirms Covid-19 izraisītās krīzes.

Tā norāda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Pēc viņa paustā, lai valstis varētu piesaistīt līdzekļus no Atveseļošanās un noturības fonda, tām ir jāsagatavo savi nacionālie ekonomikas atjaunošanas un noturības plāni. Pēcāk EK šos plānus apstiprinās un valstis varēs saņemt finansējumu.

ES tirdzniecības komisārs uzsvēra, ka EK vērtēs noteiktos mērķus, proti, 37% valdībām ir jāatvēlē klimata mērķu sasniegšanai un 20% - digitālo mērķu sasniegšanai, kaut gan šis finansējums var pārklāties, jo var būt arī tādi pasākumi, kas aptver abus mērķus.

Tāpat, pēc Dombrovska paustā, EK vērtēs, kādā veidā tiek risinātas problēmas, kas valstī ir bijušas jau pirms krīzes, problēmas, kas ir identificētas Eiropas Semestra ietvaros un kur EK sniegusi valstīm specifiskas rekomendācijas, kā arī to, cik lielā mērogā projekts atbilst kopējām Eiropas prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ar ekskluzīvām tapetēm mērķē uz pasaules tirgiem

Monta Šķupele, 11.02.2021

Zīmols Wallonpaper maina izpratni par tapetēm, uzskata uzņēmuma dibinātāji Ivo Sietiņš (no kreisās), Armands Doķis un Edgars Puķītis.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu eksperimentu posms zīmola Wallonpaper veidotājiem ir noslēdzies ar mākslas tapešu radīšanu. Uzņēmums plāno fokusēties uz eksportu, jo Latvija šāda veida produktam vēl nav gatava.

Pēdējais pusgads zīmolam ir aktīvs – nodibināts uzņēmums, procesā ir tirdzniecības markas reģistrācija un plašākai auditorijai tiek parādītas unikālas, Latvijā ražotas tapetes. Arī pirmais nopietnais projekts realizēts pērn decembrī, kad zīmolam bija iespēja piedalīties restorāna Vincents renovācijā. Šobrīd uzņēmums iesaistās restorāna Vairāk Saules pārtapšanā. Tur būs Wallonpaper radītās dekoratīvās lietas, piemēram, lampas. Paralēli tapešu radīšanai zīmols veido arī interjera elementus, taču pārsvarā koncentrējas uz tapešu radīšanu. “Latvijā ir jādara daudzas lietas, lai darītu to, ko gribas,” stāsta zīmola Wallonpaper līdzdibinātājs Armands Doķis.

Komentāri

Pievienot komentāru