Eksperti

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas

Evita Krūze, Civinity Latvija renovācijas projektu vadītāja, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas, ir jāizdara daži svarīgi mājas darbi un jālīdzdarbojas iesaistītajām institūcijām.

Energoefektīvas un renovētas daudzdzīvokļu ēkas ir ļoti svarīgs posms iecerētajā Eiropas klimatneitralitātes sasniegšanā. Kaut arī Latvijā par lielo namu sakārtošanu runā jau gadiem ilgi, rezultāti nav pārāk iepriecinoši. It īpaši Rīgā, kur ēku renovācija smagi buksē. Lai tos uzlabotu, ātri būtu jāatrisina vairākas, sen zināmas problēmas.

Kā zināms, Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrāla. Un svarīga loma šajā procesā ir gudrai un efektīvai daudzdzīvokļu namu renovācijai. Jo šīs ēkas patērē aptuveni 40% no Eiropas Savienības kopā izmantotās enerģijas un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgi kā Latvijā arī citās valstīs jaunu namu nav pārāk daudz – tiek lēsts, ka 85% daudzdzīvokļu ēku ir vismaz 20 gadus vecas, tādēļ Eiropas Komisija ir apņēmusies dažādiem līdzekļiem veicināt to atjaunošanu un padarīšanu par videi draudzīgākām.

Šīs ir labas ziņas, jo nozīmē, ka renovācijas atbalstam arī turpmāk būs pieejami finanšu līdzekļi ar labiem nosacījumiem. Latvijā vairums daudzdzīvokļu ēku nav energoefektīvas, tādēļ mums ir jāizmanto visas pieejamās iespējas un jācenšas izdarīt pat vairāk, nekā tās pieļauj. Pagaidām zināms, ka, izmantojot Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus, plānots siltināt 180 mājas. Šim nolūkam tiks atvēlēti 57 miljoni eiro. Tie papildinās līdzekļus, kas jau tagad ir finanšu institūcijas “Altum” rīcībā. Līdz 2023.gadam renovācijās tā plāno ieguldīt 169 miljonus eiro.

Taču, ja netiks veikti uzlabojumi ēku renovāciju procedūrās, tad tās arī būs vienīgās labās ziņas. Jo mēs labi redzam, cik lēni ēku atjaunošana ir notikusi līdz šim.

Svarīgākais būtu izveidot ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanas sistēmu. Latvijā faktiski visa atbildība par māju ir uzvelta dzīvokļu īpašniekiem. Protams, nenoliedzami, cilvēkam ir jābūt atbildīgam un jārūpējas par savu nekustamo īpašumu. Taču dzīvokļu īpašnieki bieži vien neuztver māju kā visu iedzīvotāju kopīgu īpašumu, viņiem ir grūti izprast kopā pieņemamo lēmumu nozīmīgumu. Viņi ir atstāti vieni paši ar savām zināšanām brīdī, kad ir jāpieņem lēmumi un jāuzņemas saistības par milzīgām naudas summām, kas tērējamas par neizprotamām, tehniski sarežģītām lietām.

Vienas vidēji lielas ēkas renovācija izmaksā apmēram 300 000 eiro, kas ģimenei ar ne pārāk augstiem ienākumiem šķiet prātam neaptverama summa. Ir gluži labi saprotams, ka vieglāk ir pateikt “nē” vai vienkārši neiesaistīties lemšanā par šiem jautājumiem, nekā mēģināt iedziļināties visos potenciālajos ieguvumos. Bet, lai dzīvokļu īpašnieku kopība atbalstītu renovāciju, ir nepieciešamas divas trešdaļas balsu, ja dzīvojamā māja ir sadalīta īpašumos, savukārt, ja ēka ir kopīpašums, tad “par” ir jānobalso 100% visiem kopīpašniekiem. To ir ļoti grūti, pat neiespējami panākt. It īpaši Rīgā, kur veiksmīgi renovētas ēkas visbiežāk ir atsevišķu, ļoti aktīvu iedzīvotāju vai atbildīga un uzņēmīga pārvaldnieka darba rezultāts.

“Civinity” projektu vadītāji regulāri tiekas un runā ar iedzīvotājiem par ēku atjaunošanu. Taču mēdz veidoties absurdas un izmisuma pilnas situācijas. Pārvaldnieks informē par nepieciešamajiem remontdarbiem un uzlabojumiem. Iedzīvotāji uzklausa, pamāj ar galvu, taču nerīkojas – nelemj par ēkas remontēšanu. Ideja, ka savlaicīgi remonti nozīmē arī ilgāku mājas kalpošanas laiku, vispār netiek apskatīta. Savukārt pārvaldnieks bez saskaņojuma ar dzīvokļu īpašniekiem neko darīt nedrīkst, ja vien nav iestājusies avārijas situācija.

Un ļoti bieži tā arī notiek - lēmumi par lielajiem remontdarbiem tiek pieņemti īsi pirms avārijas situācijas iestāšanās. Pārvaldniekam gluži vienkārši nav instrumentu, kā piespiest iedzīvotājus pieņemt lēmumus, kuri galu galā ir viņu pašu interesēs. Tādēļ, manuprāt, apsaimniekotājam būtu nepieciešamas plašākas pilnvaras, kas ļautu vairāk iesaistīties ēku atjaunošanas un finansētas uzturēšanas darbu norisēs.

Mājas uzturēšanu var salīdzināt ar automašīnas uzturēšanu. Tehniski nesakārtots auto ir drauds citiem satiksmes dalībniekiem. Taču kā būtu, ja reizi gadā nebūtu jāveic obligātā tehniskā apskate? Iespējams, ielās būt daudz mašīnu, kurām nebūtu kārtībā bremžu sistēma, būtu izdeguši lukturi un kuras apdraudētu apkārtējos.

Otrs – būtu vērts meklēt veidus, kā paātrināt renovācijas projektu apstiprināšanu. Šobrīd tas prasa pāris gadus, taču bieži vien šajā laikā ir mainījušās būvmateriālu cenas, pieaudzis būvnieku atalgojums. Piemēram, patlaban, Covid- 19 izraisītās krīzes dēļ, cenas ir cēlušās par 20-30% un speciālisti to kritumu neprognozē. Iedzīvotājiem faktiski tie ir neieplānoti papildu maksājumi, kas nekādi nepalielina vēlmi atjaunot savu māju un mazina uzticību projekta īstenotājiem. Runājot par padomju laikā celtajiem sērijveida namiem, labākais risinājums būtu tipveida renovācijas projekti ar iepriekš aprēķinātām paraugtāmēm, kuras atliktu vien ērti piemērot konkrētajai ēkai. Tas atvieglotu darbu gan siltināšanas finansētājiem, gan projektu īstenotājiem, gan arī, iespējams, būtu vieglāk saprotams pašiem iedzīvotājiem.

Un trešais. Līdz šim, runājot par ēku siltināšanu un renovāciju, tostarp inženiertehnisko tīklu atjaunošanu, mēs lielākoties ar to saprotam padomju laika sērijveida namus. Taču nopietna atjaunošana ir nepieciešama arī t.s. pirmskara namiem. Tā ir daudz sarežģītāka un arī dārgāka, ļoti bieži jāstiprina pārsegumi, jāmaina inženiertehniskie tīkli. Starp šīm ēkām ir arhitektūras pieminekļi, tām mēdz būt greznas fasādes, kuras ar jaunu paneļu kārtu neaizlikt.

Tuvāko deviņu gadu laikā Rīgā plānots atjaunot un nosiltināt 3000 daudzdzīvokļu namu. Ja nekas netiks mainīts ne procedūrās, ne noteikumos, šis mērķis var izrādīties tikpat neīstenojams kā iepriekšējie siltināšanas plāni. Taču Rīgas iedzīvotāji to vairs nevar atļauties – daudzu ēku nolietojums šobrīd pārsniedz jau 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

97 dzīvokļu ēkas renovācijas projekta īstenošana Daugavpilī, gatavojoties apkures sezonai, sola līdz pat 65% siltumenerģijas ietaupījumu. Ēkas atjaunošanas darbiem piešķirts Swedbank aizdevums, kā arī saņemts ALTUM grants ES fondu līdzfinansētās energoefektivitātes programmas ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 1,3 miljonu eiro, Swedbank finansējums šajā atjaunošanas projektā ir 50% no izmaksām jeb nepilni 700 tūkstoši eiro.

1980. gadā Šaurā ielā celtās 5 stāvu 97 dzīvokļu ēkas renovāciju koordinēs SIA “DMP”, kura darbības joma ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana. Būvdarbus veiks SIA “Builder Industry”.

Projekta ietvaros ir plānota fasādes un cokola siltināšana, jumta kapitālais remonts un bēniņu pārseguma siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, logu un durvju nomaiņa, ieeju durvju nomaiņa, lodžiju aizstiklošana, apkures sistēmas pārbūve, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atjaunošana, ventilācijas sistēmas atjaunošana, zibensaizsardzības ierīkošana u.c. darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja un zaļais kurss nozīmē būt soli priekšā citiem

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.

Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 miljonus eiro, Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā Kaamos Mežaparkā uzsācis projekta Moho park celtniecību, informē uzņēmumā.

Divas 12 stāvus augstas dzīvojamās mājas plānots nodot ekspluatācijā 2024. gadā. Projektā paredzēts uzbūvēt 8800 kvadrātmetrus jaunas dzīvojamās platības, kopumā 154 dzīvokļus.

"Kopš Kaamos ienākšanas Latvijas tirgū 2019. gadā, esam nodevuši ekspluatācijas projekta Divi krasti pirmo kārtu un mūsu nākamie projekti ir Hagen Quarters Āgenskalnā pie Māras dīķa un Moho park Mežaparkā,” informē Kaamos valdes loceklis Armands Buks.Vaivads.

Investē 8,5 miljonus eiro Divu krastu projektā Ķengaragā  

Rīgas mikrorajonā Ķengaragā turpinās dzīvojamā projekta "Divi krasti" celtniecība, kurā viens...

Moho park dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru plānota aptuveni 2200 eiro un penthausiem (neskaitot terases) – 3200 eiro.

Jauno namu energoefektivitāti - gandrīz nulles enerģijas ēkas - nodrošinās uz jumta izvietotās saules baterijas, logi ar trīskāršo stiklu, siltināšana, siltās grīdas apkure, ventilācija ar rekuperāciju, kas būs katrā dzīvoklī un uzturēs veselīgu mikroklimatu. Tāpat daļa auto stāvvietu atradīsies ēkas pirmajā stāvā un tām būs elektroauto uzlādes iespēja.

Projektu palīdz realizēt arhitektu birojs PBR.

"Kaamos" grupa ir Igaunijas kapitālsabiedrība, kas dibināta 2002.gadā un nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, celtniecību un kokapstrādi. Nekustamā īpašuma segmentā "Kaamos" grupa ir uzbūvējusi un pārvalda biroju platības 50 000 kvadrātmetru apmērā. Grupas uzņēmumi darbojas Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā, kopumā nodarbinot vairāk nekā 270 darbiniekus. 2019.gadā kopējais grupas apgrozījums bija 69 miljoni eiro, ar kopējo bilanci 176 miljoni eiro, bet pašu kapitāls - 110 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija piektdien, 30. aprīlī oficiāli iesniegusi Eiropas Komisijā (EK) Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē FM.

“Pateicoties Atveseļošanas fonda investīcijām, varēsim stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā, īstenot valstī nozīmīgas reformas, radīt jaunas darbavietas un risināt sociālos jautājumus. Nozīmīgi līdzekļi tiks ieguldīti iedzīvotāju digitālo prasmju attīstīšanā un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, ekonomikas produktivitātes veicināšanā. Esmu gandarīts, ka šodien oficiāli iesniedzam Latvijas Atveseļošanas fonda plānu Eiropas Komisijai. Pateicos visiem, kas bija iesaistīti izaicinājumiem pilnajā plāna sagatavošanas procesā,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eksperti: ANM plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju 

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā...

Atveseļošanas fonda plāns EK iesniegts par visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas ir maksimālais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, balstoties uz aktuālajām ekonomikas prognozēm.

Plāns paredz atbalstu sešās jomās. Atbilstoši Eiropas Parlamenta apstiprinātajam regulējumam, 20% no fonda līdzekļiem plānots ieguldīt sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro (20% no fonda līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro (10%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro (11%), bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljoni eiro (2%).

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3% – 5%. Tāpat paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijas vērtēšanai bija piedāvājusi priekšlikumu par terminētu PVN likmes samazināšanai elektroenerģijai no 21% uz 5%.

Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.

Koalīcija vienojusies, ka EM kopā ar Finanšu ministriju sagatavos detalizētākus piedāvājumus elektroenerģijas patērētāju atbalstam.

PVN likmes samazināšana ļautu samazināt galarēķinu visiem lietotājiem vidēji par 13%, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu, ja salīdzina ar plānoto iekasēto PVN atbilstoši iepriekšējām elektroenerģijas cenas prognozēm, liecina EM aprēķini.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Luminor: Sadārdzināsies mājokļu cenas jaunajos projektos un arī privātmāju celtniecība

Db.lv, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties saspringtajai ģeopolitiskajai situācijai būvniecības materiālu imports no Krievijas un Baltkrievijas ir pārtraukts, kas veicina vēl straujāku celtniecības materiālu cenu kāpumu un atsevišķās materiālu grupās ir apgrūtināta to iegāde.

Tas var ietekmēt dzīvokļu pieejamību jaunajos projektos un privātmāju būvniecību, jo var samazināties būvniecības tempi, kā arī palielināt interesi par padomju laika sērijveida dzīvokļiem, prognozē Luminor bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.

“Pēdējā gada laikā mājokļu tirgus jau ir piedzīvojis strauju cenu kāpumu, ko veicināja straujā inflācija, būvmateriālu cenu kāpums un nepietiekamais piedāvājums. Piegādes ķēžu traucējumi un saišu pārtraukšana ar Krievijas, Baltkrievijas uzņēmumiem, ir veicinājis būvmateriālu trūkumu un vēl lielāku cenu pieaugumu. Joprojām novērojams arī darbaspēka trūkums būvniecības nozarē. Tas viss sadārdzinās mājokļu cenas jaunajos projektos un arī privātmāju celtniecību. Lūkojoties garākā termiņā, dažu jauno projektu attīstīšana uz laiku var tikt atlikta vai “iesaldēta”. Jau tagad atsevišķos gadījumos novērojam klientu piesardzību privātmāju būvniecības uzsākšanai,” stāsta K. Lukačovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Namu siltināšanas "atslēga" – aktīva pašvaldību iesaiste

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)1. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā visu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai līdz 2050.gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš pastāstīja, ka šāda summa būtu nepieciešama visu ēku - daudzdzīvokļu, privātmāju un arī nedzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2030.gadam būtu jāiegulda 5,7 miljardi eiro, līdz 2040.gadam - vēl 5,7 miljardi eiro, bet līdz 2050.gadam - vēl 7,6 miljardi eiro.

Vienlaikus Valantis gan piebilda, ka šie aprēķini ir veikti vēl pirms nozīmīgā būvniecības izmaksu kāpuma, rēķinot būvniecības izmaksas 200-400 eiro apmērā par kvadrātmetru.

Kopumā Latvijā 82% no dzīvojamā fonda ir uzbūvēti pirms 1980.gada. Valantis arī informēja, ka Latvijā ir aptuveni 310 000 privātmāju un aptuveni 40 000 daudzdzīvokļu ēkas, bet kvadrātmetros daudzdzīvokļu ēku platība ir daudz lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa centrs “Novira Plaza” Rīgas centrā atzīmē spāru svētkus, projekts tiks pabeigts līdz 2023. gada augustam ar kopējām investīcijām, kas pārsniedz 55 miljonus eiro.

“Mūsdienīgu biroja ēku piedāvājums Rīgas centrā ir bijis ļoti ierobežots. Lieliskā atrašanās vieta pašā Rīgas sirdī, netālu no galvenās dzelzceļa stacijas un Vecrīgas, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc projektā “Novira Plaza” saskatām tik lielu potenciālu,” stāsta “Evernord Asset Management” partnere Jolanta Jurga. "Novira Plaza” pabeigšana būs svarīgs faktors Rīgas centrālā biznesa rajona izveidošanā. Biznesa centrs “Origo” definēja šo kā augstas klases biroju atrašanās vietu, un kopā ar “Novira Plaza”, SEB galveno mītni un centrālo dzelzceļa staciju, kurā tiks ieguldīti 500 miljoni eiro, padarīs šo vietu par populārāko punktu Rīgas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu rezultāti signalizē par līdzšinējās ekonomiskās politikas turpināšanos, tostarp Latvija arī turpmāk būs diezgan fiskāli konservatīva valsts, kā arī izmaiņas nodokļu jomā būs pakāpeniskas, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Laikā kopš PSRS sabrukuma Latvijā kopumā ir bijusi raksturīga ekonomiskās politikas pēctecība apvienojumā ar politisku nestabilitāti - biežas valdību maiņas, kā arī valdību nestabilitāte pat šķietamas stabilitātes periodos - aizkulišu manevrēšana un shēmošana, kas ierobežoja iespējas īstenot izlēmīgu politiku," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka 13.Saeima ir unikāla ar to, ka tās laikā nenotika Ministru prezidenta nomaiņa, mainījās tikai atsevišķi ministri.

Viņš prognozēja, ka 14.Saeimas laikā turpināsies virzība uz lielāku politisko stabilitāti, tostarp ir liela varbūtība, ka valdību atkal vadīs Krišjānis Kariņš (JV), kurš ir pierādījis diplomāta spējas. Turklāt valdību veidojošo partiju skaits būs mazāks, un tās būs iekšēji saliedētākas. "Līdz ar to ir cerība, ka mazāku lomu spēlēs personiskās ambīcijas, bet lielāku - darbs valsts stratēģisko mērķu īstenošanā," sacīja Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota Rīgas cirka vēsturiskā ēka Merķeļa ielā 4, Rīgā. Šobrīd no arhitektu biroja NRJA izstrādātā cirka pārbūves projekta veikta pirmā būvdarbu kārta, kuras galvenais uzdevums bija ēkas energoefektivitātes celšana.

Pārbūves laikā arī uzlabota ēkas integrācija pilsētvidē. Jau decembrī un janvārī ēkā paredzētas Ziemassvētku izrādes ģimeņu auditorijai.

Laikā no 2021. gada maija līdz 2022. gadam būvuzņēmējs PS “AIDACO GROUP” veica energoefektivitātes uzlabošanas darbus. Virs vēsturiskās kupola metāla kontrukcijas ārtelpas virzienā izbūvēta jauna kupola konstrukcija no pašnesošiem CLT paneļiem, nesošo balstu un pamatu sistēma, ieklāts jauns jumta segums un atjaunota nokrišņu ūdens ārējās sistēma, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, veikta fasādes siltināšana un pagalma pārbūve.

Ēkas interjerā apvienots arhitektu birojam NRJA raksturīgais industriālais lakonisms ar vēsturiskā mantojuma siltumu, bet ēkas fasādes siluets pietuvināts ēkas sākotnējam vēsturiskajam veidolam. Pārbūves rezultātā cirka arēna padarīta transformējama un pielāgojama mūsdienu cirka vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju uzņēmums “Teikas saldētava”, kas piedāvā lielizmēra saldētavu pakalpojumus, šogad veicis kapitālieguldījumus uzņēmuma attīstībā un modernizācijā, investējot 100 000 eiro telpu paplašināšanā.

Līdz ar “Teikas saldētavas” pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu 2021. gadā uzņēmums plāno turpināt telpu modernizāciju un sniegto pakalpojumu kvalitātes celšanu, kopējam investīciju apjomam sasniedzot 200 000 eiro.

“Teikas saldētava” piedāvā saldēšanas kameru pakalpojumus aptuveni 5700 m2 platībā, aukstuma noliktavu aptuveni 1200 m2 platībā, kā arī ofisa telpu nomu. Uzņēmums ir viens no tirgus līderiem lielizmēra saldētavu pakalpojumu jomā un viens no lielākajiem šādiem objektiem valstī, kas specializējas pakalpojuma sniegšanā klientu pārtikas glabāšanai nevis savām vajadzībām.

Uzņēmums 2020. gadā veicis apjomīgu renovāciju līdz šim nelietotām uzņēmuma telpām, tās pielāgojot klientu specifiskajām vajadzībām. Telpas vairāk nekā 500 m2 platībā ir modernizētas un izvietotas atbilstoši dažādiem temperatūras režīmiem (-18C un -6 līdz +2C), kā arī tajās ir izveidotas biroju un tirdzniecības platības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu vēsturisko ēku energoefektivitāti, nenodarot pāri to arhitektoniskajai un kultūrvēsturiskajai vērtībai, starptautiskā projektā zinātnieki rada interneta rīku, kas palīdz izvēlēties piemērotāko siltumizolācijas materiālu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir vienīgā Austrumeiropas universitāte, kas piedalījās rīka izveidē.

Ēkas veido ap 40% no enerģijas patēriņa Eiropā. Energoefektivitātes prasības jaunajām mājām pieaug, taču statistika rāda, ka esošās ēkas tiks ekspluatētas vēl ilgi. Tādēļ Eiropas Komisija mudina attīstīt siltumizolācijas sistēmas šo ēku energoefektivitātes palielināšanai. Sarežģījumus rada ēkas, kas būvētas līdz 1945. gadam, Eiropā tās veido ap 30% apbūves. Šos namus lielākoties nedrīkst vai nav ieteicams siltināt no ārpuses arhitektoniskās vai kultūrvēsturiskās vērtības dēļ, uzsver RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru