Jaunākais izdevums

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Agros sestdienu rītos Palangas vecajā tirgū pulcējas dzintara pārdevēji no visas Lietuvas rietumdaļas. Paši tirgotāji nelabprāt atzīst, ka lietuvieši viņu preci gandrīz vairs nespēj nopirkt un tādēļ cenas nākas pazemināt, tomēr kāda pārdevēja no Kretingas prognozējusi, ka vasaras sezonā tās atkal celsies.

Klīst arī runas, ka pēc 2015.gadā noteiktā embargo šobrīd uz Lietuvu atkal sācis plūst neapstrādāts dzintars no Kaļiņingradas apgabala. Vieni apgalvo, ka tas tiek ievests legāli ar starpniecības uzņēmumu līdzdalību, citi saka, ka tas notiek kontrabandas ceļā.

Dzintara pazinēji, kolekcionāri, apstrādātāji un vācēji visi kā viens atzīst, ka Kaļiņingradas apgabala atradnēs, kur iegūst 90-95% no visa pasaules dzintara, noticis lūzums. Dzintara vācēji, kas to jūrā smeļ ar tīkliņiem, stāsta, ka neapstrādāta dzintara cenas sākušas krasi kristies pērn.

«Ir zināms, ka Krievija ir aizliegusi dzintara eksportu uz citām valstīm. Pirms diviem trim gadiem dzintaru Lietuvā masveidā uzpirka ķīnieši, kas par gramu laba dzintara maksāja pat desmit eiro. Taču, ciktāl mums zināms, viņiem pašiem izdevies noīrēt raktuves Kaļiņingradas apgabalā. Tā tiek apiets eksporta aizliegums, jo nomnieki Krievijas teritorijā iegūst dzintaru it kā savām vajadzībām, bet izved to uz Ķīnu. No mums vairs nepērk. Tirdzniecība apstājusies. Kritušās arī cenas - par gramu dzintara svarā līdz 50 gramiem tiek prasīti četri eiro, ja gabals ir lielāks - seši eiro,» stāstījis kāds dzintara zvejnieks.

Arī Mizgiris atzīstas dzirdējis, ka ķīniešiem Lietuvas dzintars vairs nav vajadzīgs, tomēr neapstrādāta dzintara cenas Kaļiņingradas apgabalā joprojām ir diezgan augstas.

«Kilograms kvalitatīva, izstrādājumu darināšanai piemērota lielāku izmēru dzintara maksā 7500 eiro. Tas vairs nav samaksājams, jo cenas kopš ķīniešu ienākšanas cēlušas septiņas reizes. Uzpircēji, reaģējot uz situāciju, arī bija uzcēluši cenas līdz mākoņiem. Aizejot ķīniešiem, krītas arī cenas, bet tikai nosacīti. Lietuvieši vairs nespēj iegādāties vienu no mūsu etnokultūras simboliem,» viņš spriedis.

«Ne viens vien man ir teicis, ka lietuvieši var atļauties nopirkt vairs tikai sīkas dzintara rotiņas, bet lielas, meistarīgi darinātas rotas - vairs nē. Briesmīgi, ka jau daudzus gadus uzpircēji izplata sludinājumus, braukā pa Lietuvu un par lētu naudu pērk no večiņām viņu senās rotas. Pensijas ir mazas, cilvēki cenšas izdzīvot, atdod vērtīgākos izstrādājumus par pusvelti, un tie aizceļo uz ārvalstīm. Pēdējā laikā īpaši aktivizējušies arābi. Viņi ļoti augstu vērtē balto dzintaru, to tirdzniecībā vairs neatradīsiet,» stāstījis Mizgiris, iesakot cilvēkiem tomēr un glabāt un nepārdot senus un vērtīgus dzintara izstrādājumus, bet nodot tos mantojumā no paaudzes uz paaudzi.

Palangas dzintara meistaru ģildes vadītājs Alberts Petkevičs savukārt pašreizējo situāciju nevērtē tik dramatiski, tomēr atzīst, ka Baltijas zelta cenas Lietuvā ir neadekvāti augstas.

«Taču nu tās sākušas kristies, un daudzi, kas cenu buma laikā bija iegādājušies vērtīgus tīrradņus, vairs nevar tos pārdot. Nedomāju, ka vainīgi ķīnieši, jo tik liela tirgus pieprasījumu nevar apmierināt vienas īrētas raktuves. Vienkārši pieprasījums ir krities. Esmu dzirdējis, ka mūsu uzņēmējiem beidzot izdevies atrast veidu, kā legāli ievest neapstrādātu dzintaru no Jantarnijas. Veido kopuzņēmumus ar krieviem, izmanto starpniekus. Dzintara ceļi no Krievijas pamazām atveras, tomēr tas nenozīmē, ka pieaug apgrozījums,» viņš norādījis. Runājot par pieprasījuma krišanos, Petkevičs paudis viedokli, ka tas skaidrojams ar preču un pakalpojumu cenu celšanos pēc eiro ieviešanas, kādēļ cilvēki vairs neatļaujas ieguldīt naudu greznumlietās.

Tirgotāji aizvien biežāk sāk piedāvāt lietuviešu acij vēl neierasto dzintaru no Ukrainas, lai gan dažs labs dzintara pazinējs to vērtē skeptiski. Cenas ir dažādas - Palangā par gramu prasa divus eiro, bet citi pārdevēji to tirgo par vienu eiro. Laikraksta Lietuvos žinios avoti lēš, ka tā pašizmaksa ir 50 centi.

Kā skaidrojusi Palangas Dzintara muzeja speciāliste Regīna Makauskiene, dzintars, ko iegūst Ukrainā, Kijevas, Harkovas un Rivnes apgabalos, veidojies no tās pašas priežu sugas sveķiem un ir gandrīz tikpat vecs kā augstu vērtētais Baltijas dzintars, ko iegūst Sembas pussalā vai atrod izskalotu no jūras, tikai daļa fosilo sveķu, ko šļūdonis nostūma uz Sembas pussalu, palika Baltijas jūrā un atrodas lielākā dziļumā, tādēļ tam ir vairāk nokrāsu un rakstu, savukārt Ukrainā tas aiznests tālāk kontinentā un atrodas tuvāk zemes virsmai - trīs līdz desmit metru dziļumā, tādēļ ir vairāk oksidējies, ar biezāku garozu un ir tikai vienā krāsā - iedzeltens. Tādēļ tas tiek vērtēts zemāk un maksā lētāk. «Taču Baltijas dzintara cenas ir uzpūstas, un kvalitāte stipri kritusies,» atzinusi eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā tiek veidota dzintara birža, cerot, ka tā palīdzēs liberalizēt neapstrādāta dzintara tirgu un atvieglot sadarbību starp tā dalībniekiem.

Šai iniciatīvai aicināts pievienoties arī Krievijas Kaļiņingradas dzintara kombināts, kura vadība ideju gan vērtē diezgan piesardzīgi, tomēr pilnībā nenoraida.

Kā izteicies starptautiskās juvelierizstrādājumu un dzintara izstādes Amber Trip rīkotājs Ģiedrjus Guntorjus, iespēja veidot biržu radusies, noplokot Ķīnas radītajai dzintara deficīta situācijai un stabilizējoties cenām.

«Tirgus vairs nav tik pārkarsis, ķīnieši tagad ir vieni no dalībniekiem, bet vēl pirms dažiem gadiem bija pirmie (..). Izveidojies [dzintara] pārpalikums, tādēļ tiek veidota šāda platforma. (..) Gribam nedaudz normalizēt tirgu. (..) Tie, kuriem ir dzintars, tiek gaidīti mūsu biržā,» viņš sacījis žurnālistiem šonedēļ Viļņā notiekošajā izstādē Amber Trip 2018.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dzintara nodokļu parāds valstij kopš 2017.gada ir divkāršojies

LETA, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Ražo bērnu drēbes un aksesuārus ar dzintara diegu

Daiga Laukšteina, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvs dzintara pavediens bērnu modes zīmolam Forgaminnt kids pavēris durvis uz atšķirīgu piedāvājuma pasauli.

Dzintara diegs tekstilizstrādājumu ražošanā vēl pagaidām izmantots visai maz, tāpēc tas rada bažas. Proti, cilvēki pret kaut ko jaunu un nezināmu izturas rezervēti. Līdz ar to patērētājs par produktu jāizglīto dubultā, nemitīgi jāiegulda reklāmā. Tai pat laikā inovatīvā tehnoloģija ir teju vienīgais zīmola radītājas Zitas Bauzes trumpis, lai izceltos. Ieiet tirgū vienkārši ar kokvilnas, organiskās kokvilnas vai merino vilnas izstrādājumiem bērniem nav nekas sevišķs. «Tad esi tāds pats kā citi bērnu preču ražotāji, jo konkurence ir milzīga,» saka Z. Bauze.

Mazāk ir vairāk

SIA Forgaminnt ražo bērnu drēbes un aksesuārus, savā produkcijā izmantojot kokvilnu ar dzintara diegu attiecībā viens pret viens. Nākamā gada rudens kolekciju plānots papildināt arī ar termoregulējošās, bērna ādai patīkamās merino vilnas izstrādājumiem. Arī to efektu vēl vairāk pastiprinās dzintara diegs. Tā klātbūtne labi redzama ar neapbruņotu aci, kā arī apģērbs ir vairāk kā zīds. Kā stāsta Z. Bauze, dzintara diegu radījusi Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece, inženierzinātņu doktore Inga Ļašenko, un tas nu ir pārvērsts biznesa projektā. Arī dzintara diegs saglabā dzintara bioloģiskās un dziedinošās īpašības. Diegam piemīt termoregulācija, tas aiztur UV starus, saglabā ķermeņa dabisko siltumu, neizraisa ādas kairinājumu vai citas reakcijas. Veiksmīgi apvienojot augstas kvalitātes kokvilnu ar dzintara pavedienu, tiek iegūts mīksts, elpojošs, staipīgs audums, kas uzlabo asinsriti, neizraisa alerģiju, nomierina, saglabā ķermeņa dabisko siltumu. Ja reiz inovatīvais dzintara pavediens parūpējas par kvalitatīvu izejmateriālu, tad Z. Bauzes un viņas uzticamās komandas uzdevums vēl bija noorganizēt ražošanu, kā arī izstrādāt dizainu un tekstūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skatīs maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī.

Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kultūra ir avots inovācijai

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien izbeidza kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

«Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 12.novembrī, skaidroja tiesā. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Mareks Diks iepriekš norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. «Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike. Viņa piebilda, ka «Dzintars» ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā «Dzintars» nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pagarināts kosmētikas ražotāja Dzintars TAP termiņš

LETA, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pagarinājusi kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) termiņu, liecina tiesas informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir divi gadi no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 16.marta lēmuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums stājies spēkā trešdien, 4.aprīlī. Līdz ar to jaunais termiņš ir līdz 2020.gada 4.aprīlim.

Tiesas spriedumā norādīts, ka «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumus ir saskaņojuši abi nodrošinātie kreditori, proti, Valsts ieņēmumu dienests un AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»», kā arī vairāk nekā puse no nenodrošinātajiem kreditoriem ir devuši piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumiem.

Pārbaudot un novērtējot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesa atzina, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumu apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā ražots produkts saņēmis starptautisku dizaina balvu

Lelde Petrāne, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S Latvijas balzams ražotais degvīns Amber Gold™ Vodka šogad ieguvis otro dizaina balvu.

Nupat saņemta Red Dot 2017 balva disciplīnā Komunikācijas dizains. Iepakojums, kura autors ir Ēriks Šulcs no dizaina aģentūras BrandBox, tapis, iedvesmojoties no Baltijas jūras un dzintara, kas ir arī degvīna Amber Gold vadmotīvs.

Red Dot balva ir viens no starptautiski pazīstamākajiem dizaina apbalvojumiem, kuru organizē Vācijas Ziemeļreinas–Vestfālenes Dizaina centrs. Šogad organizatori disciplīnā Komunikācijas dizains saņēma vairāk nekā 8000 pieteikumus no 50 pasaules valstīm. Visus darbus vairāku dienu garumā vērtēja 24 neatkarīgi nozares profesionāļi.

«Produktu mēs «pērkam arī ar acīm». Katra šāda starptautiska balva veicina arī Latvijas atpazīstamību un paver jaunus eksporta tirgus ražotājiem,» komentē Dana Hasana, Amber Beverage Group un Latvijas balzams komunikācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja AS "Dzintars" kreditori ir iesnieguši prasījumus par kopumā 16,961 miljonu eiro, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Pēc kompānijas administratora Jāņa Ozoliņa vēstītā, kreditoru prasījumus maksātnespējas procesā ir iesnieguši un atzīti kreditoru prasījumi par kopējo summu 16 961 040,99 eiro, tostarp nodrošināto kreditoru prasījumi par kopējo summu 4 024 663,21 eiro un nenodrošināto kreditoru prasījumi par kopējo summu 12 936 377,78 eiro.

Vienlaikus administrators informē, ka 2020.gada 5.jūnijā plkst.11 Krišjāņa Valdemāra iela 33A-10A rakstveidā notiks "Dzintara" kreditoru sapulce, kurā tiks lemts par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, kā arī par administratora atlīdzības noteikšanu.

Sapulces dalībnieki aicināti rakstveidā balsot par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un balsojumu iesniegt vismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas. Ņemot vērā to, ka kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, administrators aicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz 1% no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dzintara ražotni un administratīvo ēku izsolīs ar 6,9 miljonu eiro sākumcenu

LETA, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja AS "Dzintars" administratīvo ēku un ražotni piedāvās izsolē ar 6,9 miljonu eiro sākumcenu, liecina uzņēmuma maksātnespējas administratora Jāņa Ozoliņa paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties kompānijas mantu kopumu, kuru veido nekustamais īpašums Mālu ielā 30, Rīgā - zemesgabals 65 300 kvadrātmetru platībā, uz zemesgabala esošā apbūve, ar nekustamajiem īpašumiem Mālu ielā 30 funkcionāli saistītā kustama manta - inženiertīkli un aprīkojums, kā arī kustamās mantas lietu kopība, kas sastāv no biroja tehnikas, aprīkojuma un mēbelēm jeb kopā 3145 vienībām.

Mantas kopuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 6 912 540 eiro, tostarp nekustamo īpašumu un ar tiem funkcionāli saistītās kustamās mantas novērtējums ir 6 860 000 eiro (nav apliekams ar pievienotās vērtības nodokli (PVN)), bet kustamās mantas novērtējums ir 52 540 eiro (apliekams ar PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Dzintars atver savas ražotnes durvis ēnām

Lelde Petrāne, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Dzintarā atzīst, ka šobrīd tam nav nepieciešams izskatīt iespēju ievest darbaspēku no ārzemēm.

Lai gan kosmētikas ražotājā Dzintars brīvas darba vietas ir retums, jo darbinieku mainība ir zema, šodien tas vēra savas ražotnes durvis jauniešiem, kas bija ieradušies Ēnu dienas ietvaros. Uzņēmums plāno paplašināt savu darbību un apzinās, ka nākotnē būs arvien grūtāk piesaistīt zinošus un motivētus speciālistus.

Šī ir otrā reize, kad Dzintars piedalās Ēnu dienā. «Pirmkārt, tā ir laba iespēja uzzināt jauniešu intereses un vēlmes. Vislielākā rinda ir uz iespēju ēnot kādu no ķīmijas nozares pārstāvjiem, pat 13 pieteikumi uz vienu vietu. Otrkārt, uzņēmums apzinās, ka nākotnē būs arvien grūtāk piesaistīt zinošus speciālistus,» biznesa portālam db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāve Elīna Lukjanoviča. Dzintara pārstāvji dodas arī uz skolām, kur stāsta par uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja AS "Dzintars" īpašnieks Iļja Gerčikovs noslēdzis laulību līgumu, liecina "Lursoft" informācija.

Šogad 3.janvārī reģistrētais laulāto mantisko attiecību līgums paredz visas mantas šķirtību.

Vienlaikus minēts, ka Iļja Gerčikova sievai Verai Gerčikovai pieder divi nekustamie īpašumi - dzīvoklis Rīgā, Baznīcas ielā, un nekustamais īpašums Babītes pagastā.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019.gada 12.novembrī pasludināja "Dzintaru" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu.

Maksātnespējas process tika ierosināts pamatojoties uz "Dzintara" tiesiskās aizsardzības procesa administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo tika konstatēts, ka "Dzintars" ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maksātnespējīgu pasludinātais kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" nav pieteicis masveida darbinieku atlaišanu, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem, uzņēmumā 2018.gadā kopumā strādāja 316 darbinieki. Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nesen pasludināja kosmētikas ražotāju AS "Dzintars" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka "Dzintars" ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad Liepājas koncertzālē kopumā viesojās 190 556 apmeklētāji, šogad koncertzāles apmeklētāju skaits ir audzis par 8,5%, šī gada deviņos mēnešos sasniedzot 205 895 apmeklētājus, informē SIA Lielais Dzintars.

To veicinājusi gan dažādu žanru mākslas programma, koncertzālē notiekošās ekskursijas, gan kopējās tūristu intereses pieaugums pilsētā.

Lielākā daļa jeb nedaudz vairāk nekā 60% Liepājas koncertzāles apmeklētāju ir liepājnieki un kurzemnieki, 15% apmeklētāju ir Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji un 25% ir apmeklētāji no citām pilsētām un valstīm. Visvairāk ārvalstu viesu ir no Lietuvas un Vācijas, kam seko apmeklētāji no Krievijas, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm.

Ikdienā koncertzālē uzturas gandrīz 400 cilvēku - topošie mūziķi, aktieri, profesionālie mākslinieki, neskaitot restorāna un izstāžu apmeklētājus.

«Šobrīd visas «Lielais dzintars» zāles ir pilnībā noslogotas – arī darba dienās, kad koncertu ir ievērojami mazāk, visās zālēs notiek mēģinājumi, mācības, konferences, lekcijas un semināri,» par koncertzāles darba ikdienu stāsta «Lielā dzintara» vadītājs Timurs Tomsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas zinātniecēm inovāciju balva par dzintara nanopavediena izgudrojumu

Zane Atlāce - Bistere, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zinātniecēm pasniegta Ķīnas valdības Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas Starptautiskā Sieviešu dizaina inovāciju balva par dzintara nanopavediena izgudrojumu, informē Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāve Edīte Kalniņa.

Godalgotās izgudrojuma autores ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniece Inga Ļašenko un viņas vadītā pētnieču komanda Dace Grauda (Latvijas Universitāte), Olga Kononova (RTU) un Jūlija Rombovska (Rīgas Stradiņa universitāte).

«Dzintara nanopavediens ir videi draudzīgs materiāls, tas ļaus aizsargāt dzintara resursus. Šobrīd tiek veikti testi šī pavediena lietošanai medicīniskiem mērķiem. Potenciāli to var izmantot mākslīgo asinsvadu (implantu) izgatavošanā, » stāsta RTU zinātniece I. Lašenko.

2018. gadā Sieviešu dizaina inovāciju konkursam tika iesniegti 189 darbi no visas pasaules. Konkursā var piedalīties augstskolas, pētnieciskās organizācijas, tehnoloģiju korporācijas, sieviešu inovāciju grupas vai arī individuāli dalībnieki (vismaz 60% no grupu dalībniekiem jābūt sievietēm). Konkurss notiek rūpniecisko izstrādājumu grupā (kancelejas preces, preces mājai, satiksme, pilsētvides elementi, ražošana un c.), zaļās vides grupā (zaļās vides mākslas darbi, zaļās enerģijas projekti, zaļās attīstības plāni, projekti vai risinājumi) un kultūras un radošo aktivitāšu grupā (mākslas darbi, drēbes, juvelierdarbi, suvenīri, iepakojums un c.). Godalgotie darbi saņem arī naudas balvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ārkārtas situācijas laikā, kad mūziķiem klātienes koncertos uzstāties nav iespējams un cilvēkiem radošajās nozarēs katastrofāli trūkst darba, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" nāk klajā ar jaunu pakalpojumu – koncertzāle atklājusi skaņu ierakstu studiju un aicina mūziķus ierakstīt savas programmas "Lielā dzintara" akustikā.

"Pandēmijas laikā, kad koncertdarbība vairs nav iespējama, es aicinu mūziķus nodoties ierakstiem. Ierakstu studijas veidošanā piedalījušies arī vadošie Latvijas skaņu režisori – Normunds Šnē, Normunds Slava un Andris Ūze. Šis ir īstais brīdis "ierakstīt" sevi vēsturē ar kādu brīnišķīgu pasaules klasiķu interpretāciju vai mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbu!" aicina "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars" mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai.

Sadarbībā ar Latvijas labākajiem speciālistiem tiek nodrošināts pilns ierakstu serviss – no skaņu režijas līdz ierakstītā audio materiāla miksēšanai un māsterēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes reģionālās koncertzāles Lielais dzintars apsaimniekošanas mērķis ir savienot augstu māksliniecisko līmeni ar saimniecisko aprēķinu

Eksperti atzīst, ka ir tikai viens faktors, kas koncertzāli padara par izcilu, – akustika. Skaņas kvalitāti Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars koncertzālē neapšauba ne mākslinieki, ne tehniskie eksperti, tāpēc izcilību pārvērst veiksmes stāstā ir apsaimniekotāju uzdevums. Lai arī labi pamanāmā oranžā stikla ēka ātri kļuva par Liepājas vizītkarti, tās pilnvērtīgai funkcionēšanai bija nepieciešams radīt optimālu apsaimniekošanas modeli. Tas nav vienkāršs uzdevums, jo jāpanāk līdzsvars starp astoņu stāvu ēkas funkcionalitāti, māksliniecisko līmeni un saimniecisko aprēķinu. SIA Lielais Dzintars mērķis ir plānot darbību tā, lai varētu sadzīvot pastāvīgie telpu nomnieki, korporatīvo pasākumu rīkotāji, ārējie producenti ar savu piedāvājumu un pašu veidotā mākslinieciskā programma. Kopš Lielā dzintara atklāšanas pagājuši vairāk nekā divi gadi, «iesildīšanās» laiks beidzas, un centra direktors Timurs Tomsons sola – pirmais nopietni vērtējamais rezultāts būs šā gada saimnieciskās darbības rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālā grupa "Skinest Group" noslēgusi līgumu par bankrotējušā Latvijas kosmētikas un parfimērijas ražotāja "Dzintars" aktīvu iegādi.

Ražošana tika pārtraukta gandrīz pirms gada, bet to ir paredzēts atsākt šā gada oktobrī, atjaunojot daudzas darbavietas.

"Mūsu vienīgais mērķis ir glābt leģendāro preču zīmi, atsākt ražošanu un atkal pārvērst "Dzintaru" par veiksmes stāstu," darījumu komentē "Skinest Group" īpašnieks Oļegs Osinovskis, piebilstot, ka "tā viņam patiešām bija sava veida misija".

"Vēsturiski lielie rūpniecības uzņēmumi ir bijuši ekonomikas mugurkauls, un to veiksmīga darbība ir svarīga jebkurai valstij gan pragmatiski, gan emocionāli," piebilst Osinovskis. Viņaprāt, "Dzintars" ar 170 gadu vēsturi noteikti bija viens no latviešu nacionālā lepnuma simboliem.

SIA "Ritrem" - uzņēmums, kas iegādājies "Dzintara" aktīvus - ir daļa no "Skinest Group", un tā mātes uzņēmums ir Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca, kas nodarbina vairāk nekā 600 cilvēku Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc biokosmētikas un parfimērijas ražotāja AS Dzintars produktiem ir lielāks nekā piedāvājums

Uzņēmumā šobrīd rit tiesiskās aizsardzības process, kā rezultātā pietrūkst apgrozāmo līdzekļu un rodas preču deficīts.

«Mums pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, jo mums pietrūkst apgrozāmo līdzekļu. Tas nav noslēpums, ka mums joprojām rit tiesiskās aizsardzības process,» skaidro AS Dzintars mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Elīna Lukjanoviča. «Mēs esam pierādījuši sevi eksporta tirgū un arī vietējā tirgū. Tomēr kosmētikas nozarē bija divas krīzes pēc kārtas – 2008. un 2011. gadā. Tā kā esam liels uzņēmums, mums šis periods bija ļoti sarežģīts, daudz sarežģītāks, nekā tas būtu bijis mazam uzņēmumam. Līdz ar krīzēm uzņēmumam bija vēl viena problēma, kas bija bezcerīgo parādu pieaugums. Lai saglabātu savu uzņēmumu, mums bija vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi, mums to nebija, iekrājumi bija iztērēti, bet bankas kredītus nedeva,» situāciju komentē AS Dzintars valdes locekle, finanšu direktore Dagnija Maike.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Dzintars īpašnieks Gerčikovs reģistrējis jaunu uzņēmumu

Žanete Hāka, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dzintars īpašnieks Iļja Gerčikovs oktobra beigās reģistrējis jaunu uzņēmumu - SIA Dzintars beauty, liecina Lursoft dati.

Jaunās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, bet juridiskā adrese - Rīga, Baznīcas iela 7-14.

Uzņēmuma darbības veids nav norādīts.

100% jaunās kompānijas daļu pieder I. Gerčikovam.

DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skata maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī. Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru