LLU zinātnieces piedalījušās ekoloģisko biezeņu Rūdolfs izstrādē 

Salīdzinoši īsā laikā savu vietu Latvijas tirgū ir atraduši zīdaiņiem paredzētie augļu un dārzeņu biezenīši «Rūdolfs», kuru izejvielas tiek iegūtas bioloģiskajās saimniecībās. Tie izstrādāti LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē un tikko saņēmuši Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) apbalvojumu kā viens no 12 pērnā gada zinātniskajiem sasniegumiem valstī. Drīzumā tirgū blakus augļu un ogu biezenīšiem parādīsies arī biezenīši ar gaļu, tostarp lasi, un piena produktiem, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Dienas Bizness, 05.2.2015
1/3

Foto: Ruslans Antropovs

Sadarbība ar ražotājiem un pētījumi LLU sākušies jau 2010. gadā. Pētījums tapis trīs kārtās, sadarbojoties LLU un Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātniekiem. Pētījuma pirmā kārta norisinājusies Dobelē Dalijas Segliņas un Anitas Olšteines vadībā, tur notika augļu un ogu biezenīšu izstrāde. Savukārt pētījuma otrā un trešā kārta noritējusi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē attiecīgi asociētās profesores Anitas Blijas un docentes Solvitas Kampuses vadībā. A.Blija vadīja dārzeņu biezenīšu izstrādi, savukārt S.Kampuses vadībā tapuši biezenīši ar gaļu un piena produktiem, un plānots, ka tuvākajā laikā tie nonāks tirgū.

Laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam Dobelē izstrādāti desmit augļu un ogu biezeņi, kuru sastāvā dažādās kombinācijās ir āboli, plūmes, ķirbji, smiltsērkšķi, mellenes, upenes. Tika pārbaudītas vairāk nekā 20 augļu un ogu šķirnes, analizēti kvalitātes rādītāji un aprēķināta biezeņu enerģētiskā vērtība. Kā stāsta S.Kampuse, piemēram, ābolu biezenīšiem vislabākie izrādījušies vecie labie sīpoliņi un arī šķirne Telesāre.

Dārzeņu biezeņi LLU izstrādāti no 2012. līdz 2013. gadam. «Pirmais, kas mazam bērnam ir vajadzīgs – lai biezenītis būtu no vietējā reģiona izejvielām. Pamatā ņēmām kartupeļus, burkānus un ķirbjus dažādās kombinācijās un arī atsevišķi ziedkāpostus. Biezenīši sastāv no dārzeņiem un ūdens, kas izmantots vārot un tvaicējot. Ne sāls, ne garšas pastiprinātāji klāt likti netika,» stāsta asociētā profesore A.Blija.

«Mēs tiecāmies uz to, lai izvairītos no kaut kā lieka pievienošanas. Daudziem biezenīšiem ir klāt rīsu vai cita ciete konsistences uzlabošanai. Dārzeņiem neko klāt nelikām, arī augļu biezeņos centāmies atrast variantus, lai būtu pēc iespējas mazāk kaut kas jāpievieno.»

Visu rakstu lasiet 5.februāra laikrakstā Zemgales Ziņas.

Tevi varētu interesēt

Bioloģiskajiem produktiem ir liels eksporta potenciāls; ārpus Latvijas tos pagaidām novērtē vairāk...

Piektdien Ādažu novadā atklās uzņēmuma Lat Eko Food jauno ražotni bērnu pārtikas...

Vietējais ražotājs Lat Eko Food bioloģisko biezeņu bērniem Rūdolfs sortimentu šosezon līdzās...

Galvenais biznesa virzītājspēks ir aizņemtais kapitāls, liecina pasaules prakse...

Ir dzirdēti dažādi stāsti par to, cik ilgi uzņēmēji savu ideju ir...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Paplašinot produkcijas noieta tirgu Latvijā un ārvalstīs, lielākais čipsu un sāļo uzkodu...

Piena un maizes produktu ražotājas SIA DK Daugava (Daugava) darbība Krievijas krīzes...

2014. gadā NP Foods grupas uzņēmumu — Laima, Staburadze un Gutta —...

2014. gadu Valmiermuižas alus noslēdzis ar apgrozījumu 3,39 miljoni eiro, un tas...

Latvijā nelīdzsvarotās nodokļu politikas dēļ nav iespējams attīstīt tik inovatīvu un perspektīvu...

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango...

Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, kas mēģina sākt eksportu uz Ķīnu, varētu izdoties...

Izmaiņas īpašnieku vidū šā gada 28. janvārī reģistrējusi SIA Nomeda, kas nodarbojas...

Alus darītavai Aldaris jaunu alus šķirņu attīstībā un alus kultūras popularizēšanā...

Ja veikalos dārzeņi tiek marķēti kā Latvijas produkti, 98% gadījumu var ticēt,...