Pārtika

Rūdolfs soli līdz miljona slieksnim

Linda Zalāne, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

SIA Lat Eko Food (zīmols Rūdolfs) šogad prognozē sasniegt miljons eiro apgrozījuma slieksni, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados kopš ražotnes atvēršanas Ādažos bioloģiskās pārtikas ražotājs SIA Lat Eko Food (zīmols Rūdolfs) ievērojami palielinājis produktu portfeli – no 15 līdz 100 produktu veidiem. «Šajos gados ar lielu rāvienu esam gājuši uz priekšu, saglabājot fokusu uz bioloģisko pārtikas produktu ražošanu. Papildus zīdaiņiem domātiem ēdieniem esam sākuši ražot arī produktus vecākiem bērniem un pieaugušajiem, piemēram, kečupus un ievārījumus. Jaunākais produkts ir dažādu garšu smūtiji, kā arī esam papildinājuši bērnu pārtikas grozu ar restorānu cienīgiem ēdieniem, piemēram, risoto, lazanju un biezzupām. Piedāvājam arī pārtiku bez glutēna un laktozes,» stāsta SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone. Pēdējās vērienīgās investīcijas 500 tūkst. eiro apmērā uzņēmums veica šajā vasarā, kad iegādājās stāvpaku ražošanas iekārtu, līdz ar to produktu portfelis tika papildināts ar vēl vienu kārumu bērniem – dažādu garšu desertiem.

Jāatgādina, ka uzņēmuma dibināšanas pirmsākumos produktu ražošanas process tika uzticēts ārpakalpojuma sniedzējiem. Tagad Lat Eko Food īsteno visu ražošanas ciklu, kā arī nodrošina produktu fasēšanu un loģistiku. «Šobrīd vēl strādājam ar nepilnu jaudu, bet mums ir visas iespējas paralēli nodarbināt vairākas ražošanas līnijas un strādāt divās maiņās, ko plānojam darīt tuvākajā nākotnē,» atklāj E. Martinsone.

Visu rakstu Mērķē uz austrumu zemēm lasiet 10. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

?http://www.db.lv/diskusija/vai-bio-partikas-uzvaras-gajiens-latvija-turpinasies

LASI ARĪ:

Uzņēmēji meklē jaunas eksporta iespējas Austrumu tirgos

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kļūda maksā reputāciju

Monta Glumane, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kas ir Lat Eko Food reputāciju iedragājušais patulīns?

Monta Glumane, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vakar izplatītā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) paziņojuma, pārtikas ražotājs «Lat Eko Food» turpina saņemt satrauktu pircēju jautājumus, informēja uzņēmumā.

Jau ziņots, ka vakar PVD izplatīja paziņojumu par vairāku zīmola «Rūdolfs» produktu atsaukšanu. Lai mazinātu satraukumu, «Lat Eko Food» skaidro, kas ir PVD minētais patulīns un kā jārīkojas pircējiem.

Uzņēmumā informēja, ka PVD, veicot pārbaudes, atsevišķos produktos ir konstatējis nedaudz palielinātu patulīna daudzumu. Pieaugušajiem un bērniem no trīs gadu vecuma pieļaujamā patulīna norma esot 25 µg/kg ābolu biezeņos un citos no āboliem gatavotos produktos, augļu sulās 50 µg/kg, bet zīdaiņiem jebkuros produktos maksimāli 10 µg/kg. PVD veiktajos laboratorijas rezultātos konstatētā paaugstinātā norma vidēji esot 15 µg/kg. «Tas nozīmē, ka bērniem no trīs gadu vecuma vispār nav bažu par tā lietošanu, bet, pēc ekspertu konstatētā, patulīna daudzums arī zīdaiņiem nevar radīt būtisku veselības apdraudējumu,» skaidro SIA «Lat Eko Food».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD aicina nelietot uzturā Lat Eko Food ražotos biezeņus

Monta Glumane, Lelde Petrāne, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina nelietot uzturā vairākus SIA «Lat Eko Food» ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētaja Egija Martinsone gan uzsver - visi SIA «Lat Eko Food» produkti, kas šobrīd nopērkami Latvijas tirdzniecības vietās, ir droši un atbilst augstākajām kvalitātes prasībām.

Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni, informē PVD.

Uzņēmumam uzdots piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības. Šobrīd uzņēmumā pārbaudi veic PVD eksperti.

Egija Martinsone, SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētaja:

Visi SIA «Lat Eko Food» produkti, kas šobrīd nopērkami Latvijas tirdzniecības vietās, ir droši un atbilst augstākajām kvalitātes prasībām. Produkti, kuros, iespējams, konstatēts paaugstināts patulīna līmenis, izņemti no tirdzniecības jau pagājušajā nedēļā vai nemaz nav nonākuši ārpus noliktavas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Zīmola Rūdolfs bērnu biezeņi

Laura Mazbērziņa, 06.04.2018

Egija Martinsone SIA «Lat Eko Food» vadītāja. Tālāk galerijā skaties ražošanas procesu!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv ciemojas pie bērnu bioloģisko biezeņu ražotājas SIA «Lat Eko Food», vērojot «Rūdolfs» zīmola biezeņu tapšanas procesu.

Pagājušā gadā SIA «Lat Eko Food» ražotne sasniedza vienu no saviem mērķiem – apgrozījumu vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā, taču šogad zīmols «Rūdolfs» tēmē uz 2 miljoniem eiro.

«Mērķis katru gadu ir augt un dubultot apgrozījumu,» komentē Egija Martinsone, SIA «Lat Eko Food» vadītāja.

2016.gadā SIA «Lat Eko Food» ražotnes apgrozījums bija 600 tūkstoši eiro, taču 2017.gadā to izdevās dubultot, sasniedzot 1,2 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Taču uzņēmumam ir augsti mērķi un ambīcijas - tuvāko 5 līdz 7 gadu laikā sasniegt vismaz 5 miljonu eiro apgrozījumu.

Fotogrāfijas no ražošanas procesa skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rūdolfs investēs 2,4 miljonus eiro un paplašināsies

Monta Šķupele, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 2,4 miljonus eiro, Latvijas bioloģiskās pārtikas zīmols "Rūdolfs" plāno jaunu ceha un noliktavu būvniecību, informē SIA "Lat Eko Food" valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone.

SIA "Lat Eko Food" ar zīmolu "Rūdolfs" uzsākuši jaunu attīstības projektu, kā rezultātā būtiski tiks palielinātas ražošanas jaudas un tirgū piedāvāti jauni, inovatīvi produkti bērniem. Pašlaik norit darbs pie jaunā ražošanas ceha projektēšanas un pavasarī plānota jaunā ceha un noliktavu būvniecība. Tāpat projekts paredz papildus jaunas pildīšanas līnijas uzstādīšanu, kas ļaus dubultot ražošanas kapacitāti un ieviest inovatīvas tehnoloģijas un jaunus produktus.

Projektā plānots ieguldīt 2,4 miljonus eiro un tā pilnīgu realizāciju plānots pabeigt 2022. gadā.

Paplašināšanās projekts tiek realizēts saistībā ar straujo eksporta tirgus pieaugumu.

Šobrīd "Rūdolfs" ražotne atrodas Ādažos 2300 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Getliņos iznīcina kvalitatīvu bioloģisko produkciju 70 000 eiro vērtībā

SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina, ka SIA «Lat Eko Food» zīmola «Rūdolfs» produkcija ir kvalitatīva un tiesību normām atbilstoša. Neraugoties uz to, uzņēmumam netika dota atļauja produktus realizēt vai nodot labdarībai, tāpēc Getliņu poligonā iznīcināta bioloģiskā produkcija vairāk nekā 70 000 eiro vērtībā.

Lai informētu par situāciju un runātu par nepieciešamajām darbībām likumdošanas sakārtošanā, tikos ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs sarunas ietvaros norādīja, ka šo situāciju pārrunās ar PVD vadību. K. Gerhards arī norādīja, ka būtu nepieciešams veikt padziļinātu normatīvo aktu izpēti, kas regulē iespējamas strīdus situācijas un to risinājumus.

2019. gada jūnijā PVD lika atsaukt no tirdzniecības atsevišķas «Rūdolfs» zīmola bērnu un zīdaiņu bērnu pārtikas produktu partijas, saistībā ar aizdomām par paaugstinātu patulīna līmeni. Tā kā uzņēmuma paškontroles analīzes atšķīrās no PVD BIOR laboratorijā veikto analīžu rezultātiem, tad «Lat Eko Food» izmantoja likumdošanā noteiktās tiesības, lūdzot PVD veikt atkārtotas analīzes citā laboratorijā. PVD pēc saviem ieskatiem izvēlējās citu akreditētu laboratoriju, no kuras saņemtie rezultāti problēmas neuzrāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jebkura negatīva informācija par produktu ietekmē ražotāju,» komentējot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izplatīto paziņojumu par toksisku vielu «Lat Eko Food» ražotajā pārtikā, biznesa portālam Db.lv akcentēja uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence.

«Ņemot vērā, ka SIA «Lat Eko Food» ražo bērnu pārtiku, viņiem noteikti ir iekšējās kontroles funkcijas. Tiek veiktas dažādas analīzes, un diez vai tad, ja viņi būtu konstatējuši, ka ir nobīdes no normas, būtu šos produktus realizējuši,» sprieda E.Ence.

Viņaprāt, jebkura negatīva informācija par produktu ietekmē ražotāju, tādēļ būtiska ir abu pušu - kontrolējošās iestādes un ražotāja - komunikācija. «Ja ražotājs neklausās PVD vai citā kontrolējošā institūcijā, tad tā ir cita situācija. Taču manā rīcībā nav informācijas, vai notika diskusija starp kontrolējošo institūciju un ražotāju. Es teiktu, ka abām pusēm ir jārunā,» komentēja Milzu! vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskās pārtikas ražošanas uzņēmums Lat Eko Food investē 500 tūkstošus eiro jaunas stāvpaku ražošanas iekārtas iegādē un uzstādīšanā, kas nodrošinās jaunu produktu līnijas izveidi un produktu fasēšanu inovatīvā iepakojumā, informē Lat Eko Food.

Jau šobrīd tirgū tiek piedāvāti produkti bērniem jaunajā iepakojumā – stāvpakās. Jaunais iepakojums aizņem aizvien lielāku daļu pārtikas tirgū un to pieprasījums strauji pieaug. Iepakojums ir inovatīvs, mūsdienīgs, viegls un ērts, kas ir sevišķi svarīgi māmiņām. Tiek piedāvāti seši jauni biezenīši.

Kompānijā skaidro, ka tuvākajā nākotnē, sadarbībā ar Eiropas Savienības struktūrfondiem, plānoti aizvien jauni projekti un investīcijas, lai paplašinātu uzņēmuma darbības iespējas un konkurētspēju gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Bioloģiskās pārtikas zīmols Rūdolfs Latvijas tirgū savu darbību aizsācis ar bērnu pārtikas ražošanu, taču šobrīd tiek ražoti produkti ne tikai mazuļiem. Šobrīd sortimentā ir 80 dažādi produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskās bērnu pārtikas ražotājs SIA Lat Eko Food, kas strādā ar zīmolu Rūdolfs, plāno iegādāties iekārtas zivju produktu ražošanai.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, Lat Eko Food iegādāsies bioloģiskās pārtikas ražotnes iekārtas un aprīkojumu zvejas produktu pārstrādei un ražošanai par 496,7 tūkstošiem eiro (bez PVN). Izsludinātajā iepirkumā bija pieteikušies trīs pretendenti un par uzvarētāju izraudzīts Igaunijas uzņēmums Tan Ter Consulting Ltd. Projektu plānots realizēt, izmantojot Eiropas zivsaimniecības fonda finansējumu.

Kā liecina Lursoft dati, Lat Eko Food pagājušo gadu pabeidza ar 1,13 miljonu eiro apgrozījumu un 1534 eiro peļņu. Gan apgrozījums, gan peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga.

Jau ziņots - uzņēmumā no kopējā apgrozījuma Latvijā tiek iegūti 80%, savukārt no 12 eksporta valstīm 20%. Šobrīd Rūdolfs zīmola produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Zviedriju, Poliju, Somiju, Izraēlu, Ukrainu, Čehiju, Spāniju, Horvātiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru, Saūda Arābiju, Taivānu un Honkongu, taču eksporta valstu skaits palielinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālajām veselīga uztura tendencēm, Latvijas bioloģiskās pārtikas zīmols "Rūdolfs" paplašinājis produktu sortimentu, sākot ražot četru veidu augļu krēmus ar čia (chia) sēklām, informē uzņēmumā.

"Tirgus aktualitātes liecina, ka arvien pieaug patērētāju pieprasījums pēc bioloģiskas un augstvērtīgas pārtikas. Tirdzniecībā jau esošie līdzīgas produktu kategorijas "Rūdolfs" augļu un dārzeņu krēmi kļūst arvien populārāki, tāpēc nolēmām klāstu papildināt tieši šajā virzienā. Esam rūpīgi strādājuši, lai paplašinātu sortimentu ar vēl četriem "superproduktiem", kas bagātināti ar vērtīgām uzturvielām," informē "Lat Eko Food" valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone.

Jaunajā produktu līnijā ietilpst četru garšu - aveņu, zemeņu, melleņu un tropisko augļu - krēmi ar čia sēklām. Tie, salīdzinājumā ar līdzīgiem produktiem, piemēram, klasiskiem augļu ievārījumiem, izceļas ar trim būtiskām priekšrocībām, kas tiem piešķir "superprodukta" statusu. Krēmiem pievienotas čia sēklas, kas paaugstina produkta uzturvērtību, kristāliskā cukura vietā izmantots dabisks agaves sīrups, kā arī krēmam nav pievienots pektīns (biezinātājs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmols Rūdolfs cenšas iekarot Japānas un Singapūras tirgus

Laura Mazbērziņa, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī SIA «Lat Eko Food» jeb zīmols «Rūdolfs» piedalījās izstādē Nirnbergā «BIOFACH», savukārt marta sākumā pirmo reizi apmeklēja izstādi «Foodex 2018», kas norisinājās Japānā. «Foodex 2018» piedalījās vairāki simti pasaules uzņēmumu un daži arī no Latvijas, tajā skaitā arī «Rūdolfs».

Uzņēmums skaidro, ka brauciens uz Japānu kopumā vērtējams pozitīvi, viss notiek apspriešanas līmenī, taču tiek tēmēts iekarot šo tirgu.

Zīmols «Rūdolfs» plāno piedalīties arī citās izstādēs, piemēram, «FHA 2018», kas norisināsies Singapūrā no 24. - 27. aprīlim. Septembrī ir plānots braukt arī uz Francijas izstādi «SIAL 2018».

Šobrīd «Rūdolfs» zīmola produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Zviedriju, Poliju, Somiju, Izraēlu, Ukrainu, Čehiju, Spāniju, Horvātiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru, Saūda Arābiju, Taivānu un Honkongu, taču eksporta valstu skaits palielinās.

«Eksporta tirgu nav viegli iekarot – priekšā garas sarunas, jo ar Latvijas vārdu nepietiek,» biznesa portālam db.lv skaidro Egija Martinsone, SIA «Lat Eko Food» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju demonstrē starptautiskā pārtikas izstādē Vācijā

Žanete Hāka, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgava attīsta industriālās teritorijas, plāno ar baržām pa Lielupi transportēt graudus; gaida Ķīnas investorus, kas bijušās lidostas teritorijā varētu veidot multimodālu loģistikas centru

Jelgavas pilsētā attīstās metālapstrādes un mašīnbūves, kokapstrādes, plastmasas un pārtikas ražošana. Pilsētā ir samazinājies bezdarbs un trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc pašvaldība ir iecerējusi piesaistīt finansējumu un būvēt īres namus.

Uzlabo infrastruktūru

Jelgavā ir divas industriālās zonas – SIA NP Jelgavas Biznesa parks (14 ha platībā) un rūpnieciskā teritorija (Aviācijas ielas turpinājums – Loka maģistrāle), kurā atrodas SIA AKG Thermotechnik Lettland. Šobrīd Jelgavas pilsēta kopā ar Ozolnieku novadu posmā no Rubeņu ceļa (Loka maģistrāles) līdz Ozolnieku novada administratīvajai robežai pilnveido Raubēnu rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas ir 115 hektāru platībā. Pašlaik tiek īstenota projekta pirmā kārta, kas paredz piekļuves uzlabošanu. Šim mērķim no Jelgavas pašvaldības maka tiks tērēti 355 tūkst. eiro, bet Ozolnieku novads šajā projektā kopumā ieguldīs aptuveni 2,5 milj. eiro. Teritorijā, kas atrodas Jelgavas pievārtē, jau saimnieko dažādi uzņēmumi, piemēram, SIA IKT rūpnieciskais pētījumu centrs Lielizmēra liekti līmētas konstrukcijas u.c. Tajos kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 800 darbinieki. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš lēš, ka šogad varētu noslēgties infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas veicinās jaunu uzņēmumu piesaisti šai teritorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viena no straujāk augošajām nozarē Latvijā - apstrādes rūpniecība

Mārtiņš Āboliņš - Bankas Citadele ekonomists, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā arī šogad gaidāms ļoti labas izaugsmes gads.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomi auguši +8,7%. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un ievērojami pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme ir bijusi enerģētikai, kur dēļ aukstajiem laika apstākļiem ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi auguši par 7,3%.

Kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās. Visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apjomi februārī auguši par 15-35%. Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% pret iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam, ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Krīze pārvarēta, bet ko tālāk?!

Silvija Kristapsone LU, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais ziņojums mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) Eiropas Savienībā (ES) ir veiksmīgi pārvarējuši ekonomisko un finanšu krīzi, jo kopš 2014. gada beidzot ir vērojama izaugsme. Pēc krīzes pamazām atkopjas arī Latvijas MVU sektors.

Laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam MVU ir piedzīvojuši veselīgu izaugsmi – pievienotā vērtība palielinājās par vairāk nekā 45%, bet nodarbinātība – par 16%. Vienlaikus abi rādītāji ir zemāki par 2008. gada līmeni, attiecīgi par 1% un 8%. Visstraujākais pieaugums vērojams MVU informācijas un sakaru nozarē – nodarbinātības pieaugums aptuveni par 50%, bet pievienotā vērtība pieauga par vairāk nekā 80%.

Pārvarētā ekonomikas un finanšu krīze devusi vairākas būtiskas atziņas. Krīzi vieglāk pārdzīvo tās valstis, kurās ir spēcīga augsto vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas un zināšanu ietilpīgo pakalpojumu ekonomika. ES uzņēmumi, kas darbojas tā saucamo augsto tehnoloģiju ražošanā un zināšanu ietilpīgo pakalpojumu sfērā, 2014.-2015. gadā uzrādījuši īpaši labus ražīguma un nodarbinātības rezultātus. Kā ar šīm nozarēm sokas Latvijā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu sasniegt 4,2%

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru