Jaunākais izdevums

Šajā tūrisma sezonā Latvijas apceļotājiem kļūs pieejams jauns laivu pārgājiens "Latvijas sākumu meklējot", ko piedāvā "Lost in Latgale Kayaking".

Maršruts instruktora vadībā ved pa Daugavu gar Latvijas – Baltkrievijas robežu virzienā Piedruja - Krāslava.

24 km garajā maršrutā varēs paviesoties Latvijas tālākajā dienvidaustrumu apdzīvotajā vietā Piedrujā, apskatīt Latvijas un Baltkrievijas krastus no Daugavas vidus, pieskarties 174. Latvijas robežstabam, ienākt Latvijas senākajā koka dievnamā, praktiski izzināt dabas parku "Daugavas loki" un ieraudzīt "Piļsāta pi upis" Krāslavu.

Caur izzinošām un saliedējošām aktivitātēm, saturiskām pieturvietām un instruktora stāstījumu pārgājiens ļaus iepazīt Latvijas austrumu pierobežas dabu un kultūrvēsturi. Maršruts ved cauri dabas parka "Daugavas loki" teritorijai. Sezonas devīze ir #esbraucupazust.

21. jūnijā notiks vasaras centrālais notikums – ielīgošanas laivu pārgājiens "Latvijas sākumu meklējot" ar vakara tematisko programmu Krāslavā. Pasākuma laikā būs vainagu darbnīca pie ugunskura, dzīvā mūzika, brīvdabas kino un citas aktivitātes.

Maijā durvis vēra arī "Lost in Latgale Home", neparasta svinību vieta Krāslavā, kurā ļauties mūsdienīgiem svētkiem Latgalē. Tā iekārtota pašu rokām restaurētā senā koka arhitektūras ēkā, kas apvieno koku ar metālu, romantisko ar industriālo. Pēc nostāstiem īpašuma vēsture saistīta ar grāfu Plāteru dzimtu. 2018. gadā tika uzsākta ēkas restaurācija, un divus gadus vēlāk tā ir vērusi durvis viesiem. Tur atrodas pārgājiena "Latvijas sākumu meklējot" starta punkts.

"Lost in Latgale" komandu veido Vagaļu ģimene, kas četrās paaudzēs dzīvo Sauleskalna ezeru sistēmas pakājē un Daugavas krastā. "Arī pārgājiens "Latvijas sākumu meklējot" ir stāsts par mums pašiem. Tāpat kā Latvijā daudzi, nākam no jauktas ģimenes. Mūsos plūst gan latviešu, gan baltkrievu asinis. Tā nav vēstures kausējamā katla radīta problēma, tā ir iespēja, tas ir identitātes kods. To piedāvāsim iepazīt un izprast labāk, apstājoties ikdienas skrējienā," stāsta Evija Djatkoviča Vagale, idejas autore.

2019. gada vasarā "Lost in Latgale" sevi pieteica ar laivu pārgājienu "Laikam pa pēdām" pa Sauleskalna ezeru sistēmu, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu. Pārgājiens instruktora vadībā iepazīstina ceļotājus ar ezeru sistēmas pasaules mēroga dabas vērtībām un kultūrvēsturisko mantojumu no Latvijas pirmās neatkarības laika, cauri padomju gadiem līdz mūsdienām. Iepriekšējās sezonas laikā sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un Krāslavas novada domi tapa filma par neparasto Sauleskalna ezeru sistēmu. Tās pirmizrāde un plašāka demonstrācija iecerēta šovasar.

Šovasar publiskie pārgājieni plānoti abos maršrutos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ, 5.novembrī, plkst.10 un pēc nedēļas, 11.novembrī, plkst.10 tiešsaistē no Latgales vēstniecības "Gors" būs skatāma diskusija "Vai Latgale ir gatava iziet no "lockdown" kopā ar visu Latviju?", informē biedrībā "Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs".

Diskusijas moderators Ansis Bogustovs sarunāsies ar Rēzeknes slimnīcas ārstu Jāzepu Korsaku, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektoru Arvīdu Barševski, Katastrofu medicīnas centra pasniedzēju, Latvijas Sarkanā Krusta Daugavpils komitejas locekli Marinu Pučku, Rēzeknes slimnīcas pneimonologu Konstantīnu Ščerbakovu un biedrības koordinatoru Oskaru Zuģicki.

Šī diskusija ir viens no informatīvās kampaņas pasākumiem, lai veicinātu izpratni Latgales reģiona iedzīvotāju vidū par Covid-19 vīrusa izplatību, vakcinācijas nozīmi tā ierobežošanai, aicinot uz sarunu kā ekspertus veselības aprūpes nozarē, tā arī aktīvus vietējās sabiedrības locekļus. Diskusijas laikā tās dalībnieki dalīsies savā pieredzē, saskaroties ar Covid-19 un to pārslimojot, kā arī ikdienā strādājot ar pacientiem, kas ir saslimuši ar Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Adugs Production vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus

LETA, 11.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Adugs Production" vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus par iespējamiem darba apstākļu pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI šodien izskata konditorejas uzņēmuma "Adugs Production" sagatavotos dokumentus par darba apstākļu pārkāpumiem. Kalniņa skaidroja, ka šodien "Adugs Production" lietā ir tikai viens no administratīvā procesa posmiem, pēc kura uzņēmumam vēl ir tiesības iesniegt gan papildu skaidrojumus, gan tos pamatojošus dokumentus.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

Tāpēc pašlaik VDI nekādus komentārus par lietu vēl nesniedz.

VDI inspekcijas direktors Renārs Lūsis pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio pauda, ka uzņēmumā konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts". Konditorejas uzņēmums šādam vērtējumam nepiekrīt.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina uzsvēra, ka kopš šā gada maija, kad darba inspekcija veica pēdējās pārbaudes uzņēmumā, nekādi norādījumi par pārkāpumiem no darba inspekcijas netika saņemti, bet pēc Valsts policijas (VP) paziņojuma par aizdomām par cilvēku tirdzniecību kompānijā inspekcija pieprasījusi sniegt rakstisku paskaidrojumu.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

Jarkina uzsvēra, ka atbilstoši attiecīgam pieprasījumam 3.decembrī VDI "Adugs Production" vērsies ar saviem skaidrojumiem par situāciju uzņēmumā.

"Ja uzņēmumā būtu konstatēti pārkāpumi, bet par tiem no institūcijas puses pusgadu neseko nekādas norādes, tad būtībā atbildība jāuzņemas arī attiecīgajai iestādei. Pretējā gadījumā inspekcijas paziņojums izskatās pēc rīcības imitācijas. Tāpat nav saprotams, vai savas kompetences ietvaros pārkāpumus konstatējusi tieši VDI vai VP," pauda kompānijas advokāte.

Kā ziņots, VDI direktors Renārs Lūsis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka konditorejas uzņēmumā "Adugs Production" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts". VDI ierosinājusi administratīvo lietu par situāciju uzņēmumā. Lūsis teica, ka daudz komentēt nevar, jo lieta vēl ir procesā. Tomēr viņš pauda, ka tas ir "smagāko pārkāpumu komplekts", kas konstatēts šajā uzņēmumā.

Tāpat ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs Production" valdes priekšsēdētājs.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

VP aģentūru LETA iepriekš informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī VP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

10.novembrī VP amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

Pēc policijā paustā, grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu.

1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un Rīgas apgabaltiesa 9.decembrī nemainīja šo drošības līdzekli. Rīgas apgabaltiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Zukuls pēc diviem mēnešiem var lūgt vēlreiz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu izvērtēt turpmāku apcietinājuma nepieciešamību, noskaidroja LETA.

Minētais gan automātiski nenozīmē, ka Zukulam būs vēl jāpavada divi mēneši cietumā, jo policijas izmeklētājs jebkurā brīdī pats var izlemt par šāda drošības līdzekļa atcelšanu.

Tikmēr abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau samaksājuši 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to novembrī no apcietinājuma atbrīvoti, aģentūrai LETA apstiprināja VP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attiecībā pret konditorejas izstrādājumu ražotāju "Adugs" varētu būt noticis reiderisma mēģinājums, komentējot Valsts policijas (VP) sniegto informāciju, ka uzņēmumā SIA "Adugs Production" ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, pauda ražotāja advokāte Viktorija Jarkina.

Pēc paziņojuma par triju personu apcietināšanu "Sorainen" zvērināta advokāte Jarkina esot vērsusies uzņēmuma grāmatvedībā, lai noskaidrotu iespējamo informāciju par "piespiedu darba attiecībām" "Adugs Production". Pārbaudes laikā esot noskaidrots, ka ar visiem darbiniekiem no Indijas bija noslēgti darba līgumi un saņemtas uzturēšanas atļaujas, viņiem tika maksāta darba alga un nodokļi, kā arī tika nodrošināta izmitināšana.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

"Atbilstoši citu uzņēmuma darbinieku sniegtajai informācijai darbiniekiem netika ierobežota brīvība un bija iespēja izbeigt darba tiesiskās attiecības," apgalvoja Jarkina.

Advokātes rīcībā esot informācija, ka darbinieki vairākkārt ir kavējuši darbu, kā arī bija gadījumi, kad vispār atteicās strādāt. Tāpat esot bijuši gadījumi, kad darbinieki no Indijas bojāja uzņēmuma īpašumu, par ko noformēti attiecīgie akti un veikti ieturējumi.

Advokāte neizslēdz iespēju, ka "tas varētu būt kārtējais reiderisma mēģinājums un konkurentu cīņa par lielveikalu "Maxima" un "Rimi" plauktiem". Tāpat neesot izslēgta iespēja par nepatiesa ziņojuma sniegšanu un centieniem Indijas pilsoņiem ilgāk palikt Latvijā.

Jarkina arī apgalvoja, ka uzņēmums vismaz pagaidām plāno turpināt ražošanu, kaut gan ir ļoti atkarīgs no lielveikalu tīklu pasūtījumiem.

Uzņēmums arī esot gatavs aicināt preses pārstāvjus, "lai parādītu, kā patiesībā notiek, neviens netiek turēts verdzībā", pauda advokāte. Tikšot darīts arī viss iespējamais, lai parādītu sadarbības partneriem, ka izskanējusī informācija neatbilst patiesībai.

"Uzņēmumā ir vairāk nekā 200 darbinieki, kas, pieļauju, varēs kaut ko pateikt 12 neapmierinātiem viesstrādniekiem no Indijas," piebilda Jarkina.

Jau ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs.

VP aģentūru LETA informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības. Policija nodarbināto cilvēku valstspiederību neatklāja.

Pagājušajā nedēļā, 10.novembrī, VP amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

VP atklāja, ka grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu. Aģentūrai LETA zināms, ka 1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un tagad tiesas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

Pēc "Firmas.lv" datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās SIA "Adugs Production", SIA "Adugs Latvija", SIA "Adugs", SIA "Astar", SIA "Ražošanas komercfirma "Vidzus", SIA "Debess ūdens zeme" un SIA "Asond".

Tostarp lielākā kompānija ir "Adugs Production", kuras apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

"Adugs Production" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 67 050 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Kipras "Silobrands Limited", bet patiesais labuma guvējs - Zukuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visi rapšu lauki Vidzemē un Latgalē ziemas laikā ir iznīkuši, aģentūrai LETA pauda aptaujātie lauksaimnieki.

Graudkopības kooperatīva "VAKS" priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda, ka Vidzemē un Latgalē 80-90% no rapšiem aizvadītās ziemas laikā ir iznīkuši. Viņš skaidro, ka situācija uz laukiem ir slikta, un rapša raža ir ļoti cietusi, kā arī pavasara sējas darbus līdz lieldienām netiek plānots sākt.

Savukārt Latvijas lauku konsultācijas un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperts Andris Skudra skaidro, ka, lai gan Latvijā kopumā aizvadītā ziema bija siltāka un nokrišņiem bagātāka nekā citus gadus, tomēr pārmitrā augsne rudenī, stiprais kailsals janvāra sākumā, kas vietām sasniedza mīnuss 25 grādus un Daugavpilī pat mīnuss 29,5 grādus, pēc tam biezās sniega segas izveidošanās janvāra vidū un atkusnis janvāra beigās, appludinot zemākās lauku vietas, būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties apstākļiem ārkārtējās situācijas laikā, pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" nedēļas laikā atvēris 33 produktu saņemšanas punktus "Maxima" veikalos visos Latvijas reģionos – Rīgā, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Tādējādi produktu iegāde internetā tagad pieejama visā Latvijā.

Vienlaikus tirgū sevi pieteicis jauns pārtikas veikals internetā "Deliv.lv", kura mērķis ir mest izaicinājumu lielajiem spēlētājiem, kļūstot par vienu no šobrīd diviem piegādātājiem Latvijā, kas pārtiku nogādā ne tikai pie pircējiem Rīgā, bet arī Latvijas novados.

"Mūsu nākotnes plānos bija darbības izvēršana ārpus Rīgas un tās apkārtnes reģioniem, bet, ņemot vērā izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, mēs pieņēmām lēmumu, ka droša un ērta pirkumu saņemšana Latvijas reģionu iedzīvotājiem jānodrošina pēc iespējas ātrāk. Kopā ar sadarbības partneriem mēs izstrādājām plānu, kā paaugstinātas dinamikas apstākļos nedēļas laikā varam padarīt e-tirdzniecību pieejamu Latvijas reģionos. Šobrīd esam atvēruši 33 produktu saņemšanas punktus visā Latvijā," skaidro Sanita Bērziņa, interneta veikala "Barbora.lv" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku tirdzniecību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un vieglu miesas bojājumu nodarīšanu pagājušajā nedēļā aizturēja organizētu grupu.

Tās dalībnieki konditorejas uzņēmumā ekspluatējuši viesstrādniekus no ārvalstīm, izmantojot personu bezpalīdzības stāvokli, nostādot viņus materiālajā atkarībā, izsakot draudus un pat izrēķinoties fiziski.

Aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, šā gada aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 154.1 daļas trešās daļas (par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa), pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa) un pēc Krimināllikuma 130. panta otrās daļas (par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieaudzis uzņēmumiem izsniegtais SEB finansējums reģionos

Db.lv, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pērn sasniedza 290,8 miljonus eiro, kas ir par 15,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 65% finansējumā piešķirtie naudas līdzekļi nonākuši pie MVU, kas savu darbību īsteno Latvijas reģionos.

No 2023. gadā SEB bankas finansējumā piešķirtajiem naudas līdzekļiem 41 miljons eiro ir veicinājis Pierīgas uzņēmēju attīstību, 59,8 miljoni piešķirti rīdziniekiem, savukārt 189,9 miljoni eiro izsniegti MVU visos Latvijas reģionos. Kopumā MVU piešķirtā finansējuma kopsumma Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi stabilu pieaugumu, visvairāk attīstoties lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei.

Pērn aktīvāk savā attīstībā ieguldījuši uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē – finansējumā šo nozaru uzņēmējiem izsniegti teju 110 miljoni eiro. Savukārt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares pārstāvji ir saņēmuši 35,4 miljonus eiro, un viņiem seko ražotāji ar gandrīz 30 miljonu lielu piešķirto finansējuma apjomu. Kopumā šiem sektoriem pērn izsniegti teju 60% no kopējās MVU piešķirto finansējuma kopsummas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamā cilvēktirdzniecībā iesaistītais uzņēmējs Jāzeps Zukuls ir iemaksājis piektdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas noteikto 50 000 eiro drošības naudu, līdz ar to varēs pamest cietumu, noskaidroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma pagarināt drošības līdzekli apcietinājumu Zukulam. Viņam gan bija dota iespēja divu mēnešu laikā samaksāt 50 000 eiro drošības naudu, lai izkļūtu brīvībā.

1955.gadā dzimušais Zukuls tika apcietināts pagājušā gada novembrī.

Jau ziņots, ka abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau iepriekš samaksājuši katrs 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to pērn novembrī no apcietinājuma atbrīvoti.

Zukulu novembra sākumā policija aizturēja un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietināja aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā.

Valsts policija iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1623 eiro, kas ir par 11% jeb 162 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1606 eiro, kas ir pieaugums par 17,6% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 0,7%, vispārējās valdības sektorā - par 1,6%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors tiesai ir nodevis krimināllietu, kurā par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā - apsūdzētas trīs personas, tai skaitā saldumu biznesa uzņēmējs Jāzeps Zukuls.

Neminot personu vārdus, Latvijas Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe sacīja, ka viena no šīm trim personām apsūdzēta arī par tīšu vieglu miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai.

Iepriekš vēstīts, ka izmeklēšanā noskaidrots, ka par iespējamās cilvēktirdzniecības upuriem kļuvuši ne mazāk kā septiņi Indijas pilsoņi.

Krimināllikums par cilvēku tirdzniecību paredz brīvības atņemšanu no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lieta nosūtīta izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Jau ziņots, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ziņojuši par piespiedu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas uzņēmumā "Adugs" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts", intervijā Latvijas Radio sacīja inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Valsts darba inspekcija ierosinājusi administratīvo lietu par situāciju uzņēmumā.

Lūsis teica, ka daudz komentēt nevar, jo lieta vēl ir procesā. Tomēr viņš pauda, ka tas ir "smagāko pārkāpumu komplekts", kas konstatēts šajā uzņēmumā.

Iepriekš LETA vēstīja, ka inspekcija veiks pārbaudi uzņēmumā, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju. 20.novembrī Inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadošā eksperte datu analīzes un statistikas jautājumos Ilze Kalniņa aģentūrai LETA teica, ka inspekcijas rīcībā līdz šim nav bijusi informācija par darba tiesību vai darba aizsardzības pārkāpumiem minētajā uzņēmumā.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

Jau ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien vēl nepaspēja pilnībā izskatīt sūdzību par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Zukulam. Tiesā informēja, ka nākamās sēdes datums būs zināms piektdien, 4.decembrī.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

Valsts policijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

10.novembrī Valsts policijas amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

Pēc policijā paustā, grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu. Aģentūrai LETA zināms, ka 1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un tagad tiesas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina aģentūrai LETA iepriekš pieļāva, ka notiekošais varētu būt reiderisma mēģinājums un konkurentu cīņa par iespēju piegādāt preces lielveikaliem "Maxima" un "Rimi". Tāpat viņa neizslēdza iespēju par nepatiesa ziņojuma sniegšanu un centieniem Indijas pilsoņiem ilgāk palikt Latvijā.

"Ar visiem darbiniekiem no Indijas bija noslēgti darba līgumi un saņemtas uzturēšanas atļaujas, viņiem tika maksāta darba alga un nodokļi, kā arī tika nodrošināta izmitināšana. Atbilstoši citu uzņēmuma darbinieku sniegtajai informācijai darbiniekiem netika ierobežota brīvība un bija iespēja izbeigt darba tiesiskās attiecības," pauda Jarkina.

Vienlaikus advokāte minēja, ka, pēc viņas rīcībā esošas informācijas, darbinieki vairākkārt ir kavējuši darbu, kā arī bijuši gadījumi, kad viņi atteikušies strādāt. Tāpat konstatēti gadījumi, kad darbinieki no Indijas bojājuši uzņēmuma īpašumu, par ko sastādīti attiecīgie akti un veikti ieturējumi.

Uzņēmums inkriminējamo nodarījumu kategoriski noliedz, un atzīst, ka pastāvēja strīds starp darba devēju un darba ņēmējiem par disciplīnas jautājumiem un kaitējuma nodarīšanu uzņēmumiem. Vienādas higiēnas, drošības un disciplīnas prasības ir pret visiem nodarbinātajiem. Ar Indijas viesstrādniekiem tika noslēgti darba līgumi, aprēķinātas un izmaksātas darba algas un nodokļi, saskaņā ar normatīviem, kā arī nokārtotas uzturēšanās atļaujas.

Pēc "Firmas.lv" datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās SIA "Adugs Production", SIA "Adugs Latvija", SIA "Adugs", SIA "Astar", SIA "Ražošanas komercfirma "Vidzus"", SIA "Debess ūdens zeme" un SIA "Asond". Tostarp lielākā kompānija ir konditorejas izstrādājumu ražotājs "Adugs Production", kuras apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija par cilvēku tirdzniecību un viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt saldumu biznesa uzņēmēju Jāzepu Zukulu, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policija paziņojumā presei atgādina, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ziņojuši par piespiedu darbu.

Reaģējot uz saņemto informāciju, 2020.gada aprīlī policijā sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, nemaksājot viņiem algu par darbu pilnā apmērā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija (VDI) SIA "Adugs Production" par nepamatotu ieturējumu veikšanu un darbinieku atstāšanu bez iztikas līdzekļiem piemērojusi 1000 eiro sodu, informēja VDI pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI veica uzņēmumā pārbaudi, kuras mērķis bija pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Pārbaudes gaitā darba devējam tika pieprasīti gan konkrēti dokumenti, gan paskaidrojumi.

Kalniņa skaidroja, ka pārbaudē konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Secināts, ka uzņēmums veicis ieturējumus no tādām darbiniekiem izmaksājamās darba samaksas daļām, no kurām normatīvie akti aizliedz veikt ieturējumus.

Turklāt ieturējumu apjoms ir pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto augstāko ieturējumu līmeni 20% apmērā no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas, neizmaksājot pat noteikto minimālo darba algu un atstājot darbiniekus bez iztikas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiskajās cenās IKP Latvijā 2021. gadā bija 33,3 miljardi eiro. 52,9 % (17,6 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 15,9 % (5,3 miljardi eiro), kopā aptverot divas trešdaļas (68,8 %) no Latvijas IKP.

Kurzeme sekoja ar 9,3 % (3 miljardi eiro), Zemgale ar 8,1 % (2,7 miljardi eiro), Vidzeme ar 7 % (2,3 miljardi eiro) un Latgale ar 6,6 % (2,2 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par IKP reģionos.

Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (28,9 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (8,8 tūkst. eiro). Tādejādi produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē. Savukārt Pierīgā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 13,9 tūkst. eiro, Kurzemē – 13,2 tūkst. eiro, Vidzemē – 12,8 tūkst. eiro, Zemgalē – 12,0 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Adugs Production" pārsūdzējis Valsts darba inspekcijas (VDI) piemēroto 1000 eiro sodu par nepamatotu ieturējumu veikšanu no saviem darbiniekiem un viņu atstāšanu bez iztikas līdzekļiem, aģentūrai LETA pavēstīja VDI.

Līdz ar to patlaban tiek lemts par turpmāko rīcību, proti, vai sods tomēr tiks piemērots, vai nē. Lēmuma pieņemšanai būs nepieciešams vismaz mēnesis. Kā skaidro VDI, sākotnējo 1000 eiro sodu bija piemērojis VDI inspektors, bet patlaban pārsūdzēšanas dēļ lieta nodota VDI direktoram Renāram Lūsim.

Jau ziņots, ka VDI veica uzņēmumā pārbaudi, kuras mērķis bija pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Pārbaudes gaitā darba devējam tika pieprasīti gan konkrēti dokumenti, gan paskaidrojumi.

VDI skaidroja, ka pārbaudē konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Secināts, ka uzņēmums veicis ieturējumus no tādām darbiniekiem izmaksājamās darba samaksas daļām, no kurām normatīvie akti aizliedz veikt ieturējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru