Pārtika

LPUF padomes priekšsēdētāja: Katram uzņēmumam ir tiesības izvēlēties

Lelde Petrāne, 18.01.2018

Jaunākais izdevums

#«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm.»

«Katram uzņēmumam ir tiesības izvēlēties, kā aizstāvēt savas intereses un kā risināt sev svarīgus jautājumums – darbojoties kādā asociācijā vai arī mēģinot to darīt saviem spēkiem,» komentējot gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» lēmumu izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), biznesa portālam db.lv sacīja LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm. Mēs turpināsim aktīvi strādāt un pārstāvēt visas pārtikas ražošanas nozares intereses, veicinot godīgu uzņēmējdarbību un sakārtotu biznesa vidi,» sacīja I. Šure.

Kā vēstīts, «Forevers» savu lēmumu pārtraukt dalību LPUF pamato ar to, ka no federācijas puses neesot saņemts gaidītais atbalsts un ieinteresētība risināt ar gaļas nozari saistītus jautājumus.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Jebkuru uzņēmēju interesē rezultāts, bet tikpat svarīga ir attieksme un kopīgs mērķis. Diemžēl jāsecina, ka mūsu un LPUF izpratne par to, kādiem jautājumiem jānonāk dienaskārtībā un kā jāveido dialogs starp ražotājiem un valsts pārvaldes institūcijām, atšķiras. Pārāk daudz federācijai izteiktās «Forevers» iniciatīvas ir ignorētas. Ar LPUF starpniecību esam vēlējušies risināt nozares attīstības un uzņēmējdarbības vides jautājumus, piemēram, patērētāju aizsardzība, esošo regulējumu pilnveidošana, kontroles mehānismi, veselīga konkurence u.c. Tās nav viena komersanta savtīgas biznesa intereses, bet gan aktualitātes, kas attiecas uz valsts ekonomiku kopumā un ir visas sabiedrības interesēs. LPUF bezdarbība liek uzdot jautājumu, kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro? Neatkarīgi no mūsu lēmuma, «Forevers» turpinās aktīvi līdzdarboties pasākumos, kas skar uzņēmējdarbību, pārtikas nozari un sabiedriskos procesus kopumā.»

«Forevers» iesaistījās LPUF 2016. gada I ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ždans: Ir izslēgta iespēja, ka Forevers ražotnē varētu nonākt apšaubāmas kvalitātes gaļa

Lelde Petrāne, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 miljonam eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

  • «Forevers» var garantēt uzņēmumā pārstrādātās gaļas kvalitāti, lai arī tā daļēji tiek importēta
  • Uzņēmums plāno ārvalstu darbaspēka piesaisti
  • Uzņēmums attīstībā investēs 1,5 miljonus, pusmiljonu ieguldot arī savas veikalu ķēdes attīstīšanā

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans informē: «Lielākā daļa «Forevers» gaļas produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū. Līdz ar jaunu uzņēmuma veikalu atvēršanu, pieaug arī nepieciešamība palielināt saražotās produkcijas apjomu. Ražotnes modernizācija un jaunu iekārtu ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai optimizētu ražošanas procesus. Lai arī šobrīd vairāk koncentrējamies uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, jau šobrīd domājam eksporta virzienā, kas ļaus uzņēmumam attīstīties un audzēt vēl lielāku pircēju loku. Jaunās iekārtas daļēji nomainīs esošās, kā arī tiks iegādāts papildu ražotnes aprīkojums ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un jaudu. Tāpat, kāpinot saražotās produkcijas apjomus un automatizējot ražošanas procesus tur, kur tas ir iespējams, vienlaikus nesamazinot roku darbu, plānojam nodrošināt augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» tuvākajos divos gados sava veikalu tīkla attīstībā plāno ieguldīt līdz pusmiljonam eiro. Lielākā daļa investīciju tiks novirzītas veikalu modernizēšanai un veikalu tīkla paplašināšanai atbilstoši «Forevers» zīmola konceptam. Šogad uzņēmums plāno atvērt 10 jaunus veikalus.

«Forevers» informē, ka pērn veikalu tīkla attīstībā ieguldīti 77 000 eiro, atverot 9 jaunas tirdzniecības vietas un renovējot 12 veikalus visā Latvijā. Kopumā šobrīd «Forevers» veikalu tīklu veido 88 tirdzniecības vietas. Pērn uzņēmums ieviesa jaunu koncepciju, savos veikalos paplašinot tradicionālo un svaigas gaļas izstrādājumu sortimentu un sākot piedāvāt arī citu kategoriju produktus no Latvijas ražotāju sortimenta.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Mūsu mērķis ir stiprināt uzņēmuma pozīcijas vietējā tirgū, investējot gan veikalu tīkla attīstībā, gan kāpinot klientu lojalitāti. Mūsu priekšrocība ir spēja elastīgi pielāgoties aktuālajām klientu paradumu tendencēm. Redzam, ka, pateicoties specializēto veikalu cenu politikai, plašam produkcijas piedāvājumam, kā arī veikalu modernajam aprīkojumam, mazie nišas veikali, kuros vienuviet iespējams iegādāties ikdienas patēriņam vajadzīgās preces, veido ievērojamu konkurenci lielo tirdzniecības ķēžu veikaliem, un turpmākajos gados šī tendence pastiprināsies.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Investējot 15 000 eiro, Forevers atver jauna koncepta veikalu Purvciemā

Zane Atlāce-Bistere, 13.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers Rīgā, Dzelzavas ielā atklājis jaunu un modernu koncepta veikalu Forevers Gaļas lete, tā izveidē investējot 15 000 eiro, informē uzņēmumā.

Forevers Gaļas letē tiks nodrošināts dažādu gaļas ražojumu sortiments, paplašinot arī sadarbību ar citiem ražotājiem. Atšķirībā no tagadējās prakses, 80% no Forevers Gaļas letes sortimenta veidos paša ražotāja piedāvājums, savukārt 20% - citu Latvijā pazīstamu ražotāju preces.

«Mmērķis ir stiprināt savu tirdzniecības tīklu, gan palielinot veikalu skaitu, gan arī sekmējot lielāku pircēju piesaisti, tā ceļot uzņēmuma konkurētspēju vietējā tirgū. Moderni aprīkots veikals ir viens no veidiem, kā piesaistīt klientus konkrētas produktu kategorijas pirkumiem, lielo tirdzniecības ķēžu vietā izvēloties specializētos veikalus. Mūsu pieredze rāda, ka aizvien biežāk pircēji meklē un izvēlas tieši šīs - nišas - iepirkšanās vietas, pateicoties gan svaigajai produkcijai, gan cenu politikai,» stāsta Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro?»

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), līgumu pārtraucot šā gada janvārī.

«Forevers» savu lēmumu pārtraukt dalību LPUF pamato ar to, ka no federācijas puses nav saņemts gaidītais atbalsts un ieinteresētība risināt ar gaļas nozari saistītus jautājumus.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Jebkuru uzņēmēju interesē rezultāts, bet tikpat svarīga ir attieksme un kopīgs mērķis. Diemžēl jāsecina, ka mūsu un LPUF izpratne par to, kādiem jautājumiem jānonāk dienaskārtībā un kā jāveido dialogs starp ražotājiem un valsts pārvaldes institūcijām, atšķiras. Pārāk daudz federācijai izteiktās «Forevers» iniciatīvas ir ignorētas. Ar LPUF starpniecību esam vēlējušies risināt nozares attīstības un uzņēmējdarbības vides jautājumus, piemēram, patērētāju aizsardzība, esošo regulējumu pilnveidošana, kontroles mehānismi, veselīga konkurence u.c. Tās nav viena komersanta savtīgas biznesa intereses, bet gan aktualitātes, kas attiecas uz valsts ekonomiku kopumā un ir visas sabiedrības interesēs. LPUF bezdarbība liek uzdot jautājumu, kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro? Neatkarīgi no mūsu lēmuma, «Forevers» turpinās aktīvi līdzdarboties pasākumos, kas skar uzņēmējdarbību, pārtikas nozari un sabiedriskos procesus kopumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers ieguldīs 200 tūkstošus eiro Jēkabpils loģistikas bāzes modernizācijā

Db.lv, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ieguldīs 200 000 eiro sev piederošās loģistikas bāzes Jēkabpilī modernizācijā un rekonstrukcijā.

Darbu laikā paredzēts palielināt loģistikas sistēmu efektivitāti, kā arī paplašināt noliktavas telpas gandrīz divas reizes.

«Forevers» Jēkabpils loģistikas centrs ir viens no uzņēmuma reģionālajiem punktiem, no kura tiek veiktas piegādes pamatā uz Vidzemes, Zemgales un Latgales novadiem. Tāpat loģistikas centra modernizācija paver iespēju stiprināt eksportu uz Lietuvu, kas ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem tuvākajā nākotnē.

Informē Andrejs Ždans, uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis:«Loģistikas vadības procesu pilnveidošana tiek darīta ar mērķi stiprināt uzņēmuma konkurētspēju un efektivitāti. Uzņēmumam no laika gala ir bijis svarīgi pārvaldīt un sekot līdzi katram darbības posmam, sākot no produkcijas ražošanas līdz tirdzniecībai, un šajā ķēdē loģistikai ir ārkārtīgi liela nozīme. Ņemot vērā, ka katru gadu palielinām »Forevers« veikalu skaitu, kas nozīmē arī lielāku produkcijas realizāciju mājas tirgū, loģistikas bāzes modernizācija ir likumsakarīga. Cerīgi raugos arī uz eksporta izvēršanu Lietuvā, kur šobrīd pilotprojekta ietvaros esam sākuši tirgot nelielu produkcijas apjomu. Jāuzsver, ka darbības modelis, nodrošinot pilnu ražošanas un produkcijas realizācijas ciklu, mums ļauj saglabāt konkurētspējīgas cenas savos veikalos.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmumi izmanto inovācijas platformā Demola Latvia studentu radītus risinājumus

Db.lv, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» sadarbībā ar pētījumu aģentūru RAIT veikuši aptauju par patērētāju iepirkšanās paradumiem. Aptaujā tika noskaidrots, ka gaļas produktus specializētajos veikalos iegādājas 50% Latvijas iedzīvotāju. Iegūtie rezultāti apstiprina tendenci, ka no jauna pieaug dažādu nišas veikalu popularitāte.

Sekojot līdzi šim tirgus un patērētāju pieprasījumam, «Forevers» turpina investēt sava tirdzniecības tīkla attīstībā, gan rekonstruējot jau esošos veikalus atbilstoši konceptam «Gaļas lete», gan atverot jaunas tirdzniecības vietas.

Pagājušā gada nogalē Rīgas Centrāltirgū atvērts pirmais «Forevers» veikals uz «Bāzes» principa, kas ļauj gaļas produktus iepirkt vairumā par konkurētspējīgam cenām. Tas ir pirmais gaļas produkcijas veikals, kas orientējas uz lielu apjomu pirkumiem.

Veikalā «Bāze» darbojas vairumtirdzniecības princips, paredzot, ka pirkumam virs 10 eiro tiek nodrošināta 5% atlaide.

«Pēdējos gados patērētāju skaits, kas izvēlas gaļas produktus pirkt specializētajos veikalos, ir audzis, jo tas ir veids, kā iegādāties ne tikai daudzveidīgu sortimentu, bet arī saņemt citu cenu,» komentē Andrejs Ždans «Forevers» valdes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers ražotnes modernizācijā investēs 1,46 miljonus eiro

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers" turpina ražotnes modernizācijas projektu, piesaistot Eiropas līdzfinansējumu, informē uzņēmumā.

Paredzēts, ka divu gadu laikā ieguldīto investīciju apjoms sasniegs 1,46 miljonus eiro. Šobrīd uzņēmums iegādājies ražošanas iekārtas par kopējo vērtību 396 300 eiro ar mērķi kāpināt ražošanas jaudas un ieviest jaunus produktus.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, tam veidojot 45% jeb 658 791 eiro no projekta kopējā apjoma. Uzņēmumā norāda, ka projekta ietvaros pamata mērķis ir jaunu produktu ieviešana industriālajai ražošanai.

"Ražošanas industrija ir ļoti mainīga, prasīga un uz attīstību vērsta. Mums ir jāspēj pielāgoties gan patērētāju paradumu maiņai un jaunām prasībām, gan arī sekot līdzi tirgus pieprasījumam. Vēl pirms pandēmijas izraisītās krīzes rūpīgi sekojām līdzi attīstības tendencēm, bet, protams, šis laiks, kad strauji kritās pieprasījums HoReCa segmentā, tikai apstiprināja mūsu pārliecību, ka esam uz pareizā ceļa jaunu produktu un nišu attīstībā. Šobrīd ir pāragri saukt konkrētus produktus, bet testējam vairākus jaunus virzienus, kas prasīs ieviest arī jaunas produktu ražošanas tehnoloģijas," saka "Forevers" valdes loceklis Andrejs Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers: Ceļu remonti un neplānoti sastrēgumi ir izaicinājums jebkuram

Žanete Hāka, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijai «Forevers» ir sava loģistika, kurā ir 47 auto vienības, līdz ar to reaģēt uz izmaiņām ceļu satiksmē mums ir salīdzinoši vienkāršāk, stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans.

«Esmu pārliecināts, ka jebkuram piegādātājam šā brīža ceļu remonti un neplānoti sastrēgumi ir izaicinājums, kas uz brīdi apgrūtina darbu un liek rast alternatīvus risinājumus. Kopumā vajadzīgās piegādes uz «Forevers» veikaliem un citiem mazumtirdzniecības tīkliem šobrīd tiek plānotas nedaudz agrāk, kas ļauj maksimāli izvairīties no sastrēgumiem,» skaidro A. Ždans.

«Protams, nevar izslēgt, ka situācija var pasliktināties tuvāko nedēļu laikā,» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers jaunās ražotnes būvniecībā ieguldīs apmēram 22 miljonus eiro

LETA, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers nākamajā gadā sāks jaunas ražotnes būvniecību, kurā ieguldīs apmēram 22 miljonus eiro. Tas ļaus palielināt uzņēmuma daļu vietējā tirgū un paplašināt iespējas realizēt produkciju ārpus valsts robežām, intervijā aģentūrai LETA teica Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

«Jaunās ražotnes projektēšanas process turpinās jau divus gadus. Plānojam sākt būvniecību nākamā gada sākumā un pabeigt to 2019.gadā. Provizoriski izmaksas tiek lēstas 22 miljonu eiro apmērā,» pastāstīja uzņēmuma vadītājs.

Patlaban tiek vērtētas iespējas piesaistīt Eiropas fondu finansējumu šim projektam. Par to, kādā mērā kādā no projekta posmiem tiks piesaistīta Eiropas nauda, vēl ir pāragri runāt, norādīja Ždans. Taču uzņēmums strādā dažādos līmeņos, tostarp risina sarunas ar bankām, lai piesaistītu līdzekļus.

«Pašlaik mūsu ražošanas jaudas ir izsmeltas. Tālāk attīstīties jau ir grūti. Mūsu pašlaik izmantotās ražotnes platība ir 8250 kvadrātmetri, un tur jau vairs nav vietas jauna aprīkojuma novietošanai. Jaunā ražotne būs pusotru reizi lielāka par pašreizējo, konkrēti -14 000 kvadrātmetru. Turklāt atbrīvosies 60% platības vecajā ēkā - mēs to varēsim izmantot, mums ir plāni attiecībā uz šo platību,» sacīja Forevers vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Forevers, investējot 7000 eiro, atvēris veikalu Bauskā

Db.lv, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 7000 eiro, lielākais pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» atvēra savu pirmo veikalu Bauskā.

Turpinot pagājušajā gadā aizsākto veikalu attīstības projektu, arī šogad uzņēmums plāno gan atvērt jaunas tirdzniecības vietas, gan rekonstruēt jau esošos veikalus visas Latvijas teritorijā, atbilstoši pērn ieviestajam veikalu konceptam.

Līdz ar tirdzniecības vietu Bauskā «Forevers» veikalu tīkls šogad audzis līdz 86 veikaliem visā Latvijā. Veikals Bauskā bāzējas telpās līdzās «Putnu fabrika Ķekava» un ir atrodams Salātu ielā 21.

Tajā ir nodarbināti 2 darbinieki, savukārt veikala kopējā tirdzniecības zāles platība ir līdz 80 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja valsts neatbalstīs perspektīvus investīciju projektus, izaugsme bremzēsies

Andrejs Ždans, SIA Forevers vadītājs, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers vadītājs saskatu vairākus riskus un nepamatotus ierobežojumus, kas privātajam sektoram ilgtermiņa attīstības projektiem liedz apgūt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Viens no riskiem ir straujais būvniecības izmaksu kāpums par vidēji 50%. Tāpat atsevišķās programmās ir nepamatotas prasības uzņēmumiem, kuri atrodas deviņās republikas nozīmes pilsētās.

Viens no iemesliem būvniecības sadārdzinājumam ir fakts, ka valsts un pašvaldību institūcijas aktīvi izmanto Eirofondu līdzekļus dažādiem būvniecības projektiem. Vienlaikus būvniecība strauji aug arī tādās valstīs kā Zviedrija un Norvēģija, kur tiek nodarbināta liela daļa Latvijas būvnieku, kā rezultātā Latvijā šobrīd ļoti akūts ir jautājums par darbaspēka deficītu būvniecības nozarē.

Šai situācijai ir sniega bumbas efekts. Lai arī valsts sektora aktivitātes ES fondu naudas izmantošanā ir likumsakarīgas, mani bažīgu dara divi galvenie secinājumi šā brīža tendencēm. Pirmkārt, vērtējot projektus, kurus realizē valsts un pašvaldību institūcijas, ir redzams, ka vairumā gadījumu tās ir sabiedriskas nozīmes ēkas, kuras ilgtermiņā, visticamāk, nedos atdevi valsts ekonomikai, vien izdevumus objektu uzturēšanai un, ļoti iespējams, atstās negatīvu ietekmi uz inflācijas rādītājiem. Piemēram, ne vienmēr reģionos izbūvētajiem sporta kompleksiem ir ekonomisks pamatojums. Otrkārt, valsts institūcijām ir jābūt daudz motivētākām strādāt pie tā, lai ES nauda nonāktu tieši pie ražotājiem, kuri ilgtermiņā kāpinās valsts budžeta ieņēmumus ar nodarbināto skaitu, nomaksātajiem nodokļiem u.tml. Valsts ekonomisko izaugsmi iespējams panākt, tikai kāpinot investīciju apjomu, līdz ar to nauda jāiegulda perspektīvos un konkurētspējīgos projektos un nozarēs. Ja tas nenotiks, šobrīd ar vērienu izbūvētos valsts sektora objektus nākotnē būs grūti uzturēt un kopējā valsts attīstība drīzāk tiks bremzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbaspēka deficīta apstākļos jāinvestē esošajos darbiniekos

Andrejs Ždans - Forevers valdes loceklis, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Forevers investējis aptuveni 80 000 eiro darbinieku apmācību programmās, no kuriem vairāk nekā ceturtā daļa ir apgūti no Eiropas Savienības fondiem. Lai celtu uzņēmuma konkurētspēju un rastu risinājumu pieaugošajam darbinieku deficītam, šā brīža svarīgākais uzdevums ir novirzīt investīcijas cilvēkresursos.

Tieši darbaspēka jautājums būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskarsies ikviens uzņēmums Latvijā turpmākajos gados. Pirmkārt, darbaspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās. Otrkārt, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējo septiņu gadu laikā (no 2011-2017. gadam) no Latvijas izbraukuši vairāk nekā 150 000 iedzīvotāji. Lai arī katru gadu palielinās to cilvēku skaits, kuri atgriežas, joprojām šī proporcija ir ar mīnus zīmi.Tai pašā laikā CSP dati liecina, ka šī gada nogalē bezdarbs Latvijā tuvosies 7%, bet nākamgad tas būs vēl mazāks. No vienas puses, ziņa par bezdarba līmeņa samazināšanos ir laba. No otras – jau šobrīd gandrīz katrs Latvijā strādājošs uzņēmējs ikdienā risina darbinieku deficīta problēmu, turklāt vēl viena negatīva tendence, ar ko jārēķinās, ir, ka lielākā daļa šī brīža bezdarbnieku dažādu iemeslu dēļ pastāvīgu darbu nemaz nemeklē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkgaļas cenas sāka palielināties pagājušā gada otrajā pusgadā, un tendence liecina, ka tās pieaugs arī turpmāk. Līdz ar to visa gaļas produkcija šogad var sadārdzināties par 15-20%, intervijā aģentūrai LETA teica gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Viņš norādīja, ka 2012.-2013.gadā cūkgaļas cenas sasniedza maksimumu, piemēram, 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu cenas vidēji pieauga par 19%. Savukārt no 2014.gada, kad Krievija ieviesa pārtikas importa embargo, cenas sāka samazināties. «Ražotāji, ne tik daudz Latvijas, cik citu Eiropas valstu, galvenokārt orientējās uz eksportu uz Krieviju, un kad šis tirgus tika slēgts, izveidojās pārprodukcija. Cenas sāka krists,» teica Ždans.

Viņš arī minēja, ka 2014.gadā cenas samazinājās par 15% salīdzinājumā ar 2013.gadu, bet 2015.gadā vēl par 16%. Līdz ar to 2015.gadā cenas sasniedza pēdējo desmit gadu minimumu, salīdzinot ar 2012.gada maksimumu orientējoši sarūkot par 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pusotra gada laikā licencēti 11 inovācijas platformas Demola Latvia risinājumi

Db.lv, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotra gada laikā licencēti 11 inovācijas platformas «Demola Latvia» starpdisciplināru un starptautisku studentu komandu izstrādāti risinājumi; prezentēti piedāvājumi vēl desmit kompāniju vajadzībām, informē Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

«Demola Latvia» ir sadarbības platforma studentiem, uzņēmumiem un universitātēm. To uztur Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tiesības šo projektu īstenot Latvijā RTU ar partneriem ieguva 2017. gadā, līgums beigsies šā gada beigās, šī ir trešā un noslēdzošā sezona.

«Pateicoties «Demola Latvia» iniciatīvai, ir izveidots pamats ciešākai sadarbībai starp industriju un studentiem. Projekta laikā studenti ir pierādījuši savu spēju risināt komplicētas organizāciju vai nozares problēmas, piedāvājot inovatīvus, radošus, pamatotus risinājumus,» pauž RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede. Par veiksmīgu sadarbību liecina tas, ka licencēta gandrīz puse no iepriekšējās divās sezonās izstrādātajiem risinājumiem, studentiem atlīdzībā par paveikto darbu kopumā izmaksājot 17 tūkst. eiro. «Vēlamies nākotnē pacelt «Demola» projektu jaunā līmenī, iesaistot vēl vairāk uzņēmumu, paaugstinot industrijas uzticēšanos un iesaisti koprades procesā,» uzsver L. Briede. Nākamā «Demolas» sezona tiks izsludināta 2019. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji noskaitušies par Granīta ielas bīstamības ignorēšanu

Zane Atlāce - Bistere, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Granīta ielas kvartāls Rīgā ir viens no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, kurā darbojas 25 uzņēmumi, taču sliktajā stāvoklī esošā ielas infrastruktūra un reālajai situācijai nepiemērotā satiksmes organizācija apdraud strādājošo ikdienu.

Kvartālā strādājošie uzņēmēji vienojušies kopīgā prasībā atbildīgajām valsts institūcijām beidzot risināt šo situāciju.

Granīta ielas kvartālā nav izbūvētu gājēju pāreju, lai arī to būtu iespējams veikt saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļu» (LVS) 190-10:2007 standartu. Liela daļa kvartālā strādājošo izmanto sabiedrisko transportu, no kura izkāpjot ir spiesti šķērsot ielas braucamo daļu tam nepiemērotā un neatļautā vietā, jo citas izejas, kā nokļūt otrpus esošajā darba vietā, nav. Visā Granīta ielas posmā ir intensīva automašīnu, sabiedriskā transporta un smago spēkratu plūsma, savukārt trotuāri pie braucamās daļas pieguļošajā teritorijā nav izbūvēti. Pārvietošanos pa Granīta ielas malu apgrūtina arī neesošais apgaismojums, ar krūmiem aizaugušās ceļmalas, kas pasliktina ielas pārredzamību, situācijai kļūstot īpaši kritiskai gada tumšākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Forevers valdes priekšsēdētājs: Mājražotāji ir nekonkurētspējīgi

Rūta Kesnere, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, laikrakstam Dienas Bizness stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar mājražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz 2020.gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Atraktīvā kampaņā mudina izvēlēties vietējo ražotāju pārtikas produktus

Rūta Lapiņa, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī pārtikas veikalu tīkliem «Rimi», «Maxima» un «Top» organizē reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā, informē LPUF sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Šogad kampaņas moto ir «Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!», kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss. Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus «neēst», «negrauzt» un «neskaust» citam citu, un labāk negatīvo enerģiju vērst pozitīvā virzienā – patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

«Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Mēs, protams, vēlamies panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājus kļūtu daudz lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. Ceru, ka kopā ar mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem – pārtikas tirgotājiem – mums to izdosies panākt un kvalitatīvu vietējo produktu veikalu plauktos būs arvien vairāk un pieprasījums pēc tiem augs,» atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Ar atvērtu sirdi pretim nezināmajam

Linda Zalāne, 12.01.2018

Te beidzot novērtējām vjetnamiešu cepuru jēgu un īsto funkciju – ne tikai galva nepārkarsa, bet arī pleci nenodega intensīvajā saulē.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pīkstēšana un īdēšana šajā ceļojumā bija jānoliek maliņā un jācenšas izmēģināt visu to, ko Vjetnama sniedz.

Iesaka Ilona Bukša, Forevers mārketinga nodaļas vadītāja

Pirms ceļojuma uz Vjetnamu, par šo valsti neko daudz nezināju un arī necentos uzzināt visaptverošu informāciju, lai saglabātos pārsteiguma efekts. Biju vien redzējusi brīnišķīgas fotogrāfijas ar Halongas līci (Ha Long Bay), kas ir iekļauts arī UNESCO pasaules mantojumu sarakstā, un to vēlējos redzēt savām acīm. Līdz šim mēdzu atvaļinājumos doties uz vietām, kas nodrošina augstu komforta līmeni, bet šis brauciens bija pretstats manai iepriekšējai pieredzei, jo pirmo reizi braucu kompānijā ar 11 nepazīstamiem cilvēkiem un savu atpūtu uzticēju man nezināmai aģentūrai, kas solīja piedzīvojumus un tādus patiesi arī sniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Andrejs Ždans: Latvijas ražotāji nav gatavi Lidl ienākšanai

Lelde Petrāne, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ārvalstu tirdzniecības tīkla Lidl ienākšanu Baltijas valstu tirgū tiek diskutēts jau kopš Lidl ienākšanas Lietuvā. Protams, veselīga konkurence tirgum dod jaunu enerģijas lādiņu (gan cenu politikas, gan konkurences ziņā), tomēr šai gadījumā būtiski vērst uzmanību Lidl iepirkumu politikai. Lielākā daļa Latvijas ražotāju nav gatavi izpildīt šī mazumtirgotāja prasības pret piegādātājiem, saka pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Lidl darbojas zemo cenu segmentā, ko nodrošina, veicot apjomīgus iepirkumus no piegādātājiem. Izvērtējot pieredzi kaimiņvalstī Lietuvā, ir skaidrs, ka lielāko Lidl veikala sortimentu nodrošina ārzemju piegādātāji, piemēram, no Polijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm, uzsver uzņēmuma vadītājs.

Ņemot vērā Lidl iepirkuma politiku, līdzīgs scenārijs sagaida arī Latvijas tirgu: «Kā, zināms, Latvijā nav daudz ražotāju, kas spēj saražot tik lielus apjomus, nodrošinot mazumtirgotāja prasībām atbilstošu iepirkuma cenu.»

top!: No Lidl ienākšanas Latvijas tirgū visvairāk cietīs zemo cenu veikali

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers, kura valdes loceklis ir Andrejs Ždans, apgrozījums viesnīcu, sabiedriskās ēdināšanas, restorānu, bāru un kafejnīcu jeb HoReCa segmentā šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaudzis par 14,8% un sasniedzis 6,2 miljonus eiro. Kompānijas prognozes liecina, ka līdz gada beigām HoReCa segments turpinās augt, apgrozījumam sasniedzot 15% pieaugumu, savukārt 2019.gadā uzņēmums plāno apgrozījumu HoReCa segmentā palielināt vēl par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas produktu iepakojumā ir nepieciešamas, lai pilnveidotu funkcionalitāti un dizainu, bet tām nevajadzētu būtiski ietekmēt produkta gala cenu

Vērtējot Latvijas tirgu, vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša pauž, ka, viņasprāt, esam pārmaiņu vidū, jo tirgū pamanām galēji atšķirīgus piemērus. «Ir ražotāji, kuri seko pasaules tendencēm un inovācijai, bet ir arī tādi, kuri joprojām pieturas pie košiem, bieži vien par produktu dārgākiem iepakojumiem. Mūsu aprēķini liecina, ka gala produkta sadārdzinājums, izvēloties ne vienmēr racionālāko no iespējamajiem iepakojuma veidiem, varētu būt pat 30–40% robežās,» viņa skaidro.

Bez ieguldījumiem neiztikt

Iepakojums ir nozīmīga daļa no ražošanas procesa, tādēļ, izvērtējot un lemjot par jaunu ražošanas līniju iegādi vai uzlabojumiem esošajos ražošanas procesos, vienmēr tiek skatīti arī iepakojuma pilnveidošanas jautājumi, atzīst Food Union mārketinga direktore Ieva Ražinska. «Gluži kā nemitīgi attīstām un uzlabojam produktus, regulāri pilnveidojam arī to iepakojumus. To darām plānveidīgi, ņemot vērā mainīgās patērētāju vajadzības, tirgus tendences, kā arī normatīvus un regulējumu. Pirmkārt, mums kā pārtikas produktu ražotājam ir svarīgi, lai iepa- kojums pildītu savu galveno uzdevumu – nodrošinātu funkcionālu, drošu un kvalitatīvu aizsardzību pret ārējo vidi. Svarīgi arī, lai iepakojumam būtu tikai tam vien raksturīgs dizains un forma, lai patērētājam būt vieglāk produktus atrast veikalu plauktos un atšķirt tos no citiem līdzīgiem produktiem. Piemēram, tīrkultūras pudeles forma ir jauninājums piena kategorijas plauktos Latvijā. Tā tika īpaši izstrādāta uzņēmuma vajadzībām, balsoties uz tendencēm citur pasaulē. Pudeles etiķetes dizains tapis tepat Latvijā,» viņa klāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražotājs: ir jāinvestē jauno speciālistu apmācībās

Andrejs Ždans - «Forevers» valdes loceklis, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai jaunie speciālisti būtu piemēroti darbam ražošanas industrijā, uzņēmējiem ir jāiegulda līdzekļi un jāizveido sava apmācību sistēma. Jāatzīst, ka profesionālās izglītības iestādes Latvijā nespēj saviem absolventiem dot darba tirgum vajadzīgās iemaņas, tāpēc absolventu sagatavošana lielā mērā gulstas uz pašiem ražotājiem.

Līdzās pieaugošajam darbaspēka deficītam Latvijā, vēl viena no problēmām, ar ko saskaras uzņēmēji, ir nepietiekamais zināšanu un prasmju līmenis dažādās profesiju grupās pieejamajam darbaspēkam. Gaļas pārstrādes nozarē trūkst speciālisti ar vajadzīgajām profesionālajām iemaņām tādās profesijās kā gaļas kūpinātājs, pārtikas produktu ražošanas operators, pārtikas tehnologs vai miesnieks. Turklāt atsevišķām profesijām, piemēram, miesniekiem iegūt kvalifikāciju Latvijā vispār nav iespējams, salīdzinot, piemēram, ar kaimiņvalsti Lietuvu.

Ņemot vērā šo tendenci, «Forevers» investē savos darbiniekos, izmantojot gan iekšējos finansiālos, gan laika resursus. Protams, tas rada papildu slogu uzņēmumam un atstāj ietekmi uz nozares konkurētspēju kopējā Eiropas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru