Ražošana

Forevers jaunās ražotnes būvniecībā ieguldīs apmēram 22 miljonus eiro

LETA, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers nākamajā gadā sāks jaunas ražotnes būvniecību, kurā ieguldīs apmēram 22 miljonus eiro. Tas ļaus palielināt uzņēmuma daļu vietējā tirgū un paplašināt iespējas realizēt produkciju ārpus valsts robežām, intervijā aģentūrai LETA teica Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

«Jaunās ražotnes projektēšanas process turpinās jau divus gadus. Plānojam sākt būvniecību nākamā gada sākumā un pabeigt to 2019.gadā. Provizoriski izmaksas tiek lēstas 22 miljonu eiro apmērā,» pastāstīja uzņēmuma vadītājs.

Patlaban tiek vērtētas iespējas piesaistīt Eiropas fondu finansējumu šim projektam. Par to, kādā mērā kādā no projekta posmiem tiks piesaistīta Eiropas nauda, vēl ir pāragri runāt, norādīja Ždans. Taču uzņēmums strādā dažādos līmeņos, tostarp risina sarunas ar bankām, lai piesaistītu līdzekļus.

«Pašlaik mūsu ražošanas jaudas ir izsmeltas. Tālāk attīstīties jau ir grūti. Mūsu pašlaik izmantotās ražotnes platība ir 8250 kvadrātmetri, un tur jau vairs nav vietas jauna aprīkojuma novietošanai. Jaunā ražotne būs pusotru reizi lielāka par pašreizējo, konkrēti -14 000 kvadrātmetru. Turklāt atbrīvosies 60% platības vecajā ēkā - mēs to varēsim izmantot, mums ir plāni attiecībā uz šo platību,» sacīja Forevers vadītājs.

Patlaban gandrīz visa uzņēmuma produkcija tiek realizēta tikai Latvijā, tikai pusotrs procents tiek eksportēts uz Igauniju. «Šobrīd mums ir 17% vietējā gaļas izstrādājumu tirgus. Ar jauno ražotni un jaunajām jaudām var domāt par citu tirgu iekarošanu. Jo pašlaik, lai kā jums arī neliktos, ka manis nosauktie skaitļi ir milzīgi, pēc citu valstu mērogiem, tie ir mazi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums ir vajadzīga jaunā ražotne,» piebilda Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ždans: Ir izslēgta iespēja, ka Forevers ražotnē varētu nonākt apšaubāmas kvalitātes gaļa

Lelde Petrāne, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 miljonam eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

  • «Forevers» var garantēt uzņēmumā pārstrādātās gaļas kvalitāti, lai arī tā daļēji tiek importēta
  • Uzņēmums plāno ārvalstu darbaspēka piesaisti
  • Uzņēmums attīstībā investēs 1,5 miljonus, pusmiljonu ieguldot arī savas veikalu ķēdes attīstīšanā

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans informē: «Lielākā daļa «Forevers» gaļas produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū. Līdz ar jaunu uzņēmuma veikalu atvēršanu, pieaug arī nepieciešamība palielināt saražotās produkcijas apjomu. Ražotnes modernizācija un jaunu iekārtu ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai optimizētu ražošanas procesus. Lai arī šobrīd vairāk koncentrējamies uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, jau šobrīd domājam eksporta virzienā, kas ļaus uzņēmumam attīstīties un audzēt vēl lielāku pircēju loku. Jaunās iekārtas daļēji nomainīs esošās, kā arī tiks iegādāts papildu ražotnes aprīkojums ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un jaudu. Tāpat, kāpinot saražotās produkcijas apjomus un automatizējot ražošanas procesus tur, kur tas ir iespējams, vienlaikus nesamazinot roku darbu, plānojam nodrošināt augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» tuvākajos divos gados sava veikalu tīkla attīstībā plāno ieguldīt līdz pusmiljonam eiro. Lielākā daļa investīciju tiks novirzītas veikalu modernizēšanai un veikalu tīkla paplašināšanai atbilstoši «Forevers» zīmola konceptam. Šogad uzņēmums plāno atvērt 10 jaunus veikalus.

«Forevers» informē, ka pērn veikalu tīkla attīstībā ieguldīti 77 000 eiro, atverot 9 jaunas tirdzniecības vietas un renovējot 12 veikalus visā Latvijā. Kopumā šobrīd «Forevers» veikalu tīklu veido 88 tirdzniecības vietas. Pērn uzņēmums ieviesa jaunu koncepciju, savos veikalos paplašinot tradicionālo un svaigas gaļas izstrādājumu sortimentu un sākot piedāvāt arī citu kategoriju produktus no Latvijas ražotāju sortimenta.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Mūsu mērķis ir stiprināt uzņēmuma pozīcijas vietējā tirgū, investējot gan veikalu tīkla attīstībā, gan kāpinot klientu lojalitāti. Mūsu priekšrocība ir spēja elastīgi pielāgoties aktuālajām klientu paradumu tendencēm. Redzam, ka, pateicoties specializēto veikalu cenu politikai, plašam produkcijas piedāvājumam, kā arī veikalu modernajam aprīkojumam, mazie nišas veikali, kuros vienuviet iespējams iegādāties ikdienas patēriņam vajadzīgās preces, veido ievērojamu konkurenci lielo tirdzniecības ķēžu veikaliem, un turpmākajos gados šī tendence pastiprināsies.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers", ieguldot aptuveni 30 000 eiro, atvēris jauna koncepta veikalu tirdzniecības centrā "Sāga". Tas ir pirmais "Forevers" veikals Latvijā, kurā tiek uzsākta uz vietas gatavotu sviestmaižu tirdzniecība, informē uzņēmums.

Tās tapušas sadarbībā ar pavāru Mārtiņu Sirmo un to pagatavošanā tiek izmantoti uzņēmuma ražotie gaļas produkti.

"Forevers" jauno sviestmaižu piedāvājums kā pilotprojekts šobrīd tiks testēts tikai jaunatvērtajā tirdzniecības centrā "Sāga". Tur izvietotais "Forevers" veikals nodrošinās 4 darbavietas.

Jaunā koncepta tirdzniecības platība ir gandrīz 80 m2 liela, un šis ir pirmais "Forevers" veikals, kurā līdzās zīmola ražotajiem gaļas izstrādājumiem un ikdienā nepieciešamajiem pamata pārtikas produktiem, tiek piedāvātas ap 9 dažādām siltām desas un gaļas maizēm.

Šobrīd, ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, jauno produktu līniju var iegādāties tikai līdzi ņemšanai, bet turpmāk šajā "Forevers" veikalā atradīsies arī zona maltītes baudīšanai uz vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Investējot 15 000 eiro, Forevers atver jauna koncepta veikalu Purvciemā

Zane Atlāce-Bistere, 13.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers Rīgā, Dzelzavas ielā atklājis jaunu un modernu koncepta veikalu Forevers Gaļas lete, tā izveidē investējot 15 000 eiro, informē uzņēmumā.

Forevers Gaļas letē tiks nodrošināts dažādu gaļas ražojumu sortiments, paplašinot arī sadarbību ar citiem ražotājiem. Atšķirībā no tagadējās prakses, 80% no Forevers Gaļas letes sortimenta veidos paša ražotāja piedāvājums, savukārt 20% - citu Latvijā pazīstamu ražotāju preces.

«Mmērķis ir stiprināt savu tirdzniecības tīklu, gan palielinot veikalu skaitu, gan arī sekmējot lielāku pircēju piesaisti, tā ceļot uzņēmuma konkurētspēju vietējā tirgū. Moderni aprīkots veikals ir viens no veidiem, kā piesaistīt klientus konkrētas produktu kategorijas pirkumiem, lielo tirdzniecības ķēžu vietā izvēloties specializētos veikalus. Mūsu pieredze rāda, ka aizvien biežāk pircēji meklē un izvēlas tieši šīs - nišas - iepirkšanās vietas, pateicoties gan svaigajai produkcijai, gan cenu politikai,» stāsta Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro?»

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), līgumu pārtraucot šā gada janvārī.

«Forevers» savu lēmumu pārtraukt dalību LPUF pamato ar to, ka no federācijas puses nav saņemts gaidītais atbalsts un ieinteresētība risināt ar gaļas nozari saistītus jautājumus.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Jebkuru uzņēmēju interesē rezultāts, bet tikpat svarīga ir attieksme un kopīgs mērķis. Diemžēl jāsecina, ka mūsu un LPUF izpratne par to, kādiem jautājumiem jānonāk dienaskārtībā un kā jāveido dialogs starp ražotājiem un valsts pārvaldes institūcijām, atšķiras. Pārāk daudz federācijai izteiktās «Forevers» iniciatīvas ir ignorētas. Ar LPUF starpniecību esam vēlējušies risināt nozares attīstības un uzņēmējdarbības vides jautājumus, piemēram, patērētāju aizsardzība, esošo regulējumu pilnveidošana, kontroles mehānismi, veselīga konkurence u.c. Tās nav viena komersanta savtīgas biznesa intereses, bet gan aktualitātes, kas attiecas uz valsts ekonomiku kopumā un ir visas sabiedrības interesēs. LPUF bezdarbība liek uzdot jautājumu, kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro? Neatkarīgi no mūsu lēmuma, «Forevers» turpinās aktīvi līdzdarboties pasākumos, kas skar uzņēmējdarbību, pārtikas nozari un sabiedriskos procesus kopumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF padomes priekšsēdētāja: Katram uzņēmumam ir tiesības izvēlēties

Lelde Petrāne, 18.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm.»

«Katram uzņēmumam ir tiesības izvēlēties, kā aizstāvēt savas intereses un kā risināt sev svarīgus jautājumums – darbojoties kādā asociācijā vai arī mēģinot to darīt saviem spēkiem,» komentējot gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» lēmumu izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), biznesa portālam db.lv sacīja LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šajā konkrētajā situācijā, mūsuprāt, viena uzņēmuma specifiskās intereses nevar būtu svarīgākas par visas nozares kopējām interesēm. Mēs turpināsim aktīvi strādāt un pārstāvēt visas pārtikas ražošanas nozares intereses, veicinot godīgu uzņēmējdarbību un sakārtotu biznesa vidi,» sacīja I. Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers ieguldīs 200 tūkstošus eiro Jēkabpils loģistikas bāzes modernizācijā

Db.lv, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ieguldīs 200 000 eiro sev piederošās loģistikas bāzes Jēkabpilī modernizācijā un rekonstrukcijā.

Darbu laikā paredzēts palielināt loģistikas sistēmu efektivitāti, kā arī paplašināt noliktavas telpas gandrīz divas reizes.

«Forevers» Jēkabpils loģistikas centrs ir viens no uzņēmuma reģionālajiem punktiem, no kura tiek veiktas piegādes pamatā uz Vidzemes, Zemgales un Latgales novadiem. Tāpat loģistikas centra modernizācija paver iespēju stiprināt eksportu uz Lietuvu, kas ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem tuvākajā nākotnē.

Informē Andrejs Ždans, uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis:«Loģistikas vadības procesu pilnveidošana tiek darīta ar mērķi stiprināt uzņēmuma konkurētspēju un efektivitāti. Uzņēmumam no laika gala ir bijis svarīgi pārvaldīt un sekot līdzi katram darbības posmam, sākot no produkcijas ražošanas līdz tirdzniecībai, un šajā ķēdē loģistikai ir ārkārtīgi liela nozīme. Ņemot vērā, ka katru gadu palielinām »Forevers« veikalu skaitu, kas nozīmē arī lielāku produkcijas realizāciju mājas tirgū, loģistikas bāzes modernizācija ir likumsakarīga. Cerīgi raugos arī uz eksporta izvēršanu Lietuvā, kur šobrīd pilotprojekta ietvaros esam sākuši tirgot nelielu produkcijas apjomu. Jāuzsver, ka darbības modelis, nodrošinot pilnu ražošanas un produkcijas realizācijas ciklu, mums ļauj saglabāt konkurētspējīgas cenas savos veikalos.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmumā "Forevers" pēc izārstēšanās no Covid-19 darbā atgriezušies 13 no 30 saslimušajiem darbiniekiem, informēja kompānijas uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Inga Galkina.

Viņa norādīja, ka ārstēšanos mājas apstākļos vēl turpina 17 darbinieki. Daļa no viņiem patlaban vēl gaida ģimenes ārsta un epidemiologu savstarpējo lēmumu par to, kad stingro izolāciju varēs pārtraukt, ņemot vērā katra individuālā gadījuma slimības gaitu.

Galkina uzsvēra, ka aizvadītajās dienās uzņēmumā nav konstatēti jauni saslimšanas gadījumi, kas liek piesardzīgi, bet tomēr cerīgi domāt, ka situācija ir stabilizējusies un lokālos saslimšanas gadījumus ar visiem pastiprinātajiem drošības un veselības pasākumiem ir izdevies minimizēt. "Vienlaikus, sekojot līdzi Covid-19 izplatībai sabiedrībā, kā arī apzinoties infekcijas mainīgo dabu, ievērojam Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas un atkāpes uzņēmuma iekšienē (..)," teica uzņēmuma pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers”, ieguldot vairāk nekā 115 000 eiro, šogad atvēris piecas jaunas tirdzniecības vietas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Ogrē, informē uzņēmumā.

Ogrē atklātais veikals ir kopumā 100. veikals “Forevers” attīstītajā tirdzniecības tīklā. Uzņēmumā norāda, ka attīstība un tirgus pozīciju stiprināšana specializēto veikalu segmentā ir viens no “Forevers” stratēģiskajiem mērķiem jau vairākus gadus, savukārt šobrīd, pandēmijas laikā, nišas veikali turpina būt stabila pircēju izvēle iepērkoties.

"Šis ir sarežģīts laiks ikvienam uzņēmumam Latvijā, jo pandēmijas radītie apstākļi turpina ietekmēt ekonomiku. Nišas veikali nezaudē savu popularitāti. Analizējot pircēju paradumus, redzam, ka tiek novērtēta iespēja produktus pirkt par zemām - ražotāja cenām, kā arī pircējiem ir svarīgs daudzveidīgs sortiments," komentē Atis Blinds, “Forevers” tirdzniecības tīkla direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā samazinās desu patēriņš, bet pieaug pieprasījums pēc gaļas pusfabrikātiem, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Viņš atzina, ka pamazām mainās Latvijas pircēju gaume attiecībā uz gaļas produkciju. Cilvēki mazāk patērē desas, kas saistīts veselīga dzīvesveida paradumiem un alternatīvu produktu izvēli. «Pirmkārt, desas, it īpaši vārītās desas, savā ziņā ir padomju mantojums. Padomju laikos veikalā varēja dabūt liellopu gaļu, cūkgaļu un desas. Tagad gluži vienkārši ir daudz plašāka pārtikas produktu izvēle. Otrkārt, ir tendence ievērot veselīgāku dzīvesveidu,» skaidroja Forevers valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aug pieprasījums pēc visa veida gaļas izstrādājumiem, piemēram, kupātiem, maltās gaļas un citiem pusfabrikātiem, kuri pircējam pašam ir līdz galam jāsagatavo. «Cilvēki cenšas ekonomēt laiku un izvēlas produktus, kuri jau ir daļēji sagatavoti, bet gatavošanu tomēr grib pabeigt paši,» viņš atzīmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmumi izmanto inovācijas platformā Demola Latvia studentu radītus risinājumus

Db.lv, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» sadarbībā ar pētījumu aģentūru RAIT veikuši aptauju par patērētāju iepirkšanās paradumiem. Aptaujā tika noskaidrots, ka gaļas produktus specializētajos veikalos iegādājas 50% Latvijas iedzīvotāju. Iegūtie rezultāti apstiprina tendenci, ka no jauna pieaug dažādu nišas veikalu popularitāte.

Sekojot līdzi šim tirgus un patērētāju pieprasījumam, «Forevers» turpina investēt sava tirdzniecības tīkla attīstībā, gan rekonstruējot jau esošos veikalus atbilstoši konceptam «Gaļas lete», gan atverot jaunas tirdzniecības vietas.

Pagājušā gada nogalē Rīgas Centrāltirgū atvērts pirmais «Forevers» veikals uz «Bāzes» principa, kas ļauj gaļas produktus iepirkt vairumā par konkurētspējīgam cenām. Tas ir pirmais gaļas produkcijas veikals, kas orientējas uz lielu apjomu pirkumiem.

Veikalā «Bāze» darbojas vairumtirdzniecības princips, paredzot, ka pirkumam virs 10 eiro tiek nodrošināta 5% atlaide.

«Pēdējos gados patērētāju skaits, kas izvēlas gaļas produktus pirkt specializētajos veikalos, ir audzis, jo tas ir veids, kā iegādāties ne tikai daudzveidīgu sortimentu, bet arī saņemt citu cenu,» komentē Andrejs Ždans «Forevers» valdes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Turbulence, vietējais ražotājs un greizā investīciju vide

Andrejs Ždans, vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" valdes loceklis, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ekonomika piedzīvo turbulenci pandēmijas atnesto izaicinājumu dēļ, valsts līmenī izgaismojas ne tikai akūtās problēmas, kas tūlītēji jārisina, bieži vien pieņemot nepopulārus lēmumus.

Krīzes ir neērtas un nepateicīgas arī citu iemeslu dēļ - kā uz delnas redzami lēmumpieņēmēju atliktie stratēģiskie lēmumi, kuri "iegūluši" atvilktnēs, paliekot bez konkrētas rīcības. Viens no tiem - kāda ir valsts politika, lai stiprinātu vietējo ražošanu?

Šā brīža ekonomiskā situācija nav vienkārša. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020.gada augustā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 4,1% mazāki nekā pirms gada. Arī pārtikas produktu ražošanas apjomi saruka par 2,7%. Šobrīd ikviens izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku, un ikviens uzņēmējs apzinās, ka nākotnes perspektīvas ir neskaidras, jo varam saskarties ar pieprasījuma ierobežojumiem gan vietējā tirgū, gan arī ārējos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Forevers : Svarīgas ir ne tikai likmes, bet tas, kas paliek pāri biznesam pēc nodokļu nomaksas

LETA, 03.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar plānotajām pārmaiņām nodokļu sistēmā ir jābūt izmaiņām arī kopējā valsts pārvaldē, sacīja gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

«Nodokļu sistēma ir tikai daļa no kopējās valsts pārvaldes sistēmas. Ja mēs mainām nodokļu sistēmu, tad izmaiņām ir jābūt arī kopējā valsts pārvaldē. Līdz ar to ir jādomā nevis tikai par to, kā nodokļus iekasēt, bet kā attīstīt ar nodokļiem apliekamo bāzi. Tas jau ir ekonomiskās politikas jautājums, tālākās attīstības jautājums,» teica Ždans.

Viņš uzsvēra, ka svarīgas ir ne tikai nodokļu likmes, bet gan tas, kas paliek pāri biznesam pēc nodokļu nomaksas. Tāpat būtiski ir arī ieguvumi no samaksātajiem nodokļiem. «Biznesam ir jābūt tādiem ieņēmumiem, lai pietiktu gan nodokļu nomaksai, gan attīstībai. Tieši kāda ir viena vai otra nodokļa likme, nav tik svarīgi. Skandināvijā ir ļoti augsti nodokļi, bet viņi tādēļ nedzīvo slikti. Centrālajā Āfrikā nodokļu nav vispār, bet viņi dzīvo ne pārāk labi,» minēja Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers: Ceļu remonti un neplānoti sastrēgumi ir izaicinājums jebkuram

Žanete Hāka, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijai «Forevers» ir sava loģistika, kurā ir 47 auto vienības, līdz ar to reaģēt uz izmaiņām ceļu satiksmē mums ir salīdzinoši vienkāršāk, stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans.

«Esmu pārliecināts, ka jebkuram piegādātājam šā brīža ceļu remonti un neplānoti sastrēgumi ir izaicinājums, kas uz brīdi apgrūtina darbu un liek rast alternatīvus risinājumus. Kopumā vajadzīgās piegādes uz «Forevers» veikaliem un citiem mazumtirdzniecības tīkliem šobrīd tiek plānotas nedaudz agrāk, kas ļauj maksimāli izvairīties no sastrēgumiem,» skaidro A. Ždans.

«Protams, nevar izslēgt, ka situācija var pasliktināties tuvāko nedēļu laikā,» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Forevers ražotnes modernizācijā investēs 1,46 miljonus eiro

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers" turpina ražotnes modernizācijas projektu, piesaistot Eiropas līdzfinansējumu, informē uzņēmumā.

Paredzēts, ka divu gadu laikā ieguldīto investīciju apjoms sasniegs 1,46 miljonus eiro. Šobrīd uzņēmums iegādājies ražošanas iekārtas par kopējo vērtību 396 300 eiro ar mērķi kāpināt ražošanas jaudas un ieviest jaunus produktus.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, tam veidojot 45% jeb 658 791 eiro no projekta kopējā apjoma. Uzņēmumā norāda, ka projekta ietvaros pamata mērķis ir jaunu produktu ieviešana industriālajai ražošanai.

"Ražošanas industrija ir ļoti mainīga, prasīga un uz attīstību vērsta. Mums ir jāspēj pielāgoties gan patērētāju paradumu maiņai un jaunām prasībām, gan arī sekot līdzi tirgus pieprasījumam. Vēl pirms pandēmijas izraisītās krīzes rūpīgi sekojām līdzi attīstības tendencēm, bet, protams, šis laiks, kad strauji kritās pieprasījums HoReCa segmentā, tikai apstiprināja mūsu pārliecību, ka esam uz pareizā ceļa jaunu produktu un nišu attīstībā. Šobrīd ir pāragri saukt konkrētus produktus, bet testējam vairākus jaunus virzienus, kas prasīs ieviest arī jaunas produktu ražošanas tehnoloģijas," saka "Forevers" valdes loceklis Andrejs Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbaspēka deficīta apstākļos jāinvestē esošajos darbiniekos

Andrejs Ždans - Forevers valdes loceklis, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Forevers investējis aptuveni 80 000 eiro darbinieku apmācību programmās, no kuriem vairāk nekā ceturtā daļa ir apgūti no Eiropas Savienības fondiem. Lai celtu uzņēmuma konkurētspēju un rastu risinājumu pieaugošajam darbinieku deficītam, šā brīža svarīgākais uzdevums ir novirzīt investīcijas cilvēkresursos.

Tieši darbaspēka jautājums būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskarsies ikviens uzņēmums Latvijā turpmākajos gados. Pirmkārt, darbaspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās. Otrkārt, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējo septiņu gadu laikā (no 2011-2017. gadam) no Latvijas izbraukuši vairāk nekā 150 000 iedzīvotāji. Lai arī katru gadu palielinās to cilvēku skaits, kuri atgriežas, joprojām šī proporcija ir ar mīnus zīmi.Tai pašā laikā CSP dati liecina, ka šī gada nogalē bezdarbs Latvijā tuvosies 7%, bet nākamgad tas būs vēl mazāks. No vienas puses, ziņa par bezdarba līmeņa samazināšanos ir laba. No otras – jau šobrīd gandrīz katrs Latvijā strādājošs uzņēmējs ikdienā risina darbinieku deficīta problēmu, turklāt vēl viena negatīva tendence, ar ko jārēķinās, ir, ka lielākā daļa šī brīža bezdarbnieku dažādu iemeslu dēļ pastāvīgu darbu nemaz nemeklē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgava attīsta industriālās teritorijas, plāno ar baržām pa Lielupi transportēt graudus; gaida Ķīnas investorus, kas bijušās lidostas teritorijā varētu veidot multimodālu loģistikas centru

Jelgavas pilsētā attīstās metālapstrādes un mašīnbūves, kokapstrādes, plastmasas un pārtikas ražošana. Pilsētā ir samazinājies bezdarbs un trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc pašvaldība ir iecerējusi piesaistīt finansējumu un būvēt īres namus.

Uzlabo infrastruktūru

Jelgavā ir divas industriālās zonas – SIA NP Jelgavas Biznesa parks (14 ha platībā) un rūpnieciskā teritorija (Aviācijas ielas turpinājums – Loka maģistrāle), kurā atrodas SIA AKG Thermotechnik Lettland. Šobrīd Jelgavas pilsēta kopā ar Ozolnieku novadu posmā no Rubeņu ceļa (Loka maģistrāles) līdz Ozolnieku novada administratīvajai robežai pilnveido Raubēnu rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas ir 115 hektāru platībā. Pašlaik tiek īstenota projekta pirmā kārta, kas paredz piekļuves uzlabošanu. Šim mērķim no Jelgavas pašvaldības maka tiks tērēti 355 tūkst. eiro, bet Ozolnieku novads šajā projektā kopumā ieguldīs aptuveni 2,5 milj. eiro. Teritorijā, kas atrodas Jelgavas pievārtē, jau saimnieko dažādi uzņēmumi, piemēram, SIA IKT rūpnieciskais pētījumu centrs Lielizmēra liekti līmētas konstrukcijas u.c. Tajos kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 800 darbinieki. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš lēš, ka šogad varētu noslēgties infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas veicinās jaunu uzņēmumu piesaisti šai teritorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru