Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes (LU DF) Kvantu datorzinātnes centra pētnieku komanda sadarbosies ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture ekspertiem, lai padziļināti pētītu kvantu algoritmu pielietojumu dažādās jomās.

Tas izriet no abu pušu noslēgtā sadarbības līguma, kas paredz arī to, ka LU DF Kvantu datorzinātnes centrs saņems 100 tūkst. eiro investīcijas no Accenture.

Abu pušu partnerība ir nozīmīgs solis ilgtermiņa sadarbībai, lai Latvijā sekmētu spēcīgu kvantu izstrādes talantu un ekspertīzes bāzi. “Sadarbība ar nozari ir ļoti nozīmīga, jo tā ļauj saprast pareizos pētījuma virzienus un labāk virzīt pētniecību nākotnē, lai tā būtu pēc iespējas lietderīgāka. Tas ļauj atklāt arī zinātniskas idejas jaunā virzienā, jaunā griezumā, kā arī rosina skatīties uz citādākiem uzdevumiem. Plānotais projekts ietver arī algoritmu izmēģinājumu šobrīd pieejamos kvantu datoros, un projektā mums būs pieeja augstāka līmeņa kvantu tehnikai, lai to visu izmēģinātu. Pasaulē sadarbības projekti, kuros uzņēmumi sadarbojas ar zinātniekiem, kļūst arvien izplatītāki,” skaidro LU DF profesors, LU DF Kvantu datorzinātnes centra vadītājs Andris Ambainis.

Ventspils Augstskolā (VeA) ik gadu tiek aktualizētas studiju programmas, tās pielāgojot strauji augošajām darba tirgus prasībām un nozaru attīstības tendencēm, informē VeA.

VeA Informācijas tehnoloģiju fakultātes (ITF) maģistra studiju programma Datorzinātnes ir viena no programmām, kura pēdējo gadu laikā ir modernizēta - studiju kursu izstrādē un pasniegšanā ir izveidojusies laba sadarbība ar uzņēmuma TestDevLab SIA īpašniekiem un vadītājiem Ervinu Grīnfeldu un Andreju Frišfeldu. Uzņēmums specializējas programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu sniegšanā.

Šajā semestrī VeA ITF maģistra studiju programmā Datorzinātnes tika izveidots studiju kurss Informācijas sistēmu testēšana un kiberdrošība, kuru VeA īstenoja sadarbībā ar uzņēmumu TestDevLab SIA.

Maģistra studiju programmas Datorzinātnes direktors Jānis Hofmanis atzīst: «Sadarbība ar IT nozares līderu uzņēmumiem programmas attīstībā ir viens no stratēģiskajiem soļiem, kas tika sperts, lai paaugstinātu maģistrantu profesionālās iemaņas dažādās aktuālās IT tēmās. Kā viens no šādiem uzņēmumiem ir TestDevLab, kas nodrošinājis maģistra studiju programmu Datorzinātnes ar informācijas tehnoloģijas testēšanas speciālistiem un lektoriem. Maģistrantiem tika sniegtas padziļinātas teorētiskās un praktiskās zināšanas programmatūras testēšanas un drošības aspektos, kas jāņem vērā jebkuram ar IT jomu saistītam profesionālim.»

Viena no profesijām, ko labprāt mūsdienās izvēlas jaunieši, ir darbs informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Izdarot šādu izvēli, vienmēr jāatceras, ka augstskolas Latvijā piedāvā studēt datorzinātnes, un tam nav liela sakara ar programmēšanu jeb to, ko parasti jaunais censonis vēlas darīt - strādāt praktiski.

Taču pasaule šobrīd ir tāda, ka ir lielas iespējas pašmācības ceļā apgūt nepieciešamo, pāris gadus pastrādāt un saņemt lielisku darba piedāvājumu no ārzemēm. Vai arī izveidot savu biznesu. Tāpēc darbs IT joprojām ir perspektīva izvēle. Pat neskatoties uz diskusijām par mākslīgā intelekta ietekmi uz to nākotnē.

Ja tiešām mākslīgais intelekts pārņems pasauli, tad mēs visi būsim vienādās pozīcijās. Ja ne, tad labākās pozīcijās būs tie, kuri spēs pielāgoties un “strādās” ar galvu. Neviens jau šobrīd nezina, cik lielā mērā mākslīgais intelekts spēs atrisināt nemainīgo darbaspēka problēmu. Protams, aizvien lielāka tā izmantošana ļaus vēl daudz ko automatizēt un padarīt efektīvāku. Tas ir salds kumoss jebkuram, jo darbaspēks ir dārgs. Bet nu jāatceras arī, ka par mākslīgo intelektu mēs šobrīd pārsvarā uzskatām lielus valodas modeļus, kas ir apmācīti pēc mašīnmācīšanās principa uz teksta bāzes. Pasaulē vēl tik daudz ko joprojām ir iespējams uztaisīt un digitalizēt. Jebkurā sfērā var atrast, ko vēl var izdarīt.

Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu.

Apvienība palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība ir cilvēces mēroga izaicinājums, kura pārvarēšanā ir jāiesaistās ikkatrai valstij, un šī iniciatīva ir veids, kā Latvija iesaistās šajā izaicinājumā. Latvijas Kvantu iniciatīvas izveide ir iespēja savienot Latvijas zinātniekus ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, koordinēt Latvijā veiktās aktivitātes kvantu tehnoloģiju jomā, lai tās būtu mērķtiecīgas un rezultatīvas. Iniciatīvas ietvaros norisināsies sadarbība ne tikai zinātnieku starpā, bet arī tiks iesaistīti uzņēmumi un valsts institūcijas.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Piektdien, 3. septembrī, svinīgi tika atklātas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) un auditoriju mājas «Domus Auditorialis» jaunās ēkas.

Šis ir vēsturiski nozīmīgs pasākums, jo arī DITF pievienojas pārējai RTU saimei studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur ir koncentrēta lielākā daļa RTU fakultāšu.

Ēku atklāšanā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kā arī RTU vadība un studenti, nozares profesionāļi.

«Valsts nākotne ir izglītotu un spējīgu jaunu cilvēku rokās. Valdības mērķis ir celt iedzīvotāju kopējo labklājību. Tā mūsdienu pasaulē visbiežāk ir atrodama tur, kur attīstās jaunas tehnoloģijas. Lai tās varētu attīstīt, ir nepieciešami gudri, zinoši un spējīgi cilvēki. Augstskolas, tostarp, RTU, rūpējas, lai Latvijā būtu izglītoti cilvēki, attīstītos zinātne un jaunu tehnoloģiju izstrāde. Man ir patiess prieks šodien piedalīties jaunās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes ēkas un auditoriju mājas atklāšanā, kas ir uzskatāms apliecinājums mērķtiecīgiem valsts ieguldījumiem izglītības un zinātnes attīstībā. Vēlu sekmes un izdošanos, strādājot un studējot jaunajās ēkās!» apsveikuma uzrunā sacīja K. Kariņš.

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 21. aprīlī iemūrējusi laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) jaunās ēkas pamatos.

Ēka tiek būvēta RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Zunda krastmalā 10 un pēc pabeigšanas tā pievienosies sešām RTU inženierzinātņu fakultātēm, kas jau ir izvietotas Ķīpsalā.

Patlaban DITF mācību korpusi atrodas netālu no Ķīpsalas, Sētas un Daugavgrīvas ielā, taču pirmoreiz fakultātes vēsturē tai būvē jaunu, īpaši DITF vajadzībām piemērotu ēku. Tajā būs ne tikai auditoriju telpas un laboratorijas, kur strādāt studentiem un zinātniekiem, bet arī koplietošanas auditoriju centrs, kur notiks lekcijas, konferences un citi pasākumi, kas pulcēs lielu dalībnieku skaitu.

"Fakultātei būs tās darbībai piemērotas modernas telpas, un, kas simboliski, iecerēts, ka jaunā ēka durvis vērs nākamgad, kad mūsu fakultāte svinēs 60. jubileju, saka DITF dekāns profesors Agris Ņikitenko, akcentējot, ka DITF ir Latvijā vadošā tādās pētījumu jomās kā mākslīgais intelekts, robotika, mašīnmācīšanās un programmatūras izstrādes un projektēšanas tehnoloģija.

Konferences «TAPOST 2018» ietvaros 2. oktobrī norisinājās pirmais «Testing Hackathon», kurā savas prasmes pārbaudīja gan profesionāli un pieredzējuši testētāji, gan topošie jomas speciālisti.

«Testing Hackathon» uzvaras laurus plūca komanda «KISS». Starp labākajiem bija arī komandas no «Neotech Development» un «Accenture». Komandu galvenais uzdevums bija izstrādāt automatizētus testus reālam projektam pietuvinātos apstākļos.

«Testing Hackathon», kas tika rīkots sadarbībā ar «Accenture Latvia», dalībniekiem testējamā lietotne bija jāanalizē ierobežotā laika periodā. Tā bija jāizvērtē, kā arī jāpiedāvā un jāspēj ieviest lietotnes automātiskā testēšana. Dalībnieki prezentēja piedāvātos risinājumus, kā arī atbildēja uz žūrijas un auditorijas jautājumiem. Lai noteiktu labākos, žūrija vērtēja sadarbību komandā, programmas koda kvalitāti un pareizo uzbūvi, funkcionalitātes pārklāšanu un atrastās kļūdas.

Izdevniecība Dienas Bizness, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izdevusi šobrīd vienīgo printēto žurnālu par Baltijas jaunuzņēmumiem – žurnālu Baltic Startup Mag 2018.

Baltijas valstīm ir nepieciešama jaunuzņēmumu domāšana un pieredze katrā uzņēmējdarbības jomā, neatkarīgi no tā – uzņēmums ir liels vai neliels, lēmumu iesaistīties žurnāla izveidē skaidro Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

«Izdevums Baltic Startup Mag ir ļoti nozīmīgs solis pretim tam, lai inovatīvu biznesa ideju autori un ārvalstu investori Latviju uzlūkotu kā izcilu vietu ar sakārtotu jaunuzņēmumu ekosistēmu, kur attīstīt savas idejas un veikt investīcijas. Ir gandarījums, ka izdevuma ietvaros ir izdevies apkopot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas nozīmīgāko organizāciju viedokļus, kas ir papildināti ar mūsu Baltijas kaimiņu veiksmes stāstiem, no kuriem varam mācīties un smelties iedvesmu. Ceram, ka sadarbība ar šī izdevuma līdzautoriem varētu kļūt par tradīciju, kā rezultātā sabiedrībai būtu pieejams kvalitatīvs izdevums ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktualitātēm,» norāda LIAA direktors Andris Ozols.

Pēc 20 Izraēlā nostrādātiem gadiem Anatolijs Plotkins ir atgriezies dzimtenē, lai vadītu vienu no straujāk augošām Accenture Latvia nodaļām

«Izraēlā augstās tehnoloģijas virmo gaisā, paši tās iedzīvotāji smej, ka katrā kārtīgā izraēļu ģimenē ir vismaz viens jaunuzņēmums. Šobrīd Latvijā strauji attīstās informācijas tehnoloģijas (IT), esmu gandarīts, ka varu strādāt globālā IT kompānijā un vadīt starptautisku programmētāju komandu,» saka A. Plotkins. Jau gadu viņš vada Accenture Latvia Java programmēšanas nodaļu. Latvijā viņš atgriezies, jo vēlējies strādāt globāla mēroga uzņēmumā un saņēmis labu darba piedāvājumu no Accenture Latvia.

Savulaik A. Plotkins ar izcilību ir beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (tagad - Transporta un sakaru institūts). «Tolaik šī augstskola bija viena no spēcīgākajām datorzinātņu jomā ne tikai Latvijā, bet visā Padomju Savienībā. Piecus gadus uz lekcijām gāju zilā civilās aviācijas formā, kādā staigāja lidotāji, taču lidot gan neiemācījos. Nevaru lidot kā pilots, bet tikai kā pasažieris,» smej A. Plotkins. Pēc studiju beigšanas viņš desmit gadus nostrādāja tās zinātniski pētnieciskajā laboratorijā, kur izstrādāja automātisku lidmašīnas dzinēju diagnostikas sistēmu padomju airbusam - IL 86. «Visi IL 86 gaisa kuģi varēja saņemt pacelšanās atļauju tikai tad, kad to dzinēji bija pārbaudīti ar mūsu radīto diagnostikas sistēmu,» atceras A. Plotkins. Kad 90. gadu sākumā augstskolu likvidēja, zinātnieki zaudēja ne tikai darbu, bet arī iespēju Latvijā strādāt savā profesijā. Tā kā Izraēlā dzīvoja daudzi A. Plotkina radinieki un draugi un viņa tēvam piedāvāja profesora vietu Jeruzalemes Universitātē, viņš 1993. gadā aizbrauca uz šo valsti, neko daudz par to nezinādams. «Tolaik pasaulē bija sācies informatīvo tehnoloģiju bums, un Izraēla bija viena no šīs jomas lielvalstīm,» viņš stāsta.

Pēc uzņēmuma iniciatīvas augstskola izstrādājusi speciālu moduli darbinieku izglītošanai; uzņēmēji no izglītības iestādēm sagaida proaktīvu rīcību sadarbības veidošanā

Šajā akadēmiskajā gadā Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultāte īsteno Lielo datu analītiķa moduli, kurā papildus zināšanas un sertifikātu par kursu noklausīšanos varēs iegūt IT uzņēmuma Accenture Latvia darbinieki. Sākot ar nākamo mācību gadu, kursi būs pieejami visiem interesentiem.

Modulis ir paredzēts IT nozares profesionāļu tālākizglītībai, un tādu LU īsteno pirmo reizi, stāsta LU Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs. Tā nav pilnīga studiju programma, tāpēc par to netiks izsniegts universitātes diploms, bet kā apliecinājums zināšanām un prasmēm tiks izsniegts Datorikas fakultātes sertifikāts. Trīs semestru laikā tiks apgūti seši maģistra studiju programmas kursi – Datu apstrādes sistēmas, Matemātiskā statistika, Datu noliktavas, Lielie dati, Datizrace (process, kurā no lielapjoma datiem tiek iegūtas jaunas zināšanas, kas nepieciešamas lēmumu pieņemšanā dažādās sfērās), kā arī dziļā mašīnmācīšanās. Šī mācību gada pirmajos divos semestros programmu var apgūt tikai Accenture Latvia darbinieki, sākot ar nākamo gadu tā būs pieejama arī citiem interesentiem. J. Borzovs uzskata, ka LU datorikas fakultātes sadarbības rezultātā ar Accenture Latvia, ieguvēji būs ne tikai šī uzņēmuma darbinieki, bet visa IT nozare un Latvijas tautsaimniecība kopumā. Lai apmeklētu Lielo datu analītiķu kursus LU maģistrantūrā, nav nepieciešama bakalaura izglītība.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Noslēdzies 2018. gada Eiropas studentu jaunuzņēmumu konkursa fināls JA Europe Enterprise Challenge, kas pirmo reizi norisinājās Rīgā. Latviju konkursā pārstāvēja un godalgoto 2. vietu ieguva jaunuzņēmums Plūkt no Banku augstskolas, kura produkts ir īpaši atlasītas, ar rokām plūktas Ziemeļu pļavu augu tējas.

JA Europe labākā jaunuzņēmuma titulu un 2000 eiro balvu saņēma Spānijas studentu uzņēmums Biofy, kas izstrādājis inovatīvu tehnoloģiju, lai pārvērstu plastmasas atkritumus biodegvielā, eļļā un petrolejā, kas var tikt izmantota ražošanā un lauksaimniecībā.

Savukārt trešā vieta piešķirta studentu jaunuzņēmumam EasyZeek no Norvēģijas, kas izmanto tehnoloģijas, lai palīdzētu elektriķiem, galdniekiem, santehniķiem un citiem meistariem atrast aiz sienas un sienās slēptus, grūti pieejamus objektus — vadus, caurules, šahtas un līdzīgus.

Fināla ietvaros pasniedza arī vairākas speciālbalvas labākajiem uzņēmumiem.

Jaunuzņēmums Cook me up no Francijas, kas radījis jaunas koncepcijas restorānu, saņēma inovatīvākā produkta balvu Avanade Digital Innovation Award — 1000 eiro un iespēju tikties ar ASV tehnoloģiju uzņēmuma Avanade vadības komandu. Kale Nyabo no Dānijas, kas pārdod Ugandas vientuļo māmiņu rokdarbus internetā, saņēma Visa Digital Commerce Everywhere Award — komerciāli perspektīvākā jaunuzņēmuma titulu, 1000 eiro naudas prēmiju un iespēju apmeklēt VISA inovāciju centru 2019. gada rudenī Londonā. Īpašu apbalvojumu — Accenture Meaningful Innovation Youth Award un 1000 eiro, kā arī Accenture vadības konsultācijas biznesa attīstībai — saņēma uzņēmums Bulletin.ai no Somijas, kuru risinājums palīdz ziņu aģentūrām automatizēt iesūtīto preses relīžu klasifikāciju.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt tikai četras dienas nedēļā tuvākajā laikā negrasās.

Db.lv rakstīja, ka "Microsoft" meitasuzņēmums Japānā augustā veicis eksperimentu, strādājot tikai četras darba dienas nedēļā, kā rezultātā darbinieku produktivitāte esot pieaugusi par teju 40%.

"Latvijā pagaidām vēl neesam izmēģinājuši četru darba dienu nedēļu, kā to izdarījusi "Microsoft" pārstāvniecība Japānā, bet jau šobrīd kolēģi var ļoti brīvi plānot paši savu darba laiku un vietu - strādāt no biroja, mājām vai pat parka, ja tā ērtāk," paskaidro Renāte Strazdiņa, "Microsoft" vadītāja Baltijā.

"Microsoft Latvia" darbiniekiem esot iespēja izbrīvēt sev brīvu dienu, intensīvāk strādājot citās dienās, piemetina R.Strazdiņa. Pateicoties tehnoloģiju sniegtajām iespējām, attālināts komandas darbs arvien vairāk pietuvinās klātienes komandas darba efektivitātei.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

IT tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu nodrošinātājs Evolution Latvia sadarbībā ar mākslinieci Kristīni Luīzi Avotiņu īstenojis kafejnīcas projektu saviem darbiniekiem, ieguldot 400 tūkstošus eiro

Mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas sienu gleznojumi rotā piecas vērienīgas sienas. Kopējā kafejnīcas platība ir 400 m2, un tā paredzēta vairāk nekā trim tūksotšiem uzņēmuma darbinieku.

«Ideja par sadarbību ar gleznotāju Kristīni Luīzi Avotiņu mums radās sen – kad uzsākām biroja ēkas rekonstrukcijas projektu. Tobrīd mums vēl nebija skaidrs, kā šo sadarbību īstenot. Šogad, kad sākām domāt par kafejnīcas iekārtošanu, uzreiz sapratām, ka apjomīgajām sienām ir nepieciešami tieši mākslinieces gleznojumi,» stāsta projekta vadītāja un Evolution Latvia ēkas pārvaldības departamenta vadītāja Anna Kudrjavceva.

Evolution Latvia birojs ir iekārtots tā, lai tas būtu ērts un vizuāli pievilcīgs uzņēmuma darbiniekiem. Pamatideja ir uzņēmuma vidē saglabāt saikni ar dabu, tādējādi radot relaksētu atmosfēru. Šī ideja ir saglabāta arī kafejnīcas interjerā. Arī tur, līdzīgi kā citviet birojā, ir izvietoti īsti koki. Savukārt, mākslinieces sienu gleznojumi, kuros atveidoti dažādi dabas elementi, rada dzīvespriecīgu atmosfēru.

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesore Anita Straujuma.

RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents.

15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.

No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds.

Huawei Technologies Ltd. parakstīs sadarbības memorandu ar Rīgas Tehnisko universitāti un Vidzemes augstskolu par dalību Huawei globālajā Seeds for the Future iniciatīvā, kurā studentiem no visas Baltijas būs iespēja doties apmaksātā izglītojošā programmā uz Huawei centrālo biroju Ķīnā.

Seeds for the Future ir starptautiska Huawei programma, kas tika izveidota, lai izglītotu informācijas komunikāciju tehnoloģiju studentus un sniegtu jaunajiem nozares speciālistiem specifiskas zināšanas par nozari, kā arī mazinātu plaisu starp akadēmiskās vides un praktiskajā darbā nepieciešamajām zināšanām.

Programma piedāvā studentiem pavadīt divas nedēļas Ķīnā, apgūstot ķīniešu valodas pamatus, apmeklējot vēsturiskas vietas un stažējoties Huawei centrālajā mītnē, attīstības un izpētes centrā un laboratorijās.

Sadarbības memorandu parakstīs Vidzemes Augstskolas Akadēmiskais un zinātņu prorektors Atis Kapenieks, Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns Jānis Grundspeņķis un Huawei Reģionālais vadītājs Džu Lu.

Latvijas zinātnieki nevar lepoties ar ģenētiski modificētiem bērniem, mašīnmācīšanās programmām, kas pārspēj cilvēka prasmes; viņi pēta kodolsintēzi un sliekas, attīsta kvantu fiziku un dodas ekspedīcijā uz Antarktiku

Šogad Latvijas zinātnē bijuši vairāki nozīmīgi notikumi – likti pamati fundamentāliem pētījumiem kodolsintēzē, pētnieki iesaistījušies dažādos nozīmīgos, starptautiskos projektos un konsorcijos, pieteikuši sevi gan ar zinātniskām publikācijām, gan pavadījuši vairāk nekā divus mēnešus Antarktikā, vācot vērtīgus nogulumu, augsnes un ledus paraugus, kā arī iegūstot datus par Argentīnas arhipelāga salu ledus kupolu biezumu, struktūru, ledus virsmas un zemledāja reljefu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai Latvijas iedzīvotāji pilnveidotu savas zināšanas darbam ar tehnoloģijām un paplašinātu savas digitālās prasmes, no 6. maija ikvienam interesentam arī latviešu valodā ir iespēja apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta (MI) kursu "Elements of AI".

Studiju kursa pildīšanai nav nepieciešamas priekšzināšanas par MI vai programmēšanas prasmes.

IT Izglītības fonds – Start(IT), kas ir oficiālais "Elements of AI" partneris Latvijā (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)), ir izvirzījis mērķi kursa apguvē iesaistīt vismaz 1% Latvijas sabiedrības.

"Elements of AI" ir pieejams bez maksas, tā autori ir tehnoloģiju uzņēmums "Reaktor" un Helsinku Universitāte. Kursu finansē Somijas valdība Somijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2019. gada ietvaros. Tulkojumu ES valodās nodrošina Eiropas Komisija.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs atstājis amatu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Cikmačs darbu "Latvenergo" sāka 2018.gadā valdes locekļa un tehnoloģiju un atbalsta direktora amatā. Vēlāk pildīja arī ražošanas direktora pienākumus, savukārt kopš 2021.gada bija valdes loceklis un attīstības direktors.

LETA iepriekš ziņoja, ka Cikmačs nolēmis neturpināt darbu uzņēmuma valdē pēc esošo pilnvaru termiņa beigām. No oktobra Cikmačs sācis pildīt galvenā tehnoloģiju vadītāja amatu starptautiskā privātā sektora uzņēmumā.

"Latvenergo" pārstāvji informēja, ka Cikmačs uzņēmumā ieguldījis darbu un zināšanas ilgtspējas un atjaunīgās enerģijas izmantošanas jomās atbilstoši darbības stratēģijai 2022.-2026.gadam jeb Izaugsmes stratēģijai, kuras izveidē ir aktīvi piedalījies. Viņa vadības laikā ir izveidota spēcīga komanda, kas izbūvējusi elektroauto uzlādes tīklu "Elektrum Drive", sākta atjaunīgās enerģijas jaudu izveide, būvējot jaunus "Latvenergo" saules parkus un uzsākot lieljaudas vēja parku attīstības projektus, kā arī veikta zaļā ūdeņraža ražošanas pētniecība. IT jomā ieviesti ražotņu digitalizācijas risinājumi un darbības nepārtrauktība, kā arī sekmīgi pārvarēti pēdējo gadu lielākie izaicinājumi Covid-19 apstākļos un kiberdrošībā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu komanda «BEST-Riga» ar pašu projektēto pneimobili 50 komandu konkurencē izcīnīja uzvaru desmitajās starptautiskajās pneimobiļu sacensībās, kas norisinājās Ungārijas pilsētā Egerā, informē RTU.

Uzvarot sacensībās, komandas konstruētais auto ieguva 2017. gada pneimobiļa titulu.

«BEST-Riga» uzvarēja divās no trim sacensību disciplīnām. Paātrinājuma disciplīnā (Acceleration Race) komanda finišēja visātrāk, uzstādot jaunu absolūto maksimālā ātruma rekordu – 51,92 kilometri stundā. Ilgizturības (Long Race) disciplīnā komandas pneimobilis nobrauca teju 7,7 kilometrus.

«Tas, ka sacensībās uzvarējām, ir tikai likumsakarīgi. Darbu pie pneimobiļa uzsākām jau septembrī, turklāt ar domu par uzvaru. Strādājām tiešām daudz un daudz arī negulējām, bet, pateicoties apņēmībai un skrupulozam darbam, esam saņēmuši pelnīto,» saka uzvarētājkomandas līderis Māris Cirša.