Mājas vīnu ražotāji saradušies kā sēnes pēc lietus; tirgū kļūst pašauri 

Pēdējo trīs gadu laikā ražotāju skaits audzis, saasinot konkurenci
. Šogad prasības nozarē kļuvušas stingrākas, daži mājražotāji tās sauc par absurdām, kas neveicina mazā biznesa attīstību.

Sandra Dieziņa, Vēsma Lēvalde, Jānis Šķupelis, 2014. gada 25. aprīlis plkst. 7:29

Bargas prasības


«Vīndaru Latvijā saradies daudz – lielai daļai tas ir papildprodukts, piemēram, daudz viesu māju piedāvā arī mājas vīnus. Taču ar to jārēķinās, ka tu nebūsi tirgū viens. Šobrīd vīndariem pamatīgas galvassāpes sagādājuši pēdējie grozījumi alkohola aprites likumā, kas trāpa tieši mazajam biznesam. Tie paredz, ka no šā gada janvāra arī mājas vīni jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā, vai arī pārdot alkoholu var, tikai individuāli apkalpojot katru pircēju. Tāpat jānodrošina videonovērošana. Šo noteikumu sekas ir strauja apgrozījuma samazināšanās, vismaz Durbes veltes to izjūt ļoti sāpīgi,» skaidro zīmola Durbes veltes izveidotāja, vīndare Evija Kopštāle.

Durbes veltes mājas vīnus līdz šim tirgoja galvenokārt Rimi veikalu tīklā, zemnieku lauku labumu veikalos Klēts, kā arī to darīja mazie veikaliņi. Rimi lielveikalos Klēts plauktos vairs nevar izvietot alkoholu, tāpēc mājas vīniem atvēlēta vieta kopējā alkohola nodaļā, taču tas ir par maz. Agrāk Durbes veltes ar Klēts starpniecību realizēja vīnus par 500 – 600 Ls mēnesī, bet tagad jau trīs mēnešus no uzņēmuma produkciju vispār vairs neņem, un nav zināms, vai sadarbība atsāksies. Savukārt mazajiem veikaliņiem nav rentabli ieguldīt naudu videokamerās, viņiem arī ir apgrūtinoši mazā apgrozījuma dēļ pildīt pieaugošās birokrātiskās prasības. Piemēram, Liepājā ir mazs Latvijas preču veikaliņš, kurš mēnesī pārdeva uzņemumā Durbes veltes produkciju par dažiem desmitiem eiro, taču mazam uzņēmumam arī šie ienākumi ir nozīmīgi. Šis veikaliņš likuma grozījumu dēļ, tāpat kā vairums citu, sadarbību neturpina. Līdzīgi ir ar tūrisma informācijas centriem, kas mājas vīnus pārdeva kā vietējos suvenīrus.

Garš ceļš


Kuldīgas mājražotājs Guntis Peterlēvics, kooperatīva Kuldīgas labumi biedrs, procesu līdz legālai vīna tirdzniecībai sauc par nenormālu, bet prasības mājas vīna ražotājiem – par absurdām. Mājas vīnus Peterlēvicu ģimene raudzē jau sen, taču tagad izlemts šo brīvā laika nodarbi padarīt par nelielu ģimenes biznesu, kas papildinātu ienākumus. «Ceļš līdz legālai letei gan ir milzīgi garš,» viņš atzīst, norādīdams, ka laikam arī likumdevēji vēl tikai taustās, meklējot regulējumu nozarei. Taču tas, ka šobrīd mājražotājus, ja tie vēlas produkciju tirgot, pielīdzina lielajiem ražotājiem un tirgotājiem, neesot pareizi.

Tūristi meklē vietējos vīnus, tāpēc daudzviet piedāvā degustāciju, jo noformēt atļauju tirdzniecībai ir pārāk sarežģīti. «Mēs 24 stundas varētu runāt par to, kāpēc kaimiņvalstīs virs un zem Latvijas viss notiek, bet mums ir kā reklāmā – lieliem burtiem uzraksta «ražojiet!», bet maziem burtiņiem apakšā ir norādīti neskaitāmi šķēršļi,» ironizē vīndaris. Tāpēc viņš arī iestājies kooperatīvā, cerot, ka kopā ar draugiem un domubiedriem mazie reģionālie ražotāji vieglāk pārvarēs birokrātiskos šķēršļus. Ar pašu produktu neesot problēmu – Peterlēviciem ir gan vīnogu lauks, gan arī vīni top no visa, kas aug dārzā vai mežā, sākot no ogām un beidzot ar pienenēm.

DB jau ziņoja, arī SIA Sula ražošanas vadītājs Linards Liberts atzīst, ka tirgus ir piesātināts. «Mājas vīnu tirgus ir ar potenciālu, bet, vai tajā būtu vēl vieta kādam jaunam spēlētājam, grūti teikt, jo jaunu dalībnieku jau tagad ir saradies ļoti daudz. Agrāk katru vīna darītāju varēja pazīt vaigā un zināt, kā garšo viņa ražotais vīns, bet tagad ir pilnīgi citādi. Ja kāds grib kļūt par vietējo nišas produktu ražotāju noteiktā teritorijā - savā pagastā vai novadā, tad tas vēl ir iespējams, bet pretendēt uz ko vairāk jau būs par vēlu, sacīja Liberts. SIA Sula gatavo bērzu sulas vīnu un dzirk-
stošo vīnu no bērzu sulām. Tie ir nišas produkti, taču daži nemeklē savu nišu, bet taisa pakaļ citiem. Šis tirgus ir gana piesātināts – pirms diviem, trim gadiem tirdziņā bija viens vai divi ražotāji, bet šobrīd ir pieci, seši un visiem produkcija ir līdzīga.

Protams, ļoti iespējams, ka visi mazie vīndari neizdzīvos un tirgus galu galā visu pats vairāk vai mazāk noliks pa plauktiņiem. Tiesa gan, attiecīgās jomas regulatoru prasībām vajadzētu būt pēc iespējas loģiskākām un samērīgākām attiecībā pret mazajiem ražotājiem – arī valsts budžetam ir labāk, ja viss notiek legāli.

Ja runā par vīna tirgu globālākos apmēros, tad par «bumu» noteikti var saukt Ķīnas tirgu. Tas dažu gadu laikā kļuvis par pasaulē lielāko vīna tirgu, piemēram, 2013. gadā šīs valsts vīna patēriņš salīdzinājumā ar periodu pirms pieciem gadiem audzis gandrīz par 140%. Savukārt Eiropā pēdējo gadu laikā daudzviet stagnējis vai pat sarucis.

Kā saukt


Nozarē radusies arī neizpratne par vārda «vīns» izmantošanu, proti, pēc atsevišķu tirgotāju domām, to drīkst izmantot tikai to dzērienu ražošanā, kas top no vīnogām. ES noteikumi paredz, ka vīns tiek definēts kā raudzēta vīnogu sula. Tiesa gan, ja vārdam «vīns» priekšā tiek piekabināti citi vārdi, piemēram, «lauku» vai «mājas», no pārkāpuma iespējams iz-
šmaukt. Tādējādi, ja kāds nodarbojas ar ābolu vīna ražošanu, tad būtu nepareizi teikt, ka viņš ir «vīna ražotājs», bet pareizi būtu teikt, ka viņš ir «mājas vīna ražotājs» vai «ābolu vīna ražotājs». Arī Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākās ekspertes Janas Neimanes skaidrojums ir līdzīgs. Proti, saskaņā ar normatīvajiem aktiem vārdu vīns drīkst lietot tikai vīn-ogu dzērienu ražošanā, bet ES regulā ir piebilde – to drīkst izmantot arī augļu vai ogu dzērienu ražošanā, taču tādā gadījumā nosaukumā jābūt minētai konkrētai ogai vai auglim, piemēram, upeņu vīns, melleņu vīns utml. Turklāt vārdu «vīns» lieto arī tad, ja tiek papildināts salikts nosaukums, piemēram, stiprināts ķiršu vīns – tātad šo vārdu drīkst izmantot paskaidrošanas nolūkā.

Jāatgādina, ka speciālas atļaujas apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, kas paredz tiesības ražot vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem, nodrošinot, ka saražotā vīna un raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 15 000 litru un absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 100 litru kalendāra gadā, tiek izsniegtas kopš 2010.gada 15.aprīļa. Līdz šim VID izsniedzis 47 atļaujas, bet anulējis 6 licences.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 06. marts plkst. 7:54

Mājas vīnu darītava Dzidris attīstās soli pa solim un gaida tūrisma sezonu. ...

2014. gada 28. februāris plkst. 10:07

Lielie tirgotāji ignorē jaunās Alkoholisko dzērienu aprites likuma normas, informē Latvijas Tirgotāju...

2014. gada 24. februāris plkst. 11:25

Vīndaris Francijas Burgundijas reģionā šodien stājas tiesas priekšā par atteikšanos...

2014. gada 29. janvāris plkst. 8:01

Ar sievu dosimies garākā ceļojumā, visu vajadzīgo pastāstīs meita Sintija, teic Līgatnes...

2013. gada 04. decembris plkst. 12:25

Šonedēļ aprit 80 gadi kopš alkoholisko dzērienu tirdzniecības lieguma atcelšanas...

Nepalaid garām

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...