Būvniecība un īpašums

Mājokļu celtniecībā izaugsme, tomēr Rīgā uzbūvē divreiz mazāk nekā Viļņā un Tallinā

Dienas Bizness,29.04.2015

Jaunākais izdevums

Viena no būtiskākajām tendencēm jaunu dzīvokļu celtniecībā Rīgā – nozare izkustējusies no stagnācijas, pēdējos trīs gados vērojama izaugsme, turklāt ar lielāku orientāciju uz vietējo tirgu, nekā tas bija iepriekš. Jaunajos projektos vietējo pircēju pieprasītākie ir dzīvokļi, kuru cena vidēji ir ap 90 000 eiro, trešdien raksta laikraksts Diena.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā uzbūvēto divu vai vairāku dzīvokļu ēku kvadrātmetru skaits lēnām, bet pieaug. Ja 2012. gadā tika uzbūvētas šādas ēkas 96 000 kvadrātmetru platībā, tad 2014. gadā tie jau bija 143 000 kvadrātmetru. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes datiem pēdējos gados pieaug arī izsniegto būvatļauju skaits. Tomēr jaunu mājokļu būvniecību kavē samērā mazais pieprasījums, jo vietējo iedzīvotāju pirktspēja nereti ir pārāk zema, lai iegādātos dzīvokļus jaunajos projektos. Savukārt nerezidentu pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā faktiski ir apsīcis.

Projektu, kas tiek attīstīti pašlaik, vidū jāmin dzīvokļu ēka Felicity Apartments Rīgā, E. Birznieka-Upīša ielā ar 78 dzīvokļiem, kuru ekspluatācijā plānots nodot 2015. gada beigās, projekts Priedes Pierīgā, Gulbju ielā ar 40 dzīvokļiem, projekts Z Tower ar 336 apartamentiem Ķīpsalā, projekts Biķerziedi Biķernieku ielā. Pēdējā minētajā projektā, kurā jau notiek dzīvokļu iepriekšpārdošana, attīstītājs min, ka dzīvokļu platība ir no 46 līdz 88 kvadrātmetriem, un cena svārstās no 78 600 līdz 157 800 eiro.

Arī pēdējos gados ekspluatācijā nodotie daudzdzīvokļu nami ir visai dažādi gan atrašanās vietas, gan projekta ekskluzivitātes, gan cenas ziņā. Tā, piemēram, 2013. gadā ekspluatācijā nodots dzīvojamo ēku komplekss Ģipša fabrika Ķīpsalā ar 62 ekskluzīviem apartamentiem. Pašreiz notiek dzīvokļu pārdošana. Tāpat ekspluatācijā nodota daudzdzīvokļu ēka Stendes ielā, kur ir pieejami gan vienistabas, gan četru istabu dzīvokļi un dzīvokļu platība ir no 36,8 līdz 112,2 kvadrātmetriem. Cenas ir amplitūdā no 65 000 līdz 173 000 eiro. Nekustamo īpašumu kompānijas gan norāda, ka tas ir dārgāk nekā sērijveida dzīvokļi otrreizējā tirgū.

Būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš stāsta, ka pēdējos trīs gados tiek būvēts aizvien vairāk jaunu dzīvokļu, tomēr Rīga joprojām atpaliek no Tallinas un Viļņas, kur pēdējos gados uzbūvēts divreiz vairāk dzīvokļu nekā Rīgā, lai gan kaimiņvalstu galvaspilsētās iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā Latvijas galvaspilsētā. «Pats galvenais iemesls, kādēļ mēs uzbūvējam mazāk nekā mūsu kaimiņi, ir lielais administratīvais slogs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem ir ļoti grūti tikt līdz projektēšanai, jo noteikumu teritorijas plānošanas un apbūves jomā vienkārši ir par daudz un tie ir par smagnējiem,» norāda O. Ozoliņš. Viņš arī bilst, ka vēl viens priekšnoteikums dzīvokļu būvniecības pieaugumam līdztekus administratīvo barjeru mazināšanai ir situācija hipotekārajā kreditēšanā, turklāt pašlaik šāda kreditēšana ir ļoti vāja. «Būvēt jaunus dzīvokļus ir vērts tikai tad, ja pēc tiem ir pieprasījums. Savukārt pieprasījumu nosaka iedzīvotāju maksātspēja un hipotekāro kredītu pieejamība. Lai gan ir apsveicama valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, garantējot pirmo iemaksu hipotekārajiem kredītiem, nedomāju, ka tas atstās būtisku ietekmi uz tirgu, jo atbalstāmā mērķauditorija ir diezgan šaura. Turklāt ne visas jaunās ģimenes vēlēsies orientēties uz jaunuzbūvētiem dzīvokļiem, jo tie ir dārgāki nekā sērijveida dzīvokļi. Lai jaunuzbūvētais dzīvoklis attīstītājam atmaksātos, tā cenai par vienu kvadrātmetru jābūt apmēram 1500–1600 eiro,» situāciju raksturo O. Ozoliņš. Viņš arī stāsta, ka būvniecības izmaksas pēdējos trīs gados nav pieaugušas un stāv uz vietas.

Nekustamo īpašumu attīstītāji, kas paši nodarbojas arī ar ēku celtniecību, norāda, ka vidējās būvniecības izmaksas uz vienu kvadrātmetru mēdz būt ļoti atšķirīgas katrai ēkai. Kā stāsta nekustamo īpašumu attīstītāju un celtniecības uzņēmuma Hanner pārstāvis Rolands Purmalis, «daudz kas ir atkarīgs no jaunceļamās ēkas inženiertehnisko komunikāciju sarežģītības, energoefektivitātes pakāpes, ierīkotās ventilācijas, izmantotajiem materiāliem, kā arī no tā, ir plastmasas vai koka logi. Pašlaik būvniecības izmaksas, protams, ir zemākas nekā 2006. vai 2007. gadā, bet, ja lūkojamies piecu gadu griezumā, tad jāteic, ka kopumā tās nav mainījušās.»

«Pašlaik visgrūtākajā situācijā ir tie projekti, kuri sākotnēji tika paredzēti nerezidentiem termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai. Līdz ar atļauju iegūšanas sliekšņu paaugstināšanu pieprasījums no nerezidentiem ir vājš. Līdz ar to attīstītāji sāk pielāgoties vietējam tirgum. Protams, sarežģīti ir tiem jaunajiem projektiem, kas tika celti tieši nerezidentiem, šādi dzīvokļi vietējam pircējam ir par lielu un par dārgu,» situāciju raksturo R. Purmalis.

Plašāk lasiet rakstā Jaunu mājokļu celtniecībā vērojama izaugsme trešdienas, 29.aprīļa laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!

Būve

YIT celtniecība nākamgad plāno investēt 16 miljonus eiro jauno projektu attīstībā

LETA,04.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Viedokļi

Latvija ceļ Eiropu

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists,11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban celtniecības sektorā gan Latvijā, gan Austrumeiropā ir visai izaicinošs laiks. Būvnieki ekonomikas ēnā gaida, kad tirgū ieplūdīs Eiropas Savienības (ES) jaunā plānošanas perioda nauda, vērtē kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface Centrālās un Austrumeiropas galvenais ekonomists Gžegožs Šilevics.

Fragments no intervijas:

Latvijā viena no biznesa problēmām ir atliktie maksājumi, kas labākajā gadījumā karājas gaisā un iesaldē naudu. Cik nopietna ir šī situācija?

Viena šīs problēmas daļa ir iespēja, ka tādēļ kompānijas var kļūt maksātnespējīgas, tomēr, manuprāt, tas Latvijā ir mazākais no iemesliem, kāpēc kāds bankrotē. Bet kā risks tas pastāv un būs arī turpmāk, sevišķi līdz ar varbūtējiem satricinājumiem ārējos tirgos.

Lai gan Latvijā bezdarba kritums šķiet apstājies, iekšējam patēriņam ir vēl jāaug. Tā ir laba ziņa, piemēram, mazumtirgotājiem, tomēr šai sektorā Latvijā ir liela konkurence un spiediens uz peļņas maržu. (Sk. arī DB 28.09.2016.) Tāpēc atliktie maksājumi šādām kompānijām sīvas konkurences apstākļos ir veids, kā tās noturas tirgū. Tā ir atbilde uz situāciju tirgū un konkrētā tirgus standartiem, kas arī nosaka šādu rīku lietojumu. Tas noteikti ir riskanti un bīstami, jo ar zemu peļņas maržu jums nav manevra iespējas, ja, piemēram, pieaug spiediens uz darba samaksas celšanu.

DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bez pašvaldību iesaistes īres tirgus draud uzsprāgt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu īres tirgū pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un tā bums pašlaik sasniedzis savu kulmināciju, tā apgalvo vairākas nekustamā īpašuma kompānijas.

Tā, piemēram, Arco Real Estate īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš norāda, ka jūlija izskaņā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem sasniedzis augstāko punktu, turklāt uz vienu īres dzīvokli dažkārt izveidojas pat desmit cilvēku rinda. Runājot par cenām, Dz. Bērziņš teic, ka Rīgas mikrorajonos augstākās klases vienistabas dzīvokļi pieejami par 350 eiro mēnesī, kamēr četristabu – par 750 eiro. Par 250–400 eiro mēnesī var noīrēt vidējas kvalitātes divistabu dzīvokli vai nedaudz sliktākas kvalitātes četristabu dzīvokli.

Dzīvokļa īres maksa par kvadrātmetru ir no pieciem eiro, bet ekskluzīvajiem dzīvokļiem tā var sasniegt pat 20 eiro kvadrātmetrā. Īres dzīvokļu trūkums daudziem ir īpaši sāpīgs tāpēc, ka, saskaņā ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena savulaik medijos pausto, tikai 20% ģimeņu var atļauties mājokli iegādāties savā īpašumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Freepik.com / jcomp

Ir daudz un dažādi materiāli, kas tiek izmantoti ēku celtniecībā, un viena no populārākajām izvēlēm ir gāzbetons un tā bloki. Šajā rakstā uzzināsiet, no kā ir veidoti gāzbetona bloki, kādās situācijās tie ir piemērota izvēle un kā notiek mājas celtniecība, izmantojot šo materiālu!

Kā tiek veidoti gāzbetona bloki, un ar kādām priekšrocībām tie izceļas?

Gāzbetons ir vieglbetona veids. To izgatavo no cementa maisījuma, kurā ir daudz gaisa šūnas, tādējādi panākot ļoti porainu struktūru. Šim materiālam piemīt vairākas būtiskas priekšrocības, no kurām svarīgākās ir šādas:

  • laba uguns izturība un siltumizolācija – bloki nedeg, līdz ar to ir drošāki, nekā citi būvniecības materiāli;
Būve

Nodota ekspluatācijā trešā daudzdzīvokļu māja kompleksā Priedes

Lelde Petrāne,02.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs YIT Celtniecība ir nodevis ekspluatācijā trešo daudzdzīvokļu ēku dzīvojamo māju kompleksā Priedes Rīgā, Pupuķu ielā 7.

Ēka dzīvošanai būs gatava šā gada vēlā rudenī.

Daudzdzīvokļu kompleksa Priedes jaunajā mājā piecos stāvos ir 40 dzīvokļi, kuru platība ir no 49 līdz 65 m2. Dzīvokļos tiks nodrošināta arī pilna iekšējā apdare, un par atsevišķu cenu var tikt iekārtota arī virtuves iekārta.

Savukārt, visā kompleksā, kuru kopā veidos četras ēkas, iedzīvotājiem tiek piedāvāti 160 mājokļi.

Pirmo divu kompleksa ēku būvniecība tika noslēgta 2016. gada sākumā, un tajās patlaban esot apdzīvoti teju visi dzīvokļi. Tikmēr projekta ceturtajā ēkā, kas vēl ir būvniecības stadijā, rezervēti un pārdoti aptuveni 30% dzīvokļu. To plānots pabeigt līdz nākamā gada sākumam.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja SIA YIT Celtniecība pērn strādāja ar 6,567 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,2% mazāks nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma zaudējumi pērn bija 402 829 eiro jeb gandrīz astoņas reizes lielāki nekā 2015.gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn sākti 4.kārtas būvdarbi dzīvojamo māju projektā Biķernieku ielā 16A un 2.kārtas būvdarbi projektā Pupuķu ielā 7.

Papildus uzsāktajiem projektiem tika turpināti darbi dzīvojamo māju projektā Ķīpsalas ielā 49. Savukārt Pupuķu ielā 9 un 11 tika pabeigti būvniecības darbi un ēkas nodotas ekspluatācijā.

Šogad uzņēmums plāno turpināt būvniecību projektos Biķernieku ielā 16A un pabeigt projektus Pupuķu ielā 7, Ķīpsalas ielā 49, Hospitāļu ielā 39 un Stendes ielā 5.

Papildus šogad ir plānots sākt vēl četrus jaunus dzīvojamo māju projektus Rīgā - Ķīpsalas ielā 41, Eiženijas ielā 17, Žagatu ielā 5 un pēdējo kārtu Pupuķu ielā 5.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen šķita, ka šis būs kluss un mierīgs gads, un sagaidāma mērena izaugsme, taču situācija pasaulē ir strauji mainījusies, jaunākajā "Luminor" Baltijas ekonomikas apskatā sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pandēmija nav vienīgais faktors, kas ietekmē ekonomikas prognozes, tomēr šobrīd tā aizēno visus pārējos īstermiņa faktorus. Ietekmi uz ekonomiku šobrīd var tikai sākt aplēst. Vairs nav šaubu, ka šogad Latvijas IKP samazināsies, ietekme būs mērāma vairākos procentos. Ir veselas nozares, kuru darbība ir faktiski aizliegta, ārvalstu tūrisms šobrīd nav iespējams. Rūpniecības darbību ietekmēs gan pieprasījuma samazināšanās citās valstīs, gan šķēršļi izejvielu un gatavo produktu transportēšanai. Ķīnas pieredze rāda, ka epidēmijas kulminācijā krasi kritīsies arī ilglietošanas preču pārdošana. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka IKP samazināšanās 2.ceturksnī būs mērāma ar divciparu skaitli.

Būve

YIT Celtniecība: Dzīvokļu pircēju psiholoģiskā robeža ir 100 tūkstoši eiro

Lelde Petrāne,06.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība uzsācis trešās ēkas būvniecību daudzdzīvokļu māju kompleksā Priedes, Pupuķu ielā, Rīgā. Projekta ietvaros kopā paredzēta četru ēku būvniecība, no kurām pirmās divas jau ir nodotas ekspluatācijā, bet ceturtās ēkas būvniecību plānots uzsākt nākamā gada pavasarī.

Investīciju apjoms pirmajā un otrajā mājā ir aptuveni 8 miljoni eiro. Trešās mājas investīciju apjomu šobrīd attīstītājs nekomentē.

Izvērtējot iepriekšējos gadus, SIA YIT Celtniecība esot novērojusi šādas nekustamā īpašuma tendences:

- Ja līdz šim dzīvokļu iegādei noteicošais bija vieta, tad šobrīd šī tendence ir mainījusies, un par prioritāti ir kļuvusi īpašuma cena. Klientiem ir izveidojusies arī psiholoģiskā robeža, pēc kuras tie vairs nevēlas izskatīt piedāvājumu. Šī robeža ir aptuveni 100 tūkstoši eiro. Tādēļ projektā Priedes neviens dzīvoklis šo summu nepārsniedzot.

Nekustamais īpašums

Nodod ekspluatācijā 5,5 miljonus vērto Midtown Apartments

Lelde Petrāne,15.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība nodevis ekspluatācijā daudzdzīvokļu dzīvojamo namu Midtown Apartments Rīgas vēsturiskajā centrā, Hospitāļu ielā.

Ieguldītās investīcijas jaunbūvētajā namā ir vairāk kā 5,5 miljoni eiro.

Projekts Midtown Apartments ir viens no uzņēmuma biznesa klases projektiem. Šobrīd notiek dzīvokļu pārdošana.

YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē norāda: «Nekustamā īpašuma tirgū vērojams pieprasījums pēc kvalitatīviem, vidēja izmēra dzīvokļiem jaunajos projektos pilsētas vēsturiskajā centrā. Kā rāda pieredze, šādi projekti ir ļoti pieprasīti nerezidentu vidū, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas ES, gan veiktu ilgtermiņa investīcijas, izīrējot dzīvokļus īres tirgū.»

Midtown Apartments ir sešu stāvu daudzdzīvokļu nams ar 67 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem ar platību no 35 līdz 100 m2. Jaunuzceltie dzīvokļi tiek piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari. Dzīvokļu cenas Midtown Apartments projektā ir, sākot no 1 800 eiro/m2.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība, ieguldot vairāk nekā 3,5 miljonus eiro lielas investīcijas, nodevis ekspluatācijā daudzdzīvokļu dzīvojamo namu Domino Šampētera rajonā, Stendes ielā.

Jaunbūvētajā namā ir 51 vienas līdz četru istabu dzīvoklis ar dzīvojamo platību no 37 līdz 112 m2. Jaunie dzīvokļi tiek tirgoti ar pilnu iekšējo apdari.

YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē norāda, ka «šobrīd tā ir vienīgā tikko pabeigtā jaunbūve Šampētera dzīvojamo māju rajonā».

Projektā nodrošināta automašīnu novietošana pazemes un virszemes autostāvvietās, kā arī pieejamas noliktavu telpas nama pagrabstāvā.

Dzīvokļu cenas projektā ir, sākot no 1350 eiro kvadrātmetrā.

SIA YIT Celtniecība ir Somijas korporācijas meitas uzņēmums Latvijā, kas nodrošina nekustamo īpašumu attīstīšanu un celtniecības pakalpojumu sniegšanu.

Eksperti

Kā rodas nekustamā īpašuma kvadrātmetra vērtība?

Ļevs Golands, Baltic Investment Group pārstāvis,28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk tūkstošiem eiro. Kā rodas tāda cenu starpība? Vai tā ir atkarīga tikai no vietas, kur atrodas īpašums? Eksperti atzīst, ka vietas prestižam ir nozīme, taču noteiktā vietā papildu izdevumi var būt dažādu iemeslu dēļ.

Uzsākot mājas celtniecību, būvniekam sākotnēji jādefinē, kas būs tās potenciālais pircējs un kāda ir viņa pirktspēja. No tā būs atkarīga būvniecības vietas, projekta un materiālu izvēle, tehniskie un apdares risinājumi un citas nianses, kas veido nekustamā īpašuma materiālo vērtību. Mēs saprotam, ka katrai pircēju grupai ir savas vēlmes un finansiālās iespējas. Piemēram, Alberta ielā nekustamo īpašumu izvēlas turīgi ļaudis ar īpašām prasībām, tādēļ dzīvokļi tur ir lielāki, un apdares materiāli dārgāki. Savukārt guļamrajonos pircēji visbiežāk ir jaunas ģimenes, kurām, uzsākot kopdzīvi, nepieciešams ekonomisks mājoklis.

Lūk, piemērs - Purvciemā, Ieriķu ielā 18, plānojam būvēt jaunu māju, kurā dzīvokļa cena būs aptuveni 2000 eiro par m2. Bet projektā Jūrmalā, Rīgas ielā 51, tas maksās 2800 eiro par m2. Abas mājas būs kvalitatīvas, ar visiem nepieciešamajiem sertifikātiem, taču būvniecības izmaksas abos projektos ir pilnīgi atšķirīgas. Viss atkarīgs no iecerētā mērķa. Māju var uzbūvēt dārgāk vai lētāk, un abos gadījumos to ir iespējams paveikt kvalitatīvi. Vienā projektā tiek uzstādīti panorāmas un trīskārši stikla pakešu logi, bet citā - standarta, jo tur siltuma zudumi ir ievērojami mazāki un pietiek ar divkāršiem pakešu logiem. Jūrmalā ierīkojam atsevišķu gāzes apkures katlu, bet Purvciemā māju pieslēdzam pilsētas komunikācijām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmumi Lemminkäinen Corporation (Lemminkäinen) un YIT Corporation (YIT) šorīt paziņojuši par apvienošanos.

Apvienotais uzņēmums darbosies Somijā, Krievijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā un Polijā mājokļu celtniecībā un attīstībā, biznesa, ražošanas, sabiedrisko ēku celtniecībā un attīstībā, infrastruktūras celtniecībā un citās jomās.

Saskaņā ar plāniem apvienošanās radīs finansiāli spēcīgu kompāniju pilsētattīstības jomā. Jomas, kurās darbojas uzņēmumi, papildinās viena otru, mazinot ekonomisko ciklu ietekmi.

Provizoriskie apvienotās kompānijas kombinētie gada ieņēmumi būs aptuveni 3,4 miljardi eiro, bet peļņa - 85 miljoni eiro. Apvienotā kompānija nodarbinās 10 tūkstošus cilvēku un darbosies 11 valstīs.

Transports un loģistika

Lietuva varētu atgriezties pie idejas par jaunas lidostas būvniecību

LETA,22.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva varētu atgriezties pie idejas par pilnīgi jaunas lidostas būvniecību, vienlaikus neatmetot lidostu koncesijas projektu, bet, iespējams, to paplašinot, norādījis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Lietuvas lidostu koncesijas likums, kas tika pieņemts pagājušā gada jūnijā, paredz, ka koncesijas līgums varētu tikt slēgts uz laiku līdz 25 gadiem, un par koncesionāru varētu kļūt investors, kas atbilst Lietuvas nacionālās drošības interesēm. Līdz šim izstrādātajā koncesijas projektā paredzētas divas attīstības alternatīvas - Viļņas lidostas termināļa attīstība vai jauna termināļa celtniecība. Koncesionārs attīstītu visas trīs Lietuvas lidostas - Viļņas, Kauņas un Palangas. Katras lidostas pārvaldīšana un attīstīšana tiktu regulēta atsevišķi, bet, koncesijai beidzoties, īpašumu pārņemtu valsts.

Koncesijas projektu par 2,117 miljoniem eiro izstrādājusi un Lietuvas starptautisko lidostu operatoru Lietuvos oro uostai konsultē Nīderlandes aviācijas, transporta un tūrisma konsultāciju kompānija InterVistas Consulting.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežotā piedāvājuma dēļ dzīvokļu tirgū ir spiediens uz cenu. Pašlaik starp Baltijas valstīm Latvijā ir vismazāk uzbūvēto jaunu mājokļu, turklāt tie ir lētāki, nekā kaimiņos.

Latvijā šogad varētu tikt pabeigti 1900 jauni dzīvokļi, Lietuvā – 3600, bet Igaunijā uzbūvēti 2000 mājokļi, šādi dati ir YIT Celtniecība rīcībā. 2015.gadā līderos bija Lietuva ar 3600 jauniem dzīvokļiem, Latvijā un Igaunijā uzbūvēto mājokļu skaits bijis līdzīgs – attiecīgi 1900 un 1800. Paskatoties vēl senākā pagātnē, krasi atšķirīga aina bija novērojama 2014.gadā, kad mūsu valstī tapuši vien 800 jauni dzīvokļi, kamēr Igaunijā 1100, bet Lietuvā – krietni vairāk – 2900.

Latvijas mājokļu tirgus atpaliek arī cenu ziņā. Pie mums nosacīti ekonomiskās klases dzīvokļi maksā vidēji 1300 eiro/m2, vidējās klases objekti – 1600 eiro/m2, bet t.s. biznesa klases mājokļi maksā, sākot no 1800 eiro/m2. Savukārt Lietuvā dažāda līmeņa dzīvokļu cenas bijušas attiecīgi 1400, 1800 un 2200 eiro par kvadrātmetru, bet Igaunijā lētākie jaunie dzīvokļi bijuši pieejami par 1500 eiro/m2, vidēja līmeņa – par 1800/m2, bet biznesa klases mājokļi – par 2400 eiro un vairāk par vienu kvadrātmetru.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Ražošana

Etex Lietuvā cels jaunu fasāžu apdares plākšņu rūpnīcu 34 miljonu eiro vērtībā

LETA,09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā būvmateriālu ražošanas grupa Etex pieņēmusi lēmumu investēt 34 miljonus eiro jaunas cementa fasāžu apdares plākšņu rūpnīcas celtniecībā Lietuvā, raksta Vz.lt.

Izvēloties rūpnīcai vietu starp Poliju, Vāciju, Beļģiju, Krieviju un Lietuvu, nolemts izraudzīties pēdējo, ņemot vērā šķiedrcementa viļņoto lokšņu ražotnes Eternit Baltic sekmīgo darbību Naujoji Akmenē.

Līdz šim Eternit Baltic cementa fasāžu plāksnes Lietuvā tikai tirgoja. Tās tika pievestas no citām Etex grupas rūpnīcām.

Kā pastāstījis Eternit Baltic direktors Ģiedrjus Zeņausks, lēmumu investēt jaunas rūpnīcas celtniecībā noteicis strauji augošais pārdošanas apjoms Lietuvā. Pēdējo piecu gadu laikā iekšējā tirgū šo plākšņu pārdošanas apjoms audzis par trešdaļu, un pērn kompānija Lietuvā pārdevusi 100 000 kvadrātmetru fasādes plākšņu. Jaunā ražotne tiks celta, domājot ne vien par iekšējo pieprasījumu, bet arī par Viduseiropas un Austrumeiropas tirgiem.

Būve

Biznesa maratonists: Biznesa veiksmes pamatā - no jūras izvilkta pudele

Daiga Laukšteina,04.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Uzara biznesa atspēriena punkts ir apbrīnas vērts, jo ne katram savu laimīgo lozi izdodas izvilkt no jūras pudelē, kas nopeldējusi 1400 km

Tieši tā sākās SIA Uzars, SIA Uzars celtniecība, SIA Uzars bruģēšana un SIA Iecavkrasti īpašnieka virzība uz panākumiem. J. Uzara rokās nonāca vācieša Heinca Bērena vēstule, ko viņš bija ielicis pudelē un iemetis Baltijas jūrā pie Dānijas. J. Uzars bija apguvis vācu valodu un drauga mudināts uzrakstīja atbildi. Pateicoties turpmākajai sadraudzībai, viņam radās izdevība strādāt Vācijā, dārzu, ainavu un sporta laukumu būvniecības firmā Maschman. Tur savu roku pielika arī tēvs, kurš pirms dēla došanās uz Vāciju piekodināja mēģināt tikt kādā skolā vai arodu iemācīties. «Tēvs jāklausa,» smaida J. Uzars, kurš pēc vienas sezonas darba Vācijā sāka nodarboties ar betona bruģa ieklāšanu Latvijā. «Vispirms pieņēmu darbā švāģeri un strādājām kopā. Lēnām izaugām līdz divām brigādēm, jo darba netrūka. Tas, ko iemācījos Vācijā, te bija svešs. Tur bija atšķirīgs darba ražīgums, labāka kvalitāte un cita tehnoloģija,» viņš stāsta.

Būve

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvlaukums - fotogrāfijās

Lelde Petrāne,09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešā daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa celtniecība tiks veikta kvalitatīvi (3% - noteikti jā; 31% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes martā veiktais pētījums.

Tomēr 44% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pauž viedokli, ka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa celtniecība netiks veikta kvalitatīvi (33% - drīzāk nē; 11% - noteikti nē).

Piektajai daļai (22%) iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauju pētījumu kompānija TNS veica laikā no 2015.gada 3. marta līdz 5. martam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Jau ziņots, ka konstatēto deformāciju dēļ kopš 11.februāra Rīgas pilsētas būvvalde apturējusi Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbus.

Būve

Par 1,5 miljoniem eiro atjaunos Padomju Savienības laika arhitektūras pērli

Laura Mazbērziņa,10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar A/S «Būvuzņēmums Restaurators» par projektēšanas un būvniecības darbiem Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas ēkas atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Kopumā projektam piešķirti aptuveni 1,5 miljoni eiro.

«Projekta iecere bija jau 2016. gadā. Neskatoties uz vēsturiski sarežģīto un laikietilpīgo projekta virzību un finansējuma piesaisti, esam panākuši iespēju Daugavpils kultūras dzīvei un jaunajai paaudzei radīt sakārtotāku vidi un jaunu elpu turpmākiem sasniegumiem un mākslas pasākumiem,» stāsta Kitija Gruškevica, VNĪ valdes locekle.

Darbā pie objekta paredzēts izmantot modernās BIM (būves informācijas modelēšanas) sistēmas elementus. «Sākumā veiksim pilnus ēkas fasādes un jumta plakņu uzmērījumus. Lai ātri un precīzi varētu ēku uzmērīt, fasādes tiks skenētas, izmantojot dronu, uz kura uzstādīta lāzera skenēšanas iekārta – uz iegūto punktu mākoņa pamata tiks izstrādāts ēkas fasādes 3D modelis,» komentē Didzis Dumbris, A/S «Būvuzņēmums Restaurators» atbildīgais projekta vadītājs.

Finansējums

«Junkera plāna» investīcijas Latvijā: EIB izsniedz 30 miljonu aizdevumu LU

Dienas Bizness,20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķīrusi līdz 30 miljonu eiro lielu aizdevumu Latvijas Universitātei (LU), lai turpinātu universitātes jaunās studiju pilsētiņas (Akadēmiskā centra) attīstību, īpaši koncentrējoties uz mūsdienīgu, jaunākajām tehnoloģijām aprīkotu pētniecības un studiju telpu celtniecību, informē EIB un LU pārstāvji.

Atzīmēts, ka šī ir pirmā reize Baltijas valstīs, kad EIB tiešā veidā piešķir aizdevumu augstākās izglītības iestādei. Aizdevums garantēts ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstu un tā ir nozīmīga Investīciju plāna Eiropai jeb tā sauktā «Junkera plāna» daļa.

Norādīts, ka mūsdienīga, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotu pētniecības un studiju centra celtniecība sekmēs universitātes pilsētiņas modernizāciju, apvienojot lielu daļu universitātes aktivitāšu vienā teritorijā un uzlabojot kā universitātes administrācijas, tā pasniedzēju un studentu darba efektivitāti. Šīs investīcijas nolūks ir radīt optimālus apstākļus studijām un pētniecībai. Pateicoties tai, radīsies iespēja palielināt studējošo skaitu, mazināt to studentu daudzumu, kas pārtrauc studijas un uzlabot absolventu sasniegtos rezultātus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas AS "BMGS" apgrozījums pagājušajā gadā bija 47,809 miljoni eiro, kas ir par 21,3% mazāk nekā 2019.gadā, taču kompānija guva peļņu 221 951 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazināšanās skaidrota ar apgrozījuma kritumu Latvijas ostās, kura dēļ samazinājās gan ostu infrastruktūras attīstības projektu skaits, gan to apmērs. Pēc uzņēmuma vadības vēstītā, līdzīga situācija vērojama arī Klaipēdas ostā Lietuvā.

Tāpat "BMGS" vadība izceļ, ka apgrozījums 2020.gadā samazinājās, jo nav skaidrības par nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā pieejamā finansējuma apmēru un atbalsta virzieniem.

Vienlaikus kompānijas vadība norāda uz ostu pārvaldības reformu Latvijā, kas paredz, ka esošo ostu pārvalžu vietā tiks izveidotas valsts pārvaldītas kapitālsabiedrības. "Eksperti lēš, ka laikā līdz jaunās kapitālsabiedrības pabeigs īpašumu pārņemšanu un vienosies ar pašvaldībām par sadarbību ostas pārvaldīšanā un attīstīšanā, attīstības projekti netiks virzīti un lielas investīcijas ostu infrastruktūrā netiks veiktas," teikts "BMGS" vadības ziņojumā.

Reklāmraksti

Igaunijas siltuma ražotājs N.R. Energy OÜ izsludināja četrus katlumāju projektēšanas un celtniecības iepirkumus

Sadarbības materiāls,01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

N.R. Energy OÜ būvēs jaunas šķeldas katlumājas Klooga, Laekvere un Märja ciematos, kā arī Orgita ciemā. Piedāvājumu iesniegšanas datums ir 2022. gada 4. aprīlis, darbu veikšanas galīgais termiņš ir 2023. gada 31. jūlijs. Iepirkuma apjomā ir katlumāju projektēšana un celtniecība.

Dalības iepirkumā noteikumi ir uzņēmējam draudzīgi, nodrošinot sarunas piedāvājumu izskatīšanas laikā, izdevīgus apmaksas termiņus, kā arī katlumājas parauga apmeklējumu.

Tas, ka visu četru, gandrīz identisku katlumāju celtniecība tiek izsludināta vienā laikā, ļauj būvniekam īstenot projektus vienlaicīgi, ar to nodrošinot ilgtspējīgāku plānošanu un resursu ietaupījumu. Investīciju apjoms ir gandrīz 6 miljoni, celtniecību līdzfinansē Vides investīciju Centrs.

Būvējamās katlumājas ir pilnībā automātiskas un aprīkotas ar pasaules līmeņa tehnoloģiju, kas palielina darba drošību un siltuma ražošanas efektivitāti. Katlumājas izmanto šķeldu, kas ir atjaunojamās enerģijas avots, līdz ar to ir videi draudzīgs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā būvniecības uzņēmums SIA «Arčers» sasniedzis apgrozījumu 59,194 miljonu eiro apmērā, kas bija divas reizes vairāk nekā 2016.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 27,490 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Arčers» apgrozījuma kāpums skaidrojams gan ar veiksmīgu jaunu projektu apguvi, gan to, ka pērn uzsākās būvdarbi virknei objektu, kuriem 2016.gadā uzsākti projektēšanas darbi.

2017.gadā būvuzņēmums veica vairākus liela apjoma būvdarbus, kuri tika realizēti, piesaistot gan ES fondu, gan arī valsts un pašvaldību, kā arī NATO un privāto finansējumu. «Uzņēmums ieguva tiesības papildus realizēt projektus, kas saistīti ar militāro infrastruktūru Ādažu poligonā, kurus finansēja gan NATO uzturēšanas un apgādes aģentūra (NAMSA), gan Kanādas armija, gan Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC),» sacīts SIA «Arčers» vadības ziņojumā.