Foto: pixabay

Maksātnespēja – bankrots vai otra iespēja? 

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās pilnveidošanā. Šobrīd diskusija starp Tieslietu ministriju un sociālajiem partneriem norisinās pozitīvā gultnē – beidzot tiek aktualizēta tā dēvētā otrā iespēja.

Olavs Cers - Zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas vadītājs, 2019. gada 25. aprīlis plkst. 7:41

Proti, pasākumu kopums, lai maksātspējas problēmu mākti uzņēmumi nevis bankrotētu, bet gan saņemtu nepieciešamo palīdzību darbības atjaunošanai un turpināšanai.

Viens no jautājumiem, kas pastāvīgi bijis vismaz divu iepriekšējo Saeimas deputātu sasaukumu darba kārtībā, ir maksātnespējas procesa problemātika. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, taču lielākoties ar negatīvu pieskaņu.

Tā, piemēram, 2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, aptverot laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam notikušos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Ziņojumā bija norādīts gan uz konkrētu tiesnešu darbībām šo kategoriju lietu izskatīšanā, gan sistēmiskām problēmām.

Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību maksātnespējas jautājumi ir skarti divos punktos. Proti, deklarācijas 179. punktā ir norādīts: «Turpināsim stiprināt maksātnespējas uzraudzības sistēmu, pārskatot tās efektivitāti un izskaužot negodprātīgu principu īstenošanu.» Savukārt deklarācijas 188. punktā norādīts, ka tiks izvērtēti maksātnespējas procesa administratoru darbības finansējuma modeļi.

Patlaban maksātnespējas procesu regulējuma pilnveide notiek saskaņā ar Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānu, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 21. septembra rīkojumu Nr. 527. Jau šī plāna izpildes ietvaros pēdējie grozījumi Maksātnespējas likumā ir pieņemti 2018. gada 31. maijā un stājušies spēkā 2018. gada 1. jūlijā.

Ir jāaktivizē otrās iespējas izmantošana. Ja vien ir kaut mazākā iespēja, ka finansiālās grūtībās nonācis komersants varētu turpināt darbību, šī iespēja būtu jāizmanto.

Pavisam nesen, 2019. gada 18. februārī, tika publiskots Starptautiskā Valūtas fonda veiktais Latvijas maksātnespējas nozares novērtējums, kura rezultāti ir visumā pozitīvi, – līdzšinējais izvēlētais ceļš jomas sakārtošanā ir atzīts par pareizu. Iepazīstinot plašāku sabiedrību ar ārvalstu ekspertu sagatavotajā ziņojumā iekļautajām rekomendācijām, Tieslietu ministrijas pārstāvji iezīmēja turpmākās prioritātes maksātnespējas nozares attīstībā.

Ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda veikto Latvijas maksātnespējas nozares novērtējumu, Ministru kabinetam, galvenokārt Tieslietu ministrijai, ir aktīvi jāstrādā pie maksātnespējas procesa regulējuma pilnveides, lai atvieglotu un popularizētu tieši finansiālās problēmās nonākušu komersantu darbības turpināšanu vai pat atjaunošanu, izmantojot šim mērķim tiesiskās aizsardzības procesa sniegtās iespējas. Respektīvi, ir jāaktivizē otrās iespējas izmantošana. Ja vien ir kaut mazākā iespēja, ka finansiālās grūtībās nonācis komersants varētu turpināt darbību, šī iespēja būtu jāizmanto.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina atzīst: «Līdz šim, domājot par to, kā sakārtot maksātnespējas jomu, esam koncentrējušies uz juridiskiem jautājumiem, mazāk analizējot ekonomiskos aspektus.»

Jāsecina, ka daudzi komersanti pat neapzinās tās plašās iespējas, kādas sniedz tiesiskās aizsardzības procesa institūts, piemēram, līgumsoda pieauguma apturēšana, daļēja procentu pieauguma apturēšana, nokavējuma naudas pieauguma apturēšana, nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana, spriedumu izpildes lietvedības apturēšana par naudas summu piedziņu, aizliegums nodrošinātajiem kreditoriem prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu, aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu u.c. Tomēr komersantu vidū diemžēl bieži vien valda uzskats, ka tiesiskā aizsardzība ir tas pats, kas maksātnespēja. Ir arī dzirdēti viedokļi, ka tiesiskās aizsardzības mehānisms visbiežāk tiekot izmantots negodprātīgiem mērķiem.

Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevumā 2018. gada decembrī tika sagatavots pētnieku grupas ziņojums par tiesiskās aizsardzības procesa efektivitāti, kura mērķis ir identificēt problēmjautājumus tiesiskās aizsardzības procesa tiesiskajā regulējumā, un tā piemērošanu praksē, kā arī sagatavot pamatotus priekšlikumus, kas ļautu novērst konstatētās problēmas un veicinātu tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu.

Kaut arī maksātnespējas nozares attīstība šobrīd nav iekļauta valdības prioritāšu sarakstā, tomēr, kā mēdz teikt, – bumba šobrīd ir Tieslietu ministrijas pusē! Nozarē iesaistītie ir gatavi aktīvi līdzdarboties, tomēr gaida Tieslietu ministrijas risinājumus, kā pilnveidot maksātnespējas procesa regulējumu tādā virzienā, lai pēc iespējas vairāk finansiālās problēmās nonākušu komersantu izvēlētos nevis bieži vien nokavētu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu ar visām no tā izrietošajām sekām, bet gan pēc iespējas ātrāk atzītu maksātspējas problēmas un risinātu tās tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 24. aprīlis plkst. 11:44

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības...

2013. gada 23. janvāris plkst. 14:11

Līdz ar valsts ekonomikas atkopšanos un pircēju maksātspējas palielināšanos, attīstība...

2012. gada 06. jūlijs plkst. 7:45

Pārvarot dažādus šķēršļus, SIA Saimnieks-Serviss ir viens no retajiem uzņēmumiem...

2011. gada 10. maijs plkst. 17:13

Kaut arī ekonomiskā situācija valstī vairs nav tik bēdīga kā pirms gada,...

Nepalaid garām

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām...

No šīs sadaļas
2019. gada 23. aprīlis plkst. 12:50

Liela daļa mūsdienu sabiedrības atceras padomju laikus, kad vienā komunālajā dzīvoklī dzīvoja...

2019. gada 23. aprīlis plkst. 6:14

Godātā redakcija,jaukais laiciņš atnācis reizē ar publisku atjautu, ka šai Saeimai jābalso...

2019. gada 18. aprīlis plkst. 15:56

Kā ziņo statistiķi, valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295.4 miljonu...

2019. gada 18. aprīlis plkst. 13:24

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām,...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 9:43

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par jaunu uzņēmēju paaudzi Latvijas biznesa vidē, kuri...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 7:36

Olu ražošanas industrija Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta, lai ne vien piedāvātu...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 14:45

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu...

2019. gada 15. aprīlis plkst. 15:39

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

2019. gada 15. aprīlis plkst. 15:15

Biedrība «Lauku ceļotājs» pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji...

2019. gada 11. aprīlis plkst. 15:16

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk...