Linda Ratuta fotogrāfijas lauciņā darbojas jau 32 gadus, savu studiju Linda izveidojusi pirms 15 gadiem. Šogad aprit pieci gadi, kopš fotogrāfijas zinībās viņa skolo jauno paaudzi.
Fotostudija tapusi netīšām. Lindai ļoti paticis strādāt par fotogrāfi, taču pamazām pienācis laiks, kad nācies domāt par savu biznesu. «Lielākoties esam darba darītāji, savā būtībā – izpildītāji. Man nekad nav licies, ka esmu «komandējošais sastāvs». Tas arī nekad nebija pašmērķis – veidot savu studiju. Taču pienāca brīdis, kad visas zvaigznes sakārtojās tā, ka nācās vien to darīt. Draugi arī mūs uzkurināja, ka vajag kaut ko savu,» atklāj Linda.
Pirmais Lindas fotoaparāts bija leģendārais Smena, turklāt savu pirmo filmiņu viņa attīstījusi gaismā, jo nekur jau nebija rakstīts, ka tas jādara tumsā. «Tagad visiem šķiet, ka viss ir iespējams. Taču skolā palūdzu saviem audzēkņiem atnest senākas fotogrāfijas, lai viņi saprastu, cik fotogrāfija ir dokumentāla. Es runāju par hronoloģiju, hroniku, par vēsturi. Tas ir aptuveni tas pats, kas rakstīt dienasgrāmatu,» spriež fotogrāfe. Viņa atceras laiku, kad bildes vajadzējis taisīt komunālā dzīvokļa vannasistabā.
Skolā katru gadu bija jāraksta, par ko vēlies kļūt, un Linda rakstījusi – bērnudārza audzinātāja, jo mamma tādā strādāja, taču vienā brīdī ieraksts nomainījies – bērnudārza audzinātāja vai fotogrāfs. Tiesa, padomju laikā viņu mēģinājuši no šī soļa atrunāt, jo vārds «fotogrāfs» bieži vien bijis sinonīms vārdam «haltūrists». Tolaik to uzskatīja par vīriešu profesiju. «Tagad neviens neapstrīd manas zināšanas, bet jaunībā daudz kam esmu gājusi cauri. Kad esmu studijā, tad gan nevienam nav šaubu, neviens neapstrīd manas prasmes. Faktiski telpa palīdz, cilvēki nāk pie manis mērķtiecīgi un nebaidās,» stāsta Linda.
Linda uzskata, ka fotogrāfa prestižs šobrīd ir ļoti zems. Kāpēc? Tāpēc, ka foto jomā tagad ir «visuvari, jo liekas, ka tas taču ir tik viegli, – nospiest podziņu».
Visu rakstu Mazā bilžu rāmītī lasiet 27.marta Dienas Bizness!
