Latviešu arhitekts Austris Mailītis projekta «Koku Opera.Vējgāzes» laikā, izmantojot tikai koku, būvēs koncertzāli Somijas mežā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatoru pārstāve Marta Krivade.

Viņa norādīja, ka pēc koncertzāles izbūves, tur tiks uzvesta latviešu komponistes Annas Ķirses opera. Ķirse sacīja, ka projekta mērķis ir rosināt cilvēkus aizdomāties par to vai cilvēks ir daļa no dabas procesiem, vai arī pārāks par tiem.

Runājot par koncertzāli, tās arhitekts, Austris Mailītis, atzina, ka koncertzāles izbūvēšana bez skrūvēm ir liels izaicinājums. Tomēr viņš uzsvēra, ka vēlāk koncertzāle kalpos, kā viens no dabas taku maršrutiem. Tāpat Mailītis vērsa uzmanību uz to, ka vairāku gadu laikā, notiekot bioloģiskajiem procesiem, koncertzāle saaugs kopā ar mežu.

Projektā piedalīsies komponiste Ķirse, arhitekti Mailītis un Roberta Fišere, mākslinieks Andris Eglītis, režisors Matīss Budovskis, libreta autors Andris Kalnozols, tērpu mākslinieki Mare Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops, diriģents Artūrs Gailis, astoņi dziedātāji no Latvijas Radio kora grupas, septiņi kamermūzikas ansambļa mūziķi no Latvijas, kā arī zviedru flautiste Anna Petrini.

Paziņoti atlases žūrijas izraudzītie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti. Šogad par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā turpinās sacensties 9 darbi. Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiks nodota fināla žūrijas rokās, kura izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Labākie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 darbi tiks paziņoti 18. maijā svinīgā apbalvošanas ceremonijā K.K. fon Stricka villas dārzā.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursam tika pieteikti 46 darbi, to vidū gan sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātmājas, gan arī ar arhitektūru saistīti notikumi.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti - raksta galerijā!

«Gada balvai iesniegtajos objektos iezīmējas divas svarīgas tendences Latvijas arhitektūras ainavā. Pirmkārt, projekti, kas saistīti ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tālāku attīstīšanu, ir konkurētspējīgi arhitektūras piemēri Eiropas kontekstā. Ir vērojama pieaugoša konceptuāla interese un iejūtība pret esošo ēku substanci. Savukārt jaunbūvēs, kurām ne tikai jāveic vērtīgs pienesums sabiedrībai, jārespektē vietas un laika konteksts, bet arī jārada jauna forma, nereti rodas priekšstats par skaidras arhitektūras valodas un domas tīrības trūkumu. Pašvaldību projektos vērojama augsta mērķtiecība projekta sākumā, taču nepieciešamākais uzlabojums būtu jauni kvalitātes kontroles mehānismi projekta izstrādes un būvniecības procesā,» komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 atlases žūrijas pārstāve Dagnija Smilga.

Nosaukti valstī augstākā nozares apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva 2018 - Pamatakmens saņēmēji, informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» saņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Būvkonstrukciju katedras asociētais profesors «emeritus» Guntis Andersons, pensionēts inženieris Uldis Krūskops, SIA «Norma - S» valdes loceklis Andrejs Loze, SIA «Markvarta ģeotehniskais birojs» ģeotehniskās izpētes un ģeotehniskās uzraudzības būvniecībā galvenais ģeotehniķis Valdis Markvarts, pensionēts arhitekts Teodors Nigulis un AS «Yaico», «Aeroc» un «Bauroc» valdes un padomes priekšsēdētājs Igaunijā un Latvijā Jāzeps Paplavskis.

Savukārt būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» un gada laureātu titulus kategorijā «Gada inženieris/arhitekts» saņēma: «Gada jaunais inženieris» - AS «UPB» būvinženieris Matīss Sakne, «Gada jaunais arhitekts» -«Mailītis Arhitekti» arhitektu biroja arhitekts, uzņēmuma vadītājs, dibinātājs Austris Mailītis, «Gada inženieris»- LLU Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektors, SIA «Vimbas MF» valdes loceklis Mārtiņš Fībigs, «Gada inženieris» - AS «UPB» stikloto risinājumu projektēšanas inženieris Guntars Roga, «Gada inženiere» - SIA «Rere būve» projektu vadītāja Natālija Peņugalova, «Gada būvuzraugs» - SIA «CMB» valdes loceklis, sertificēts ēku un inženiertīklu būvuzraugs Māris Briška.

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Lielā Arhitektūras gada balva - simboliskais zelta ananass – piešķirts Liepājas Valsts 1. ģimnāzijai un tās autorei arhitektei Ilzei Mekšai, SIA Wonderfull, informē Latvijas Arhitektu savienībā.

Arhitektūras gada balvas ieguva Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas rekonstrukcija un A korpusa jaunbūves 1.kārta, bērnu laukums Labirints un daudzdzīvokļu ēkas Ģertrūdes ielā 121.

Šo lēmumu pieņēma Fināla žūrija, uzsverot, ka: «Mūsdienu izglītības idejas ir ieviesušas izmaiņas kopējā izglītības konceptā, tāpēc uzdevums vēsturisko ēku pielāgot esošajai situācijai ir bijis sarežģīts. Šī projekta realizācijā ir skaidri redzams, cik produktīvas bijušas attiecības starp arhitektu un klientu. Arhitektu pieeja esošajai ēkai un vēsturiskajai situācijai, kurā tā atrodas, parāda, cik liela uzmanība tika pievērsta jaunu ideju radīšanai vēsturiskajā kompleksā. Tas darīts tādā veidā, ka tagadne un pagātne savstarpēji nepretojas viena otrai. Šī ēka ir lielisks piemērs tam, ka pagātni nav jādzēš, lai radītu radikālus un mūsdienīgus uzlabojumus.»

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Pilnībā pabeidzot topošās Mežaparka Lielās estrādes skatuves dzelzsbetona dzīto pāļu izbūvi ar vairāk nekā 1100 pāļu, estrādes pamatos iebetonēta kapsula ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, informē Rīgas dome.

Mežaparka Lielās estrādes jaunās skatuves turpmākā pārbūve notiks divās daļās - līdz 2020.gada 18.jūnijam, pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem; un turpināsies pēc svētkiem līdz 2023.gadam, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.

Patlaban zem plānotās jaunās skatuves ēkas tiek uzsākta režģogu un pamatu, kā arī sagataves kārtas izbūve. Tāpat aktīvi norisinās hidroizolācijas ieklāšanas darbi, rievsienas ierīkošana un būvbedres rakšana. Ir pabeigta arī vēsturiskās dziesmu svētku skatuves un tai pieguļošās teritorijas skenēšana. Materiāli ir nodoti glabāšanai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Latvijas arhīvam.

«Šodien, piebraucot pie estrādes, pārņem tāda dīvaina sajūta, jo vecās estrādes vairs nav. Šis objekts bija un paliek svarīgs simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, daudzām, daudzām paaudzēm. Man nav nekādu šaubu, ka jaunā estrāde būs unikāla un fantastiska vieta, un es gribētu novēlēt, lai jaunā estrāde saglabātu to auru, kas bija vecajai, labajai, mīļajai estrādei,» uzrunā teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus

«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.

Prestižajā «Europe 40 under 40» sarakstā šogad iekļauts un apbalvojumu saņēmis arī Latvijas arhitekts Austris Mailītis ar darbu «Šaoliņas lidojošo mūku teātris», informē Kultūras ministrija.

Eiropas spožāko jauno arhitektu un dizaineru darbu izstāde, kurā iekļauti 40 labākie tiks atklāta piektdien, 18.maijā, Atēnās.

Augsto atzinību saņēmušais A.Mailīša un arhitektu komandas darbs - vēja tuneļa amfiteātris slaveno Šaoliņas mūku levitācijas priekšnesumiem - atrodas Sunšaņa kalnā Ķīnas centrālajā daļā. Projekta autori ir Valters Murāns, Ints Menģelis, Kārlis Melzobs, Dina Suhanova, Andra Odumāne un Jekaterina Olonkina.

Par Šaoliņas lidojošo mūku teātri tā autors ar komandu 2017. gadā ieguva Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu. 2017. gadā par projekta tapšanu ar Nacionālā kino centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Vides filmu studijā tapusi dokumentāla filma «Lidojošo mūku templis».

Zīmols «Valmiermuiža» vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Valmierā atklāta jauna kultūras vieta – Valmiermuižas teātra kafejnīca. Tās izveidē un interjerā ieguldīti 160 tūkstoši eiro, informē izveidotājs «Valmiermuižas alus».

Kā norāda uzņēmumā, arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā centies apvienot laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

Valmiermuižas teātra kafejnīcā ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem un kafejnīca, kuras šefpavārs ir Uģis Veits, bet kūkas un desertus radījusi kūkmeistare Madara Puķe.

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas plānotas vismaz 49 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), šodien preses konferencē pavēstīja projekta arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

Kā prezentācijas laikā informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās - vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Pēc arhitekta Pogas teiktā, patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristu un tās atvērums ir 85 metri. «Uz šī gada dziesmu svētkiem esam piebūvējuši klāt pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildus vietu vēl 2292 koristiem, kas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs gandrīz 10 000 jauniešu. Pēc pirmās kārtas pirmās puses pārbūves mēs tur varēsim uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu,» sacīja arhitekts.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.