Jaunākais izdevums

Esmu niecīgākais grāmatizdevējs Latvijā ar lielākajām ambīcijām, par sevi smaida Judīte Putāne, kura Ogrē atvērusi grāmatu antikvariātu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī sākums nav bijis viegls, šīs vasaras vidū izveidotā antikvariāta Papagaiļa rūme saimniece, SIA Divpadsmit vadītāja Judīte Putāne negrasās mest plinti krūmos. Viņai ir būtiski, lai cilvēki vairāk lasa un grāmatas dzīve nebeidzas plauktā īsi pēc nopirkšanas. «Ja ģimenei ir atlikti, piemēram, 20 eiro grāmatu iegādei, pirmkārt, tiks nopirkta kāda grāmata bērniem, ja tādi ir, vai arī kaut kas, ko ļoti, ļoti ir gribējies izlasīt. Pēc grāmatas izlasīšanas tā nogulst plauktā, varbūt tiek iedota radiem un draugiem izlasīt. Atļauties citu grāmatu tu vairāk nevari,» ikdienas realitāti, ar ko diemžēl saskaras daudzi, ieskicē Judīte. Lai grāmatām dotu otru, trešo, pat ceturto dzīvi, radies antikvariāts. Tajā rodamas ne vien pavisam senas vai padomju laikos izdotas grāmatas, bet arī pa kādai, kas gozējas aktuālajos vislabāk pārdoto grāmatu sarakstos Latvijā. Izskaidrojums tam vienkāršs – ja grāmata nopirkta masīvas reklāmas ietekmē, bet izlasot nācies secināt, ka tā tomēr nav īstā, atnesot uz antikvariātu ir iespējams ne vien atgūt kādu daļu no samaksātā, bet kādam citam dot iespēju to izlasīt pa zemāku cenu. «Tādā veidā grāmatas var izlasīt daudzi,» saka Judīte, kura pati grāmatas krāj. Mājas bibliotēkā viņai esot ap pieciem tūkstošiem grāmatu, tostarp, iespējams, lielākā bērnu grāmatu pirmizdevumu kolekcija Latvijā.

Mainīt izpratni

Vai ogrēniešiem ir interese par antikvariātu? Jā, saka Judīte. «Inteliģentiem cilvēkiem,» viņa uzreiz piemetina. Ir gan arī tādi, kuri iziet no antikvariāta dusmīgi, jo domājuši, ka tur grāmatas nopērkamas teju par velti vai arī – ka uzreiz tiek samaksāts par katru atnesto izdevumu. Judīte uzsver – grāmatas tiek ņemtas komisijā, samaksu par tām iespējams saņemt tikai pēc tam, kad grāmata pārdota.

Pati pirmā Papagaiļa rūmē pārdotā grāmata bija Selmas Lāgerlēvas Nila Holgersona brīnišķīgais ceļojums. To iegādājies kāds kungs gados. Cilvēkus interesē arī latviešu oriģinālliteratūra, piemēram, Ārijas Elksnes dzeja, Ilzes Indrānes romāns Lazdu laipa, dažāda tehniska literatūra, padomu grāmatas.

Visu rakstu Grāmatas audzina cilvēku lasiet 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Somijas uzņēmums Lindstrom investēs jaunā darba apģērbu ražotnē Tukumā

LETA, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas tekstilizstrādājumu servisa uzņēmums Lindstrom, veicot investīcijas, nolēmis izveidot jaunu darba apģērbu ražotni Tukumā, Melnezera ielā, pārņemot vietējā uzņēmuma SIA GPT Production biznesu, aģentūru LETA informēja SIA GPT Production direktore Inga Jākola.

Viņa skaidroja, ka šā gada decembra beigās vietējais uzņēmums SIA GPT Production beigs ražošanu Tukumā, bet Lindstrom nodarbinās visus šī uzņēmuma ražošanā strādājošos. Turklāt Lindstrom paplašina savu darbību Latvijā un sāk darba apģērbu ražošanu Tukumā. Uzņēmums uzbūvēs jaunu darba apģērbu ražotni un tajā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku.

«Ieguldījums ir daļa no mūsu darbības stratēģijas, lai nodrošinātu vēl ātrāku darba apģērbu piegādi mūsu klientiem tuvējā reģionā. Tukums atrodas lieliskā centrālā vietā. No jaunās rūpnīcas mēs apkalposim klientus visā Ziemeļeiropā,» skaidroja Lindstrom grupas prezidents un ģenerāldirektors Juha Laurio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācijas apjomi auguši

Žanete Hāka, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn provizoriskais konsolidētais AS Olainfarm realizācijas apjoms ir sasniedzis 98,09 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2014.gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Visstraujākais realizācijas pieaugums 2015.gadā vērojams Nīderlandē, kur tās apjoms palielinājies par 107%. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi 2015.gadā ir Krievija, Latvija, Ukraina, Baltkrievija un Nīderlande.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2015.gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 7,4 miljonus eiro, kas ir par 5% mazāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Albānijā - par 153%, Nīderlandē - par 145%, Gruzijā - par 138%, un Tadžikistānā - par 89%. 2015.gada decembrī veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi 2015.gada decembrī bija Krievija, Latvija un Nīderlande.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS «Olainfarm» lielākie noieta tirgi - Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija

Žanete Hāka, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada oktobra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,51 miljonu eiro, kas ir par 7% mazāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Polijā, kur tā ir palielinājusies par 623%, un Moldovā - par 180%. 2017. gada oktobrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Tadžikistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi oktobrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada oktobrī veidoja 2,02 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā šajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada oktobrī bija 0,40 miljoni eiro, kas ir par 25% mazāk nekā šajā periodā pērn. SIA «Silvanols» 2017. gada oktobrī realizēja produkciju sešās Eiropas valstīs. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada oktobrī veidoja 0,62 miljonus eiro, kas ir par 29% mazāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 15 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,08 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada decembrī.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā ir palielinājusies par 700%, un Baltkrievijā - par 329%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Kirgizstānā - par 36%, un Kazahstānā - par 32%. 2017. gada decembrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi decembrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 2 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2016. gada decembrī. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada decembrī bija 0.4 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā šajā periodā 2016. gadā. SIA «Silvanols» 2017. gada decembrī realizēja produkciju deviņās Eiropas valstīs, ar «Olainfarm» starpniecību arī Baltkrievijā, Krievijā, Azerbaidžānā un Kosovā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 0.8 miljonus eiro, kas ir par 26% mazāk nekā 2016. gada decembrī, produkti tika realizēti 21 valstī trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Sadalītas Būvindustrijas lielās balvas

Dienas Bizness, 04.09.2015

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sveic "Būvindustrijas lielās balvas 2015" laureātu kategorijā "Gada inženieris" - SIA "A.Ābeles inženieru birojs" valdes locekli - projektētāju enerģētiķi Armandu Ābeli

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pasniedza balvas Latvijas divpadsmit labākajiem inženieriem, arhitektiem, būvmateriālu ražotājiem, mācībspēkiem un zinātniekiem, kurus būvindustrijas sabiedriskās organizācijas un profesionāļi ir atzinuši par prestižās Būvindustrijas lielās balvas cienīgiem.

Būvindustrijas lielo balvu kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā saņēma seši būvindustrijas veterāni, kuru darba stāžs pārsniedz četrdesmit un pat piecdesmit gadus, bet kuri joprojām ir aktīvi nozarē: LBS - Konsultants eksperts, būvinženieris, lektors Rodrigo Pelsis par ekspertīzi nozīmīgos projektos un aktīvu līdzdalību nozares normatīvo aktu izstrādē; SIA 8. CRB tehniskais direktors, ceļu inženieris Juris Anitens par ieguldījumu Latvijas ceļu būves attīstībā un apjomīgu un sarežģītu objektu vadību; bijušais AS Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs, būvmateriālu ražotājs, kurš uzņēmumā nostrādājis 45 gadus, no liešanas operatora kļūstot par uzņēmuma vadītāju; Latvijas Lauksaimniecības Universitātes emeritētā profesore Silvija Štrausa par pašaizliedzīgu darbu jauno būvniecības speciālistu sagatavošanā; SIA Graf-X īpašniece, arhitekte Ruta Krūskopa par daudzu sabiedriski nozīmīgu ēku projektēšanu un ieguldījumu Latvijas arhitektūras attīstībā; SIA Zenico arhitekts Viktors Valgums par nozīmīgiem projektiem, jauno arhitektu izglītošanu un sabiedrisko darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2018. gada decembra rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju 11,1 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā pērnā gada decembrī, informē uzņēmums.

Savukārt divpadsmit mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 8% pieaugumu attiecībā pret 2017.gada provizoriskajiem rādītājiem, sasniedzot 123,6 miljonus eiro. Olainfarm grupa pērn realizējusi savu produkciju 54 pasaules valstīs. 2018. gadā Olainfarm grupas lielākie noieta tirgi saglabājušies nemainīgi - Krievija (īpatsvars 31%), Latvija (28%), Baltkrievija (11%) un Ukraina (9%).

Uzņēmuma lielāko tirdzniecības partneru vidū ir arī Kazahstāna, Uzbekistāna, Vācija, Lietuva, Polija un Tadžikistāna.

Straujākais pārdošanas pieaugums pērn tika sasniegts Baltkrievijā, kur realizēts par 54% vairāk nekā 2017.gadā, un Tadžikistānā, kur pārdošana augusi par 32% attiecībā pret 2017. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par koncertzāles Rīga nākotni tiesāšanās šķiet neizbēgama

Dienas Bizness, 03.08.2015

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis (no kreisās) un producents Juris Millers savulaik sadarbību sāka optimistiskā noskaņojumā

Foto: Raitis Spalvēns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strīdā, kas savērpies starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un SIA Rīgas koncertzāle, kuru vada producents Juris Millers, visticamāk, gaidāmas pat vairākas tiesvedības, vēsta laikraksts Diena.

LZA apšauba Millera apgalvojumus, ka koncertzāles telpu rekonstrukcijā ieguldīts pusmiljons eiro, joprojām ir arī krasi atšķirīgas versijas, kurš kuram ir parādā. Savukārt Millers uzskata, ka LZA faktiski nodarbojas ar reiderismu un grib atņemt zāli, kas ir daudz labākā stāvoklī nekā tad, kad LZA un SIA Rīgas koncertzāle noslēdza telpu nomas līgumu uz desmit gadiem.

LZA ir paziņojusi, ka lauž telpu nomas līgumu, bet Millers Dienai apliecināja, ka koncertzāle darbu turpinās arī pēc 15. septembra, kad telpām, pēc LZA domām, būtu jābūt atbrīvotām. Lietā iejaukta arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons tikās ar Milleru un pēc tam paziņoja, ka plāno uzklausīt arī LZA viedokli koncertzāles jautājumā, «kā arī ministrija atkārtoti aicinās abas puses tikties, lai rastu konstruktīvu risinājumu». Šis paziņojums LZA vadībā izraisīja neizpratni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stradiņa slimnīcas būvdarbu autoruzraudzību veiks Sestais stils

Zane Atlāce-Bistere, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2017. gada 8. maijā ir pieņēmusi lēmumu atklātā konkursā A korpusa otrās kārtas būvprojekta izstrāde un būvdarbu autoruzraudzība, piešķirot līguma slēgšanas tiesības SIA Sestais stils.

Atklātā konkursā savu piedāvājumu bija iesnieguši trīs pretendenti: SIA Sarma un Norde Arhitekti , SIA Arhitektu birojs Krasts un SIA Sestais stils.

Jauna būvniecības procesa ietvaros slimnīca plāno veikt jaunā korpusa otrās kārtas būvniecību aptuveni 37 000 m2 platībā, un šī iepirkuma mērķis ir Slimnīcai kā Pasūtītājam iegūt pilna apjoma būvprojektu un tā detalizāciju. Jaunā korpusa otrās kārtas ēkai jāatbilst modernas, daudzfunkcionālas universitātes līmeņa slimnīcas prasībām, kas ir ilglaicīga, ērta personālam un pacientiem, energoefektīva un Latvijas apstākļiem ekonomiski saprātīgi uzbūvējama un apkalpojama.

Atklāta konkursa ietvaros Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) veica iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi, kas nozīmē, ka tika izvērtēta visa ar iepirkuma procedūras norisi saistītā dokumentācija. Saņemot pozitīvu IUB atzinumu, VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca lēma par atklātā konkursa rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Iepirkumu grupas apgrozījums audzis par ceturtdaļu

Žanete Hāka, 28.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketinga starpniecības pakalpojumu sniedzējs un pārtikas preču vairumtirgotājs SIA Iepirkumu grupa pagājušajā gadā apgrozījis 18,894 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir par 25,31% vairāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmuma peļņa 2014.gadā sarukusi vairāk nekā trīs reizes, samazinoties līdz 5,774 tūkstošiem eiro.

Pērn uzņēmums nodokļos samaksājis 1,089 miljonus eiro.

SIA Iepirkumu grupa savu darbību uzsākusi 2003.gadā un tās dalībnieku sarakstā atrodami deviņu uzņēmumu vārdi, no kuriem lielākais ar 27,53% līdzdalību kapitālā – SIA Firma Madara 89. Jānorāda, ka pirms divpadsmit gadiem SIA Iepirkumu grupa reģistrēta, apvienojoties trim partneriem, ar mērķi izveidot veikalu tīkla top! vienotu iepirkumu sistēmu un nodrošināt kopējas mārketinga aktivitātes.

Patlaban ar preču zīmi top! Latvijā darbojas 210 pārtikas veikali, no kuriem 112 top! un 98 mini top! veikali. Veikalu īpašnieki ir 18 vietējie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas visstraujāk augošie uzņēmumi

Ilze Žaime, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturto gadu pēc kārtas laikraksts "Financial Times" publicējis Eiropas 1000 straujāk augošo kompāniju topu, kurā šogad ierindojušies arī divdesmit septiņi uzņēmumi no Baltijas, tostarp - septiņi Latvijas, astoņi - Igaunijas un divpadsmit - no Lietuvas.

"Financial Times", kas sarakstu veidoja sadarbībā ar izpētes uzņēmumu "Statista", norāda, ka šogad ierindoties sarakstā bijis vēl grūtāk nekā pērn, zemākajam uzņēmuma izaugsmes solim šogad esot 38,4% gadā, salīdzinot ar pērnā gada 37,7%.

Kopumā uzskatāmi redzams, ka tehnoloģiju nozīme aug, šo nozari kopumā pārstāvot 189 uzņēmumam. Ieskaitot e-komerciju un finanšu tehnoloģiju sektoru, šis skaitlis sasniedz 259.

Par topā visvairāk pārstāvēto valsti šogad kļuvusi Vācija, kurai cieši seko Itālija, Lielbritānija un Francija, kopā iekļaujot teju 70% no visiem minētajiem uzņēmumiem.

Topa pirmajā pieciniekā ierindojās tādi uzņēmumi kā Lielbritānijā bāzētā "OakNorth Bank", Somijas "Wolt Enterprises", igauņu "Bolt Technology", Spānijas "Element Global Services" un celtniecības uzņēmums no Francijas - "Les Eco-Isolateurs".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils naftas meitassabiedrību transportētais naftas produktu daudzums sarucis

Žanete Hāka, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada divpadsmit mēnešos AS Ventspils nafta (VN) meitas sabiedrība SIA LatRosTrans (LRT) transportēja 4,7 miljonus tonnu naftas produktu (2014. gadā – 5,7 miljoni tonnu), informē VN.

Savukārt SIA Ventspils nafta termināls (VNT) šajā laika posmā pārkrāva 9,2 miljonus tonnu kravas (2014. gadā – 10,58 miljoni tonnas).

«Lai gan transportētais naftas produktu daudzums 2015. gadā ir samazinājies, izmaiņas ir mazākas nekā tika prognozēts. Tirgus situācija joprojām nav uzlabojusies, un to atspoguļo arī kravu apjoma samazinājums. Labvēlīgu uzņēmējdarbības apstākļu nodrošināšanai tranzīta nozarei ir nepieciešams valsts atbalsts,» norāda AS Ventspils nafta grupas uzņēmumu vadītājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

2015. gada otrajā pusē bija vērojams apjoma samazinājums naftas produktiem, kas tika transportēti pa cauruļvadu no Krievijas. Šis LRT transportēto naftas produktu apjoma kritums savukārt ietekmēja arī VNT darba rezultātus, tomēr tas daļēji tika kompensēts ar piegādēm no Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts maka biezums atkarīgs no iekšējā patēriņa

M. Ķirsons, Ž. Hāka, A. Vilcāne, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 100 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā divpadsmit nozares, no kurām visvairāk – tirdzniecība, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

Iegūtie dati rāda, ka visvairāk nodokļos samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši vairumtirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido 1,33 miljardus eiro. Vienlaikus samaksātais nodokļu apjoms ir mazāks, nekā šī nozare uzrādīja 2015. gadā. Mazumtirdzniecība, kura samaksājusi 907 miljonus eiro, tieši pretēji nodokļu maksājumus palielinājusi par 5,9%. «Tas ir visai ievērojams kāpums gan procentos, gan arī absolūtajā vērtībā, jo pieaugums ir par 51 milj. eiro,» par mazumtirdzniecības pieauguma situāciju atbild SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis. Viņš vērš uzmanību uz to, ka pērn ir palielinājies to nozaru skaits, kuras valstij ienes vairāk nekā 100 milj. eiro. «Lai arī būtisks cenu kāpums kafejnīcās un restorānos nav novērots, tomēr šīs jomas kopējais devums valsts budžetam pieaudzis par vairāk nekā 10% un pārsniedz 99 milj. eiro robežu. Iespējams, ka tas panākts nodokļu administrācijas īpašas vērības rezultātā šai nozarē,» secina A. Brūvelis. Viņš vērš uzmanību uz dažu nozaru lēcienveidīgām nodokļu izmaiņām, kas dažās jomās pārsniedz pat divas reizes. «Liels nodokļu pieaugums - 20% apmērā - tiek uzrādīts inženierbūvniecībā, kura pamatā varētu būt ES struktūrfondu projektu pabeigšana komplektā ar ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem būvniecībā kopumā,» pieļauj A. Brūvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privatizācijas aģentūras ieņēmumi no privatizācijas pērn - 8,53 miljoni eiro

Žanete Hāka, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) iepriekšējā gadā ieņēmumi no valsts īpašuma objektu, tajā skaitā zemesgabalu, dzīvokļu privatizācijas un atsavināšanas līgumiem, kā arī nomas līgumiem bija 8,53 miljoni eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Atbilstoši valdības uzdotajam PA 2014. gadā veica saistību restrukturizāciju pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un bankas Citadele akciju pārdošanu. PA veiktais noslēdzošais maksājums ERAB un bankas Citadele akciju pārvērtējums PA gada pārskatā atspoguļoti kā zaudējumi.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: «Privatizācijas aģentūras pamatdarbība, kas saistīta ar valsts īpašuma privatizāciju un atsavināšanu, norit atbilstoši plānotajam. Tāpat iepriekšējā gadā esam restrukturizējuši saistības pret ERAB un noslēdzām bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu. Tie ir būtiski soļi Parex bankas restrukturizācijas procesa sekmīgai pabeigšanai. Šogad aģentūra turpinās virzību uz privatizācijas procesa pabeigšanu, kā arī gatavos valdībai ziņojumus par Lattelecom un LMT turpmāko pārvaldību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sarukuši AS Latvijas kuģniecība zaudējumi

Žanete Hāka, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība (LK) un tās meitas sabiedrību 2015. gada divpadsmit mēnešu konsolidētais finanšu neto rezultāts ir zaudējumi 7,09 miljoni ASV dolāru (6,41 miljons eiro), liecina paziņojums Nasdaq Riga.

2014.gadā LK zaudējumi bija 31,16 miljoni dolāru.

Galvenais iemesls pērnā gada mīnusiem ir zaudējumi, kas radušies no SIA LASCO Investment koncerna atkārtotas konsolidācijas un sekojošās LASCO Investment piederošo nekustamo īpašumu aktīvu vērtības samazināšanas, kopā radot negatīvu finanšu rezultātu 22,74 miljonu dolāru apmērā.

LK koncerna apgrozījums 2015. gadā galvenokārt sastāvēja no ienākumiem no flotes, kā arī mazas daļas ienākumu no trešo pušu tankkuģu tehniskās vadības un nekustamo īpašumu nomas. Kopējie flotes ienākumi 2015. gadā bija 91,44 miljoni dolāru, savukārt neto reisu rezultāts ir 82,56 miljonu dolāru apmērā. Peļņa pirms nodokļiem un ārkārtas posteņiem sasniedza 18,85 miljonus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas Universitātē priecājas par jaunajām iekārtām, kuras uzdāvinājis Mikrotīkls

Lelde Petrāne, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes (FMF) studenti jau paspējuši notestēt mūsdienīgās iekārtas, ar kurām nesen aprīkota LU FMF Fizikas nodaļas praktikuma laboratorija Zeļļu ielā. Digitālu mērierīču un sensoru iegāde kļuva iespējama, pateicoties LU Fonda piešķirtajam finansējumam, ko 2016. gada sākumā ziedoja SIA Mikrotīkls.

Praktikuma infrastruktūras atjaunošanā ir ieguldīts 41 000 EUR, kopā projektam piešķirti 53 025 EUR.

«Fizika ir realitātē sakņota zinātne, to nevar iemācīties tikai no grāmatām, un eksperimenti praktikumā ir viens no fizikas studiju pīlāriem,» saka LU FMF asociētais profesors un vadošais pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs. Viņš norāda, ka, pateicoties sensoriem un integrācijai datu apstrādes programmās, kas šobrīd ir pieejami LU FMF Fizikas nodaļas praktikumā, studentiem nav jākavē laiks mehāniskajai mērījumu pierakstīšanai un ievadīšanai. «Rezultātā izpēti, kas agrāk aizņēma teju visu dienu, studenti tagad var veikt 10-15 minūtēs, turklāt vienā eksperimentā ieraudzīt daudz vairāk, nekā vienkāršas formulas apstiprinājumu,» uzsver V. Kaščejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Attīsta bērniem tehnisko domāšanu

Linda Zalāne, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interešu izglītības iestādes Robo Hub veidotajās nodarbībās bērni mācās konstruēt, modelēt un programmēt

Robo Hub ir licencēta iestāde, kas izmanto Lego Education izstrādāto mācību programmu. Nodarbības notiek bērniem vecumā no trim līdz divpadsmit gadiem, kuru laikā audzēkņi spēļu formā iegūst zināšanas par tehniku un tās darbības pamatprincipiem. «Esmu trīs bērnu mamma un līdz konstruēšanas pulciņiem nonācu pakāpeniski, jo, lai veicinātu vidējās atvases attīstību, kas bija nedaudz lēnāka, nekā ierasts, es bez regulārām sporta un estētikas nodarbībām izmēģināju dažādas metodes – mūzikas terapiju, reitterapiju, Montesori un Piklera apmācības metodi, regulāri apmeklējām logopēdu un fizioterapeitu. Brīdī, kad ar bērniem devāmies līdzi vīram uz Ukrainu darba pienākumu dēļ, sākām tur apmeklēt arī konstruēšanas pulciņu, kas bija vienīgais, kas bērniem patiesi patika un neapnika, turklāt tas veicināja attīstību,» atminas SIA Robo Hub īpašniece, idejas autore Felicita Zatlere-Kotāne. Pēc diviem gadiem atgriežoties Latvijā, pārbaudot bērna attīstību, rezultāti bija pārsteidzoši labi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Paraksta līgumu par Stradiņa slimnīcas A korpusa 2. kārtas būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību

Žanete Hāka, 04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir noslēgusi līgumu ar SIA Sestais stils par A korpusa otrās kārtas būvprojekta izstrādi un būvdarbu autoruzraudzību, informē slimnīcas pārstāvji.

Īstenojot jauno būvniecību un infrastruktūras attīstību, slimnīca plāno veikt jaunā korpusa otrās kārtas būvniecību aptuveni 37 000 m2 platībā.

Noslēgtā līguma rezultātā slimnīca kā pasūtītājs iegūs pilna apjoma būvprojektu un tā detalizāciju.

Līgumā noteiktais projektēšanas uzdevums ietver tādu darbu izpildi kā telpu programmas un tehnisko specifikāciju koriģēšanu, būvprojekta principiālo risinājumu izstrādi, būvprojekta izstrādi un saskaņošanu valsts un pašvaldību institūcijās, būvprojekta detalizāciju, interjera projekta izstrādāšanu, būvdarbu iepirkuma dokumentācijas (tehniskā specifikācija, darbu apjomu saraksti) sagatavošanu.

Līgumā noteikts, ka projektēšanas darbi tiek izpildīti divdesmit mēnešu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar līgumu Slimnīca saņems būvprojektu divpadsmit kalendāro mēnešu laikā pēc līguma stāšanās spēkā, bet četrpadsmit kalendāro mēnešu laikā – saskaņotu un izstrādātu būvdarbu iepirkuma dokumentāciju. Autoruzraudzības termiņš līgumā ir noteikts visu būvniecības laiku līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā un pilnīgai būvdarbu pabeigšanai. Līgums noslēgts 2017. gada 28. augustā, un atbilstoši iepirkumā iesniegtajam finanšu piedāvājumam noteiktā līgumcena ir 2 580 017,00 eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātpersonas Latvijā dažādu vēlmju dēļ izvēlas vecu, lielu premium auto, nevis mazu, jaunu, ekonomisku ne premium zīmola spēkratu, laikrakstam Dienas Bizness saka Sixt vadītājs Baltijā, SIA Transporent valdes priekšsēdētājs Arnis Jaudzems.

Fragments no intervijas, kas publicēta 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kā vērtējat Latvijas auto parku? Vai mēs vēl aizvien Eiropas kontekstā izceļamies ar to, ka Latvijas iedzīvotāji brauc ar salīdzinoši vecām mašīnām?

Latvijas iedzīvotāju autoparks vēl aizvien ir salīdzinoši vecs, un arī jauno spēkratu pārdošanas apjomi nav īsti salīdzināmi ar veco automašīnu importu, kas ir aptuveni četras reizes lielāks jau vairākus gadus pēc kārtas. Pamatā arī neved iekšā mazlietotus auto, bet desmit un divpadsmit gadus vecas mašīnas. Protams, ir arī labs pieaugums jauno automašīnu tirgū, bet šobrīd tas ir zem 20 tūkst. auto gadā. Ja salīdzina ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tad mēs šajā ziņā atpaliekam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Grobiņas novada uzņēmums SIA Konaks Plus atzīmēja piecpadsmit gadu jubileju. Uzņēmums nodarbojas ar māla suvenīru izgatavošanu un ticis pāri krīzēm, gan piedzīvojis dažu labu veiksmi. Investora piesaistīšana nu pavērusi iespēju izmantot pašu iegūto mālu, un tas ir viens no faktoriem, lai nākotnē raudzītos cerīgi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Keramikas ražotne Rolavā atkarībā no sezonas ar darbu nodrošina divpadsmit līdz piecpadsmit Rolavas, kā arī Grobiņas, Durbes un Liepājas iedzīvotājus, kuriem tiek segti transporta izdevumi.

Lielākā daļa Konaks Plus sortimenta nonāk Rīgā. Konaks Plus sadarbojas ar lietuviešu kompāniju, kas līdzās savai produkcijai Rotenburgā piedāvā arī Rolavā tapušos keramikas suvenīrus, taču noslēgt pastāvīgu līgumu ar vāciešiem nav izdevies.

Līdz ES sankcijām pret Krieviju un rubļa vērtības krišanai nadzīgākie suvenīru pircēji bijuši naudīgie tūristi no Krievijas. «Kādu laiku izdevās nedaudz ielikt savā kabatā,» neslēpj uzņēmuma izpilddirektors Sergejs Kruks. «Tagad visu ieguldām ražotnē. Paši strādājam un saņemam tikpat, cik mūsu darbinieki.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā pašapkalpošanās risinājumu izstrādātāja "Tapbox" skatījumā pašapkalpošanās risinājumi pēckrīzes laikā palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju.

"Šobrīd uzņēmējdarbībā ļoti svarīgi neapstādināt biznesu, bet pārorientēties savus klientus apkalpot attālināti, kā arī sagatavoties pēckrīzes periodam. Jau šobrīd skaidrs, ka ārkārtas stāvoklis gan Latvijā, gan ārvalstīs mainīs tirgus situāciju. Būtiski, kurš būs vislabāk sagatavojies laikam pēc ierobežojumu atcelšanas.

Pašapkalpošanās risinājumi ir viens no variantiem, kas palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju. Pārdošanas procesa digitālās inovācijas palīdzēs piesaistīt jaunus klientus un ātrāk apkalpot esošos," spriež Toms Piliksers, "Tapbox" (SIA "Self Service Terminals") valdes loceklis.

Viņš uzskata, ka pašapkalpošanās risinājumi ļauj uzņēmumiem un valsts iestādēm ieviest modernu un mūsdienīgu apkalpošanas procesu, vienlaicīgi ietaupot resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru