Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis pārkāpumus saistībā ar SIA "Rīgas Ūdens" ūdens patēriņa skaitītājiem.

PTAC 2019.gadā, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām no SIA "Rīgas ūdens" klientiem, uzsāka ūdens patēriņa skaitītāju māju ievados izņemšanu ārpuskārtas verificēšanai. Laika posmā no 2019.gada 31.oktobra līdz 2020.gada 3.martam tika veiktas 28 skaitītāju pārbaudes, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīti 23 skaitītāji jeb 82%.

Skaitītāji tika izņemti uz ārpuskārtas verificēšanu dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu māja, vairāku stāvu daudzīvokļu māja, uzņēmuma telpas, veikals, ražošanas uzņēmums, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņakalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā.

Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to secināms, ka netīrumi un nosēdumi ietekmē skaitītāju metroloģiskos parametrus. Izvērtējot ārpuskārtas verificēšanas rezultātus, PTAC secinājis, ka metroloģiskajām prasībām neatbilstošie skaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi ūdens skaitītāju reformu, kas paredz, ka vecie skaitītāji vairs nebūs ik pēc 4-6 gadiem jāverificē, bet to vietā būs jāuzstāda pilnīgi jauni, kuras vajadzēs mainīt reizi desmit gados vai pat vēl ilgākā laika periodā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) skaidro, ka pašreizējais ūdens skaitītāju verifikācijas process ir formāls un rada liekus izdevumus iedzīvotājiem. Viņš apgalvo, ka šādu praksi nav pamata turpināt, bet jaunā kārtība cilvēkiem ļautu ietaupīt naudu.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veikts pētījums atklājis, ka skaitītāju verificēšana Latvijā notiek pavirši. Izpētot skaitītājus 15 mājās, izrādījies, ka liela daļa ierīču ražotas vēl 90.gados. Pēdējo četru gadu laikā verificēšanas uzņēmumi par labām atzinuši ap miljonu lietotu iekārtu. PTAC pārbaudījis arī pašas laboratorijas, un atklājies, ka verifikācijai cauri tiek divas trešdaļas nederīgu skaitītāju.

Uzņēmuma Sadales tīkls (ST) klienti arvien biežāk izvērtē elektroenerģijas pieslēgumu jaudas

Divu gadu laikā uzņēmums saņēmis apmēram 60 tūkstošus pieteikumu pieslēguma jaudas samazināšanai, savukārt vairāk nekā 20 tūkstošu objektu īpašnieki informējuši ST, ka viņu īpašumiem elektroenerģijas piegāde vairs nav nepieciešama vispār, intervijā DB norāda ST valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, kurš šajā amatā iecelts šā gada aprīlī. Viņš stāsta, ka viena no nākamo gadu galvenajām uzņēmuma prioritātēm saistīta ar ST efektivitātes plāna īstenošanu, un atzīst, ka šogad ST plāno apgrozījuma un peļņas pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kā esat iejuties jaunajā amatā – kādi bijuši pirmie paveiktie darbi?

Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) šobrīd veic aktīvas darbības, lai sakārtotu taksometru pakalpojumu nozari un sekmētu ātrāku jaunajām prasībām atbilstošu taksometru skaitītāju nomaiņu, joprojām lielākā daļa taksometru skaitītāju nav nomainīti pret jaunajām prasībām atbilstošiem.

VID datu bāzē ir kopumā reģistrēti aptuveni 2,3 tūkst. taksometru skaitītāji, no kuriem uz šā gada decembra beigām atbilstoši jaunajām prasībām reģistrēts - 561 taksometru skaitītājs, DB uzzināja VID. Tā pārstāve Evita Teice-Mamaja norāda, ka VID 10 dienu laikā taksometru pakalpojumu sniedzējiem ir nosūtījis 212 vēstules par informācijas sniegšanu saistībā ar uzstādītā taksometra skaitītāja lietošanu un nomaiņu. Ja taksometra skaitītāja lietotājs neatsaucās VID uzaicinājumam un neveic skaitītāja nomaiņu, VID uzsāk administratīvo lietvedību.

«No saņemtajām atbildēm ir secināms, ka vairāki komersanti jau savu darbību ir pārtraukuši, bet taksometra skaitītājs nav noņemts no uzskaites. Lai sakārtotu taksometru pakalpojumu sniedzēju nozari un lietotāji taksometros uzstādītu un lietotu tikai skaitītājus, kuri ir saņēmuši atbilstības apliecinājumu un ir reģistrēti, VID ir uzsācis sadarbību ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un vairākām pašvaldībām,» norāda E. Teice-Mamaja.

AS "Sadales tīkls" 2022. – 2031. gadā turpinās sadales sistēmas rekonstrukciju un modernizāciju atbilstoši nozares attīstības tendencēm un sabiedrības pieprasījumam.

Plānots attīstīt inovatīvu tehnisko risinājumu izmantošanu tīkla atjaunošanā un strādāt pie plaša viedā tīkla attīstības. Aktivitātes apkopotas "Sadales tīkla" elektroenerģijas sadales sistēmas attīstības plānā 2022.-2031. gadam, kas iesniegts izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).

Galvenais uzņēmuma mērķis arī turpmāk būs celt elektroapgādes kvalitāti un drošumu. Lai to paveiktu, turpmākajā desmitgadē plānots nodrošināt izolēta elektrotīkla īpatsvaru 75% apmērā, tostarp zemsprieguma elektrotīklu attīstīt 100% izolētā izpildījumā.

Ik gadu uzņēmums plāno atjaunot vidēji 1700 kilometrus elektrolīniju, vienlaikus pārskatot un optimizējot kopējo elektrotīkla pārklājumu.

Latvijas mobilo tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums LMT piegādājis pirmos 770 viedos ūdens skaitītājus Valmieras un Strenču iedzīvotājiem. Viedie ultraskaņas NB-IoT ūdens skaitītāji tiek uzstādīti pakāpeniski, nodrošinot datu pārraidi licencētā mobilajā lietu interneta tīklā un šo datu analīzi lietu interneta platformā.

Viedie ultraskaņas skaitītāji ļaus “Valmieras ūdenim” automātiski ģenerēt rēķinus, ietaupīt laiku, kas iepriekš bija jāpatērē manuālai skaitītāju rādījumu nolasīšanai, optimizēt administratīvo procesu ikmēneša rēķinu sagatavošanā un savlaicīgi pamanīt dažādas tehniskas trauksmes. Kopumā Valmieras un Strenču iedzīvotājiem 4 gadu laikā plānots piegādāt 4040 viedos ūdens skaitītājus.

“Esam gandarīti par šo sadarbību ar LMT, kas ļaus uzlabot ikdienas administratīvos procesus. Viedie ūdens skaitītāji Valmierā un Strenčos ir lielisks piemērs tam, kā, gudri izmantojot internetu, ir iespējams panākt virkni uzlabojumu sadzīvē un centralizēto pakalpojumu sniegšanā. Savukārt vietējiem iedzīvotājiem tas ļaus saņemt vēl kvalitatīvāku pakalpojumu un atvieglos skaitītāju rādījumu nodošanas procesu,” saka SIA “Valmieras ūdens” Klientu daļas vadītājs Dagnis Muižnieks.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis pastiprinātas pārbaudes lidostas «'Rīga'» teritorijā, reaģējot uz daudzo pasažieru sūdzībām par nesamērīgajām brauciena cenām, aģentūru LETA informēja VID.

Lai gan VID kompetencē nav iespējas ietekmēt taksometru firmu noteiktos pārmērīgi augstos tarifus, dienesta inspektori pievērsīs uzmanību tam, vai taksometros ir jaunajām prasībām atbilstoši skaitītāji, vai par braucienu tiek izsniegti čeki.

VID šogad septiņos mēnešos taksometru pakalpojumu sniedzējiem ir veicis 15 apsekošanas un 95 tematiskās pārbaudes. Pavisam veikti 110 kontrolbraucieni, un tikai 15 gadījumos taksometru šoferi ir izsnieguši čekus. Tāpat VID konstatēja, ka vairākos desmitos gadījumu taksometru skaitītāji neatbilst jaunajām tehniskajām prasībām, kā arī nav nodrošināta darījumu izsekojamība. Apmēram 40 gadījumos tika fiksēts, ka netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

AS «Sadales tīkls» Enerģētikas muzejam nodod 403 vēstures eksponātus, tajā skaitā 229 vēsturiskos elektroenerģijas skaitītājus.

«Latvenergo» koncerna un AS «Sadales tīkls» korporatīvās sociālās atbildības prioritāte ir elektroapgādes industriālā mantojuma pētniecība un saglabāšana nākamajām paaudzēm, tādēļ šonedēļ AS «Sadales tīkls» vairākus desmitus gadu uzturēto ekspozīciju ar 403 vēstures priekšmetiem nodod «Latvenergo» koncerna Enerģētikas muzejam. Kolekciju veido 229 vēsturiskie elektroenerģijas skaitītāji, vēsturiskie mērinstrumenti, elektrisko tīklu releju aizsardzības dienesta montiera instrumentu soma ar instrumentu komplektu un 20. gadsimta sākumā uzņēmuma «Clemens Riefler» izgatavotais sienas mehāniskais pulkstenis ar svārstu.

Vācu uzņēmuma «Clemens Riefler» izgatavotais sienas mehāniskais pulkstenis ir viens no vērtīgākajiem šīs kolekcijas eksponātiem. Sākotnēji uzņēmums ražoja augstas precizitātes un ergonomiskuma cirkuļus, kurus par labākajiem atzina profesionāļi visā pasaulē, un vēlāk uzņēmums uzsāka metroloģiski precīzu pulksteņu izgatavošanu, kurus augstās precizitātes dēļ uzstādīja pasaules nozīmīgākajās observatorijās un metroloģijas iestādēs. Šādi augstas precizitātes pulksteņi tika izgatavoti līdz 1965. gadam.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Valdība otrdien atbalstīja ūdens skaitītāju verificēšanas prasības atcelšanu.

Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024.gada 14.maija noteikumos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.

EM iepriekš norādīja, ka dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs - prasības veikt šo pienākumu atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem.

Līdz šim regulējums uzlika par obligātu pienākumu mehāniskiem ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu reizi četros gados, bet elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem - reizi sešos gados. No 2020. līdz 2023.gadam tika verificēti 975 809 ūdens patēriņa skaitītāji, kas iedzīvotājiem izmaksāja 19,5 miljonus eiro jeb aptuveni piecus miljonus eiro gadā.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Neatkarīgo elektrības piegādātāju regulējums Lietuvā nav pietiekošs un drīzumā tiks pastiprināts, pirmdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Preses konferencē viņš sacīja, ka ir redzami trūkumi pašreizējā regulējumā un tādēļ ministrija plāno sagatavot grozījumus, lai tādas kompānijas uzņemtos lielākas finansiālās saistības un būtu ar lielāku kapitālu un augstāko kompetenci enerģētikas jomā.

Ministrs piebilda, ka grozījumi tiks sagatavoti dažu nedēļu laikā.

Komentējot kompānijas "Perlas energija" piektdien izplatīto paziņojumu, ka visu klientu līgumi tiks pārslēgti pēc biržas tarifa, nevis ar fiksētas cenas tarifu, Kreivis aicināja kompāniju nekavējoties pārtraukt tādu nelikumīgu rīcību un brīdināja, ka uzņēmums var zaudēt elektrības tirgotāja licenci.

Kreivis sacīja, ka Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) vērtējumā kompānijai pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc nelikumīgās darbības. Pretējā gadījumā tai var piemērot sodu vai pat atcelt elektrības tirgotāja licenci.

Francijas koncernam "Veolia" strīdā par siltumapgādi būs jāmaksā Viļņas pašvaldībai un tās siltumapgādes uzņēmumam "Vilniaus šilumos tinklai" (VŠT) 56 miljonus eiro, liecina Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūta spriedums.

Tajā teikts, ka Viļņas pašvaldībai un VŠT no "Veolia" un tās pārvaldītā Lietuvas uzņēmuma "Vilniaus energija" pienākas 83 miljonu eiro kompensācija naudā un aktīvos.

Savukārt uzņēmumiem "Veolia" un "Vilniaus energija" no Viļņas pašvaldības un VŠT pienākas 26,9 miljonu eiro kompensācija, nospriedusi arbitrāža.

Līdz ar to Viļņas pašvalībai un VŠT no "Veolia" un "Vilniaus energija" pienākas kompensācija 56,1 miljona eiro apmērā.

Viļņas pašvaldība piektdien paziņoja, ka tā uzvarējusi prāvā, bet "Vilniaus energija" uzsver, ka arbitrāža noraidījusi lielāko daļu pašvaldības un VŠT prasību.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa atzinusi ka "Veolia" un "Vilniaus energija" pārkāpušas nomas līgumu, nelikumīgi piesavinoties emisijas kvotas, kā arī atzina citus līguma pārkāpumus.

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Tuvāko gadu laikā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājs EG Energija plāno paplašināt savu pakalpojumu portfeli, piedāvājot dabasgāzi arī sauszemes un jūras transportam

EG Energija mātes kompānija Eesti Gaas ir viens no retajiem uzņēmumiem Baltijā, kuram ir pašam savas uzpildes stacijas, stāsta EG Energija izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, norādot, ka līdzīgu attīstības stratēģiju Latvijā izvēlējusies arī meitas kompānija, kas dabasgāzi un elektroenerģiju uzņēmumiem Latvijā piedāvā kopš šā gada janvāra. D. Skulte atklāj, ka attiecībā uz dabasgāzes tirgu EG Energija plāni ir ambiciozi – tuvāko gadu laikā plānots iekarot 20% jeb piekto daļu Latvijas dabasgāzes tirgus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc lemts par labu iesaistei Latvijas tirgū?

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Investējot aptuveni 6,5 milj. eiro, SIA Barkavas enerģija izveidojusi augsti efektīvu biomasas koģenerācijas staciju ar elektroenerģijas jaudu 1,5 MWh un 3 MWh siltuma jaudu, kuru gaida ne vien Barkavas iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji – dārzeņu audzētāji, kuriem nepieciešama siltumnīcu apsilde, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Diemžēl pašlaik nevienam neatliek nekas cits, kā vienīgi gaidīt, jo Ekonomikas ministrija joprojām vilcinās ar atļaujas izsniegšanu un koģenerācijas stacija, lai gan ir uzbūvēta un gatava darboties, atrodas dīkstāvē. «Pašlaik man neatliek nekas cits, kā vien cerēt, ka viss notiks tā, kā tam ir jānotiek,» situāciju vērtē SIA Barkavas enerģija valdes priekšsēdētājs Edgars Kamišovs. Viņu gan bažīgu dara pēdējā laika notikumi, uzņēmējiem atņemtās obligātā iepirkuma atļaujas un Ekonomikas ministrijas vēršanās pret visu nozari, balstoties uz stipri vienpusēju un bieži neobjektīvu informāciju. Vēl vairāk šo neskaidrību pastiprina ekonomikas ministra Arvila Ašeradena pēdējā laikā paustais viedoklis, ka obligātā iepirkuma komponentes sistēma ir ne vien jāpārskata, bet jālikvidē kā tāda.

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ekspluatācijā nodevis gāzes pārvades gāzes mērīšanas staciju "Korneti", Alūksnes novadā, informē uzņēmumā.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir 1,4 miljoni eiro, un tā laikā stacija aprīkota ar jaunām gāzes uzskaites un kvalitātes noteikšanas iekārtām.

Gāzes mērīšanas stacijas (GMS) pārbūves projekta mērķis bija veikt novecojušo uzskaites un kvalitātes noteikšanas iekārtu nomaiņu, objekta vadību sistēmu modernizāciju, kā arī dublējošo iekārtu uzstādīšanu. Projekts ilga divus gadus un tam nepieciešamo finansējumu nodrošināja Conexus.

"Latvijā ir viena gāzes mērīšana stacija, kuras droša un precīza darbība ir neatņemama daļa no gāzes pārvades sistēmas un gāzapgādes drošības reģionā. Līdz ar īstenoto projektu esam izveidojuši vienu no modernākajām starpvalstu gāzes mērīšanas stacijām Eiropā," teic Zane Kotāne, AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētāja.

Pērn, sasniedzot 322,2 miljonus eiro, būtiski augusi Latvenergo koncerna peļņa. Uzņēmumā norāda, ka šo ciparu šogad būtiski ietekmējusi jaunā nodokļu reforma. «Peļņa sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro,» informē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Latvenergo koncerna ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījušies un ir 925,6 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs audzis par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Uzņēmumā atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerns ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 miljardus eiro.

2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā pieaudzis par 74 %, sasniedzot 4270 GWh (2016. gadā – 2449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bijusi lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ā.Žīgurs gan atklāj, ka lielā ūdens pietece sagādājusi uzņēmumam arī papildu rūpes. «Darbinot HES tik intensīvā režīmā, jānodrošina, lai viss ūdens caur turbīnām tiktu izvadīts lietderīgi, tas arī veiksmīgi izdevās,» pauž Ā.Žīgurs. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1411 GWh.

Šī brīža karstākais un pieprasītākais nekustamo īpašumu projekts tirgū ir Rīgas centra renovētais nams Avotu ielā 4, kurā vidēji katru otro dienu tiek pārdots pa dzīvoklim. Skaistā fasāde, plašais un apzaļumotais pagalms, pievilcīgās cenas ir tikai daži no faktoriem, kāpēc tieši šeit cilvēki ir izvēlējušies iegādāties dzīvokli.

Avotu 4 pircējus var iedalīt divās grupās. Pirmā grupa ir jaunie pilsētnieki, kuri novērtē, ka par pieejamu dzīvokļa cenu var dzīvot pašā Rīgas centrā un baudīt tā priekšrocības, savukārt, otrā ir tie, kas īpašumi iegādājas kā investīciju un kuriem svarīgs iegādātā īpašuma ienesīgums.

Rīgā, gluži tāpat kā citās Eiropas galvaspilsētās, ir novērojuma tendence, ka cilvēki izvēlas mazākas platības dzīvokļus. Šobrīd Rīgas centrā renovētas mājas divistabu dzīvokļa cena ar gala apdari svārstās no 2300-2500 eur/m2. Tas cilvēkiem liek izvērtēt, vai vērts iegādāties, piemēram, divistabu dzīvokli ar platību 50 m2 vai tomēr izvēlēties kompaktāku 40 m2 dzīvokli, jo to cenu starpība var sasniegt pat 25 000 eiro, bet īres maksa par ko šādu dzīvokli var izīrēt, visticamāk abiem dzīvokļiem būs vienāda. Līdz ar to ienesīgums mazākam dzīvoklim būs lielāks.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) nodevis ekspluatācijā savu jaunāko projektu - četru stāvu namu "Grafīts", kas atrodas privātmāju apkaimē Bieriņos, Liepājas ielā - blakus Āgenskalnam.

Ekspluatācijā nodotajā projektā "Grafīts" ir pieejami 2 līdz 4 istabu dzīvokļi, ar platību 43,2 līdz 84,4 m2, katram dzīvoklim izbūvēts arī balkons. Noteiktiem 3 istabu dzīvokļiem izveidota papildus palīgtelpa. Dzīvokļi iegādei pieejami ar pilnu komforta klases apdari.

Visā namā abās kāpņu telpās ir pieejams lifts, savukārt pagrabstāvā izbūvētas arī 62 noliktavas platībā no 2,2 līdz 7,5m2.

Katram dzīvoklim ir izbūvēta individuāla ventilācija ar rekuperācijas sistēmu, individuālie skaitītāji apkurei un citi risinājumi, piemēram, LED apgaismojums ar kustību sensoriem koplietošanas telpās, nodrošinot augstu energoefektivitāti un mazākus ikdienas uzturēšanas izdevumus nama iedzīvotājiem. Ēkai ir arī izsniegts pagaidu energosertifikāts un, saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem, ēkas energopatēriņš sasniedz A energoefektivitātes klasi, kas nozīmē, ka nepieciešams mazāks enerģijas daudzums, lai telpās sasniegtu nepieciešamo komforta līmeni.