Jaunākais izdevums

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Db.lv jau ziņoja, ka prokuratūra uzrādījusi apsūdzības SIA Rīgas enerģija un AS Latvijas energoceltnieks darbiniekiem lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai OI. Prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka pagājušā gada oktobrī prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi kāda uzņēmuma valdes locekļus par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības uz svešu mantu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās lielā apmērā. Tāpat šī uzņēmuma valdes locekļi saukti pie kriminālatbildības par dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Lai gan prokuratūra aģentūrai LETA šī uzņēmuma nosaukumu neatklāja, aģentūrai jau iepriekš bija zināms, ka apsūdzētas tiek divas personas, kas iespējamā nozieguma izdarīšanas brīdī ieņēma Rīgas enerģija valdes locekļu amatus. DB rīcībā esošā informācija liecina, ka viens no apsūdzētajiem ir Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks P. Dzirkals. Savukārt cita uzņēmuma elektrotehniķis šajā lietā pērn oktobrī saukts pie kriminālatbildības par mēģinājuma ar viltu iegūt tiesības uz svešu mantu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās lielā apmērā atbalstīšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par dokumentu viltošanu un izmantošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Zināms, ka lietā iesaistīta persona, kura iespējamā nozieguma pastrādāšanas brīdī bija AS Latvijas energoceltnieks darbinieks. Prokuratūrā apliecina ka apsūdzētajām personām drošības līdzekļi nav piemēroti. Tāpat prokuratūrā norāda, ka mantiskā kompensācija kriminālprocesā nav pieteikta. Patlaban nav zināms, kad lietu plānots nodot tiesai.

Jau ziņots, ka pērn Valsts policija pēc Ekonomikas ministrijas iesnieguma sākusi kriminālprocesu par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai OI un atcēla tiesības SIA Rīgas enerģija koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju OI. P. Dzirkals intervijā DB norādīja, ka šādā veidā uzņēmuma darbs tiek apzināti apgrūtināts. «Šis jautājums ir politisks un šādā veidā normatīvie akti tiek interpretēti ar mērķi apgrūtināt Rīgas enerģija darbību. Mēs esam padarīti par tautas ienaidniekiem, kas OIK maksājuma ietvaros ir saņēmuši miljonus. Jāsaka, tā gluži nav - mēs neesam saņēmuši nevienu centu. Tas nozīmē, ka visi tie, kas pārdzīvo par šo komponenti savos elektrības rēķinos, Rīgas enerģijai neko nav maksājuši,» pērnā gada martā pauda P. Dzirkals.

Koģenerācijas stacija ražo divus produktus – siltumu un elektroenerģiju. Stacijas būvniecībā ieguldīti 17 miljoni eiro. Tuvākajā laikā P. Dzirkals sola situāciju komentēt arī plašākā intervijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības SIA «Rīgas enerģija» un AS «Latvijas energoceltnieks» darbiniekiem lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.

Prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka pagājušā gada oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi kāda uzņēmuma valdes locekļus par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības uz svešu mantu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās lielā apmērā.

Tāpat šī uzņēmuma valdes locekļi saukti pie kriminālatbildības par dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Prokuratūra šī uzņēmuma nosaukumu neatklāja, taču aģentūrai Zināms, ka apsūdzētas tiek divas personas, kas iespējamā nozieguma izdarīšanas brīdī ieņēma «Rīgas enerģijas» valdes locekļu amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aizdomās par krāpšanos policija veikusi kratīšanas septiņās OIK stacijās visā Latvijā

LETA, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par valsts atbalsta izkrāpšanu Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) veikusi kratīšanas septiņās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) stacijās visā Latvijā, trešdien vēstīja «TV3 ziņas».

ONAP veikusi kratīšanas septiņos uzņēmumos - divos Rīgā un pa vienam Tukumā, Smiltenes, Brocēnu, Saldus un Preiļu novados. Pēc likumsargu aprēķiniem, izkrāptās summas varētu sasniegt pat vairākus miljonus eiro.

«TV3 Ziņu» rīcība esošā informācija liecina, ka kratīšanas veiktas arī vairākos ar uzņēmēju Mārtiņu Reisonu saistītos uzņēmumos, tostarp uzņēmumā «Brocēnu enerģija», kuras akcionārs ir arī pašvaldībai piederošais uzņēmums «Brocēnu siltums».

Tās vadītājs Kārlis Barančans apstiprināja, ka policija pie siltuma ražotāja jūlijā viesojies, tomēr sīkāk komentēt notikušo nevēlējās. Savukārt Reisona tēvs Juris Reisons apstiprināja, ka kratīšanas vienlaikus notikušas piecās ar dēlu saistītas OIK stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstās elektrības cenas lauksaimniekus mudina to ražot pašiem

Armanda Vilciņa, 16.11.2021

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Dome atvērta idejām, kā izmantot rekultivēto atkritumu kalnu Spilves pļavās

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Rīgas Gāze uzsākusi sarunas ar Krievijas kompāniju Gazprom. Uzņēmuma pārstāvji cer, ka līgumu par dabasgāzes piegādi varētu noslēgt līdz šā gada beigām.

Rīgas Gāze dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļauta 2017. gada martā, taču reālu darbību tirgū uzņēmums pagaidām vēl nav uzsācis. Rīgas Gāzes Tirdzniecības daļas vadītājs Arnis Krastiņš skaidro, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums par dabasgāzes piegādes līgumu. Ja uzņēmumam izdotos vienoties ar Krievijas koncernu, Rīgas Gāze būtu otrais dabasgāzes tirgotājs, kuram noslēgts tiešais piegādes līgums ar Gazprom.

Šobrīd darām visu nepieciešamo, lai šo vienošanos panāktu, paredzams, ka tuvākajā laikā to, visticamāk, arī izdarīsim un sāksim darbību dabasgāzes tirgū, norāda A. Krastiņš. «Pagaidām aktīvu tirdzniecību neesam sākuši tāpēc, ka nevēlamies būt starpnieki starp patērētāju un gāzes piegādātāju, bet gribam nodrošināt tiešās piegādes. Šo procesu mēģināsim pabeigt līdz šā gada beigām, lai ar nākamo gadu jau varētu nodrošināt savus klientus,» atzīst uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītājs, atklājot, ka šobrīd līguma noslēgšanu kavē Gazprom birokrātija. «Tā ir organizācija, kurā viss notiek diezgan sarežģīti. Sarunās ar citiem dabasgāzes tirgotājiem esam secinājuši, ka Gazprom nelabprāt slēdz tiešos piegādes līgumus ar maziem tirgus spēlētājiem, taču mēs neuzskatām par vajadzīgu darīt kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, – mēs vēlamies būt tiešie piegādātāji. Gadījumā, ja šo mērķi izdosies sasniegt, redzam, ka par mūsu klientiem nākotnē varētu kļūt arī vairāki lielie spēlētāji, kas šobrīd darbojas kā starpnieki. Paredzam, ka Rīgas Gāzes tirgus daļa pēc līguma noslēgšanas varētu būt diezgan būtiska, jo vairāki pašreizējie tirgus dalībnieki nelabprāt strādā ar akciju sabiedrību Latvijas Gāze, kurai jau ir līgums ar Krievijas koncernu,» pauž A. Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Zīmola stāsts: Rīgas Motormuzejs atzīmē 30 gadu jubileju

Laura Mazbērziņa, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlis Rīgas Motormuzejam (RMM) ir īpašs mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī īstenojās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs.

Ideja par seno spēkratu muzeju Latvijā dzima jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neliela entuziastu grupa – Latvijas Antīko automobiļu klubs - iedibināja tam laikam vēl nebijušu kustību – seno spēkratu salidojumus un rallijus. Šie pasākumi pulcēja ne tikai seno spēkratu īpašniekus, bet arī skatītāju tūkstošus.

Muzeja ēka ir modernās arhitektūras piemineklis, tās fasādes daļa uzrunā kā stilizēta Rolls Royce markas automobiļa radiatora maska.

2016. gadā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas muzejs tika atvērts jaunā veidolā. Muzeja trijos stāvos izvietoti vairāk nekā simts automobiļi un motocikli, vairāki desmiti interaktīvo stendu, rotaļu zona bērniem, kafejnīca un konferenču zāle 200 personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām Latvijas lielākajās pilsētās siltumenerģijas tarifi galvenokārt saglabājušies iepriekšējā līmenī, dārgāk par apkuri maksās Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas iedzīvotāji, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Šā gada maijā Daugavpilī siltumenerģijas tarifs bija 42,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet oktobrī – jau 59,96 EUR/MWh, Jūrmalā attiecīgajos mēnešos tarifs palielinājās no 51,05 EUR/MWh līdz 64,49 EUR/MWh, savukārt Rīgā – no 44,10 EUR/MWh līdz 57,31 EUR/MWh. AS Rīgas siltums (RS) norāda, ka 1. novembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu sasniegt jau 66,76 EUR/MWh.

RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis DB organizētajā konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās tarifu palielināšanos skaidroja ar augsto dabasgāzes cenu.

Jākļūst zaļiem

Vairākkārtīgā dabasgāzes sadārdzinājuma dēļ būtiski cenas paaugstinājis mūsu galvenais pirktās siltumenerģijas piegādātājs AS Latvenergo, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, stāsta N. Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi saprašanās memorandu ar Dānijas atjaunojamās enerģijas uzņēmumu "Orsted", kas tostarp paredz kopīgu darbu pie pirmā atkrastes vēja parka izveides Rīgas jūras līcī līdz 2030.gadam, informē "Enefit" pārstāvji.

Uzņēmums atgādina, ka pagājušā gada septembrī Latvijas un Igaunijas valdības pārstāvji parakstīja saprašanās memorandu par atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu.

Energokompānijas pārstāvji skaidroja, ka "Enefit" un "Orsted" plāno izveidot kopuzņēmumu atkrastes vēja enerģijas iespēju apgūšanai Baltijas valstīs, kas ietvers arī "Liivi" atkrastes vēja parka projektu Rīgas jūras līcī.

"Baltijas jūras reģions kļūst par atkrastes vēja parku attīstības centru, kas būtiski veicinās gan šī reģiona, gan Eiropas kopējos centienus ekonomikas dekarbonizācijai. Baltijas valstis lielā mērā var nodrošināt savu patēriņu ar atjaunojamo enerģija, kas iegūta no jūras vēja, un mēs ceram, ka sadarbībā ar "Enefit" spēsim sekmīgi īstenot šo potenciālu," norāda "Orsted" kontinentālās Eiropas reģiona vadītājs Rasmuss Erbē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu ekonomiskās izaugsmes un to iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai būtisku lomu iezīmē ekonomiski pieejamas siltumapgādes iespējas.

Attīstītas centrālās siltumapgādes sistēmas nosaka izmaksu un tehnoloģiju ziņā augstus standartus lielākajās pilsētās, tomēr arī resursu, tostarp arī AER, pieejamība un mūsdienu individuālie risinājumi plašākās reģionālajās teritorijās spēj konkurēt gan izmaksu, gan apgādes drošības ziņā.

Kā šobrīd notiek virzība klimata mērķu sasniegšanā, kādu iespaidu atstās jaunie siltumenerģijas tarifi un kā veicināt CO2 izmešu kontrolētu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Latvijas pilsētās un reģionos – par to ekspertiem tiekoties ikgadējā Dienas Biznesa un nozares līderu rīkotajā siltumapgādes konferencē SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22. novembrī notiks astotais ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savās idejās dalīsies vairāk nekā 20 atzīti pašmāju un ārzemju viesi. Nupat izziņoti pirmie pasākuma runātāji – bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, pārtikas inovatore un pasniedzēja Ilga Gedrovica un zero waste aktīviste Laura Arnicāne.

Prestižās TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus – izcilības, kuri dalās ar personīgiem un iedvesmojošiem stāstiem. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši vairāk nekā 100 runātāji, kuru vēstījumi TEDx Youtube kanālā skatīti teju divus miljonus reižu.

Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts «Together» jeb «Kopā». «Šī gada TEDxRiga tēma vērš uzmanību uz to, ka kopībā mēs ne tikai esam vairāk un stiprāki. Īsteni spēcīgā kopībā ir arī cieņa pret dažādību un individualitāti, vairākuma atbildība pret mazākumu, veiksmes un ietekmes dalīšana ar tiem, kam nav tā veicies. Un šādā kopībā mēs varam īstenot ko diženāku kā to, ko varam cerēt sasniegt katrs individuāli. Šis ir arī Baltijas ceļa 30. jubilejas gads — labs brīdis, lai palūkotos atpakaļ un apzinātos, kas ir īstena kopība un kāds ir tās spēks. Par to pasākumā atgādinās arī katrs no runātājiem, jo viņu pieredzes stāsti var stiprināt un iedvesmot ikvienu no mums,» uzsver TEDxRiga organizatoru komandas pārstāvis Pāvils Jurjāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija spērusi nozīmīgu soli vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī

Lelde Petrāne, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu uzņēmums AS Baltic RE Group pabeidzis biroju ēkas renovāciju Raiņa bulvārī, kur drīzumā paplašināsies Draugiem Group uzņēmuma Printful Latvijas komanda.

Biroju ēka uzbūvēta 1972. gadā pēc arhitekta Oļģerta Ostenberga projekta. Arhitekts ir slavens ar savu eleganto un gaišo interjera dizainu pat stingro padomju arhitektūras standartu laikā.

Sadarbībā ar itāļu arhitektu Adriano Kastiļjoni (Adriano Castiglioni), Baltic RE Group nodrošināja pilnu ēkas renovāciju. Atjaunojot ēku, Baltic RE Group ievēroja uzņēmuma darbības stratēģiju, koncentrējoties uz ilgtspēju, cilvēkiem un ieviešot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, lai ēka atbilstu labākajiem vides un cilvēku labklājības standartiem.

Ēkas darbību pilnībā nodrošina zaļā enerģija, kas tiek iegūta no vietējiem atjaunojamiem enerģijas avotiem, un tā atbilst augstākajām energoefektivitātes prasībām. Telpas aprīkotas ar jaunākās paaudzes centralizēto dzeramā ūdens sistēmu, kas nodrošina visaugstāko ūdens attīrīšanas pakāpi, jaudīgām gaisa rekuperācijas iekārtām, UVC lampām un gaisa jonizatoriem, kas ļauj ierobežot vīrusu un alergēnu izplatīšanās riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas attīstītājs Urban Inventors iegādājies 7,3 ha lielu zemesgabalu Daugavas kreisajā pusē un nākamajos gados ir iecerējis vērienīgus rajona attīstības plānus.

Nākamajos gados investors plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas līdz 120 000 m2 platībā. Tādējādi šī teritorija kļūs par lielāko attīstības rajonu Rīgā.

“Mūsu jaunais stratēģiskais virziens ir radīt unikālas koncepcijas un produktus, kurus varam veiksmīgi attīstīt starptautiskajos tirgos. Rīgā redzēsim augsto tehnoloģiju pilsētiņas (high tech campus) izveidi, tās koncepciju gatavojam, piesaistot starptautiskus konsultantus, kuriem ir milzīga pieredze šādu kompleksu veidošanā. Tā kā pašlaik tiek izstrādāta koncepcija, nevaram atklāt pārāk daudz detaļu, bet tajā tiks iekļauta darba un dzīvojamās zonas sintēze ar sarežģītu ekosistēmu. Jaunā rajona izveide sekmēs Latvijas ekonomiku, jo pilsētiņa būs īpaši pievilcīga vieta, kur apmesties gan pašmāju, gan starptautiskiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, izglītības iestādēm un zinātnes laboratorijām,” saka SBA grupas uzņēmuma Urban Inventors valdes priekšsēdētājs Liongins Šepetis (Lionginas Šepetys).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi lielākā siltuma akumulācijas tvertne Baltijā - AS "Latvenergo" TEC-2 teritorijā Aconē Rīgā, kas īstenota ar Kohēzijas fonda un CFLA līdzfinansējumu, informē AS "Latvenergo".

Kopējās projekta investīcijas 7,9 miljoni eiro (ES līdzfinansējums līdz 2,3 mlj eiro).

Apjomīgā, modernā un mūsdienīgā iekārta optimizēs TEC-2 darbību, nodrošinās primāro energoresursu ietaupījumu un samazinās ogļskābo gāzu emisiju, palielinās Rīgas siltumapgādes drošumu, nodrošinās zemāku siltuma un elektroenerģijas cenu. Ieguvēji no tās ir sabiedrība, valsts un "Latvenergo", veicinot mūsu enerģētisko konkurētspēju.

Lai palielinātu AS "Latvenergo" TEC efektivitāti un elastīgumu, 2019.gada rudenī tika uzsākta siltuma akumulācijas tvertnes būvniecība, kas sekmīgi noritēja arī Covid-19 pandēmijas laikā, nododot to ekspluatācijā šī gada aprīlī. Tā ir Baltijas valstīs lielākā akumulācijas tvertne, un tās 18 tūkstošu kubikmetru lielais apjoms sekmēs TEC-2 izmantošanu koģenerācijas režīmā, kas pozitīvi ietekmē elektrības cenu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvenergo» uzsāk Elektrum automobiļu uzlādes staciju izveidi, atklājot pirmās 3 uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā.

«Eletroautomobiļi ir nākotne. Visi lielie auto ražotāji ir paziņojuši, ka radīs jaunus elektoautomobiļu modeļus un tādu kļūs arvien vairāk. Latvijā to skaits šobrīd nav liels - nedaudz virs 500, bet «Latvenergo» saskata to strauju pieaugumu nākotnē,» ir pārliecināts «Latvenergo» valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Pēc koncerna prognozēm tuvāko desmit gadu laikā elektroauto skaits Latvijā varētu sasniegt 30 tūkstošus. Piecu gadu laikā Latvijā no piecām elektroauto uzlādes stacijām to skaits ir izaudzis līdz 78.

Pirmās stacijas atklātas Uzvaras bulvārī 7 un Pulkveža Brieža ielā 12, Rīgā un Jomas ielā 4 Jūrmalā. Jaunajās Elektrum uzlādes stacijās vienlaikus var veikt divu auto uzlādi; vienu pie ātrās uzlādes stacijas, otru - pie vidēji ātrās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumapgādes uzņēmumi meklē iespējas strādāt efektīvāk.

Tradicionāli aktīvā apkures sezona sākas septembra otrajā pusē un oktobra sākumā. No Latvijas lielākajām pilsētām augstākais tarifs aizvien ir Valmierā, zemākais – Daugavpilī.

Rīdzinieki maksās vairāk

No Latvijas lielākajām pilsētām ilgstoši zemākās siltumenerģijas izmaksas bija Rīgā. Laikā no 2009. līdz 2018. gadam galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksāja vidēji 50,70 eiro/MWh, pērn – 44,39 eiro/MWh. Taču šogad tas palielināts līdz 51,90 eiro/MWh.

Pagājušā gada rudenī, rūpīgi izvērtējot situāciju, AS Rīgas siltums sagatavoja jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas decembra beigās tika iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, vēsta uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence. Pagāja gandrīz pusgads, līdz jaunais tarifs tika apstiprināts. Taču laikā no 2018. gada oktobra līdz šā gada martam kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenu pieauguma dēļ uzņēmumam radās gandrīz 12 miljonu eiro lieli zaudējumi. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības stabilitāti, tie tika iekļauti siltumenerģijas tarifā kā neparedzētās izmaksas, aprēķinot 1,91 eiro/MWh apmērā. Tādējādi zaudējumus plānots atgūt divu gadu laikā. Pēc neparedzēto izmaksu atgūšanas – no 2021. gada – tarifu plānots pazemināt līdz 49,99 eiro/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru