Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas energoceltnieks" piemērojusi 780 654 eiro līgumsodu, informēja pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes telpiskās attīstības plānotāja-stratēģiskās plānošanas speciāliste Marina Labanovska.

Viņa uzsvēra, ka saistībā ar būvdarbu izpildes termiņa nokavējumu, kuru pieļāva "Latvijas energoceltnieks", piemērots līgumsods 780 654 eiro apmērā un saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem tas tiek ieturēts no būvniekam paredzētajiem maksājumiem. Savukārt maksājumu pārējās daļas 150 955 eiro apmērā samaksas termiņš vēl nav iestājies.

Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs norādīja, ka pašvaldība rēķinājās ar nelieliem papilddarbu apjomiem 455 102 eiro apmērā, piešķirot termiņu pagarinājumu par četriem ar pusi mēnešiem, taču arī šajā termiņā būvnieki neiekļāvās.

"Kad tika veikta objekta apsekošana, tika konstatēti daudzi defekti, kas apdraudētu arī skolēnu drošību, līdz ar to objektu nebija iespējams pieņemt ekspluatācijā," pauda Orlovs.

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Noslēdzoties uzņēmuma kapitāla daļu iegādei, Latvijas Energoceltnieks ir kļuvis par 100% Skonto grupai piederošu uzņēmumu.

Darījuma summa netiek atklāta.

Darījuma ietvaros Guntim Rāvim piederošs uzņēmums no mazākuma akcionāriem iegādājās 36,9% akciju. Lēmums atpirkt akcijas ir saistīts ar biznesa stratēģijas maiņu, daudz mērķtiecīgāk nostiprinot uzņēmuma pozīcijas ārvalstu tirgos, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Pirms gada par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Martti Antero Kohtanen, kuram ir ievērojama pieredze enerģētikas un telekomunikāciju jomā dažādos projektos Eiropā. Uzņēmuma vidēja termiņa attīstības mērķis ir nostiprināt Latvijas Energoceltnieks pozīcijas ārvalstu tirgos,» norāda Skonto grupas uzņēmumu īpašnieks Guntis Rāvis.

Saskaņā ar operatīvajiem datiem Latvijas Energoceltnieks 2018. gadu noslēdza ar 57 miljonu eiro apgrozījumu, uzrādot izaugsmi 7% apmērā pret iepriekšējo gadu. Darba spēka nodokļos valsts budžetā uzņēmums pārskata periodā veica maksājums 4 miljonu eiro apmērā.

Rēzeknes domes piemērotais līgumsods 780 654 eiro apmērā par termiņu kavēšanu Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvniecībā ir nepamatots, jo projekta realizēšanas laikā bija nepieciešams veikt tieši domes pasūtītus papildu darbus, savukārt objekta kopējā būvniecība ieilga tādēļ, ka tās laikā dome lauza līgumu ar pašas pielīgto projektētāju, situāciju komentē SIA SIA "Latvijas Energoceltnieks".

Jau ziņots, ka par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas energoceltnieks" piemērojusi 780 654 eiro līgumsodu.

Latvijas energoceltnieks piemērots 780 654 eiro līgumsods  

Par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas...

"Objekta būvniecība kopumā ieilga tādēļ, ka pasūtītājs projekta realizācijas vidū lauza līgumu ar paša izvēlēto un pielīgto projektētāju, un mēs šajā situācijā bijām tikai ķīlnieki, kas bija spiesti gaidīt, kad Rēzeknes dome situāciju atrisinās, un mēs varēsim atsākt būvniecību pilnā apmērā, jo būvniekam nodotajā būvprojektā bija nepieciešams veikt būtiskus grozījumus. Ir vispārzināms fakts, ka jebkādus būvdarbus Latvijā drīkst veikt tikai tad, kad būvdarbu veicējam ir nodota būvprojekta dokumentācija. Šis arī kalpoja par pamatojumu tam, kāpēc puses veica grozījumus līgumā, nosakot jaunu būvdarbu izpildes termiņu. Tāpēc domes pārmetumi par būvprocesa ilgumu, tajā vainojot būvnieku, ir absurdi un neatbilst faktiem," ieilgušā būvprocesa iemeslus min SIA "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Uzņēmums norāda, ka objekta pilnīgu pabeigšanu jaunajā termiņā, ko abas puses saskaņoja, aizkavēja tas, ka pasūtītājs līguma termiņa beigās pieprasīja veikt papildu darbus, kuri sākotnējā projektā vispār nebija, un daļu no kuriem būvniekam bija jāveic jau pēc līgumā pielīgtā termiņa, jo tikai tad tika saņemta šo papildu darbu izpildei nepieciešamā būvprojekta dokumentācija no jaunā projektētāja.

"Tieši par šo laiku, kad veicām šos domes pasūtītos papildu darbus ārpus nodošanas termiņa, pašvaldība cenšas piemērot mums līgumsodu. Jo īpaši būtiski uzsvērt, ka ne jau būvnieks iniciēja šo papildu darbu izpildi, tomēr, neskatoties uz visām izmaiņām, apzinājāmies, cik svarīgi ir atvērt skolu mācībām jau 1. septembrī, tāpēc maksimāli operatīvi visu arī veicām, un ēka tika nodota ekspluatācijā līdz mācību gada sākumam," tā A. Vilcmeiers.

Viņš uzsver, ka būvnieks savu taisnību ir gatavs pamatot ar dokumentiem. Līdz ar to Rēzeknes pilsētas domes vadības pozīcija un izvairīšanās no uzņemto saistību godprātīgas izpildes nepatīkami pārsteidz, jo šī uzņēmumam nav ierasta prakse valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē.

"Pašlaik Rēzeknes pilsētas dome nav norēķinājusies par izpildītajiem darbiem par kopējo summu 0,9 miljonu eiro apmērā, un mēs diemžēl to nevaram nekā citādi kvalificēt, kā Rēzeknes domes vadības centienus netaisni iedzīvoties uz cita rēķina. Tāpat rodas iespaids, ka Rēzeknes pilsētas domei gluži vienkārši nav naudas, lai norēķinātos par veiktajiem darbiem," komentē A.Vilcmeiers.

Ņemot vērā, ka pašvaldības vadība savas tiesības izmanto negodprātīgi, proti, šķietami atbilstoši līguma noteikumiem, bet neattaisnojamā veidā un neattaisnojamu mērķu sasniegšanai, uzņēmums apsver iespēju vērsties tiesā, jo īpaši tādēļ, ka Rēzeknes dome ilgstoši nav reaģējusi uz uzņēmuma aicinājumu atrisināt esošo situāciju ārpustiesas kārtībā, tā vietā publiski paužot viedokli par izveidojušos situāciju, kas neatbilst objektīvajiem un dokumentāli pierādāmajiem faktiem, norāda uzņēmums.

Valmieras novada pašvaldības un enerģētikas uzņēmuma "Adven Latvia" kopuzņēmums AS "Valmieras enerģija" par 3,9 miljoniem eiro pilsētā būvēs jaunu šķeldas katlumāju Ausekļa ielas rajonā, informē "Adven" pārstāvji.

Šķeldas katlumāja Valmieras pilsētā, Rietekļa ielā 1, tiks būvēta ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu. Projekta kopējais finansējums ir 3 902 522 eiro, tostarp 1 330 785 eiro ir projektam piešķirtais ES līdzfinansējums.

Adven Latvia Cēsīs būvēs jaunu šķeldas katlumāju 

Atbalstīts SIA "Adven Latvia" projekts par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Cēsu pilsētas...

Šobrīd siltumenerģijas ražošanu Ausekļa ielas rajonā nodrošina cits siltumenerģijas ražotājs, izmantojot dabasgāzes kurināmā iekārtas. Pēc projekta realizācijas siltumenerģijas ražošanu šajā rajonā pilnībā nodrošinās "Valmieras enerģija".

Viens no galvenajiem projekta mērķiem ir nodrošināt visiem Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas patērētājiem stabilu un drošu siltumapgādi par pieņemamu cenu, kā arī samazināt siltumapgādes tarifa un kurināmā pieejamības atkarību no importēta fosilā kurināmā.

"Valmieras enerģija" valdes loceklis Māris Kānītis norāda, ka uzņēmums jau ir modernizējis gan labā, gan kreisā krasta centralizētās siltumapgādes ražošanas avotus. "Jaunās katlumājas projekts Rietekļa ielā 1 būs mūsu nākamais izaicinājums un nozīmīgs solis Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes attīstībā," pauž Kānītis.

Šobrīd tiek veikta plānošana un priekšdarbi, lai iespējami ātrāk sāktu būvdarbu iepirkumu un būvniecību, lai apkure no jaunā siltumavota tiktu nodrošināta jau 2024.gadā.

"Adven Latvia" projektu vadītājs Mārcis Smalkais skaidro, ka, izbūvējot jaunu šķeldas katlumāju, atjaunojamo energoresursu īpatsvars Valmieras pilsētā tiks palielināts līdz vairāk nekā 90% no kopējā kurināmā, kas tiek izmantots siltumenerģijas ražošanai. Pēc projekta realizācijas plānots samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz pat 3042 tonnām gadā.

Vienlaikus uzņēmums Valmieras pašvaldības īpašumā nodevis veco katlumāju Rīgas ielā 25, kura pārtapusi par laikmetīgās mākslas telpu "Kurtuve" un turpmāk būs pagaidu mājvieta arī Valmieras Drāmas teātrim.

Pērn "Valmieras enerģijas" apgrozījums bija 3,05 miljoni eiro, bet peļņa - 434 681 eiro.

"Valmieras enerģija" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2 071 300 eiro. Siltumenerģētikas uzņēmumu grupas "Adven/Varmvarden" kompānijai SIA "Adven Latvia" pieder 52,15% "Valmieras enerģijas" akciju, bet Valmieras pilsētas pašvaldībai - 47,85% akciju.

Konkurences padome (KP) atļāvusi enerģētikas uzņēmumam SIA "Gren Latvija" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi SIA "Rīgas enerģija", teikts KP publiskotajā paziņojumā.

KP norāda, ka "Gren Latvija" pārvalda biomasas koģenerācijas staciju Jelgavā, kā arī ražo un piegādā siltumenerģiju kompānijai "Gren Jelgava". Uzņēmums arī ražo un pārdod elektroenerģiju. "Gren Latvija" ir arī saistītās kompānijas "Gren Gulbene", "Gren Rīga", "Gren Jelgava", "Gren Daugavpils" un "Eleport".

Vienlaikus "Rīgas enerģija" nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī centralizētās siltumapgādes ražošanu un piegādi.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku un to saistīto sabiedrību pamatdarbība pārklājas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā un piegādē. Ņemot vērā, ka ražošanas procesā tiek izmantota kurināmā šķelda, apvienošanās dalībnieki piedalās arī kurināmās šķeldas iepirkumu tirgū.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Aizdomās par valsts atbalsta izkrāpšanu Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) veikusi kratīšanas septiņās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) stacijās visā Latvijā, trešdien vēstīja «TV3 ziņas».

ONAP veikusi kratīšanas septiņos uzņēmumos - divos Rīgā un pa vienam Tukumā, Smiltenes, Brocēnu, Saldus un Preiļu novados. Pēc likumsargu aprēķiniem, izkrāptās summas varētu sasniegt pat vairākus miljonus eiro.

«TV3 Ziņu» rīcība esošā informācija liecina, ka kratīšanas veiktas arī vairākos ar uzņēmēju Mārtiņu Reisonu saistītos uzņēmumos, tostarp uzņēmumā «Brocēnu enerģija», kuras akcionārs ir arī pašvaldībai piederošais uzņēmums «Brocēnu siltums».

Tās vadītājs Kārlis Barančans apstiprināja, ka policija pie siltuma ražotāja jūlijā viesojies, tomēr sīkāk komentēt notikušo nevēlējās. Savukārt Reisona tēvs Juris Reisons apstiprināja, ka kratīšanas vienlaikus notikušas piecās ar dēlu saistītas OIK stacijās.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi desmit saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji nodibinājuši asociāciju "Saules enerģija Latvijai", informē asociācijas izpilddirektors Gatis Macāns.

Asociācijas dalībnieki ir apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, kā arī aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus, par virsmērķi izvirzot iesaistīšanos Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanas procesā.

Tāpat saules enerģijas industrijas uzņēmumi ir apņēmušies veidot vienotu nozares redzējumu un pārstāvēt to valsts un pašvaldību institūcijās, darbā ar sistēmas operatoriem un sabiedriskajām organizācijām.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs un "European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka šī brīža Latvijas politikas veidotāji saredz saules enerģijas potenciālu enerģētikas problēmu risināšanā, tomēr iztrūkst vienotas attīstības stratēģijas nacionālā līmenī. Tās izveidē īpaši nozīmīgs ir arī pašu saules enerģijas parku attīstītāju viedoklis.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Par būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" vadītāju un valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Andris Vilcmeiers.

Stājoties amatā, A. Vilcmeiers kļūs arī par grupas uzņēmuma "Latvijas energoceltnieks" valdes priekšsēdētāju.

Savukārt līdzšinējais "Skonto Group" vadītājs un īpašnieks Rihards Rāvis turpinās darbu uzņēmuma vadības komandā.

"Skonto Group" valdei pievienosies arī "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis. Līdz šim uzņēmuma valdē strādāja Dmitrijs Soldatenko un Raimonds Freimanis, kuri darbu valdē turpinās.

"Grupas uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas ārvalstu tirgos, kļūstot par nozīmīgu ražošanas eksporta uzņēmumu no Latvijas. Šobrīd, kad visa pasaule piedzīvo COVID-19 vīrusa izplatību, mans uzdevums būs rast risinājumu, lai uzņēmumi spētu maksimāli pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā," norāda "Skonto Group" vadītājs A. Vilcmeiers.

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

Astoņas no kopumā 10 Konkurences padomes (KP) sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā.

Kopumā tiesā saņemti 10 iesniegumi. Par astoņiem no tiem tiesa ierosinājusi lietas, vēl par vienu iesniegumu pagaidām nav pieņemts lēmums, bet vēl viens iesniegums pagaidām atstāts bez virzības, lai iesniedzējs novērstu trūkumus.

Lietas ierosinātas par SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Rere būve" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", SIA "Arčers", AS "LNK Industries", SIA "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", SIA "Re & Re" un "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)" iesniegumiem.

Par būvfirmas SIA "Merks" un tās mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" iesniegumu tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet "Arčers" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegums pagaidām atstāts bez virzības konstatēto trūkumu novēršanai.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Rūpējoties par tīru vidi, padarot ērtāku atkritumu apsaimniekošanu, īpaši galvaspilsētas centrā, restorānu ķēde "McDonald"s" sadarbībā ar SIA "Rīgas meži" uzstādījusi viedas, jaunas funkcionalitātes atkritumu tvertnes.

Tās ir aprīkotas ar mehānismu, ko darbina saules enerģija, nodrošinot gudru un ilgtspējīgu atkritumu izmešanu, saplacināšanu un apsaimniekošanu SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās.

"Cilvēki labprāt bauda "McDonald"s" maltītes gan uz vietas 14 "McDonald"s" restorānos Latvijā, gan izvēlas tās līdzņemšanai un ēšanai ārpus restorāna – mājās, ielās vai parkos. Kā atbildīgam uzņēmumam mums rūp iepakojums, tādēļ "McDonald’s" stratēģijas ietvaros mērķtiecīgi izstrādājam dažādus risinājumus, kas samazina iepakojuma daudzumu un atkritumu apjomu. Šogad "McDonald"s" pirmo reizi ir apvienojis spēkus ar "Rīgas mežiem", lai kopā aicinātu iedzīvotājus atbildīgi parūpēties par izlietoto iepakojumu, iemetot tos atkritumu tvertnēs. "Rīgas mežu" apsaimniekotajos parkos uzstādītās viedās atkritumu tvertnes būs mūsdienīgs un ērts risinājums atkritumu izmešanai un mudinās cilvēkus parūpēties gan par izlietoto "McDonald"s" maltīšu iepakojumu, gan citiem atkritumiem, kopā uzturot tīru un patīkamu vidi galvaspilsētā," saka "McDonald"s" vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski).

Ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, Rīgas ostā strādājošais uzņēmums SIA “Baltic Container Terminal” (BCT) ir izbūvējis jaunu saules paneļu elektrostaciju, kas turpmāk ar zaļo enerģiju aizvietos daļu no uzņēmuma darbībai nepieciešamā elektroenerģijas apjoma.

1974 saules paneļi ir izvietoti uz uzņēmuma teritorijā esošās noliktavas jumta 11 600 m² platībā. Elektrostacijas invertoru kopējā jauda 0,875 MW un šāda elektrostacija ar saražoto enerģiju spēj nodrošināt 250 vidēju Latvijas mājsaimniecību patēriņu.

Jaunais saules paneļu parks atklāts 6. septembrī, klātesot BCT akcionāriem no Maltas holdinga “Mariner” un Rīgas brīvostas vadībai. Zaļās elektroenerģijas projekta ietvaros uzņēmumā BCT ir izbūvēta un uzsākusi darbu arī jauna transformatoru apakšstacija. Tajā pagaidām ir viens 1000 kVA transformators, taču paredzēta vieta arī otram transformatoram, jo uzņēmuma attīstības plānos paredzēta vēl viena saules paneļu parka izbūve.