Lauksaimniecība

Mazais «lielveikals» Sērenē

Dienas Bizness, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Sērenes pagastā Kalnozolu mājas ir kā mazs «lielveikals», viena no mūsdienās retajām saimniecībām, kurā ir vai drīz būs viena govs, kur visus dārzeņus izaudzē kā senāk, zemi mēslojot tikai ar kūtsmēsliem. Ieguvēji ir visi — saimniece Janīna Ziediņa, viņas bērni, mazbērni, radi, kaimiņi, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dienā Janīna gādā par putnu un lopiņu saimi — bullīti, teli un āzīti, vistām, trušiem, zosīm.

Vai uzturēt vienu govi nav pārāk dārgi? Janīna teic, ka arī te rasts risinājums — bērni, brālis, kurš dzīvo netālu un apstrādā savu zemi, rudenī uz Kalnozoliem atved visu, kas dārzā izaudzis, bet cilvēku galdam īsti neder — mazos kartupeļus, burkānus un visu citu, ko var dot lopiņiem. Ar to pietiek četriem mēnešiem. Liekot klāt arī pašas izaudzēto. Saimniece parādā nepaliek un visiem «piegādātājiem» gatavo sieru, biezpienu vai atliek svaigpienu.

Visu rakstu lasiet Staburaga 7. aprīļa numurā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vienu miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tiks atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens,» kas novembrī plāno sākt produktu ražošanu, informē uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Ruskis.

«Manuprāt, Sērene nav iedomājama bez sava piena pārstrādes uzņēmuma. Tādēļ esmu gandarīts, ka bija iespēja iegādāties ražotni, kas vienlaikus ir gan tehniski piemērota mūsu ideju īstenošanai, gan arī ļauj sniegt kaut nelielu artavu piena pārstrādes rūpnīcas atdzimšanā Sēlijā. Mūsu mērķis ir izveidot uz eksportu orientētu, elastīgu biznesu ar atbildīgu ražošanas, kvalitātes un finanšu politiku, kas tirgū spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par saprātīgām cenām,» uzsvēra Ruskis.

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraiņiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums SIA Latvian Dairy sācis darbu bijušajā DK Daugava piena pārstrādes rūpnīcā Jaunjelgavas pagasta Sērenē, ražojot dažādus siera veidus eksportam un nodarbinot vairāk nekā 60 cilvēkus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvian Dairy ir ukraiņu kompānijas Terra Food meitasuzņēmums, kas nodibināts, ukraiņu investoriem 2015.gada oktobra beigās nopērkot DK Daugava piena pārstrādes rūpnīcu no Krievijas uzņēmuma Gogol-Mogol, kuram savukārt savas kapitāldaļas iepriekš nodeva rūpnīcas dibinātājs un īpašnieks Aigars Vaivars.

Terra Food atrodas Kijevas pievārtē un ir viens no piena pārstrādes industrijas līderiem Ukrainā, kas specializējas siera un sviesta ražošanā, eksportējot produkciju uz vairāk nekā 30 valstīm.

Kā liecina Firmas.lv dati, Latvian Dairy reģistrēts 2015.gadā 23.septembrī Rīgā ar pamatkapitālu 350 000 eiro.

Uzņēmuma lielākais īpašnieks ar 70% kapitāldaļu ir Kiprā reģistrēta kompānija Goforth Limited, bet pa 10% daļu katram pieder Ukrainas pilsoņiem Staņislavam Vitovičam, Andrejam Vitovičam un Sergejam Kovaļčukam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Ražotnē top akavi siers 17 kilogramu metāla kārbās ar sālījumu, 2,4 kilogramu plastmasas konteineros ar sālījumu, kā arī 400 gramu un 800 gramu vakuuma iepakojumā (attiecīgi 1 vai 2 gabaliņi).

Tiek ražots arī termizēts skābais krējums 350 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā, kā arī parastais skābais krējums 400 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā.

"Sērenes piens" šobrīd uzsācis produkcijas eksportu uz Zviedriju un Somiju, kā arī notiek aktīva darbība ar citām valstīm, kurās dzīvo produkcijas potenciālie patērētāji. Neliela daļa produkcijas tiek realizēta arī Latvijā. Kopumā eksports veido 85% no kopējā apjoma. J.Ruskis norāda, ka tā kā produktu tirdzniecība ir attīstības stadijā, tad šie skaitļi nākotnē mainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Atklāts piena pārstrādes uzņēmums Sērenes piens

Monta Glumane, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens».

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Ražotnē, kurā ir uzstādītas zīmola «DeLaval» iekārtas, plānots pārstrādāt aptuveni 40 tonnu piena dienā, šo apjomu sasniedzot pakāpeniski gada laikā. Izejvielas uzņēmums iegādāsies no piena ražošanas kooperatīviem, maksājot kvalitātei atbilstošu tirgus cenu. Uzņēmuma vadība cer, ka ar kooperatīviem izdosies izveidot labu sadarbību ar noteikumiem, kas būs izdevīgi un pieņemami abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

Anda Asere, 13.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji veselīgās ēdināšanas uzņēmuma SIA Food Factory īpašnieks Mārtiņš Iskrovs visu – pasūtīt izejvielas, gatavot un piegādāt klientiem – vēlējās darīt pats, taču secinājis, ka reizēm saprātīgāk ir pirkt ārpakalpjumu

LASI ARĪ:

Biznesa ideja: Rada cepures ar koka nagu

Latvieša «krokainie» šķīvji iziet pasaulē

Biznesa ideja: Friziersalons ar robotu

Kā cilvēki Latvijā grib pelnīt naudu: vairāk nekā 20 jaunas biznesa idejas

Sākam biznesu: Palīdz pelnīt naudu mobilo spēļu izstrādātājiem

Pērnajā pavasarī uzņēmējs kopā ar komandu izveidoja restorānu un paralēli nodarbojās ar klientu apkalpošanu, kam ik dienas piegādāja individuāli pielāgotas maltītes atbilstoši katra vēlmēm un mērķiem. Šobrīd Food Factory koncentrējas uz veselīgu maltīšu ražošanu un piegādi, attīsta tieši šo biznesa novirzienu, saskatot potenciālu arī tirdzniecības automātu nišā, piedāvājot alternatīvu ierastajām neveselīgajām ātrajām uzkodām, ko tajos lielākoties var iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmols Zephyr iemieso to veidotāju, tērpu dizaineru Elizabetes Līzes Beļūnes un Annas Elizabetes Kasparsones izpratni par sievišķību

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Viņām kopīgā biznesa ideja radās pirms apmēram pusotra gada, kad abas bija TV raidījuma Rīgas stila pavēlnieks dalībnieces. «Viena otru iepriekš nepazinām, bet raidījuma filmēšanas laikā sapratām, ka mums ir viens skatījums uz lietām, līdzīga modes izjūta, līdz ar to varētu būt kopā viegli strādāt, un tas arī pierādījies, attīstot kopīgu projektu,» stāsta zīmola Zephyr veidotāja Anna.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākam biznesu: Vegānu kafejnīca nomaļākā ielā

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais jaunuzņēmums animalslife.net ļauj vērot, kā dzīvo dzīvnieki patversmēs visā pasaulē, kā arī dod iespēju nopirkt tiem barību, pieteikties par brīvprātīgo vai adoptēt kādu mīluli

«Cenšamies izveidot lielu portālu, kur cilvēki no visas pasaules var skatīties, kā klājas dzīvniekiem patversmēs, un palīdzēt tiem. Viņi var nopirkt dzīvniekiem barību, kļūt par brīvprātīgajiem vai paņemt sev suni vai kaķi,» stāsta Marks Barkāns, animalslife.net idejas autors. Nereti ziedojot cilvēkiem rodas jautājums, kā šī nauda ir iztērēta. Tāpēc viņš uzsver, ka šī nav ziedošana, bet gan barības pirkšana. Katrs pircējs ar fotogrāfiju palīdzību var pārliecināties, ka par viņa pārskaitīto naudu tiešām iegādāta barība. Tāpat animalslife.net vietnē var pieteikties par brīvprātīgo vai dzīvnieka adopcijai. Marks gan piebilst, ka cilvēkiem jāsaprot, ka pēc tam tik un tā būs jātiekas ar patversmes pārstāvjiem klātienē, lai izrunātu visus jautājumus par dzīvnieka pieņemšanu savās mājās. «Katrā patversmē dažādās valstīs ir atšķirīgi noteikumi par to, kā dzīvnieku var paņemt uz mājām,» saka Sofja Pašina, animalslife.net projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vāc parakstus pret Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, šo zonu nosakot par pils aizsardzības zonu.

Iniciatīvas iesniedzējs Gaitis Grūtups rosina steidzamā kārtā Latvijas Republikas Kultūras ministrijai īpaši noteikt Likumā par kultūras pieminekļa aizsardzību paredzēto Jelgavas pilis aizsardzības zonu. Viņaprāt, tai būtu jāietver pils ainava tās parādes pusē ievērojami vairāk nekā 100 metru apkārtnē, kā tas saskaņā ar minēto likumu ir tad, ja aizsardzības zona nav īpaši noteikta.

«Likums paredz, ka Aizsardzības zonā nav atļauts būvēt, mākslīgi pārveidot reljefu, izcirst vai stādīt kokus, pirms to nav izvērtējuši lietpratēji un tam nav dota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja. Kāpēc tas ir aktuāli? Ja Jelgavas pašvaldībā ies kā līdz šim, tad Latvijas simtgadē Jelgavas centrā pie Lielupes tilta un XVII gadsimtā pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelii projektētās pils ikkatru būs tapis nomācoša izmēra lielveikals- noliktava (pēc projekta skices divreiz lielāks nekā pils), kas turklāt atradīsies pilsētas šaurākajā vietā ( kāds ir Lielupes tilts). Tādējādi var iznākt, ka, katru, kas pa Lielo ielu dosies uz Jelgavas centru, vairāk uzrunās reklāmām «daiļotais» lielveikals - noliktava un nevis Lielupes ūdenī zaigojošā pils. Pēc daudzu lietpratēju pārliecības dominantei šajā vēsturiskajā ainavā tomēr ir jāpaliek pilij,» norāda iniciatīvas autors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijā lielākajiem tirdzniecības centriem Domina Shopping ir noslēdzis sadarbības līgumu ar mazumtirdzniecības tīklu SIA Maxima Latvija par telpu nomu pārtikas lielveikala atvēršanai, informē Domina Shopping.

Jaunais lielā formāta Maxima XXX pārtikas veikals aizņems 4000m2 tirdzniecības centra platības. Jaunā veikala atklāšanā Maxima Latvija plāno investēt vairāk nekā 1 miljonu eiro.

Abi uzņēmumi prognozē, ka jaunais Maxima XXX lielveikals tirdzniecības centra Domina Shopping apmeklētājiem varētu tikt atvērts šā gada vasarā. Taču precīzs atklāšanas laiks būs atkarīgs no visu uzraugošo institūciju lēmumiem, tajā skaitā Konkurences padomes atzinuma.

«Pārtikas lielveikals ir jebkura tirdzniecības centra neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc, ejot uz mērķi nodrošināt mūsu klientiem iepirkšanās iespējas plaša sortimenta pārtikas lielveikalā, jau kādu laiku risinājām sarunas ar SIA Maxima Latvija,» uzsver t/c Domina Shopping direktore Dina Bunce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Sofia Lark īpašniece Laura Selecka rotu izgatavošanu arvien sauc drīzāk par hobiju – mode ir lēns bizness

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Es neesmu gatava izmantot nezināmas izcelsmes materiālus, ielikt savās rotās sliktas sastāvdaļas. Ir metāli, ko nēsāt ir kaitīgi, bet ko plaši izmanto bižutērijā. Vai mums ir vajadzīgas īslaicīgas lietas? Vai ir vajadzīgas vienas sezonas somas, jostas, auskari? Es vēlos izgatavot ilgtermiņa lietas,» viņa norāda. Tirdziņos Laura novērojusi, ka mūsu amatnieki un mākslinieki attīstās un izgatavo dažādas labas lietas par pieņemamām cenām, kas turklāt izgatavotas atbildīgi, nemaitā veselību un vidi. Viņa atbalsta atbildīgu iepirkšanos – pirkt rotas, ko tiešām vajag, nevis ko uzliks vienu reizi. «Atverot sieviešu rotu lādītes, var redzēt daudz «štruntu», kas uzlikti vienu reizi. Varbūt nevajag 50 auskarus, bet gan tikai dažus, toties labus?» spriež Laura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Senais mūsdienīgā izpildījumā

Žanete Hāka, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 50 un 100 gadus senām stellēm rada mūsdienīgas tekstila preces un apģērbus

Mājas tekstila un dizaina apģērbu ražotāja SIA Vuuven sākotnēji iekaroja ASV pircēju uzmanību un patlaban gūst popularitāti arī Latvijas tirgū.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Zīmols Vuuven pastāv kopš 2016. gada oktobra, taču produktu izstrāde sākās jau krietni ātrāk – 2015. gada vasarā. Tas ir divu cilvēku izveidots projekts, kuru radījusi Kristīne Ķepale un Oskars Kupcāns.

Lai radītu pirmo kolekciju, Vuuven komanda investēju savus privātos līdzekļus. Pēc pirmajiem veiksmīgajiem sadarbības projektiem ar klientiem ASV un Eiropā zīmola virzītāji secinājuši, ka jāturpina iesāktais, jo pieprasījums pēc produkcijas bijis, tādēļ atlicis tikai strādāt, lai klients sadzirdētu zīmola vēstījumu. Lai gan Vuuven produktus var iegādāties internetveikalā, patlaban aizvien lielāku tirgus daļu aizņem B2B (segments bizness biznesam) pārdošana. Šobrīd Vuuven produkti atrodami dizaina studijās ASV, savukārt individuālie pasūtījumi bijuši no teju ikvienas Eiropas valsts, atklāj O. Kupcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Latvijas un ASV karavīri pilnveido iemaņas Skrundas militārajā pilsētiņā

Zane Atlāce - Bistere, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrundas novadā aizvadītās nedēļas nogalē notika lauka taktiskais vingrinājums Mazais Namejs 2017, kura uzdevumi bija paaugstināt vienību spējas brigādes un bataljona mobilo komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā, trenēt apakšvienību spējas veikt kaujas uzdevumus apdzīvotā vietā , kā arī pilnveidot militārā lēmuma pieņemšanas procesa iemaņas brigādes un bataljona štābu personālsastāvam.

Lauka taktiskajā vingrinājumā Mazais Namejs 2017, ko organizē Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde, piedalījās aptuveni 500 zemessargi, karavīri un rezerves karavīri no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljoniem un ASV bruņotajiem spēkiem.

Svētdien, 22.oktobrī notika viesu diena, kuru apmeklēja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts, brigādes pakļautībā esošo bataljonu komandieri un aicinātie viesi.

Lauka taktiskās mācības Mazais Namejs 2017 notiek visā Latvijā no 19. līdz 29. oktobrim un tajās piedalās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, rezerves karavīri, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācības organizē Zemessardze, un tajās tiek pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Latvijas zīmols Rock and Mouse debitē Londonas bērnu modes nedēļā

Lelde Petrāne, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonas bērnu modes nedēļā «Mini mode» debitējis Latvijā radītais bērnu apģērbu zīmols «Rock and Mouse».

Modes nedēļā piedalījās tādi starptautiski atpazīstami zīmoli kā dāņu «Molo», franču «Billieblush», «Oscar et Valentine», «Carrément Beau», kā arī Lielbritānijas zīmoli «Zoobug London», «Little People London», «ISCREAM» un citi.

«Rock and Mouse» modes nedēļas ietvaros prezentēja divas kolekcijas – industrijas profesionāļiem tika izrādīta 2020. gada vasaras kolekcija «Mazais atpūtnieks» («Little Voyager»), savukārt plašākai publikai, presei, blogeriem un citiem interesentiem tika prezentēta aktuālā (see now-buy now) rudens-ziemas kolekcija «Mazais dumpinieks» («Little Rebel»).

«Rock and Mouse» kolekcijās uzsvars likts uz ērtumu un košām apdrukām. Apģērbu modeļi radīti ar domu, lai tie kļūtu par pašu mazāko valkātāju mīļāko apģērbu. «Nākošās vasaras kolekcija «Mazais atpūtnieks» ir par piedzīvojumiem, ļaušanos mirklim un skaistu atmiņu radīšanu – to ir iedvesmojusi Latvijas vasara pie dabas – jūra, smiltis un pļavas,» stāsta zīmola izveidotāja Ieva Trumpekoja. Savukārt rudens-ziemas kolekcija «Mazais dumpinieks» ir urbānās vides, graffiti un bērnu zīmējumu iedvesmota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi

Anda Asere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Focusd ražo šaušanas treniņu analīzes sistēmu Trace, kas ietver pie šautenes piestiprināmu ierīci un programmatūru, kas analizē rezultātus

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

SIA Focusd vadītājs Valērijs Silins savulaik ir nodarbojies ar šaušanas sportu. Viņš zināja, ka ir treniņierīces, kas paredzētas, lai sportisti varētu trenēties un iegūt papildu datus, izmantojot datortehnoloģijas, tāpēc viņam radās doma paskatīties, kas notiek šajā tirgū. Veicot tirgus analīzi, komanda saprata, ka tirgus ir liels un interesants. Sešu mēnešu laikā uzņēmums izstrādāja pirmo prototipu, ko palaida tirgū, un secināja, ka tam ir pieprasījums. «Sākums bija diezgan interesants. Pagājušā gada 31. martā palaidām mājaslapu un nelielu informāciju internetā tematiskajos šaušanas forumos. Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi,» teic Valērijs. Šobrīd uzņēmumam jau ir 300 klientu un šogad sasniegts vairāk nekā 100 tūkst. eiro apgrozījums. Līdz gada beigām plānots apgrozīt 300 tūkst. eiro. «Šobrīd ir pagājis aktīvs gads, kad esam tirgū. Agrāk bija izteikts monopols, un cilvēki nezināja ne par vienu citu, bet tagad mūsu uzņēmums jau kļūst atpazīstams arī starptautiski,» saka Valērijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VVD pabeidzis administratīvo lietvedību pret SIA Latvian Dairy par attīrīšanas iekārtu radīto piesārņojumu

Žanete Hāka, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Vides dienesta (VVD) Madonas reģionālā vides pārvalde (RVP) regulāri saņem informāciju no SIA Latvian Dairy par darbiem, kas tiek veikti notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības atjaunošanai Sērenē, kur pagājušā gada nogalē tika konstatēts ievērojams piesārņojums, kas sasniedza arī Lauceses upi, informē VVD.

No piena produktu radītā piesārņojuma jau ir attīrīts ūdens plūsmas izlīdzinātājs. Turpinās darbi pie biobloka un dīķu tīrīšanas, ko nedaudz aizkavēja janvāra lielais sals.

Uzņēmums ir iesniedzis VVD Madonas RVP pasākumu plānu iekārtas darbības uzlabošanai. Pēc tā izskatīšanas, SIA Latvian Dairy tika uzdots precizēt pasākuma plāna izpildes termiņus. Uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar SIA ASMĀRA, kas specializējas attīrīšanas iekārtu projektēšanā, būvniecībā un ieregulēšanā, par šo darbu veikšanu. Darbi pie attīrīšanas iekārtu darbības atjaunošanas turpinās un varētu tikt pabeigti līdz 2017. gada 15. martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apstrādes rūpniecība – ne cepta, ne vārīta: pavāru trūkst un katliņi - mazi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 06.11.2018

1. attēls. Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2018. g. 3.cet., g/g, % (izlaides svari, %)

Avots: CSP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība 3. ceturksnī saglabājusi līdzīgus izaugsmes tempus kā 2. ceturksnī. Kopumā uz pērnā gada straujā kāpuma fona varēja cerēt uz dinamiskāku nozares izaugsmi.

Galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augsto ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt daudzās nozarēs vērojamo augsto pieprasījumu. Uz augsto pieprasījumu norāda vairākas asociācijas (piemēram, mašīnbūves), tomēr makroekonomiskie rādītāji iezīmē izaugsmes bremzēšanos tirdzniecības partnervalstīs, kas signalizē par iespējamu ārējā pieprasījuma mazināšanos.Pēc sliktāka snieguma jūlijā apstrādes rūpniecība augustā sasparojās, bet septembris atkal licis vilties.

Tādējādi kopumā 3. ceturkšņa rezultāts nav slikts, bet arī ovācijas nerada: 0.9% izaugsme salīdzinājumā ar 2. ceturksni un 2.4% - salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni. Šogad pieredzētas arī dažādas likstas: ugunsgrēks elektronikas flagmaņa «Mikrotīkls» noliktavā, ķīviņi par farmācijas milža «Olainfarm» vadību u.c. Lielāko vilšanos apakšnozaru dalījumā šogad sagādājusi īpatsvarā svarīgā (~15% no apstrādes izlaides) pārtikas, īpaši piena pārstrādes nozare, ar izteikti lejupvērstu attīstības dinamiku. Šajā apakšnozarē ir divi «neveiksmes stāsti»: «Baltic Dairy Board» Bauskā un «Latvian Dairy» Sērenē, kas pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmumā «Airdek» Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā top dekoratīvi un siltinoši apdares bloki no gāzbetona ēku fasādēm, vēsta reģionālais laikraksts «Staburags».

Tādus uzņēmums piedāvā vienīgais Latvijā, taču šim sēreniešu patentētajam produktam vislabākais garantijas apliecinājums ir fakts, ka to izvēlas arī paši ražotāji.

SIA «Airdek» dibināts pirms pusotra gada, uzņēmuma ražotne iekārtota Sērenes pagasta «Veldzēs». Mājās, kuras pērnā gada nogalē pamatīgi cieta ugunsgrēkā, saimnieko — Inga Beikule un Aivars Miščenko. Rit nopostīto ēku drupu novākšana, un dzīvesbiedri ir apņēmības pilni ēkas atjaunot. Tāpat kā atkal ar jaunu sparu atsākt ražošanu savā uzņēmumā, kurā top gāzbetona fasādes siltināšanas bloki — jaunums ēku siltināšanas jomā.

SIA «Airdek» fasādes siltināšanas blokus ražo no gāzbetona blokiem, sadarbojoties ar Latvijas gāzbetona rūpnīcām. Tas ir celtniecības materiāls, kuram ir augsta mitruma un sala izturība, materiāls ir viegli apstrādājams un ekonomisks. Ēku siltināšanai blokus izvēlas ar attiecīgu blīvumu un porainību, lai labi uzturētu siltumu. Apdares blokiem veido klienta izvēlēto formu — tie var būt gan kvadrātveida, gan ie­apaļi — un biezumu, kas var būt no pieciem līdz pat trīsdesmit centimetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru