Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka viņa nav vainojama par eirozonas dalīšanos bagātajās ziemeļu valstīs un parādu māktajās dienvidu valstīs. Savukārt, lai atjaunotu Eiropas globālo konkurētspēju, kontinentā jāveic nopietnas reformas.

Mazāk nekā divas nedēļas līdz Vācijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām A. Merkele, uzstājoties televīzijā ARD TV, pauda uzskatu, ka nav pietiekami ar to, ka Eiropa guļ uz tādu pagātnes sasniegumu kā, piemēram, renesanse lauriem. Eiropas valstis var kļūt stipras tikai tad, ja modernizējas un paliek inovatīvas, nevis nodarbojas ar parādu kalnu dalīšanu.

«Ir labāk, ja mēs esam stingri viens pret otru, un man šķiet, ka šajā jomā esam sasnieguši progresu. Šāda ir mana pieeja, un jūs varat teikt, ka es ar to nodarbojos tāpēc, ka sirdī esmu eiropiete,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere gan bažījoties par to, ka Eiropas valstis ir pieradušas būt par līderēm starp citām pasaules valstīm un nepamana, kas notiek ārpus kontinenta robežām. «Es nevēlos, lai mēs rezultātā kļūstam par tādu kontinentu, kur cilvēks ceļo un saka - «apskatīsimies kā izskatās renesanses celtnes, apskatīsimies vietu, kur tika saražota pirmā automašīna», bet viss, kas ir moderns un inovatīvs, notiek citās pasaules vietās,» sacīja A. Merkele.

Rekordaugstais bezdarba līmenis jauniešu vidū ir smagākā Eiropas problēma, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus aicinot citas valstis iedvesmoties no Berlīnes pieredzes – lielu uzsvaru liekot uz prakses vietām, ne tikai uz akadēmisko izglītību, lai tādējādi izvairītos no «zaudētās paaudzes» rašanās.

Sarunā ar britu laikrakstu The Guardian A. Merkele skaidroja, ka viņas valsts izmēģinājusi duālu sistēmu – sajaukumu starp mācībām klasē un praksi – kas ir labākais veids, kādā atrisināt jauniešu bezdarbu.

«Jauniešu bezdarbs, iespējams, šobrīd ir smagākā Eiropas problēma. Vācijā mēs iemācījāmies ievērojami samazināt bezdarbu ar strukturālo reformu palīdzību un šobrīd šo pieredzi piedāvājam citām valstīm,» sacīja A. Merkele.

Trešdien Berlīnē paredzēta konference, kurā tiksies Eiropas valstu līderi, lai pārrunātu bezdarba problēmas savienībā. A. Merkele norādīja, ka konference būs par labāko bezdarba samazināšanas pieredzi. Kanclere uzsvēra, ka kopš 2005. gada Vācijai izdevies samazināt savu bezdarba līmeni uz pusi. «Šobrīd mēs esam tādā pozīcijā, lai piedāvātu šo programmu ikvienam jaunietim, kurš to vēlas. Tomēr tā tas nebija vienmēr. Mūsu pieredze mums iemācīja, ka programma nav jāievieš uzreiz,» sacīja A. Merkele.

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaitam Vācijā tuvojoties 600 dienā, kanclere Angela Merkele trešdien pieprasīja noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu vīrusa izplatīšanos.

Vācijā, kuru pirmais pandēmijas vilnis skāra mazāk smagi nekā daudzas citas zemes, līdz šim ieviesti krietni mazāk stingri ierobežojumi nekā citās lielajās Eiropas valstīs.

Tomēr otrajā vilnī Vācija cieš smagi, un jauno inficēšanās gadījumu skaits ir trīs reizes lielāks , nekā tas bija epidēmijas kulminācijas dienās pavasarī.

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaits trešdien sasniedzis rekordu - 590 mirušos.

Šobrīd jau vairs nepietiek ar vadlīnijām, kas pirms divām nedēļām tika pieņemtas diskusijās ar 16 federālo zemju līderiem un kas paredz, ka veikali turpina darbu, bet restorānos aizliegtas maltītes telpās, sacīja Merkele, runājot Bundestāgā.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka viņa pēc šomēnes paredzētajām parlamenta vēlēšanām atstās amatu ar tīru sirdsapziņu.

"Es domāju, ka esmu izpildījusi savu pienākumu, un jebkurš, kas to tagad nav sapratis, to nesapratīs nākamajos četros gados," Merkele sacīja pasākumā Diseldorfas teātra namā "Schauspielhaus", stāvot blakus Nigērijas rakstniecei Čimamandai Ngozi Adičjei.

Merkele arī atteicās pieņemt, ka viņa tiktu raksturota kā "brīvo Rietumu pēdējā aizstāve", un sacīja, ka "vajadzētu atturēties no visiem pārspīlējumiem".

"Par laimi, ir diezgan daudz cilvēku, kas jūtas pieķērušies demokrātijai, un es, protams, priecājos par to," viņa piebilda.

Vācijā 26.septembrī notiks parlamenta vēlēšanas. Merkele, kas 16 gadus bijusi kanclera amatā un vadījusi valsti vairāku krīžu laikā, nekandidēs uz piekto amata termiņu.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ar Grieķiju nebūs sarunu par jaunu glābšanas programmu pirms svētdien izsludinātā referenduma par starptautisko kreditoru priekšlikumiem.

«Durvis sarunām vienmēr bijušas atvērtas un paliek atvērtas,» Vācijas parlamentā pavēstīja Merkele, piebilstot, ka «līdz svētdienai sarunu par jaunu glābšanas programmu nebūs».

«Šīs Grieķijā ir grūtas dienas, » norādīja Merkele.

Vienlaikus viņa pavēstīja, ka «Eiropas nākotne nav uz likmes» Grieķijas krīzes dēļ, taču brīdināja, ka kompromisa panākšana par jebkādu cenu varētu vājināt Eiropas Savienību (ES).

«Jā, šīs ir nemierīgas dienas. Un likmes ir patiešām augstas, » sacīja Merkele. «Pasaule mūs vēro. Taču Eiropas nākotne nav uz likmes. Eiropas nākotne būtu uz likmes, ja mēs aizmirstu, kas mēs esam un kas mūs padara spēcīgus - uz likumiem un atbildības balstīta kopiena. Ja mēs to aizmirsīsim, eiro cietīs neveiksmi un līdz ar to arī Eiropa.»

Vācija pagarinās Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus līdz janvāra sākumam, ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama, trešdienas vakarā paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

Runājot pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjeriem, Merkele sacīja, ka novembra sākumā ieviestos pasākumus, tostarp privātas pulcēšanās ierobežojumus un restorānu, izklaides un kultūras vietu slēgšanu, nevar atcelt, ņemot vērā pašreizējo inficēšanās līmeni.

Ierobežojumi tiks turpināti "vispirms līdz 20.decembrim, bet mēs pieņemam, ka (..) ļoti augstā inficēšanās līmeņa dēļ ierobežojumus vajadzēs piemērot līdz janvāra sākumam, ja vien nenotiks negaidīta [inficēšanās līmeņa] samazināšanās," sacīja Merkele.

Šī vienošanās ar federālo zemju valdībām nozīmē, ka paliks slēgti restorāni, bāri, sporta un kultūras iestādes, tomēr skolas un veikali turpinās darboties.

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, brīdinot, ka ES necietīs Londonas mēģinājumus gaidāmajās sarunās selektīvi izvēlēties sev patīkamās lietas abu pušu turpmākajās attiecībās.

ES ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos, viņa uzsvēra Vācijas parlamentā pirms došanās uz ES samitu Briselē.

Tā ir pietiekami spēcīga, lai veiksmīgi aizstāvētu savas intereses pasaulē arī turpmāk, piebilda Merkele.

Kanclere arī paziņoja, ka ES turpinās būt miera, labklājības un stabilitātes garants Eiropā.

Viņa atkārtoti pauda nožēlu, ka briti 23.jūnijā notikušajā referendumā ir nolēmuši izstāties no ES, tomēr uzsvēra, ka Lielbritānija nevarēs diktēt noteikumus tās turpmākajās attiecībās ar bloku.

Mēs garantēsim, ka nenotiks sarunas, kas balstītos uz selektīvu izvēlēšanos, Merkele paziņoja parlamentam, kas šos vārdus uzņēma ar aplausiem.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien piekrita pakāpeniski mīkstināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, pakļaujoties politiskam spiedienam un sabiedrības neapmierinātībai septiņus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām.

Merkele un 16 federālo zemju valdību vadītāji pēc vairāk nekā deviņas stundas ilgām sarunām nāca klajā ar ierobežojumu mīkstināšanas plānu, neraugoties uz bažām par jaunu un agresīvāku jaunā koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

"Šodien mēs varam runāt par cerību un pāreju uz jaunu fāzi" cīņā pret pandēmiju, preses konferencē Berlīnē teica kanclere.

Merkele sacīja, ka ierobežojumu mīkstināšana ar stingriem nosacījumiem ir attaisnojama, jo ir gaidāma pastiprināta vakcinācija un masveidīga ātro testu veikšana.

Vācijas iedzīvotāji sāk zaudēt pacietību ieilgušo ierobežojumu dēļ, kuri apgrūtina daudzu uzņēmumu iespējas pastāvēt.

Nesen veiktā "YouGov" aptaujā tikai 35% vāciešu atbalstīja pašreizējos ierobežojumus, bet pandēmijas sākuma posmā pirms gada atbalsts bija 73%.

Vācija otrdien pastiprināja karantīnas režīmu, kas noteikts cīņai pret jauno koronavīrusu, un to pagarināja no šī mēneša beigām līdz 14.februārim.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī brīdināja par iespējamu valsts robežas kontroli, lai ierobežotu jaunu lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

Merkele pēc vairākas stundas ilgām krīzes sarunām ar 16 federālo zemju premjerministriem sacīja, ka jaunākie ierobežojumi ir nepieciešami kā "piesardzības līdzeklis mūsu valstij, mūsu pilsoņu veselībai un arī ekonomikai".

Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Darba devējiem arī jānodrošina obligāta strādāšana no mājām, ja tas ir iespējams.

Uzņēmumi iepriekš tika aicināti darīt vairāk, lai atturētu savus darbiniekus no strādāšanas birojos un no sabiedriskā transporta izmantošanas.

Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele ceturtdien sacīja, ka nenožēlo lēmumus par Krievijas gāzes piegādēm Vācijai, skaidrojot, ka lēmumi bijuši pareizi tā laika perspektīvā.

Vācijas atkarība no Krievijas gāzes ir viena no Berlīnes vājajām vietām, kas skaidri iezīmējusies līdz ar Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Kad Merkele bija kanclere, viņa uzskatīja, ka Vācijai jāpalielina gāzes imports, lai kompensētu enerģijas trūkumu, kas rodas līdz ar atteikšanos no kodolenerģijas.

"Tas arī bija ļoti racionāli un saprātīgi iegūt gāzi pa cauruļvadiem no Krievijas, kas bija lētāk nekā sašķidrinātā gāze no citām pasaules vietām kā ASV, Saūda Arābija vai Katara," žurnālistiem Lisabonā sacīja Merkele.

"Pat Aukstā kara laikā Krievija bija uzticams enerģijas piegādātājs," sacīja bijusī kanclere. "Un šajā ziņā es savus lēmumus nebūt nenožēloju. Drīzāk es uzskatu, ka tie bija korekti, raugoties no tā laika perspektīvas."

Ekonomiskā krīze vēl nav beigusies un palicis daudz darāmā, tomēr Eiropas Savienība (ES) dodas pa pareizo ceļu, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Intervijā ar Vācijas telekanālu ZDF, A. Merkele norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā Eiropā ir paveikts daudz vairāk darba nekā iepriekšējos gados kopā. Viņa arī uzsvēra, ka Vācija pieprasīs stingru kontroli un nosacījumus, kad vajadzēs sniegt finanšu palīdzību citām valstīm, vēsta Deutsche Welle.

«Vācijas spēks nav bez robežām, un mēs, kā Eiropas daļa, saskaramies ar globālu konkurenci, un mums jābūt veiksmīgiem, ja mēs vēlamies saglabāt savu labklājību,» sacīja Vācijas kanclere. A. Merkele atzina, ka ciešāka integrācija Eiropas valstu starpā izsaukusi satraukumu ne vien Vācijā, bet arī visā savienībā.

Eirozonas dalībvalstīm jābūt gatavām Eiropas institūcijām nodot kontroli pār daļu no politikas jomām, ja vien monetārā savienība patiešām vēlas pārvarēt savu parādu krīzi un atgūt investoru uzticēšanos, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Izskatās, ka mēs spējam vienoties par kopīgiem risinājumiem tikai tad, kad esam nonākuši bezdibeņa malā,» piedaloties Deutsche Bank organizētā konferencē, sacīja A. Merkele.

«Tomēr tiklīdz, kā situācija uzlabojas, katrs dodas savā virzienā,» pauda Vācijas kanclere. «Mums jābūt gataviem pieņemt to, ka Eiropai atsevišķās jomās jābūt pēdējam vārdam. Pretējā gadījumā mēs nespēsim turpināt celt Eiropu,» atzina A. Merkele.

Vācijas kanclere arī pauda uzskatu, ka Eiropai, kas ir veidota no daudzām atšķirīgām kultūrām un dažādu spēku ekonomikām, jāorientējas labākās prakses virzienā. «Mums nav vienmēr jāatsakās no nacionālām īpatnībām, tomēr mums ir jābūt konkurētspējīgiem. Pašlaik valda haoss,» uzsvēra A. Merkele.

Pasaules valstu līderiem nevajadzētu pārvērtēt Vācijas spēju atrisināt eirozonas parādu krīzi, citējot Vācijas kancleres teikto, vēsta BBC.

A. Merkele norādīja Vācijas parlamentam, ka Vācijas iespējas glābt eirozonu nav «bezizmēra».

Eiropas izaugsmei nevajadzētu notikt uz parādu apjoma pieauguma rēķina, norādīja Vācijas kanclere.

Viņas izteikumi runā Vācijas parlamentam izskanējuši pirms gaidāmās 20 lielāko pasaules ekonomiku jeb G20 valstu vadītāju tikšanās Mehiko, kas paredzēta šajā nedēļas nogalē.

A. Merkele gaidāmajā samitā grasās atgādināt, ka «Vācija ir stipra, Vācija ir ekonomikas izaugsmes dzinējs un stabilitātes nodrošinātājs Eiropā, bet Vācijas spēki nav «bezizmēra»».

Vācijas kanclere paredz, ka parādu krīze būs G20 valstu vadītāju tikšanās galvenais sarunu temats. «Mūsu valsts būs uzmanības epicentrā. Tas ir fakts – visas pasaules uzmanība tiek pievērsta Vācijai, jo mēs esam Eiropas lielākā ekonomika un galvenais eksportētājs,» atgādināja A. Merkele. Tomēr Eiropai būtu jāatrod veids, kā izkļūt no parādu krīzes un nokļūt uz «stabila pamata», izmantojot spēcīgu «politisku apvienību», kas nodrošina lielāku fiskālu koordināciju un uzraudzību, viņa pauda.

Vācija pagarinās līdz 10.janvārim Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, saskaņā ar kuriem ir slēgtas kultūras un sporta iestādes, restorāni un bāri, trešdien paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

"Ja infekcijas situācija turpinās attīstīties tāpat kā pēdējās dienās, mēs atkal tiksimies 4.janvārī un federālās zemes pagarina direktīvu [par pašizolācijas pasākumiem] līdz 10.janvārim," sacīja Merkele pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjerministriem.

Tiekoties pirms nedēļas, Merkele un federālo zemju premjeri vienojās pagarināt novembra sākumā ieviestos pasākumus līdz "janvāra sākumam", ja ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama. Toreiz netika noteikts konkrēts datums.

Pievēršoties uzņēmumu "BioNTech" un "Pfizer", kā arī uzņēmuma "Moderna" pieteikumiem apstiprināt to izstrādātās Covid-19 vakcīnas lietošanai Eiropā, Merkele sacīja, ka 70 miljoni abu vakcīnu dozu var tikt piegādātas nākamā gada pirmajā ceturksnī, ja tās tiks apstiprinātas.

Gandrīz puse jeb 48 % Latvijas uzņēmēju šajā vasarā nav bijuši un neizmantos iespēju doties vismaz nedēļas garā atvaļinājumā, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieku un to vadītāji.

Aptauja veikta jūnijā, jūlijā, kad 16 % atzina, ka jau bijuši atvaļinājumā, kura ilgums ir vismaz viena nedēļa, un 31 % norādīja, ka plāno doties vismaz nedēļu ilgā atvaļinājumā.

Citadele Index liecina, ka šajā vasarā visnoslogotākie bijuši būvniecības nozares uzņēmēji, no kuriem 65 % atzinuši, ka vasaras atvaļinājumu neizmantos, savukārt pakalpojumu sniedzēji visretāk jeb 44% atzina, ka vasaras atvaļinājumā nedosies.

Savukārt no pakalpojumu sniedzējiem 52 % atbildēja, ka vismaz nedēļu garu atvaļinājumu ir izmantojuši vai izmantos, kamēr no būvniekiem tikai 31 %.

Šajā vasarā noslogotākie bija mazie uzņēmumi, kuri nodarbina vienu līdz deviņus darbiniekus, – 49 % to vadītāju nebija devušies un neplānoja doties vismaz nedēļu ilgās brīvdienās. Tikmēr uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieku, tikai 32% vadītāju atzina, ka vasaras atvaļinājumu neizmantos.

Katrs otrais jeb 51% strādājošo sava atvaļinājuma laikā veic vismaz kādu ar darbu saistītu uzdevumu, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, lai noskaidrotu atvaļinājumu paradumu tendences. Turklāt katrs septītais strādājošais starp aptaujas respondentiem atzina, ka šajā gadā atvaļinājumu neplāno izmantot.

Aptaujas rezultāti atklāja, ka visbiežāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistītus uzdevumus turpina veikt vadības pozīcijās strādājošie – 80% augstākā, 78% vidējā un 70% zemākā līmeņa vadītāji. Salīdzinoši retāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistīti uzdevumi bijuši, piemēram, speciālistiem 43%, asistentiem 34%, strādniekiem 33%.

«Salīdzinot šā gada aptaujas rezultātus ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms diviem gadiem, jāsecina, ka tendences atvaļinājuma izmantošanā nav mainījušās, joprojām lielai daļai atvaļinājums ir vien periods, kurā, iespējams, mierīgākā režīmā veikt ar darbu saistītus uzdevumus. Lai jebkuram darbiniekam, neatkarīgi no ieņemamā amata un pienākumiem, būtu iespēja doties atvaļinājumā un pilnībā atpūsties no ikdienas darba pienākumiem, saglabājot savu emocionālo un fizisko labsajūtu un darbu produktivitāti, būtiska ir atvaļinājumu plānošana, ietverot arī prioritāšu noteikšanu un uzdevumu deleģēšanu,» norāda CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. «Arvien biežāk tiek runāts par izdegšanu darbā, tieši pilnvērtīgai un kvalitatīvai atpūtai un aktivitāšu plānošanai ārpus darba ikdienas dzīves, ir ļoti būtiska loma, ko nevajadzētu ignorēt.»

Organizācija "European Best Destinations" (Eiropas labākie galamērķi - EDB) publicējusi ikgadējo sarakstu ar 20 aktuālākajām tūristu apmeklējuma vietām, kas izraudzītas starp vairāk nekā 500 citiem ceļotāju galamērķiem un ieguvušas 2024.gada labāko Eiropas galamērķu goda nosaukumu.

Starp 20 šī gada labākajiem tūrisma galamērķiem, kuru sarakstu publicējusi arī žurnāla "Forbes" tīmekļa vietne, ierindojusies arī Rīga.

Šī gada labākie tūrisma galamērķi izraudzīti, pamatojoties uz vairāk nekā miljonu ceļotāju balsojumu 172 valstīs.

Ar rekordlielu balsu skaitu pirmajā vietā izvirzījusies Marvelja Spānijas dienvidos, kuru par sava šī gada atvaļinājuma vietu izraudzījuši īpaši liels skaits amerikāņu un britu, norāda EBD.

Marveljai seko Monako, Malta, Ženēva un Batumi Gruzijā.

Savukārt sestajā vietā ierindojusies Rīga, kas atzīta par ideālu galamērķi neilgai atpūtai cilvēcīga mēroga pilsētā. Kā apgalvo EDB, Rīgā cauru gadu notiek dažādi kultūras pasākumi un iespējams baudīt iepirkšanos, gastronomiju, dabu, mākslu un jūgendstila arhitektūru.

Vācijas kanclere Angela Merkele, aizstāvoties no krīzes skarto valstu iedzīvotāju dusmām, norādīja, ka stingrais taupības kurss ir bijis vienīgais veids, kā atgūt uzticību, raksta thelocal.de.

A. Merkele preses konferencē norādīja, ka viņa apzinājusies, ka taupības režīms izraisīs dusmas parādu krīzes skarto valstu iedzīvotāju vidū, vainojot viņu nedienās un salīdzinot viņu ar Hitleru.

Lai arī Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, cīņa pret parādu krīzi kopīga vairāku valstu vadītājiem.

«Ceļojot man bieži vien uzdod jautājumu, kā man izdodas sadzīvot ar negācijām, ko rada dažu cilvēku uzskats, ka es esmu vairāk atbildīga nekā citi par lēmumiem, kas ir pieņemti kopīgi,» norāda A. Merkele.

«Daudzi cilvēki Grieķijā aizmirst, ka ne jau es, bet Eiropas Centrālā banka (ECB), Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir izdomājuši šīs reformas. Šādas ekonomikas reformas es nevarētu izdomāt pat tad, ja to gribētu,» norādījusi A. Merkele.

Eiropas Savienības (ES) līderi gatavojas tikties Briselē, lai pārrunātu eirozonas parādu krīzes risināšanu, un pirms samita Eiropa sadalījusies divās nometnēs, vēsta BBC.

ES vadītāju samita priekšvakarā Parīzē divas stundas garās diskusijās iesaistījās Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands. Abu valstu vadītāji vēl aizvien nav raduši saskaņu jautājumos par parādu krīzes risināšanas veidu – Vācija iestājas pret visa parāda apvienošanu, bet Francija uzstāj, ka eirozonai nepieciešama tālāka integrācija.

A. Merkele uzsvēra, ka eirozonas atrisināšanai nepastāv «maģiska formula». Vēl Berlīnē pirms tikšanās ar Francijas prezidentu viņa uzsvēra, ka, ņemot vērā uz gaidāmo samitu liktās cerības, viņa ir gatava atkārtot Vācijas pozīciju vairākkārt. «Šajā gadījumā nav ātra vai vienkārša risinājuma. Nepastāv maģiska formula, kā pārvarēt parādu krīzi,» viņa trešdien norādīja Vācijas parlamentam, uzverot, ka vienotas eiroobligācijas netiks ieviestas, «kamēr viņa vien dzīvos». Savukārt F. Olands atrodas pretējā laukuma pusē, stingri iestājoties par parāda «apvienošanu», viņam piebalso arī Itālija un Spānija.

Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien paziņojusi, ka Eiropa ir gatava iestāties par Austrumeiropas valstīm iespējamās Krievijas agresijas gadījumā.

Lai tā būtu Moldova vai Gruzija, «mēs izrādīsim tām solidaritāti», uzrunājot Vācijas parlamentu, paziņoja Merkele.

Līdzīgi kā Ukraina, arī Moldova pakļauta Krievijas spiedienam, kura mērķis ir panākt, lai tā atsakās no asociācijas līguma ar Eiropas Savienību (ES).

Merkele atkārtoti norādīja, ka Krievijas intervence Krimā ir starptautisko tiesību pārkāpums.

Kā jau ziņots, Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.

Vācijas kanclere Angela Merkele mudina Eiropas Savienības valstis palielināt savas tehnoloģiskās spējas un agresīvāk virzīties tādās jomās kā elektroautomobiļu akumulatoru ražošana un mākoņdatošana.

A. Merkele, kura aizvada ceturto un pēdējo termiņu šajā amatā, intervijā "Financial Times" uzsvērusi, ka Eiropai agresīvi jākonkurē ar ASV un Āzijas tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Es uzskatu, ka mikroshēmas ir jāražo Eiropas Savienībā, Eiropā ir jābūt vietējām ietekmīgām tehnoloģiju kompānijām un jāspēj saražot akumulatorus elektroautomašīnām," paudusi Vācijas kanclere.

Eiropas Savienībai joprojām trūkst inovāciju centra Silīcija ielejas mērogā, un stratēģiska valdību atbalsta, kāds tiek sniegts daudziem tehnoloģiju uzņēmumiem Āzijā.

Vācijas autobūves gigantiem pašlaik neatliek nekas cits kā paļauties uz akumulatoru ražotājiem no Dienvidkorejas un Ķīnas, kuru produkcija tiek izmantota lielākajā daļā jauno elektrisko transportlīdzekļu. "Volkswagen" gan sadarbojas ar Zviedrijas "Northvolt", lai izveidotu akumulatoru rūpnīcu Vācijā, taču paredzams, ka ražošana sāksies ne agrāk kā 2023. gada beigās.

Vācijas kanclere Angela Merkele pieteica savu kandidatūru trešajam partijas Kristīgo demokrātu apvienība vadīšanas termiņam, saviem partijas biedriem paužot, ka vienīgi viņu partija varētu «stūrēt Vāciju caur vētrainajiem laikiem» un ka viņas valdība ir bijusi labākā pēdējo divu desmitgažu laikā, raksta thelocal.de.

A. Merkele Hanoverē notiekošajā Kristīgo demokrātu savienības kongresā aptuveni tūkstoš biedriem norādīja, ka pašlaik ir nedroši laiki un dažkārt Vācija atrodas «vētrainos ūdeņos», tomēr tieši Kristīgo demokrātu savienība var vadīt valsti cauri šai nemierīgajai jūrai ar skaidru kompasu. Vācija pēc eirozonas krīzes ir kļuvusi spēcīgāka, nekā tas bija, kad Eiropā sākās finansiālās ciešanas, savukārt viņas koalīcija ar Brīvajiem demokrātiem bija visveiksmīgākā valdība kopš 1990. gada, kongresā uzsvēra A. Merkele, kas pašlaik ir populārākā politiķe Vācijā.

58 gadus vecā A. Merkele gatavojas vadīt partiju trešo reizi. Viņa tika pārvēlēta partijas līderes amatā pirms diviem gadiem, kad viņai atbalstu pauda 90,4% partijas biedru.

Pēc plašas kritikas Vācijas kanclere Angela Merkele atteikusies no plāna cīņā ar Covid-19 uz Lieldienām valstī stingri ierobežot ekonomiskās aktivitātes.

Šāds solis, domājams, vēl vairāk palielinās neskaidrību par valdības stratēģiju cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Merkele sanāksmē paziņojusi, ka šonedēļ panāktā vienošanās ar federālo zemju premjerministriem par stingrākiem ierobežojumiem aprīļa pirmajās piecās dienās netiks īstenota.

Bija plānots, ka no 1. līdz 5.aprīlim būs slēgti gandrīz visi veikali, bet pārtikas veikali drīkstēs strādāt tikai 3.aprīlī.

Merkele sacījusi, ka tā bijusi viņas kļūda.

"Tā bija tikai mana kļūda," žurnālistiem teikusi Merkele.

"Viss process izraisījis vēl vairāk neskaidrību, un es aicinu visus pilsoņus man piedot," piebilda kanclere.

Informēti avoti ziņoja, ka kanclere atcēlusi šo vienošanos, jo plānotos ierobežojumus būtu grūtu realizēt.