Jaunākais izdevums

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien paziņoja, ka viņas jaunā valdība, par kuras veidošanas sarunu uzsākšanu vienojušās lielākās partijas, strādās pie «jauna starta» Eiropai.

«Pasaule mūs negaida - mums Eiropā ir vajadzīgs jauns starts,» pēc vairāk nekā diennakti ilgušajām koalīcijas izveides sarunām pavēstīja Merkele. «Jauns starts Eiropai ir arī jauns starts Vācijai.»

Viņa atzina, ka ceturtdien, sākot tā dēvētās zondēšanas sarunas sociāldemokrātiem (SPD), nav bijusi droša, vai abas puses būs spējīgas panākt vienošanos, ņemot vērā lielās atšķirības starp viņas vadītajiem konservatīvajiem un SPD.

Arī SPD līderis Martins Šulcs atzina, ka garajās sarunās bijuši «vētraini brīži», taču galu galā sasniegts «izcils rezultāts» un viņš vienošanos iesniegs partijai apstiprināšanai, lai varētu sākt oficiālas koalīcijas veidošanas sarunas.

Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU), tās Bavārijas sabiedroto - Kristīgi sociālās savienības (CSU) - un centriski kreiso sociāldemokrātu (SPD) partiju un parlamenta frakciju vadītāji tā dēvētajās zondēšanas sarunās piektdienas rītā panāca principiālu vienošanos sākt oficiālas koalīcijas sarunas, kurām pēc dažiem mēnešiem varētu sekot valdības izveide.

Sarunās Merkele, CSU līderis Horsts Zēhofers un SPD līderis Martins Šulcs un viņu delegācijas izstrādājuši 28 lappušu dokumentu, kas kļūs par pamatu gaidāmajām oficiālajām sarunām. Dokumentā izklāstīti partiju kompromisi plašā jautājumu lokā, ieskaitot nodokļus, imigrāciju un veselības aprūpi, un solīts izveidot stabilu un efektīvu valdību.

Kā teikts dokumentā, kas nonācis aģentūras AFP rīcībā, Vācija uzņemamo patvēruma meklētāju skaitu ierobežos līdz aptuveni 200 000 gadā.

«Mēs nosakām, ka jauno iebraucēju skaitam (..) gadā nevajadzētu pārsniegt 180 000 līdz 220 000 robežu,» norādīts dokumentā.

Konservatīvais bloks CDU/CSU un SPD arī vienojušies atļaut mēnesī uzņemt līdz 1000 cilvēku bēgļu ģimeņu apvienošanas programmas ietvaros.

Tāpat partijas valdības izveidošanas gadījumā sola stiprināt eirozonu.

«Mēs vēlamies (..) ciešā sadarbībā Franciju būtiski stiprināt un reformēt eirozonu, lai eiro varētu labāk izturēt globālās krīzes,» teikts dokumentā.

Dokuments arī liecina, ka SPD nav izdevies nodrošināt savu priekšvēlēšanu solījumu palielināt nodokļus bagātajiem. Pēc amatpersonu teiktā, dokuments neparedz nekādu nodokļu paaugstināšanu.

Tiek prognozēts, ka partiju sarunas par koalīcijas līgumu ilgs līdz aprīlim.

Tomēr SPD 21.janvārī paredzēta konference, kurā jāapstiprina sarunas par Merkeles vadītas «Lielās koalīcijas» atjaunošanu, un teorētiski sarunas var tikt noraidītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Merkele norāda jomas, kurās ES valstu uzņēmumiem jākļūst spēcīgākiem

Lelde Petrāne, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele mudina Eiropas Savienības valstis palielināt savas tehnoloģiskās spējas un agresīvāk virzīties tādās jomās kā elektroautomobiļu akumulatoru ražošana un mākoņdatošana.

A. Merkele, kura aizvada ceturto un pēdējo termiņu šajā amatā, intervijā "Financial Times" uzsvērusi, ka Eiropai agresīvi jākonkurē ar ASV un Āzijas tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Es uzskatu, ka mikroshēmas ir jāražo Eiropas Savienībā, Eiropā ir jābūt vietējām ietekmīgām tehnoloģiju kompānijām un jāspēj saražot akumulatorus elektroautomašīnām," paudusi Vācijas kanclere.

Eiropas Savienībai joprojām trūkst inovāciju centra Silīcija ielejas mērogā, un stratēģiska valdību atbalsta, kāds tiek sniegts daudziem tehnoloģiju uzņēmumiem Āzijā.

Vācijas autobūves gigantiem pašlaik neatliek nekas cits kā paļauties uz akumulatoru ražotājiem no Dienvidkorejas un Ķīnas, kuru produkcija tiek izmantota lielākajā daļā jauno elektrisko transportlīdzekļu. "Volkswagen" gan sadarbojas ar Zviedrijas "Northvolt", lai izveidotu akumulatoru rūpnīcu Vācijā, taču paredzams, ka ražošana sāksies ne agrāk kā 2023. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kuģis dreifē bez kapteiņa

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc smagajiem nokdauniem Bavārijas un Hesenes vēlēšanās Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas – valdības vadītājas Angelas Merkeles paziņojums par pakāpenisku aiziešanu no politikas nav sevišķi pārsteidzošs.

Vienlaikus jāsaka, ka pie varas, neskatoties uz pieaugošo kritiku no Vācijas pilsoņiem, Merkele ir turējusies gana ilgi. Ja ārvalstīs daudzi Angelu Merkeli ir pieskaitījuši pie ietekmīgākajām pasaules sievietēm, iekšpolitiski viņas slavas liesma, šķiet, jau pirms laba brīža apdzisusi. Un runa nav tikai par polarizējošo bēgļu uzņemšanas jautājumu. Vācieši ir noilgojušies pēc konkrētas un aktīvas rīcības daudzu būtisku lietu sakārtošanā.

Piemēram, viens no Vācijā izplatītiem sabiedriskā viedokļa veidošanas jājamzirdziņiem ir klimata katastrofa globālās sasilšanas dēļ, tomēr risinājums – samazināt ogļu staciju darbību – datējams tikai ar 2048. gadu. Ārvalstīs pamanīts ir arī kāzuss ar jaunceļamo Berlīnes lidostu, kuras ekspluatācijā nodošanas termiņš jau gadiem ir tikai pārvirzījies tālāk uz priekšu. Varbūt ironiski, ka jaunās lidostas kapacitāte tiek plānota uz 22 miljoniem pasažieru, lai gan jau šogad pasažieru skaits Berlīnē sasniegs 35 miljonus. Šie ir tikai divi piemēri, kas ieskicē faktisko situāciju Vācijā, – valstī, uz kuru daudzi ārvalstnieki joprojām veras ja ne gluži kā uz sapņu zemi, tad vismaz kā uz labo piemēru un bāku, pēc kuras orientēties krīžu skartajā Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropas konkurences politikas krustceles

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes dienaskārtībā viens no aktuālākajiem ir jautājums par tā dēvēto uzņēmumu – nacionālo čempionu – izveidi un atbalstu.

To īpaši atbalsta Vācijas un Francijas valdības, daudz skeptiskāki ir ekonomikas eksperti, kā arī Eiropas Komisijas (EK) Konkurences direktorāts. Īpaši šis jautājums saasinājās pēc tam, kad EK iebilda pret vācu uzņēmuma Siemens un franču uzņēmuma Alstom dzelzceļa sadaļas apvienošanu. EK to argumentēja ar konkurences samazināšanu konkrētajā sektorā un augstākām cenām patērētājiem. Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele un ekonomikas ministrs Pēters Altmeiers jau ir pauduši, ka Eiropas konkurences tiesības, kas liek šķēršļus šādiem apvienošanās darījumiem, ir novecojušas, jo ir jādomā par Eiropas uzņēmumu globālo konkurētspēju un spēju konkurēt ar milzīgajām ASV un Ķīnas kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropai nāksies pagaidīt

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomikas galvenā dzinējspēka - Vācijas - nespēja izveidot koalīciju pēc šā gada rudenī notikušajām vēlēšanām gan izbrīnīja, gan darīja bažīgus daudzus ne tikai pašā Vācijā, bet arī daudzviet citur Eiropā.

Šāda reakcija nav pārsteidzoša, jo Vācijas gan politiskā, gan ekonomiskā stabilitāte ļoti cieši ietekmē to, kā dzīvo un attīstās pārējās Eiropas valstis. Nule kā izveidojusies situācija arī pašai Vācijai ir jaunums, jo tā vairākas desmitgades bija peldējusi kā liels, stabils kuģis stingri nospraustā virzienā, ar tādiem valdības vadītājiem, kuri cauri gadiem ilgstoši spēja saglabāt savus amatus. Arī šā brīža kanclere Angela Merkele šajā amatā jau pavadījusi 12 gadus un ir gatava to darīt vēl. Tam it kā arī nelika šķēršļus šī gada vēlēšanu rezultāti, taču arī Vācijā valdošās iekšējās pretrunas tomēr darīja savu, un izveidot tā saukto Jamaikas koalīciju, kurā ietilptu tādas partijas kā Merkeles CDU/CSU zaļie un liberālā FDP, neizdevās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātro sūtījumu sabiedrība Venipak gada sākumā reģistrēja uzņēmumu Vācijā. Sabiedrības starptautiskās attīstības vadītājs Kristijons Dunausks saka, ka attīstība Vācijā ir ilgi plānots stratēģisks solis.

“Daudz gadus esam strādājuši, lai klientiem Baltijas valstīs un Polijā piedāvātu visaugstākās kvalitātes pakalpojumus, tāpēc attīstība Vācijā ir dabīgs solis. Vērojam aizvien pieaugošos sūtījumu apjomus uz Vāciju un no tās uz Baltijas valstīm, tāpēc nolēmām jau šajā gadā atvērt savu pārstāvniecību Frankfurtē,” saka K. Dunausks.

“Pārstāvniecība rūpēsies par sūtījumu loģistiku Vācijā. Tas nozīmē, ka mūsu klienti varēs vērsties pie mums tieši Vācijā, ja viņiem radīsies jautājumi vai neskaidrības ar sūtījumu piegādēm vai paņemšanu,” saka K. Dunausks.

Venipak pārstāvis apgalvo, ka, atverot savu biroju Vācijā, sūtījumi no jebkuras Baltijas valsts uz šo valsti tiks nogādāti daudz ātrāk: “Tas saistīts ar vairākām lietām – pagājušajā gadā parakstījām sadarbības līgumu ar Lufthansa, tāpēc varam apkalpot daudz vairāk sūtījumu un tos piegādāt jebkurā Vācijas daļā stipri īsākā laikā,” saka K. Dunausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vācijas ekonomikas sarukums satrauc Eiropu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības ekonomiskajā dienaskārtībā visi skati ar satraukumu vērsti uz bloka ekonomisko dzinēju – Vāciju, kur vērojama izaugsmes palēnināšanās.

Saskaņā ar statistikas datiem, Vācijas IKP gada 2. ceturksnī saruka par 0,1%. Arī pirmā ceturkšņa rādītāji bija neiepriecinoši – pieaugums vien par 0,4%. Turklāt analītiķi prognozē, ka arī gada otrajā pusē situācija neuzlabosies. Tajā pašā laikā, kā uzsver ekonomisti, arī panikai īsti nav pamata. Vācijā vēl joprojām ir ļoti zems bezdarbs, un tās budžets ir ar pārpalikumu vairāk nekā 58 miljardu eiro apmērā. Vācijas ekonomikas palēninājumu nosaka trīs galvenie faktori: ASV un Ķīnas, kas ir lielākie Vācijas eksporta tirgi, tirdzniecības karš, ar to saistītais autonozares, kas ir Vācijas lielākā eksportētāja, panīkums, kā arī neskaidrības ap Brexit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā un citās valstīs pieejamos pārtikas produktos konstatē nebūtiskas atšķirības

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas. Tāds ir galvenais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) secinājums, salīdzinot pārtikas produktu marķējumus un laboratoriski pārbaudot to sastāvu, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Veicot pārtikas produktu salīdzinošās pārbaudes t.s. «dubulto standartu» programmas ietvaros, PVD pārbaudīja 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus.

«Salīdzinot produktu marķējumu, atklājās, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas, tomēr laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā, konstatētas nav. Tāpat laboratoriski netika konstatēts, ka produktu sastāvs atšķirtos no to marķējuma,» norāda dienestā.

Piemēram, Beļģijā iegādātās «Nutella Ferrero B ready» vafeļu kakao krēma sastāvā sūkalu pulvera nav, kamēr Latvijā iegādātajā produktā sūkalu pulveris ir pievienots. Līdzīga atšķirība novērojama, salīdzinot Vācijā un Latvijā iegādātos «TUC» krekerus ar bekona garšu. Tomēr piesātināto un nepiesātināto taukskābju saturs «TUC» cepumos abos gadījumos ir vienāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijā ģimenēm maksās 300 eiro par bērnu, stimulējot ekonomiku

Lelde Petrāne, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienreizējais maksājums ģimenēm ir daļa no pasākumiem Covid-19 uzliesmojuma skartās ekonomikas stimulēšanai, ziņo BBC.

Vācijas koalīcijas valdība ir vienojusies par 130 miljardu eiro vērtu fiskālo stimulu paketi, kas samazina nodokļus un katrai ģimenei piešķir 300 eiro par bērnu. Šis solis sperts, lai atbalstītu ekonomiku, kuru smagi skārusi koronavīrusa krīze.

Vācija ir ceļā uz smagāko recesiju 70 gadu laikā, un paredzams, ka IKP šogad saruks par 6,3%.

"Mums tagad jāķeras pie ekonomikas stimulēšanas," sacījusi kanclere Angela Merkele.

Līdztekus PVN samazināšanai un naudas izdalei ģimenēm ar bērniem pasākumi iekļauj arī jaunus stimulus elektromobiļu iegādei.

Lai palielinātu patērētāju tēriņus, no šā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim PVN tiks samazināts no 19% līdz 16%, un tas Vācijas valdībai izmaksās 20 miljardus eiro. Ģimenes saņems vienreizēju pārskaitījumu 300 eiro par katru bērnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Aklās vistiņas Berlīnē

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāds iespaids rodas, vērojot Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas atkārtotos mēģinājumus tomēr izveidot vairākuma valdību. Pēc pagājušajā rudenī notikušajām parlamenta vēlēšanām centieni izveidot tā saucamo Jamaikas koalīciju, kurā ietilptu CDU, CSU, FDP un zaļie, izgāzās ar lielu blīkšķi - piesaistīto politisko spēku intereses tomēr izrādījās pārāk nesavienojamas. Tagad Angelas Merkeles vadītā CDU, Horsta Zēhofera vadītā CSU un Martina Šulca vadītā SPD līdz piektdienai centīsies izrunāt tā sauktās lielās koalīcijas izveides iespējas.

Vācijas politiskās dzīves vērotāji un komentētāji gan uz šo koalīciju raugās bez īpašām ilūzijām, neprognozējot tai ilgu pastāvēšanu, jo nekādas siltās jūtas starp šīm partijām nevirmo. SPD iepriekš jau divas reizes noraidījusi valdības veidošanas iespēju ar šiem politiskajiem spēkiem, vienlaikus šajās partijās valda arī liela neapmierinātība ar tās līderiem.

Visgrūtākajā pozīcijā šajā situācijā atrodas jau 12 gadus valdījusī Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa ir skaidri pateikusi, ka lielajai koalīcijai dotu priekšroku, tāpēc tagad ir jācenšas ar vilinošiem piedāvājumiem piesaistīt pretrunīgi noskaņoto SPD. Sarunas nerit viegli - mediji ziņo, ka topošajiem partneriem jau radušās domstarpības, piemēram, nodokļu jautājumos, turklāt, ja Merkeles pretimnākšana SPD būs pārāk liela, to nesapratīs ne CDU, ne CSU, kas baidās no vēl lielākas sociāldemokrātijas nostiprināšanās. Turklāt kanclerei arvien vairāk zūd arī uzņēmēju sniegtā aizmugure, kā var spriest no vairākiem biznesa pārstāvju publiskiem paziņojumiem. Uzņēmēji Vācijā – līdzīgi kā arī pie mums Latvijā - pārmet vadošajiem politiķiem skaidras nākotnes stratēģijas trūkumu, A. Merkeles gadījumā - vēl arī zudušu saikni ar realitāti. Kopumā Vācijas ekonomikai līdz šim ir klājies lieliski, un daudzas Eiropas valstis uz šo zemi skatās kā uz panākumu gūšanas piemēru. Tikmēr Vācijas sabiedrībā sašķeltības apziņa pieaug - pietrūkst visiem saprotama redzējuma par izglītības, digitalizācijas, infrastruktūras, veselības aprūpes un ārējās drošības jautājumiem, nemaz nerunājot par migrācijas, integrācijas un Eiropas Savienības reformu izaicinājumiem. Arī Vācijā ir cilvēki, kas nereti bez darba un cilvēcīgas pajumtes dzīvo vājāk attīstītos reģionos, baidās no noziedzniekiem un sen jau jūtas “izslēgti no spēles”, tādā veidā tikai paaugstinot sabiedrības sašķeltību. Kamēr Vācija cīnās ar savām iekšējām pretrunām, Eiropa noskatās un gaida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas ekonomikā iepriecinošas vēsmas, taču bažas rada inflācija

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Merkele atbalsta Brexit atlikšanu uz ilgāku laiku, nekā to lūgusi Londona

LETA, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ir atvērta Brexit atlikšanai uz ilgāku laiku, nevis tikai līdz 30.jūnijam, kā to vēlas Londona.

Merkele, runājot Bundestāgā pirms Briselē gaidāmā «Brexit» veltītā samita, norādīja, ka līderi varētu piekrist «Brexit» atlikšanai uz ilgāku laikaposmu, nekā to ir pieprasījusi britu premjerministre Terēza Meja.

«Mans un Vācijas valdības uzskats ir, ka mums vajadzētu atvēlēt abām pusēm saprātīgu laikaposmu», lai tiktu panākta vienošanās par organizētu «Brexit», sacīja kanclere.

Šodien Briselē notiek ES ārkārtas samits, kurā dalībvalstu līderi lems, vai vēlreiz atlikt pēc divām dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka.

Meja lūgusi «Breksitu» atlikt līdz 30.jūnijam, kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis «elastīgu» izstāšanās atlikšanu uz gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Merkele dod priekšroku pirmstermiņa vēlēšanām, nevis mazākuma valdībai

LETA—AFP/AP, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sarunu izgāšanās par tā dēvētās Jamaikas koalīcijas izveidi Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien paziņojusi, ka dod priekšroku pirmstermiņa vēlēšanām, nevis nestabilas mazākuma valdības vadīšanai.

«Esmu ļoti skeptiska» pret mazākuma valdību, intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ARD atzina Merkele, piebilstot, ka «jaunas vēlēšanas būtu labākais ceļš».

«Manos plānos nav mazākuma valdības (..). Nevēlos šodien sacīt nekad, taču esmu ļoti skeptiska, un domāju, ka jaunas vēlēšanas būtu labākais ceļš,» sacīja kanclere.

Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartijas CSU uzsāktās koalīcijas sarunas ar brīvajiem demokrātiem (FDP) un «zaļajiem» izjuka, kad par izstāšanos no sarunām vēlu svētdienas vakarā paziņoja FDP līderis Kristiāns Linders.

Arī konservatīvo līdzšinējie koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPD) otrdien paziņoja, ka neiesaistīsies Merkeles vadītā koalīcijā un aicināja izsludināt ārkārtas vēlēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES pagarinās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju par sešiem mēnešiem

LETA--DPA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdien nolēmuši vēlreiz pagarināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kas noteiktas pēc Maskavas militārā iebrukuma Ukrainā, pēc videokonferences paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Sankcijas saistībā ar Krievijas lomu bruņotajā konfliktā Ukrainā pirmoreiz tika pieņemtas 2014.gadā pēc Malaizijas aviosabiedrības "Malaysian Airlines" lidmašīnas notriekšanas virs promaskavisko kaujinieku ieņemtās Ukrainas austrumu teritorijas. Tās regulāri tiek pagarinātas par sešiem mēnešiem.

Oficiāls lēmums pagarināt sankcijas, kas pašreiz ir spēkā līdz 31.jūlijam, tiks pieņemts tuvākajās nedēļās.

ES ir sasaistījusi šo sankciju atvieglošanu ar progresu Minskas vienošanos īstenošanā.

Tā saukto Minskas vienošanos mērķis ir karadarbības izbeigšana un politiska risinājuma atrašana kaujinieku ieņemtajām teritorijām.

Pirms videokonferences Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons informēja pārējās ES dalībvalstis par pašreizējo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2008. gada strupceļš atkārtosies

Didzis Meļķis, 07.06.2018

Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas «trakokrekls» Eiropā ierobežo demokrātiju; risinājums ir decentralizācija un jauni kritēriji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eirozonas turpinoša fiskālā centralizācija nav iespējama, jo ES banku savienības kritēriju ieviešana, liekot problemātisku banku kreditoriem pirmajiem uzņemties zaudējumus, būtu politiskā pašnāvība jebkurai Itālijas valdībai, bet Eiropas ziemeļu valstis neuzņemsies solidaritāti ar fiskāli relaksētajiem dienvidiem. Tā bezcerīgi iestrēgušo ES fiskālās savienības situāciju raksturo Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) uz 30 dienām aizliegs nesvarīgus braucienus uz bloku no ES neietilpstošajām valstīm, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, otrdien pēc ES līderu videokonferences paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Dalībvalstis "vienojušās ieviest iebraukšanas aizliegumu" ES un vienīgais izņēmums ierobežojumiem ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstu un Lielbritānijas pilsoņi, pavēstīja Merkele, piebilstot, ka ES koordinēs iestrēgušo ceļotāju repatriāciju.

"Mēs vienojāmies nostiprināt mūsu ārējās robežas, piemērojot koordinētu pagaidu ierobežojumu nesvarīgiem braucieniem uz ES," preses konferencē Briselē paziņoja Mišels.

Tikmēr Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc otrdienas vakarā notikušās videokonferences mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņoja, ka dalībvalstu līderi vienojušies par kopīgu pieeju robežšķērsošanas jautājumos - koordināciju un sadarbību ES pilsoņu tranzītā un repatriācijā no trešajām valstīm. "Vienotais tirgus, brīva cilvēku un preču kustība ir ES stūrakmens!" uzsver Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas jau restrukturizē savus uzņēmumus Vācijā un Polijā, veiks arī Lietuvas uzņēmuma restrukturizāciju, un tāpēc vērsusies tiesā.

«Small Planet Airlines» norāda, ka Lietuvas uzņēmuma darbības turpināšanai nav nepieciešams investors, tomēr ir sākusi to meklēt.

Kompānija arī uzsver, ka restrukturizācija Lietuvā atšķirsies no restrukturizācijas Vācijā un Polijā.

«Abās šajās valstīs kompānijas nespēja kontrolēt paplašināšanos un izmaksu pieaugumu, un tāpēc mēs tur šoruden sākām restrukturizāciju. Vācijas un Polijas kompāniju reorganizācijas dēļ »Small Planet Airlines« Lietuvā nesaņems ieņēmumus par pakalpojumiem no šiem uzņēmumiem, tāpēc tā centīsies samazināt infrastruktūru un arī aizsargāt savu darbību no ārējo pakalpojumu sniedzēju prasībām,» teikts «Small Planet Airlines» paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvijas hokeja izlase pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rietumeiropas un Austrumeiropas pircēji – kad liksim vienādības zīmi?

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Viņš norādīja, ka Eiropā nevar būt otršķirīgu patērētāju. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka šajās valstīs tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no produktu analogiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Savukārt šo preču ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas – viņu arguments, ka visam pamatā fakts, ka dažādu valstu tirgos pircēju gaumes ir atšķirīgas.

Kā attaisnojumu savām darbībām bieži min, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties brīvā apritē jebkurā no ES dalībvalstīm, tādējādi nekāda veida pārkāpumos uzņēmums nevar tikt apsūdzēts. Visiem zināms, ka pasaulē pazīstamo zīmolu preces, kuras domātas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs.

2017. gada martā Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgā paziņojumā vērsās pret lielajām korporācijām, kas Centrāleiropā pircējus krāpj ar zemākas kvalitātes preču piedāvājumu. Slovākijas veterinārais dienests izpētīja, ka viena zīmola apelsīnu sula Austrijā un Slovākijā ir ar būtiski atšķirīgu krāsu un aromātu. Jau 2015. gadā Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes pētījums apstiprināja, ka vairākas preces, piemēram, šķīstošā kafija, jogurts, margarīns, desas tiek ražoti no atšķirīgām sastāvdaļām nekā Rietumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pļavu garša iziet pasaulē

Monta Glumane, 24.10.2019

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis un pārtikas tehnoloģe Una Ozoliņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zemākais punkts nezīmējas; mēģina tikt vaļā arī no parādiem

Jānis Šķupelis, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs otrdienas kāpums finanšu tirgus stāvajā slīdkalniņā patiešām izrādījās vien pauze. Akciju cena nedēļas vidū atsāka savu planēšanu uz krietni zemākiem atmosfēras slāņiem.

Eiropā vadošo akciju vērtība saruka vēl aptuveni par 5%. Tāpat akciju cenu gāšanas, sākoties tirdzniecības sesijai, turpinājās ASV. Šobrīd finanšu tirgū valda neziņa par to, kāda kuriem aktīviem varētu būt "godīgā" cena. Pārmaiņas ir asas un haotiskas. Turklāt parādās bažas par likviditāti.

Jāteic, ka viens ir tas, kas notiek akciju tirgū (akcijas pēc savas būtības ir riska aktīvi), lai gan faktiski tikpat nozīmīgas cenu pārbīdes notiek vēl parādu tirgū. Un situācija arī tur diemžēl liecina par paaugstinātu stresu. Būtībā jau nākamā pakāpe ir, ka investori ar visu reizē sāk izpārdot arī obligācijas, kurām ieguldījumu portfeļos teorētiski un praktiski būtu jānodrošina stabilitāte. Nav gan tā, ka DB par to nebūtu brīdinājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen vadītājs: Bargu automašīnu izplūdes gāzu samazināšanas mērķu dēļ var nākties likvidēt 100 000 darbvietu

LETA, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārāk ambiciozi Eiropas Savienības (ES) mērķi automašīnu izplūdes gāzu samazināšanai var novest pie 100 000 darbvietu likvidēšanas, ceturtdien brīdināja Vācijas autobūves koncerna «Volkswagen» vadītājs Herberts Dīss.

Ja ES dalībvalstu ministri laika periodā no 2020.gada līdz 2030.gadam plāno samazināt CO2 izmešus par 40%, tad desmit gadu laikā nāksies likvidēt aptuveni ceturtdaļu darbvietu mūsu rūpnīcās jeb kopumā 100 000 darba vietu, intervijā laikrakstam «Sueddeutsche Zeitung» norāda Dīss.

ES dalībvalstu vides ministri otrdien vienojās, ka laikā no 2020.gada līdz 2030.gadam mēģinās panākt auto izplūdes gāzēs esošā oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu par 35%, nevis 30%, kā bija cerējuši ražotāji, Berlīne un Austrumeiropas valstis.

Lai arī Vācijas kanclere Angela Merkele šo kompromisu nodēvējusi par pieņemamu, Vācijas Autoražotāju asociācijas (VDA) vadītājs Bernhards Matess uzskata, ka šie mērķi ir pārlieku ambiciozi un apdraud darbvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru