Jaunākais izdevums

Lielāki apjomi, kā arī augstākas pievienotās vērtības produkcija ir galvenie iemesli meža nozares eksporta kāpumam šogad par 127,18 miljoniem eiro jeb 11,2% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn

To rāda Zemkopības ministrijas Meža departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Eksporta ienākumu ziņā nozare turpina uzstādīt arvien jaunus rekordus. Šajos datos sava artava pienākas jaunajām un modernizētajām ražotnēm. 2018. gadā nozares eksporta ieņēmumi ir divas reizes lielāki, nekā tie bija analogā laikā 2008. gadā. Tādējādi 10 gadu laikā nozares eksporta ieņēmumi ir dubultojušies. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 803,5 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvas bilances nodrošināšanā. Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pieaudzis arī imports – par 66,55 miljoniem eiro jeb 17,2% un sasniedzis 454,19 miljonus eiro. Tāpat kā agrāk, importā visdārgākais ir papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kas ir 134,9 miljoni eiro jeb 29,7% no kopējā meža nozares importa apjoma.

Viss nostāsies vietā

Vairāki DB aptaujātie nozares uzņēmēji atzina, ka viņus eksporta kopējais pieaugums priecē, tomēr pārsteidz dati, kas rāda ienākumu kritumu vairāku lielo nozares produku grupu eksportā. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzskata, ka «pēc kāda laika» viss nostāsies savā vietā. Proti, pašlaik dati sadaļā Pārējie koksnes, tostarp neklasificēti, izstrādājumi uzrāda 91,12 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, kad bija 33 miljoni eiro, ir pieauguši par 175,7%, kas «pārceļos» uz atbilstošām sadaļām. «Prognozēju, ka neklasificētie koksnes izstrādājumi papildinās gan eksportēto zāģmateriālu, gan saplākšņa, gan namdaru un galdniecības izstrādājumu eksporta ieņēmumus un arī to kopējo ārzemēs realizēto daudzumu,» tā K. Klauss. Viņš savu sacīto pamato ar vēsturisko pieredzi, ka kopējie cipari ir atbilstoši un tie faktiski būtiskas pārmaiņas nepiedzīvo, taču tādas notiek, sadalot tā dēvētos neklasificētos koksnes izstrādājumus.

Visu rakstu Meža nozares eksporta uzrāviens lasiet 3. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kokmateriālu cenās izveidojies "burbulis", kas kaut kad plīsīs, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka pašreizējās cenu svārstības ir saistītas ar notikumiem pasaules tirgos, tostarp dēļu jeb zāģmateriālu tirgū Eiropā cenas svārstījušās pat par 100%, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) cenas kāpušas pat līdz trim reizēm gada laikā. Vienlaikus koka mēbeļu cenās svārstības nav tik izteiktas. "Tur kāpums šogad pat ir neparasti liels un tas neparasti lielais kāpums ir pluss 5-8%," skaidroja Klauss.

Tāpat viņš piebilda, ka tas, ka dēļu cenas ir kāpušas gandrīz dubultā, savukārt mēbeles tiek pārdotas par to pašu cenu, novedis mežizstrādes nozari situācijā, kurā labākajā gadījumā tā spēj nosegt izejmateriālu cenas un darbaspēku, bet vairs nevar ierēķināt ne amortizāciju, ne peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpniecības eksportā šogad, visticamāk, gaidāms kritums, lēš Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš atzina, ka koronavīrusa Covid-19 pandēmijas sākumā - marta vidū un aprīļa sākumā - nozare pieļāva sliktāku scenāriju, nekā īstenojies realitātē, proti, tika gaidīta realizācijas apstāšanās, pasūtījumu neesamība, taču, iespējams, ir izpildījies labvēlīgākais scenārijs.

Klauss skaidroja, ka kokapstrādes uzņēmumiem pasūtījumi šobrīd ir ilgākam laika periodam uz priekšu, tostarp daudziem uzņēmumiem pasūtījumi ir divus vai trīs mēnešus uz priekšu. Tāpat - ja sākotnēji tika prognozēts, ka Apvienotajā Karalistē būvniecība atjaunosies tikai jūnijā, aktivitāte atsākās jau maijā un atsevišķos produktu segmentos šobrīd šajā tirgū ir samērā liels deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu un kokapstrādes nozare Latvijā jau patlaban ir gatava palielināt koksnes produktu īpatsvaru būvniecībā, sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš atzīmēja, ka būtu apsveicami, ja Latvijas būvindustrijā tieši šo materiālu sāktu izmantot biežāk ne vien privātmāju, bet arī publisko ēku celtniecībā. "Patlaban jau varam runāt par atsevišķiem pozitīviem signāliem, piemēram, Salaspilī no koka būvmateriāliem top bērnudārzs. Valsts mērķtiecīgais atbalsts varētu veicināt videi draudzīgu un ilgtspējīgu koka ēku būvniecības renesansi visā Latvijā," teica Klauss.

Publisko ēku iepirkumos jāparedz obligāta koksnes būvmateriālu izmantošana 

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata...

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors skaidroja, ka koksnes produktu plašāka izmantošana būvniecībā varētu palīdzēt virzībai uz klimatneitralitāti, tostarp CO2 izmešu samazināšanu. "Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana," sacīja Klauss.

Kokrūpniecības federācijas atzīmēja, ka tikšanās savstarpējās tikšanās laikā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV) paudis līdzīgu viedokli, uzskatot, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos.

Ministrs esot norādījis, ka obligāti vajadzētu paredzēt koksnes materiālu izmantošanas minimumu ēkām, kas tiek celtas par valsts budžeta līdzekļiem, vismaz 20% apmērā.

Klauss skaidroja, ka koksnes atjaunojamo resursu izmantošanai nākotnē būs arvien lielāka loma, jo koksnes būvmateriāli ir starp videi visdraudzīgākajiem. Koka ēkas ļauj samazināt energoietilpīgu materiālu izmantošanu un tāpēc visā pasaulē ir atzītas par vienu no galvenajiem sabiedrotajiem klimata izmaiņu mazināšanā.

Latvijas Kokrūpniecības federācija ir dibināta 2000.gada augustā, apvienojot meža nozares atsevišķas asociācijas, lai kopīgi strādātu pie mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļrūpniecības attīstības un konkurētspējas celšanas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Izejmateriālu cenu kāpums kokrūpniecībā neaptver pilnīgi visus koksnes produktus

LETA, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejmateriālu cenu kāpums kokrūpniecībā neaptver pilnīgi visus koksnes produktus, intervijā sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

"Ir viena lieta jāsaprot, ka lielās izmaiņas, kas ir notikušas, un straujais cenu kāpums, par ko visi runā, neaptver pilnīgi visus koksnes produktus," sacīja Klauss, piebilstot, ka pašreizējais cenu kāpums galvenokārt aptver skujkoka zāģmateriālu un plātnes - OSB, kokskaidas plātnes, celtniecības saplāksni un iepakojumu.

Viņš skaidroja, ka straujo cenu kāpumu izraisīja neprognozēti liels privātais patēriņš salikumā ar būvniecības strauju atdzīvošanos. Tostarp daudzās valstīs, arī Latvijā, bet mazākā apjomā kā, piemēram, Lielbritānijā vai ASV, pērn notika divas lietas vienlaicīgi - cilvēki tika nosūtīti sēdēt mājās un tika ieslēgti bezprecedenta atbalsti lielos apjomos, lai cilvēkiem būtu ienākumi. Tādējādi nereti dīkstāves laikā cilvēkiem nevis samazinājās ienākumi, bet pat pieauga gan pabalstu, gan tēriņu samazinājuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes

LETA, 09.09.2021

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes, intervijā atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka saistībā ar mizgraužiem Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir paveicies ar laika apstākļiem. Tostarp šā gada pavasarī, kas bija netipiski auksts bez nekādiem siltuma periodiem, mizgrauži salīdzinoši vēlu izlidoja un salīdzinoši slikti vairojās.

"Situācija šogad ir daudz labāka, nekā mēs domājām, ka būs. Tas gan nenozīmē, ka mizgrauzis būs pazudis," sacīja LKF izpilddirektors.

Viņš arī minēja, ka kopumā nozarei tiek pārmesta pārāk drūmas ainas zīmēšana, taču atliek aizbraukt uz Gaujas Nacionālā parka biotopu teritoriju, kur aizliedza veikt preventīvas darbības un būtiskus pretpasākums pret mizgraužiem. "Šajās teritorijās, kur agrāk bija dzīvu egļu biotopi, tagad ir nokaltušu egļu masīvi," norādīja LKF izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Klauss: Mežizstrādes nākotnes tendences pārsvarā saista ar ilgtspējas ieviešanu

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes nozares nākotnes tendences pārsvarā saistītas ar ilgtspējas ieviešanu, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja konferencē "Digitālā transformācija kokmateriālu plūsmai meža nozarē".

Viņš uzsvēra, ka tuvāko gadu vīzija nozarē saistāma ar mežizstrādes miera perioda ievērošanu putnu ligzdošanas laikā. Šāda iniciatīva no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas novirzīts izvērtēšanai parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Iniciatīvas pieņemšana nozīmētu 90 dienu miera periodu, tādā veidā apturot vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanu no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam.

Tāpat Klauss atzīmēja Eiropas Savienības (ES) bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam nozīmi, kas paredz katrā dalībvalstī izveidot aizsargājamas teritorijas 30% apmērā no sauszemes platības, tādā veidā aizsargājot arī mežu teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā inflācija uz meža nozares produkciju komplektā ar lielāku saražoto un realizēto tālākpārstrādes produktu apjomu ļāvusi pērn kāpināt eksporta ienākumus par 344,1 milj. eiro un sasniegt nebijušu līmeni.

To liecina Zemkopības ministrijas apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pērn par 344,1 milj. eiro jeb 15,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinājies arī imports – par 133,3 milj. eiro jeb 16,6%, sasniedzot 937,1 milj. eiro. Tāpat kā agrāk, importā vislielākais īpatsvars ir papīram, kartonam un tā izstrādājumiem, kas ir 278,43 milj. eiro jeb 29,7% no kopējā meža nozares importa apjoma. Tomēr, neraugoties uz straujāku importa pieaugumu, pērn ir pieaudzis eksporta pārsvars pār importu. Proti, 2018. gadā tas sasniedzis rekordu – 1,67 miljardus eiro. Lielākais meža nozares produkcijas noieta tirgus (471,6 milj. eiro) joprojām ir Lielbritānija, un kopējais eksporta apjoms uz šo valsti pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaudzis par 20,9%. Vēsturiski šī valsts ir bijusi un arī ir viens no lielākajiem koksnes izstrādājumu patērētājiem, un tāpēc ir loģiski, ka Latvijai tas ir nozīmīgs noieta tirgus, taču nebūt ne vienīgais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts apmaksāta slimības lapas pirmā diena nemazinās Covid-19 izplatību darba kolektīvos

Db.lv, 06.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts apmaksāta slimības lapas pirmā diena nemazinās Covid-19 izplatīšanos darba kolektīvos, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš pauda viedokli, ka vīrusa izplatību darba kolektīvos varētu mazināt, ja valsts krīzes laikā apmaksātu darbnespējas lapas pilnā apmērā. "Tas novērstu riskus, ka darbinieks ierodas darbā ar viegliem elpceļu saslimšanas simptomiem, kas var būt tikpat labi vienkāršas iesnas un klepus, cik Covid-19," sacīja Klauss.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors arī minēja, ka ir absurdi domāt, ka darba devējiem darbinieka saslimšanas gadījumā slimības lapas apmaksa ir vienīgās izmaksas. "Uzņēmējs slimā darbinieka vietā lūdz ilgāk strādāt pārējiem darbiniekiem, kas virsstundu gadījumā nozīmē dubultu apmaksu," atzīmēja Klauss.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš žurnālistiem pavēstīja, ka valsts Covid-19 krīzes laikā varētu apmaksāt darbinieku slimības lapas pirmo dienu, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors: Pārsteidz cena, par kādu Bergvik Skog izdevies pārdot savus īpašumus

LETA, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas «Bergvik Skog» meža īpašumu un uzņēmumu Latvijā pārdošana Zviedrijas meža nozares koncernam «Södra» būtiski situāciju meža nozarē nemainīs, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Vienlaikus Klauss teica, ka viņu personīgi pārsteidz cena, par kādu «Bergvik Skog» izdevies pārdot savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā. «Mani nedaudz pārsteidz cena, uzskatu, ka uzņēmums ir ļoti izdevīgi pārdevis šo meža īpašumu un cena ir augstāka, nekā es gaidīju,» sacīja Klauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka lielāko īpatsvaru «Bergvik Skog» meža īpašumu Latvijā veidoja jauns mežs, līdz ar to šajos īpašumos iegūtā koksne pagaidām neveido būtisku ietekmi kopējā kokrūpniecības produkcijas plūsmā Latvijā.

Iepriekš tika minēts, ka par īpašumu iegādi interesējās arī «Latvijas valsts meži».

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2017.gadā «Bergvik Skog» apgrozījums bija 2,423 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 275 931 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāpalīdz "pārziemot" eksportspējīgiem

Māris Ķirsons, 07.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Lūka/LETA

Meža nozarē strādājošie uzņēmēji koronavīrusa radītās sekas izjūt atšķirīgi un cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos un darba plāna izveidošana divām nedēļām, vienlaikus esot gataviem situācijai, kad pieprasījums strauji pieaugs.

Uzņēmēji norāda, ka nozares ekonomisko situāciju vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas koksnes izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

Pārtikas ražotāju komentārus par esošo situāciju lasiet 31. marta žurnālā "Dienas Bizness".

"Situācija pašreizējos apstākļos mēdz mainīties ne tikai pa dienām, bet reizēm arī pa stundām un pat minūtēm, tāpēc tas, kas bija aktuāli pirms nedēļas, šodien tāds vairs nav," žurnālam "Dienas Bizness" skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā – ES "astē"

Māris Ķirsons, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) Latvijā, visticamāk, ir lielāki, nekā to uzrāda statistikas dati, jo daudzi, iespējams, šādus ieguldījumus nenorāda – tos vienkārši apzīmē ar saimnieciskās darbības izdevumiem.

Tāds ir vairuma aptaujāto uzņēmēju viedoklis. SIA Lursoft dati rāda, ka 2019. gada pārskatos pētniecības un attīstības izmaksas norādījuši tikai 412 (gada pārskatus kopumā iesnieguši 131 550) uzņēmumi 36,9 milj. eiro apmērā, turklāt 2018. gada pārskatos šādus izdevumus deklarējuši 426 uzņēmumi par kopējo summu 38 milj. eiro.

Eurostat dati rāda, ka pēc ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā Latvija atrodas visas ES “astē”. Daudzu faktoru kokteilis “Tas, ka Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā (P&A) atrodas ES pagrabā, ir objektīvu un subjektīvu iemeslu mijiedarbības rezultāts,” vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares eksporta ienākumi šogad pieauguši par 57,29 milj. eiro jeb 4,4% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, lielākoties balstoties uz šā gada pirmo mēnešu izcilajiem rādītājiem

To rāda Zemkopības ministrijas Meža departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Eksporta ienākumu ziņā nozare uzstādījusi vēl vienu jaunu rekordu. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 866,86 milj. eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvas bilances nodrošināšanā. Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pieaudzis arī imports – par 24,85 milj. eiro jeb 5,4% - un sasniedzis 481,35 milj. eiro. Tāpat kā agrāk, importā visdārgākais ir papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kas ir 140,8 milj. eiro jeb 29,3% no kopējā meža nozares importa apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plānā paredzēts būtisks produktivitātes pieaugums un teju vai dubultoti eksporta ieņēmumi, tomēr šo mērķu sasniegšanai valsts nav paredzējusi atbilstošu finansējumu, tāpēc ieceres var palikt tikai plānošanas dokumentu līmenī.

2020. gads būs pagājis cīņā ar Covid-19, tomēr pēdējos mēnešos dažādos formātos norit darbs pie Latvijas apstrādes rūpniecībai svarīga dokumenta – Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. Dokumenta projekts šā gada 12. oktobrī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, un sešas dažādu nozaru asociācijas – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija – ir vērsušās gan pie ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, gan finanšu ministra Jāņa Reira ar saviem secinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji prasa nešķirot nozares, lemjot par atbalstu

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpniecība ir viena no tām nozarēm, kura 2021. gadā piedzīvo augšupeju. Tas pozitīvi ietekmējis arī lielu daļu šajā sektorā iesaistīto, tostarp uzņēmumus, kuri Rīgas ostā piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar kokmateriālu apstrādi un pārvadājumiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

"Izaugsmi ietekmē arī eksports uz ASV, jo Eiropas ražotāji pirmajā ceturksnī nosūtījuši par 30% vairāk kokmateriālu kravu kā pērn konkrētajā periodā. Lai gan kokmateriālu cenas ir augušas visā pasaulē, visstraujākais cenu un pieprasījuma kāpums ir vērojams tieši ASV, kur koksnes produkcijas cenas augušas pat trīskārtīgi", situāciju raksturo Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

"Pavasaris bijis ļoti aktīvs. Zāģmateriālu un plātņu materiālu apjoms "WT Terminal" ir audzis aptuveni divas reizes", uzsver Rīgas brīvostā strādājošā uzņēmuma "WT Terminal" valdes loceklis Andis Bunkšis.

"WT Terminal", kura darbības joma ir stividoru un zāģmateriālu apstrādes pakalpojumu sniegšana, jau vairākus gadus ir viens no augošākajiem uzņēmumiem Rīgas ostā. Palielinoties kokmateriālu pieprasījumam, "WT Terminal" turpina investēt noliktavu paplašināšanā un jaunas kraušanas tehnikas iegādē. "Šie ir salīdzinoši dārgi materiāli, līdz ar to kraušanas tehnoloģija un uzskaite ir cieši saistīta un nepavisam nav vienkāršs process. Investējam ne vien kraušanas tehnoloģijās, bet arī IT risinājumos, no kuriem tiešā veidā atkarīga precīza kravas uzskaite un nosūtīšana," skaidro A.Bunkšis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās sankcijas pret Baltkrieviju var vismaz īstermiņā radīt daudz biznesa izaicinājumus Latvijas kokrūpniecības nozarei, komentējot turpmāko Latvijas kokrūpniecības nozares sadarbību ar Baltkrieviju, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka sadarbība ar Baltkrieviju vienmēr ir saistījusies ar paaugstinātiem biznesa riskiem, Baltkrievijas meža nozare ir būtiska partnere Latvijas meža nozarei. Tostarp pērn Latvija no Baltkrievijas iegādājās koksnes produktus 171 miljonu eiro vērtībā, kas veidoja aptuveni 20% no kopējā koksnes produktu importa.

Klauss norādīja, ka aptuveni pusi no importētā kokmateriāla veido skujkoku dēļi un brusas, ko Latvijā galvenokārt izmanto kā izejvielu tālākai apstrādei dažādu koksnes produktu ražošanai. "Šajā segmentā Baltkrievijas īpatsvars ir ļoti būtisks," uzsvēra LKF izpilddirektors, piebilstot, ka aptuveni puse no skujkoka zāģmateriāla importa nāk no Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz 2020.gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, arī Latvijai lielāka uzmanība ir jāvelta ekonomikas dekarbonizācijai, stimulējot atjaunojamo resursu izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā.

Ēku būvniecība ir viens no energoietilpīgākajiem ekonomikas sektoriem ar izšķiroši būtisku lomu CO2 izmešu radīšanā. Tāpēc Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana, secināts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga un Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes pārstāvju tikšanas laikā.

"Uzskatu, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos. Publiskajās ēkās, kas tiek celtas par budžeta līdzekļiem, obligāti ir jāparedz noteikts koksnes materiālu izmantošanas minimums, vismaz 20%. Tādējādi mēs veicinātu gan modernu, gan videi draudzīgu materiālu izmantošanu valsts un pašvaldības ēku būvniecībā, kā arī spertu platu soli Eiropas kopējo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas virzienā. Tas ļautu Latvijai samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo atjaunojamu resursu izmantošanu, kā arī nostiprinātu energoefektīvu koka ēku būvniecības tradīcijas ne vien privātajā, bet arī publiskajā sektorā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru