Jaunākais izdevums

Globālā inflācija uz meža nozares produkciju komplektā ar lielāku saražoto un realizēto tālākpārstrādes produktu apjomu ļāvusi pērn kāpināt eksporta ienākumus par 344,1 milj. eiro un sasniegt nebijušu līmeni.

To liecina Zemkopības ministrijas apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pērn par 344,1 milj. eiro jeb 15,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinājies arī imports – par 133,3 milj. eiro jeb 16,6%, sasniedzot 937,1 milj. eiro. Tāpat kā agrāk, importā vislielākais īpatsvars ir papīram, kartonam un tā izstrādājumiem, kas ir 278,43 milj. eiro jeb 29,7% no kopējā meža nozares importa apjoma. Tomēr, neraugoties uz straujāku importa pieaugumu, pērn ir pieaudzis eksporta pārsvars pār importu. Proti, 2018. gadā tas sasniedzis rekordu – 1,67 miljardus eiro. Lielākais meža nozares produkcijas noieta tirgus (471,6 milj. eiro) joprojām ir Lielbritānija, un kopējais eksporta apjoms uz šo valsti pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaudzis par 20,9%. Vēsturiski šī valsts ir bijusi un arī ir viens no lielākajiem koksnes izstrādājumu patērētājiem, un tāpēc ir loģiski, ka Latvijai tas ir nozīmīgs noieta tirgus, taču nebūt ne vienīgais.

Vairākas vilkmes

«2,6 miljardi eiro ir kārtējais meža nozares eksporta ienākumu rekords, tomēr pats svarīgākais, ka šis eksporta ienākumu pieaugums noticis uz tālākapstrādes produktu rēķina, kam pamatīgu vilkmi radīja globālā koksnes cenu inflācija,» vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš atzīst, ka nozares eksporta ienākumu kāpuma apmērs – 15,2% nozarei, kuras eksports ir vairāk par 2,2 miljardiem eiro, šķiet no fantastikas žanra. «Tieši koksnes izstrādājumu cenu pieaugums ir galvenais iemesls šādam rezultātam,» tā uz jautājumu par 15,2% pieauguma galveno iemeslu atbild K. Klauss.

Viņš gan ir ļoti piesardzīgs par 2019. gada eksporta ienākumu līmeni. «Tirgū koksnes cenas atrodas lejupslīdes fāzē, tāpēc, ja šī tendence nemainīsies, tad šogad salīdzinājumā ar pērno gadu eksporta ienākumi varētu būt pat mazāki,» piemetina K. Klauss. Viņš gan norāda, ka pagaidām prognozes par visu gadu esot pārsteidzīgi izteikt. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors atzīst, ka 2019. gadā varētu būt vairāki atskaites punkti. Proti, lielākā koksnes izstrādājumu noieta tirgus valsts — Lielbritānija – gatavojas pamest ES, tomēr jebkurā Brexit variantā šajā valstī koksnes produkcija būs nepieciešama. Jautājums ir tikai - cik daudz un kādas barjeras būs jāpārvar? DB jau 13.11. 2018. vēstīja par 66. Starptautisko skujkoku konferenci Rīgā, kur vairums runātāju pauda, ka globālais zāģmateriālu tirgus necerēti ilgi esot bijis labs, tomēr neesot pārliecības, ka šāda situācija ilgstoši turpināsies.

Korekcijas grupās

K. Klauss arī vērš uzmanību uz to, ka pašlaik ir zināms kopējais nozares eksporta apmērs, kas, kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, būtiskas izmaiņas nepiedzīvo, savukārt preču grupās, visticamāk, būs korekcijas.

Visu rakstu lasiet 27. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pagājušajā gadā atzītie lauksaimniecības kooperatīvi Latvijā turpinājuši kāpināt kopējo neto apgrozījumu, apliecinot kooperatīvus kā efektīvāko sadarbības modeli reģionos, kas mazām un vidējām saimniecībām palīdz attīstīties, uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne.

Pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais neto apgrozījums palielinājies no 436 miljoniem eiro līdz 450,51 miljonam eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Turklāt pieaugums vērojams visos sektoros - gan piena, graudu, augļu un dārzeņu, gan arī gaļas, mājražotāju un meža nozares kooperatīviem.

Lielākais pieaugums vērojams graudu nozarē, kur teju izdevies atkārtot nozares kooperatīvu rekordsniegumu 2016. gadā, kad ieņēmumi sasniedza 347,59 miljonus eiro. Apgrozījums pērn arī bija iespaidīgs - 346,76 miljoni eiro.

"Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā, ir nodrošināts realizācijas tirgus, iespēja pārdot savu produkciju par augstākām cenām un iegādāties saimniekošanai nepieciešamo par būtiski zemākām cenām. Man ir patiess prieks, ka zemnieku izpratne par kooperācijas nozīmi Latvijā palielinās. Kooperatīvos var brīvi iestāties ikviens lauksaimnieks vai mežsaimnieks, un iestāšanās izmaksas, salīdzinot ar ieguvumiem, ir niecīgas. Jebkura reģiona lauksaimniekam ir iespēja tuvumā atrast kādu kooperatīvu, lai kļūtu par tā biedru. Zemnieka uzdevums ir izaudzēt savu produkciju, bet pārdošanai ir cita specifika, un te nāk talkā kooperatīvi," norāda L.Uzkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors: Pārsteidz cena, par kādu Bergvik Skog izdevies pārdot savus īpašumus

LETA, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas «Bergvik Skog» meža īpašumu un uzņēmumu Latvijā pārdošana Zviedrijas meža nozares koncernam «Södra» būtiski situāciju meža nozarē nemainīs, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Vienlaikus Klauss teica, ka viņu personīgi pārsteidz cena, par kādu «Bergvik Skog» izdevies pārdot savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā. «Mani nedaudz pārsteidz cena, uzskatu, ka uzņēmums ir ļoti izdevīgi pārdevis šo meža īpašumu un cena ir augstāka, nekā es gaidīju,» sacīja Klauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka lielāko īpatsvaru «Bergvik Skog» meža īpašumu Latvijā veidoja jauns mežs, līdz ar to šajos īpašumos iegūtā koksne pagaidām neveido būtisku ietekmi kopējā kokrūpniecības produkcijas plūsmā Latvijā.

Iepriekš tika minēts, ka par īpašumu iegādi interesējās arī «Latvijas valsts meži».

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2017.gadā «Bergvik Skog» apgrozījums bija 2,423 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 275 931 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares eksporta ienākumi šogad pieauguši par 57,29 milj. eiro jeb 4,4% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, lielākoties balstoties uz šā gada pirmo mēnešu izcilajiem rādītājiem

To rāda Zemkopības ministrijas Meža departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Eksporta ienākumu ziņā nozare uzstādījusi vēl vienu jaunu rekordu. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 866,86 milj. eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvas bilances nodrošināšanā. Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pieaudzis arī imports – par 24,85 milj. eiro jeb 5,4% - un sasniedzis 481,35 milj. eiro. Tāpat kā agrāk, importā visdārgākais ir papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kas ir 140,8 milj. eiro jeb 29,3% no kopējā meža nozares importa apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāki apjomi, kā arī augstākas pievienotās vērtības produkcija ir galvenie iemesli meža nozares eksporta kāpumam šogad par 127,18 miljoniem eiro jeb 11,2% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn

To rāda Zemkopības ministrijas Meža departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Eksporta ienākumu ziņā nozare turpina uzstādīt arvien jaunus rekordus. Šajos datos sava artava pienākas jaunajām un modernizētajām ražotnēm. 2018. gadā nozares eksporta ieņēmumi ir divas reizes lielāki, nekā tie bija analogā laikā 2008. gadā. Tādējādi 10 gadu laikā nozares eksporta ieņēmumi ir dubultojušies. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 803,5 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvas bilances nodrošināšanā. Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pieaudzis arī imports – par 66,55 miljoniem eiro jeb 17,2% un sasniedzis 454,19 miljonus eiro. Tāpat kā agrāk, importā visdārgākais ir papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kas ir 134,9 miljoni eiro jeb 29,7% no kopējā meža nozares importa apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Pavasarī sāksies jauna ēra

Māris Ķirsons, 12.11.2018

SIA VMF Latvia padomes loceklis Mārtiņš Gaigals (no labās) un Latvijas pārstāvis papiNet Forest Wood Suppley un papiNet IT projekta vadītājs Ivars Kalmuks

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada pavasarī sāks darboties nozares datu centrs kokmateriālu plūsmas no krautuves mežā līdz apaļkoksnes patērētājiem, tādējādi radot jaunas iespējas tās dalībniekiem, vienlaikus audzējot viņu konkurētspēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2017. gadā aizsāktais projekts par Latvijas kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadību, izveidojot Datu centru, izmantojot starptautisko papiNet datu standartu, tuvojas finišam,» pašreizējo projekta stadiju atklāj SIA VMF Latvia padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Šāda projekta īstenošana un iedzīvināšana ir iespējama tikai nozares spēlētājiem – kokmateriālu piegāžu ķēdē iesaistītiem uzņēmumiem, vienojoties par attiecīgo datu standartu un arī pašiem investējot savās IT sistēmās, pievienojot tām atbilstošu moduli – tulkotāju, kas papiNet datu standartu konvertē katra uzņēmuma individuālajā IT datu sistēmā.

«Jaunā sistēma būtībā ir visas nozares atbilde uz kokmateriālu cenu pieaugumu, kas ļoti būtisks ir tieši kokrūpniekiem, un personāla izmaksu kāpumu un pieejamību, kas skar visu meža un arī pārējās jomas Latvijā,» tā uz jautājumu par Latvijas kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites Datu centra nepieciešamību atbild M. Gaigals. Šie jautājumi, kas skar tieši izmaksu kāpumu, ir svarīgi ne tikai atsevišķiem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, bet gan visas nozares globālās konkurētspējas kontekstā. «Datu bāze, kurā atrodas visi pamatdati un klasifikatori un komunikācija notiek pēc vienota starptautiskā papiNet standarta, ir sava veida darba plānošanas instruments, jo ļauj salāgot ražošanu ar apaļkoksnes piegādēm, tās noliktavu meža krautuvē un kokrūpnieka koklaukumā,» tā M. Gaigals.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāpalīdz "pārziemot" eksportspējīgiem

Māris Ķirsons, 07.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Lūka/LETA

Meža nozarē strādājošie uzņēmēji koronavīrusa radītās sekas izjūt atšķirīgi un cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos un darba plāna izveidošana divām nedēļām, vienlaikus esot gataviem situācijai, kad pieprasījums strauji pieaugs.

Uzņēmēji norāda, ka nozares ekonomisko situāciju vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas koksnes izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

Pārtikas ražotāju komentārus par esošo situāciju lasiet 31. marta žurnālā "Dienas Bizness".

"Situācija pašreizējos apstākļos mēdz mainīties ne tikai pa dienām, bet reizēm arī pa stundām un pat minūtēm, tāpēc tas, kas bija aktuāli pirms nedēļas, šodien tāds vairs nav," žurnālam "Dienas Bizness" skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ir taču jābūt kādam mēram un robežai nosakot mazā ērgļa mikroliegumus mežos," klausoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules Dabas fonda argumentos, sacīja deputāts Jānis Vitenbergs un drīzumā pameta zāli.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdi, kurā sprieda par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, vadīja Artūrs Toms Plešs, kurš vismaz reizes divdesmit atkārtoja vārdus "vajag saglabāt Latvijas dabas daudzveidību" un diskusiju par to noslēdza ar prieka vārdiem par izveidoto darba grupu, kas uzsākusi kompensāciju lietas pārrunāšanu.

VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa diskusiju Saeimā iesāka ar informāciju par praktiski pieejamām kompensācijām privātpersonām gadījumos, ja viņu zemē atrodas kāds aizsargājams augs, kukainis vai dzīvnieks. Kompensācijas nav lielas un vairumā gadījumu tās maksā no Eiropas savienības budžeta. Piemēram, 160 eiro gadā par to, ka privātā mežā noteikts mikroliegums, jo tur iemājojis, piemēram, mazais ērglis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža vidū 20 minūšu brauciena attālumā no Valkas atrodas Vijciema medību pils, kas ilgus gadus stāvēja pamesta, bet nu ieguvusi saimniekus, kuri ir noticējuši vēsturiskā nama tūrisma un arī kultūras potenciālam.

Meža vidū iznirst vēsturiskā nama aprises, līdz Vijciema medību pils pagalmā kā pendele pulksteņa ciparnīcā ieduras meža ceļš. Valmieriešu ģimene Agneta Kīta un Arnis Smiļģis ēku iegādājās tikai pirms diviem gadiem, agrākajai Dikļu pils direktorei Agnetai vienkārši atrodot to sludinājumu portālā. Pils jaunā saimniece ir arī Valmieras retro interjera salona Pērle Vintage īpašniece, taču viņas interese par vēsturi neaprobežojas ar grezniem dīvāniem un galdiņiem. «Jau pirms laba laika sapratu, ka mani saista muižas un to liktenis,» paskaidro Agneta.

No Palmbīčas uz pili

Pirmo pieredzi viesmīlības jomā Agneta ieguva, strādājot viesnīcā Palmbīčas kūrortā, Amerikā, paralēli viesmīlības biznesa studijām amerikāņu augstskolā. Latvijā viņa studējusi uzņēmējdarbības vadību un mārketingu. «Viesmīlība ir nozare, kurā visātrāk iespējams saņemt atgriezenisko saiti no klienta. Tas pozitīvi uzlādē,» atzīst Agneta. Piedzimstot dēlam, ģimene pārcēlusies uz Agnetas dzimto Valmieras pusi, jo ilgojušies pēc «zaļākas un mierīgākas dzīves». Ģimene iegādājās senu guļbūvi Mūrmuižā, kuru īpašnieks pārdeva kā nojaucamu apgrūtinājumu, taču guļbūve, rūpīgi restaurēta, kļuva par ģimenes mājvietu. Agneta kādu laiku bija Dikļu pils direktore, un tā palēnām visi saskares punkti ar padziļināto interesi par vēsturiskajām ēkām un interjeriem savilkušies kopā, liekot nostiprināties apziņai par to, ka «esmu pietiekami spēcīga, lai beidzot izveidotu kaut ko savu». Agneta sāka lūkoties pēc īpašuma, kuram varētu dot otro dzīvi. Tā pirms diviem gadiem viņa pamanīja sludinājumu, ka tiek pārdota Vijciema medību pils. «Braucām skatīties. Visapkārt mežs, līdz pēkšņi nekurienes vidū iznirst sapņu mājiņa. Fantastiski meža skati, apsnigušas egles. Es vīram teicu – šī būs īstā vieta,» atceras Agneta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 07.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Kas ir universālais pamatienākums, vai tas pandēmijas laikā ir piemērots Latvijai – uz šādiem jautājumiem "Dienas Bizness" kopā ar ekspertiem meklē atbildi 7. aprīļa numurā.

Viena no nozarēm, kas pandēmijas laikā turpina strādāt, ir meža nozare, kura atšķirīgi izjūt koronvīrusa radītās sekas. Meža nozare ziņo – būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos, jo kavējas apmaksas termiņi.

Tikmēr uzņēmumu īpašnieki ārkārtas situācijas laikā atstāti aiz borta.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 7. aprīļa numurā:

- viedokļi - dīkstāve nav variants

- viedokļi - vai interaktīvās azartspēles ir jāaizliedz

- viedokļi - auto ar gāzi kā zelta vidusceļš

- aktuāli - banku sektors skaitļos

- investīcijas - darījumu tirgus uz pauzes

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koksnes produktu eksportā lielākais kritums kopš 2009. gada

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē.

Novembris bija nelabvēlīgs mēnesis eksportētājiem arī svarīgās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vācijas eksports novembrī gada griezumā samazinājās par 2,9% (imports samazinājās par 1,6%). Igaunijā eksports kritās pat par 10%, viens no izskaidrojumiem tur ir krasais elektrības ražošanas kritums. Saskaņā ar Nīderlandes Ekonomikas pētniecības biroja aprēķiniem, pasaules tirdzniecība gada griezumā samazinājusies kopš pērnā jūnija, tai skaitā oktobrī par 2,1%.

Ārējās tirdzniecības datu sūtītie signāli par Latvijas ekonomiku ir diezgan aptuveni, visbiežāk redzam to, ko jau nojaušam jebkurā gadījumā, taču šie skaitļi ļauj precizēt priekšstatu par notiekošo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt, preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%, norāda Ekonomikas ministrija.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumi pērn ir uzstādījuši nebijušu neto apgrozījuma pieaugumu – par 25%, sasnieguši rekordu, ko veicināja produkcijas globālā inflācija un arī ražošana.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga. Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu – vairāk par 10 milj. eiro – pērn veica 22 uzņēmumi, vairāk par vienu milj. eiro to iespēja 79 uzņēmumi. Nozares eksperti neatceras, kad iepriekš ir bijis tik straujš ienākumu pieaugums nozarē, jo jau 5% ir labs rādītājs, 10% skaitās izcils, bet 25% tiek vērtēts kā fantastika – acīm redzamais, neticamais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» plāno slēgt ražotni Rīgā, atstājot galvaspilsētā tikai loģistikas un distribūcijas centru, kā arī skārda taras ražošanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Tādā veidā uzņēmuma vienīgā zivju konservu ražotne atradīsies Kolkā. «Neapšaubāmi, šīs ražotnes attīstīšanā plānojam investēt arī līdzekļus, lai to padarītu daudz energoefektīvāku un ekonomiskāku. Darbinieku trūkums arī mūsu nozarē ir jūtams. Tāpēc darbinieku piesaiste būs viena no turpmākajām prioritātēm,» komentēja A.Lejietis.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norādīja, ka zivrūpniecības nozarē pašlaik būtiskākais, kam pievērš uzmanību visi nozares uzņēmumi, ir darba efektivitātes paaugstināšana un izaicinājumi darba tirgū jeb darba spēka trūkums. «Diemžēl tieši tas ir galvenais izaicinājums nozarē, jo, ja nav cilvēku, kas strādā, tad arī uzņēmumiem ir jādomā par savas darbības optimizēšanu vai pārveidi. Bez darbiniekiem neviens bizness pastāvēt nevar.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika bremzējas pirms nākamā paātrinājuma

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad – par 1,9%. Krasi atšķirīga izaugsme šogad būs reģionos. Rīga un tās tuvākā apkārtne aug un augs ļoti strauji, bet citviet Latvijā situācija būs kontrastaina, atkarībā no eksporta specializācijas. Savukārt pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība. Lai gan SVF prognozes norāda uz mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu turpmākos divos gados, iespējams arī atšķirīgs scenārijs.

Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā aug lēnāk, un nākamgad visdrīzāk vēl piebremzēsies, turpmākajos gados ir ļoti iespējams paātrinājums. Sagaidāms, ka 2021. gadā IKP pieaugums atkal būs ap 3%, bet turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt vēl straujāka. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija lēnāka īslaicīgu apstākļu dēļ, bet otrā ceturkšņa notikumi jau liek būt pesimistiskākiem par šī gada izskaņu un arī nākamo gadu. Vilšanos šogad radīja galvenokārt attīstības bremzēšanās dažās nozarēs, kurās situācijas pasliktināšanas bija gaidīta, bet ne tik strauja – meža nozarē, tranzītā, celtniecībā.

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība

Šobrīd bieži dzird vārdus – pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība, jo ļoti neprognozējama ir ASV tirdzniecības politika. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu no 2020. līdz 2021. gadam. Tomēr jāapzinās, ka ir iespējams arī diezgan atšķirīgs scenārijs. ASV izaugsme ir palēninājusies, bet situācija tur joprojām ir diezgan labvēlīga, arī bremzēšanās Ķīnā ir pakāpeniska. Daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks, kas ļauj uzturēt mērenu IKP pieaugumu

Komentāri

Pievienot komentāru