Jaunākais izdevums

Nosakot 37 nozares, kurās mikrouzņēmumu nodokļa režīms vairs nebūs darbināms, no nodokļa labumiem nāksies šķirties vismaz trešdaļai šādā režīmā strādājošajiem; domā par īpašu biznesa uzsācēju likumprojektu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir valdības sēdes rezultāts – izskatīt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī noteikumus, kuros uzskatīs tās nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Šā gada jūnija sākumā MUN režīmā strādāja nedaudz vairāk par 44 tūkst. personu.

Socnodoklis būs jāmaksā

Valdības sēdē bez karstām debatēm tika akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru MUN maksātāja darbinieku jau 2017. gadā. 2018. gadā tas sasniegtu 100% no tās iemaksas, kāda jāveic, maksājot minimālo algu, tad arī tiek piedāvāts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 5% tiem MUN maksātājem, kuru gada neto apgrozījums nepārsniedz 7000 eiro, bet ceturtajā darbības gadā šī nodokļa maksātājam būs 8% pašlaik paredzēto 12% vietā.

99,8% (pašlaik 34,9%) no šī samazinātā nodokļa likmes ieskaitīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā, bet 0,2% (pašlaik 0,1%) – uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā. «2017. gadā paredzēts, ka obligāto iemaksu apmērs būtu 75% no tās iemaksas, kāda jāveic, maksājot minimālo algu,» skaidroja Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. Viņa atzina, ka 2016. gadā notiks sagatavošanās, ja vien Saeima neieviesīs kādas korekcijas. «Sociālie partneri vēlējās, lai sociālās aizsardzības režīms MUN darbiniekiem pienāktu iespējami ātrāk. 40% no pašreizējās MUN likmes (aptuveni tik daudz arī no minimālās algas sociālo iemaksu apmēra) nonāk valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, un tātad nav arī lielas nozīmes to noteikt 50% apmērā,» skaidroja A. Kaļāne. Valdībā gan netika skatīts jautājums, ko darīt ar tiem darba ņēmējiem, kuru uzņēmumi darbojas parastā nodokļu režīmā, taču to darba samaksa ir zemāka nekā valstī noteiktā minimālā alga. Kopumā valsts varētu iegūt apmēram 42–46 milj. eiro, savukārt maksātājiem efektīvā likme patiesībā būtu nevis 5%, bet aptuveni 30% liela.

Trešdaļai pārdomu laiks

Vētrainas diskusijas Ministru kabinetā piedzīvoja Finanšu ministrijas sagatavotais 37 nozaru saraksts, kurās vairs nevarēs darboties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Finanšu ministrijai asi oponēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, īpašs viedoklis šajā jautājumā bija arī klāt neesošajai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.«Nevajag biedēt, ka visiem MUN maksātājiem, kuri pašlaik darbojas, ir jāizbeidz sava saimnieciskā darbība, jo ir noteikts pārejas laiks un ievērota tiesiskā paļāvība,» uz kritiku asi reaģēja A. Kaļāne. Viņa uzsvēra, ka līdz šim reģistrētajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir paredzēts pārejas periods no viena līdz trijiem gadiem.

Visu rakstu Mikronodokļa maksātājus izšķīdinās lasiet 23. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par investīcijām Latvijā interesējušies vairāki desmiti tūkstoši potenciālo investoru

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir veicis būtiskus uzlabojumus ārvalstu investoru apkalpošanā, par investīcijām Latvijā interesējušies vairāki desmiti tūkstoši potenciālo investoru, informē VID.

Šī gada 11 mēnešos 60,4% valsts budžeta ieņēmumu nodrošināja tieši starptautiskie un lielie nodokļu maksātāji. VID arī cieši sadarbojas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, sniedzot potenciālajiem investoriem konsultācijas nodokļu un muitas jomā gan krievu, gan angļu valodā.

Krievijas un Baltkrievijas nodokļu maksātājus pārsvarā interesē tādas tēmas kā reģistrācijas kārtība Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un uzņēmumu ienākuma nodoklis nerezidentiem. Savukārt, Polijas, Spānijas un Ķīnas nodokļu maksātājus VID ir konsultējis par nodokļu aprēķināšana nerezidentu darba algām un tām pielīdzinātām izmaksām; ievedmuitas tarifiem; darbinieku nodarbināšanu filiālē Latvijā un komercaģenta nodarbināšana Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 iznīcinās aplokšņu algas

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi atbalsta pasākumus. Kamēr vieni kritizē valdību par nepārdomātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumam, lai saņemtu atbalstu, jāatzīmē, ka kritiskajā periodā ir ņemta vērā 2008. gada krīzes laikā gūtā mācība, turklāt situācija kopumā krietni samazinās aplokšņu algu maksāšanas apmērus.

Pozitīvi, ka pēc pagājušās krīzes atbildīgās amatpersonas ir sapratušas, ka ar iztikas līdzekļiem jānodrošina arī mājsaimniecības. Tas ir ļoti atbalstāms un pārdomāts solis, jo tieši mājsaimniecības nodrošina iekšējo tirgu, kas šobrīd ir spēcīgāks par ārējo tirgu.

Raugoties no valsts budžeta viedokļa, esam arī bagātāki nekā 2008. gada krīzes laikā. Tas, protams, sniedz lielākas iespējas atbalstīt uzņēmējus. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka jomas, kurām tiek piešķirts atbalsts, tiek pārskatītas un papildinātas. Noteikti būtu vērts atvērt diskusijai arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai, īpaši sezonālajiem biznesiem, piemēram, tūrisma un viesmīlības sektorā, kur nodokļu parādi janvārī un februārī ir neizbēgami nozares specifikas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2015.gada 1.jūlija tie nodokļu maksātāji, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās datorizētās riska analīzes rezultātā tiks identificēts «aplokšņu» algu risks, par to saņems brīdinājuma paziņojumu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), informē VID.

Nodokļu maksātājus, kuri EDS saņēmuši šādu paziņojumu, VID aicina pārliecināties par VID iesniegto datu atbilstību veiktajai saimnieciskajai darbībai un, izmantojot savas nodokļu maksātāja tiesības, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā pārskata Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī labojumus.

VID atgādina, ka nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt VID pārskata labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir pārsteigti par ideju paaugstināt šī nodokļa apmēru un vienlaikus cer, ka pēc Saeimas vēlēšanām nebūs jāsaskaras ar kārtējiem tā «maigās likvidācijas» mēģinājumiem.

Parlamenta vēlēšanas ir sava veida iespējas un vienlaikus draudi mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, tomēr šoreiz par šīs kategorijas uzņēmēju pārsteigšanu parūpējās veselības ministre Anda Čakša. Intervijā DB 06.07.2018. viņa sacīja, ka «viens no problēmjautājumiem gan ir par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, jo tas ir legāls nodokļu režīms. Iespējams, jādomā par šā nodokļa likmes paaugstināšanu, lai mikrouzņēmēji būtu sociāli apdrošināti un varētu saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Kamēr tas nav izdarīts, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tāpat kā jebkurš cits sociāli neapdrošināts iedzīvotājs, kuru neapdrošina valsts, var brīvprātīgi pievienoties sistēmai. Tas ir ļoti viegli izdarāms, turklāt apdrošināšanas maksājums gadā ir daudzkārt zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Natālija Poriete, 13.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koronavīruss "aprijis" 248 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,895 miljardi eiro, kas ir par 76,5 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, bet salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir par 248 miljoniem eiro mazāk.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka strauji ir mainījusies situācija ar darbaspēka nodokļiem. Šā gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1 392,05 milj. eiro, kas ir par 5,93 milj. eiro jeb 0,4 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet līdz 2020.gada piecu mēnešu ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 57,70 milj. eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2020.gada piecos mēnešos ir 686,16 milj. eiro, kas ir par 5,49 milj. eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tomēr, neraugoties uz šo samazinājumu, šā gada analoga laika šī nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 35,2 milj. eiro. Darba spēka nodokļos lielākais samazinājums gan 2020.gada piecos mēnešos, gan maijā, pēc nodokļu administrācijas ziņām, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Deklarāciju kavētājus un neiesniedzējus sodīs straujāk

Māris Ķirsons, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks vienkāršota administratīvā soda piemērošana par kavēšanos ar deklarāciju iesniegšanu un tiks piemērots minimālais naudas sods; izmaiņas gaidāmas no 2019. gada

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Lai arī juridiskajā procedūrā būtiskas izmaiņas nav paredzētas, tomēr sodīto daudzums un arī soda naudas apmēri varētu pieaugt.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jaunais regulējums attiecībā uz nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu attieksies uz 352 762 juridiskajām un 120 154 fiziskajām personām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (EDS) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Finanšu ministrija likumprojekta anotācijā norāda, ka līdzšinējā administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšana un soda piemērošana lietās par deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu nespēj nodrošināt administratīvā soda mērķa sasniedzamību, proti, atturēt nodokļu maksātājus no turpmākas pārkāpuma izdarīšanas, kā arī audzināt likumu ievērošanas un cienīšanas garā, jo pašlaik par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu pie administratīvās atbildības tiek saukti tikai aptuveni 2,1% no visiem minētā pārkāpuma izdarītājiem. Tādējādi secināts, ka esošā sodu politika ir uzskatāma par ļoti «izdevīgu» pārkāpējiem, radot tiem ne tikai iespēju izvairīties no soda par izdarīto pārkāpumu, bet arī 97,9% nodokļu maksātājus (kuri būtu jāsauc pie administratīvas atbildības par deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu, bet kuri pie minētās atbildības nav saukti) nostādot priviliģētākā situācijā. Tādējādi pastāv risks, ka nodokļu maksātājiem var zust motivācija pildīt savus pienākumus, kā rezultātā var tikt apdraudēta ne tikai pareiza nodokļu aprēķināšana, bet arī to savlaicīga nomaksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Esiet uzmanīgi, nodokļu maksātāji!

Valts Stūrmanis, Apvienība par godīgiem nodokļiem, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu gadiem Latvijas biznesa vidi un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attieksmi pret jebkuru uzņēmumu vistiešākajā veidā negatīvi ietekmē PVN izkrāpšanas gadījumi

Pēdējā laikā problēma ir ne vien publiski atzīta, bet par to arī daudz tiek runāts. Cīnoties ar sekām, dažām nozarēm ir ieviests reversais PVN. Presē tiek publiski pausts, ka cīņa pret PVN krāpšanu noris aktīvi un kļūs arvien efektīvāka.

Kā ir patiesībā? Lai objektīvi un uz pierādījumu pamata noteiktu, ka konkrētais uzņēmums ir krāpies ar PVN, VID ir jāiegulda apjomīgs darbs, nodokļu auditoriem nepieciešamas specifiskas zināšanas par dažādu nozaru biznesa procesiem. Šī brīža tiesu prakse pieļauj sodīt arī uzņēmumus, kuri nav bijuši pietiekami uzmanīgi un iegādājušies preces vai pakalpojumus no darījumu partneriem, kuri paši vai to tālākie darījumu partneri saistīti ar PVN krāpšanu. Lieki teikt, ka VID izmanto šo labvēlīgo tiesu praksi un reti meklē tiešus pierādījumus, lai konstatētu, vai uzņēmums patiešām ir apzināti iesaistījies PVN krāpšanas shēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No jaunā gada stājušās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā.

Izmaiņas nodokļu jomā skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), akcīzes nodokļa maksātājus un autoratlīdzības izmaksātājus.

Tāpat uzņēmumiem arī jārēķinās, ka no šodienas mainās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes.

Latvijā 49 nodokļu kontu vietā būs viens 

Pašreizējo vairāku desmitu kontu vietā Latvijā no 2021. gada būs vienotais nodokļu...

Mainās algas nodokļu, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšana obligāto iemaksu (VSAOI) likmes.

Mainās arī minimālās darba algas apmērs - šogad tā būs 500 eiro, bet neapliekamo minimumu piemēros nodokļu maksātājiem, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī.

Vairāk par izmaiņām nodokļos 2021.gadā - infografikās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem vēl vienu gadu dos iespēju strādāt ar pašreizējiem nosacījumiem, tālākā perspektīva – miglā tīta, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija akceptēja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kuri gan vēl jāpieņem parlamenta vairākumam. Tie paredz uz vienu gadu atlikt šī nodokļa maksātājus skarošās reformas. Proti, no 2016. gada 1. janvāra uz 2017. gada 1. janvāri tika atbīdīta mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) liegto nozaru saraksta iedarbināšana, kā arī pagarināts pārejas laiks. Faktiski 2016. gadā MUN maksātāji varēs strādāt tieši ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā 2015. gadā.

«Tas ir pierādījums, ka arī mazie Latvijas uzņēmēji var ietekmēt lēmumus visaugstākajā līmenī. Paldies Saeimas atbildīgās komisijas deputātiem, kuri mūs sadzirdēja. Paldies LTRK,» uzsver viena no skaļākajām MUN izmaiņu protestētājām SIA ABZ Finance valdes priekšsēdētāja Agnese Pastare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai piesaistītu finansējumu no ārzemju investoriem, nepieciešams izveidot kontaktu tīklu ārzemēs un iegūt uzticību

Tā intervijā DB norāda Austrālijas biznesa eņģelis Alekss Vaijats (Alex Wyatt), kurš kopā ar Imprimatur Capital investējis Latvijas uzņēmumā SIA Edurio, kas izstrādā izglītības kvalitātes vadības rīku. Līdz šim kompānija piesaistījusi vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, tostarp arī no Eiropas izglītības tehnoloģiju akseleratora Emerge Education un Rīgas domes un Swedbank grantu konkursa Atspēriens. DB bija iespēja tikties ar A. Vaijatu, lai uzzinātu vairāk par uzņēmēja lēmumu investēt Latvijas kompānijā.

Kāpēc izvēlējāties investēt Latvijas kompānijā Edurio?

Man bija startup Ķīnā, kas nodarbojās vides jomā – vēja parki un saules enerģija, un mums bija birojs Londonā. Tolaik, 2012. gadā, Ernests (Ernests Jenavs, SIA Edurio valdes priekšsēdētājs) pie manis strādāja. Cilvēki ir dažādi – ir labi darbinieki un ir labi darbinieki, kuri kādudien kļūs par lieliskiem uzņēmējiem. Es paredzēju, ka Ernests reiz kļūs par labu uzņēmēju, tāpēc es viņam teicu – ja tu kādreiz dari ko tādu, par ko man varētu būt interese, dod ziņu. Tā arī notika, pēc dažiem gadiem viņš sāka šo biznesu. Problēma, ko Edurio risina, man šķiet ļoti interesanta un aizraujoša. Ja mēģina risināt lielu problēmu, tad var veidot ilgtspējīgu biznesu. Edurio koncentrējas uz problēmām, kas ir aktuālas un es redzu iespēju panākumiem. Izvēloties investēt Edurio, saskārās divi faktori – dibinātājs, kura spējām es ticu, un nopietna problēma. Tam sekoja biznesa modelis, komanda, starptautiskas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglo taksometru pakalpojumu nozarē pārliecinošu virsroku ņēmuši mazie uzņēmumi, tirgū valda asa konkurence, tomēr aizliegtas vienošanās vai tirgus varas ļaunprātīga izmantošana nav atklāta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

DB aptaujātie nozares pārstāvji atzīmē, ka vieglo taksometru jomā valda liela sadrumstalotība un īpaši pēdējo gadu laikā vērojams liels mikrouzņēmumu skaita palielinājums. Taksometru kompānijas Lady Taxi izpilddirektors Andris Bondars DB atzina, ka, protams, nozari ietekmē tas, ka ir liels mikrouzņēmumu skaits. «Mēs gan šādu praksi nepiekopjam. Nevar teikt, ka šī situācija mūsu kompāniju ietekmētu tieši. Protams, mums ir lielākas izmaksas un nodokļi, jo neesam mikrouzņēmums. Ja pērn būtu pieņemti grozījumi likumā, kuri noteica nozares, kas nevarētu vairs būt mikronodokļa maksātāji no šā gada sākuma, situācija taksometru tirgū strauji mainītos. Tomēr domāju, ka tāpat tiktu atrastas citas shēmas,» piebilst A. Bondars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Elīna Egle: Vilšanās valdošajos politiķos un ierēdņos ir būtiski pieaugusi

Anda Asere, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads jaunajiem un mazajiem uzņēmējiem nav pagājis mierīgi – gada nogalē beidzot sagaidīti biznesa inkubatori, diskusijas par mikrouzņēmuma nodokli joprojām spraigas

«Mikronodokļa maksātāju režīma nepārtrauktās izmaiņas šībrīža ekonomiskajā situācijā izraisīja maksimālu neizpratni uzņēmēju vidū. Ir tik daudz veidu, kā ar negodīgiem shēmotājiem un optimizētājiem varēja tikt galā, risināt sociālo garantiju jautājumus, būtu bijusi tik griba. Jāatzīst, ka 2008. gada krīzes laikā uzņēmēji «neizgāja ielās», jo bija sīvas sarunas ar valdību un starptautiskajiem aizdevējiem, tika meklēti kompromisi un modelēta lēmumu ietekme. Šobrīd prevalē šauras resoriskas intereses, kuras, iespējams, pietuvinātās biznesa organizācijas neizprot. Rezultātā vilšanās valdošajos politiķos un ierēdņos ir būtiski pieaugusi,» vērtē Elīna Egle, Latvijas Biznesa savienības Padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nepārdomāti lēmumi veicinās emigrāciju

Sanita Igaune, Māris Ķirsons, 07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozaru saraksts ir nepārdomāts un vērsts uz esošā uzņēmējdarbības līmeņa samazināšanu, ko Latvija nemaz nevar atļauties

Tā uz DB jautājumiem par mikrouzņēmumu nodokļa likteni atbildes sniedz Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Bieži vien kaimiņvalstis Latviju slavē par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) ieviešanu, lai gan citās valstīs atbalsts mazajiem uzņēmumiem tiek organizēts citos veidos. Kā kopumā vērtējat mikrouzņēmuma nodokli Latvijā? Vai tas ir nepieciešams un atbalstāms?

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms tika izveidots ar konkrētu mērķi – samazināt ēnu ekonomiku un dot iespēju uzsākt legālu/reģistrētu uzņēmējdarbību. Šī modeļa ieviešana būtiski palielināja uzņēmēju skaitu valstī. Mikronodoklis lielā mērā ir labs instruments, lai uzsāktu uzņēmējdarbību un gūtu tam nepieciešamās iemaņas. Mikronodokļa forma ir piemērojama tajos gadījumos, kad uzņēmuma apgrozījums ir relatīvi neliels. Kā īpaši pozitīvs aspekts jāuzsver salīdzinoši ērta un vienkārša grāmatvedība, kas būtiski atvieglo saimniecisko darbību. Zemā likme 9% no apgrozījuma ir būtiska sektoros, kuros ir augsts atalgojuma īpatsvars. Ja gribam ēnu ekonomiku mazināt – nodokļu sistēmai jābūt tādai, lai nodokļi ir samaksājami – pretējā gadījumā nebūs vai nu uzņēmējdarbības, vai nu nodokļi pilnībā netiks samaksāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem varētu likt maksāt augstāku nodokļa likmi – pat 15% apmērā no neto apgrozījuma –, bet atsakoties no minimālā sociālās apdrošināšanas maksājuma par katru darbinieku

Par šādu iespējamo risinājumu panākta vienošanas LTRK un Ministru prezidenta Māra Kučinska tikšanās laikā, taču par visu valdību veidojošo partiju vienotu pozīciju runāt vēl pāragri. Kāds būs Saeimas lēmums, to redzēsim, – deputātiem būs atkārtoti jāvērtē Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījums, kas paredz šī nodokļa režīma izbeigšanu. To paredz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Jāatgādina – izmaiņas paredzēja, ka personai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanai ir tiesības tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Budžeta brūvējumam bieza puta

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav nozīmes, kurā diennakts stundā budžetu apstiprina, svarīgāka ir tā sasaiste ar reālistisku tautsaimniecības izaugsmi, nevis kaislīgām cerībām, kas ļauj vieglu roku palielināt valsts izdevumus

Cik pamatots ir plānotais budžeta ieņēmumu pieaugums vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā? Acīmredzot, augstas prognožu likmes ir liktas uz to, ka būvniecībā būs valstiski jūtams uzrāviens, Latvijas ekonomikas asinsritē atkal ieplūstot ES struktūrfondu asinsķermenīšiem. Tāpat valsts plāno nepieredzētos apmēros notecināt ēnu ekonomikas sulu.

Tā kā celtniecības nozari mielo tieši ES nauda, līdz ar tās atgriešanos uz skatuves valsts cer uz savu tiesu fondu pīrāga samaksātu nodokļu veidā. Redzot pat valsts budžeta plānotāju ievērojamo paļaušanos uz ES «zvaigžņu labvēlību», māc bažas par to, kas Latviju sagaida pēc 2020. gada, kad mainīsies, apsīks vai pat izzudīs ES fondu naudas barojošais avots. Nav gan zināms, kas mūs sagaida jau tuvākajos gados, ņemot vērā Lielbritānijas faktoru un spekulācijas par Latvijai pieejamo ES līdzekļu iespējamo finansējuma samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paļaujoties tikai uz valsti kā pensiju maksātāju, daudziem pensionāriem nākotnē būs ļoti mazas pensijas, norāda eksperti.

Ņemot vērā mūsu mikronodokļa režīmu, ko daļa paši cilvēku izvēlējušies vai piespiedu kārtā to licis izvēlēties darba devējs, cilvēkiem ir mazas iemaksas, līdz ar to nākotnē pensijas būs mazas, saka Jana Muižniece, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Protams, cilvēkiem ir pašiem iespēja veikt iemaksas, taču viņi to nedara.

«Trešdaļa gadiem ir maksājuši līdz minimālai algai, un mazas pensijas būs realitāte. Ja līdzekļi atļauj, ir jādomā par iesaisti pensiju 3. līmenī. Un tas jādara, lai nebūtu jautājums, ko saņems pensijā, un cilvēki nedomātu, ka nenodzīvos līdz pensijai. Šie fakti ir satraucošāki nekā jautājums, kuru pārvaldnieku izvēlēties,» norāda J. Muižniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nelielas konditorejas M. Pūres beķereja Ogrē kļuvusi par savējo tikšanās vietu, kur pie kūkas un kafijas tases ļauties arī dzīvās mūzikas valdzinājumam un dejot tango, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mazpilsētā mūs sāk uztvert par konkurentu, tas ir zināms rādītājs, ka esam izauguši no stadijas – šodien pastāv, rīt vairs ne,» smaida M. Pūres beķerejas (SIA Kūku darbnīca) īpašniece Iveta Zāģere. Pilsētas centrā uz gājēju ielas esošā kafejnīca izskatās kā pastkarte no pirmskara laikiem, kad Ogre bija pazīstams gaisa un peldu kūrorts, – Ulmaņlaika mēbeles, sīkiem ziediņiem rotātas kafijas krūzītes, porcelāna smukumnieciņi, glezniņas pie sienām, greznas lustras, veci žurnāli Atpūta, pieklusināta mūzika. Gada beigās tā svinēs trešo dzimšanas dienu. Un Iveta ir turējusi biznesa sākumā doto solījumu – karbonādes ar skābiem kāpostiem un citu silto ēdienu te patiešām nav. To vietā ir gardas kūciņas, smalkmaizītes, ar ogām dāsni aizdarīts saldējums, kafija, pieejama kāda glāze vīna vai konjaka. Un vēl ir smaidoši klienti – gan māmiņas ar bērniem, gan draudzenes, kuras atnākušas pie kafijas tases pačalot, gan jaunieši, kuri izvēlas dažādus kafijas dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija secinājusi, ka, strādājot mikronodokļa režīmā, tiek veiktas mazas sociālā nodokļa iemaksas, līdz ar to pensijas nākotnē būs mazas.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stingrās prasības liks šajā režīmā strādājošajiem izdarīt izvēli, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājam būs jāizdara smaga izvēle – sākt strādāt parastā nodokļu režīmā, pārprofilēties uz citu jomu, kura nav iekļauta mikrouzņēmumiem liegto 37 nozaru skaitā vai arī likvidēties. Diemžēl pieļauju, ka daļa no MUN maksātājiem nespēs adaptēties jaunajiem apstākļiem un izbeigs darbību, tādējādi būs kārtējais aizbraucēju vilnis,» šādu ainu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās attīstības komisijā iezīmēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atgādināja, ka jau pašlaik vairākos segmentos strādājošo MUN maksātāju samaksāto nodokļu īpatsvars pret apgrozījumu pat ir lielāks nekā parastā nodokļu režīmā strādājošajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē 9.oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz no 2021. gada pakāpeniski ierobežot MUN režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas.

Likumprojektā noteikts, ka turpmāk MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku. Plānots, ka MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību. No likuma tiek izslēgts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums – 720 eiro mēnesī.

Nodokļu izmaiņas plānots ieviest trīs posmos 

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas...

Savukārt, ja MUN maksātājam būs darbinieki, par tiem darbaspēka nodokļi tiks piemēroti vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tiek saglabāts līdzšinējais MUN ieņēmumu sadalījums starp valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (80%/20%).

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt 

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu...

Likumprojekts paredz arī pārejas noteikumus attiecībā uz MUN maksātājiem, kas reģistrēti vai ieguvuši MUN maksātāja statusu līdz šā gada 31. decembrim un šo mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Veiksmes stāsta neveiksmīgais iznākums

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā problēma ir tā, ka joprojām neesam iemācījušies šķirot – tiek pieļauta vai nu pilnīga patvaļa, vai arī ieviests totāls aizliegums

Nav šaubu, ka krīzes laikā ieviestais mikrouzņēmuma nodokļa režīms bija īstais risinājums pareizajā brīdī. Pretējā gadījumā ievērojams skaits darbu zaudējušo cilvēku vai nu «sēdētu uz pabalstiem», vai darbotos pelēkajā ekonomikā. Mikrouzņēmuma nodoklis deva iespēju savam biznesam sadūšoties arī tiem, kas līdz tam sevī uzņēmēja garu nebija saskatījuši. Daudzi pamēģināja, daļai izdevās, citiem atkal neizdevās, bet vēl kāds mikrouzņēmuma nodoklī saskatīja shēmošanas iespējas un rezultātā dažs labs uzņēmums apauga ar mikrouz- ņēmumiem kā celms ar suņusēnēm. Skaidrs, ka no tautsaimniecības veselības viedokļa lekni sazēlušo mikro- uzņēmumu dārziņu vajadzēja paravēt, taču šobrīd ravēšana diemžēl līdzinās nolīdzināšanai līdz ar zemi.

Komentāri

Pievienot komentāru